• Galvenā Lapa
  • z/s Gundegas
  • Par mani
  • e-Veikals
  •  

    Cukuru veidi un īpašības

    2010. gada 23. janvāris

    Fruktozes un glikozes sīrupi

    Dabā parasti ir sastopami augļu cukuru veidi – fruktoze un glikoze. Taču mēs katrs no bērnu dienām esam pieraduši pie saharozes - biešu vai cukurniedru cukura, kuras molekula ir divas reizes lielāka par fruktozi un glikozi. Biešu cukurā parasti ir oglekļa izotops 12C, bet cukurniedru saharozē  13C izotops, kas ļauj tos atšķirt. Šo atšķirību nosaka oglekļa uzņemšanas no dabas CO2 dažādie mehānismi augos, izmantojot attiecīgi fosforglicerīnskābi vai skābeņskābi Lasīt tālāk »


    Xango – reklāmas skaļums un patiesība

    2009. gada 20. novembris
    Latvijas interneta lapās aktīvi izplatās reklāmas materiāli par sulu, kas it kā esot no jauna un maz pazīstama augļa – mangostāna, bet šīs sulas īpašības esot fantastiskas – palīdzot pret 40 slimībām, tā ir „visu augļu karaliene”, „ar antioksidantiem piesātināts auglis”, tā saturā esot „superoksidanti”, „ksantoni – visspēcīgākie antioksidanti”. Lasīt tālāk »

    Jaunākie atklājumi dižbrūkleņu produktos

    2009. gada 12. aprīlis

    Pērn, 2008.g. statistika uzrāda, ka pirmo reizi Latvjā novēro ievērojamu samazinājumu mirstībā no sirds un asinsvadu slimībām (par 1200 mazāk). Saprotams, ka mediķi sludina to kā savu pēkšņu sasniegumu, bet viņi neņem vērā faktu, ka kopš 2007.gada Latvijas zemnieku izaudzētā dižbrūkleņu raža (lielogu dzērvenes – tulk. no krievu val.) ir virs 100 tonnām, bet sirds darbības uzlabošanai pietiekošā ogu deva ir vien 10-15 g/dienā. Lasīt tālāk »


    Dzērveņu stādījumu – eksperimentu plāns

    2006. gada 19. augusts

    Z/S “Gundegas”, pētnieciskā jaunsaimniecība, Reģ. Nr 660100001 (tā ir ar Nr 1. Limbažu raj.)

    Kopējā stādījumu platība – 9 ha (līdz 2007.g beigām.)izveidoti personīgā īpašumā esošā Laugas purva daļā 37 ha, iepriekš izstrādātos kūdras ieguves laukos. Darbi sākti 1992.g., bet 1996.g pavasarī visi stādījumi gāja bojā, jo pirmo reizi Latvijā šeit bija kontinentālā klimata parādība (+25 grādi dienā, -10 grādi naktī, aprilī) Novārdzinātiem stādiem uzbruka slimības no dabīgā purva augiem. 2000.gada neparastā pavasarī (+28 grādi jau aprilī, bet sals -6 grādi maija vidū) cieta stādi dažādām šķirnēm atšķirīgi, tāpēc nolemts – atlasīt, pavairot izturīgos kultivārus. Pavairot tās šķirnes, kas izdzīvoja, pavairot izdzīvojušos kultivārus, lai arī tie šķirņu aprakstam neatbilst. Zaudējumu kompensāciju Zemkopības ministrija 2000.g. piešķīra citām l/s nozarēm (pamatojoties uz MK lēmumu), bet dzērveņu audzētājiem atteica “līdzekļu trūkumu dēļ” (sk ZM vēstuli).

    Lauku izmēģinājumi Latvijas mērogā sākti 1997.g. – pēc Ekonomikas ministrijas atbalsta (atļaut ievest zemniekiem stādmateriālu kā eksperimentālu objektu bez PVN), lai noskaidrotu vairākus būtiski svarīgus jautājumus dzērveņu nozares attīstībai. “Lauku izmēģinājumu programmu” Latvijā vada Dr.biol. Alfrēds Ripa ( Nacionālais botāniskais dārzs) un Dr.sc.ing. A. Špats. Lauku izmēģinājumu nepieciešamību pierādīja Čīles bēdīgā pieredze, kur kopš 1992.g. ieguldīja ap 20 milj. $ dzērveņu nozares attīstībai, bet 1998.g. nācās atzīt – tur jāuzsāk lauku izmēģinājumi, jo ieguldījumi bijuši neveiksmīgi. Lasīt tālāk »


    Ar dziesmiņu druvā gāju – ar valodu sētiņā…

    2005. gada 23. jūlijs

    Uzaicinu piedalīties DIŽBRŪKLEŅU LASĪŠANAS TALKĀS sākot ar 17. septembri.

    Mēs audzējam 8 Amerikas šķirnes un 6 Dr. biol. Alfrēda Ripas izaudzētās dižbrūklenes Laugas purva kādreizējā kūdras ražotnē (pie Bīriņiem, 54. km no Rīgas Limbažu virzienā). Mums pašiem patīk purvā lasīt vietējās purva dzērvenes, bet izaudzētās dižbrūkleņu ogas ir daudzkārt lielākas (vismaz 12 mm diametrā) un aug uz nelieliem krūmiņiem kā mūsu brūklenes, tāpēc tās lasīt ir viegli un to dara tupus, rāpus, pat guļus. Augsne šajos laukos ir sausa kūdra, kas pārklāta ar zāģskaidām, bet ik pēc 20 m ir ūdens līmeņa uzturēšanas grāvji.

    Normālas ražas apstākļos pat bērni un vecvecmāmiņas šeit dažās stundās salasa grozu.

    Tuvumā ir bērzu birzīte, kur pie ugunskura var atpūsties, padziedāt. Interesenti var doties ekskursijā līdz atjaunotam purva ezeram, kur 2 vietās var pieiet līdz pat ūdenim un tur var pat peldēties. Šeit dzīvo melni asari, kas dažreiz ir ļoti lieli kampēji.

    Talcinieku apģērbs –atbilstošs laika apstākļiem, bet ja nelīst lietus, tad labi apavi ir čības, kurpes, kedas. Ogu lasītājas pie ceļgaliem piestiprina nelielus spilventiņus, hokejistu vai parketa celtnieku ceļgalu sargus un tad droši var lasīt rāpus. Daži fanātiķi ogas lasa pat lietus laikā.

    Talkas nosacījumi: Vispirms Jums būs jādemonstrē kolektīva spēja dziedāt Dabā. Katrs 7. Jūsu salasītais litrs vai grozs paliek lasītāja īpašumā, bet šeit uz vietas var nopirkt arī pārējās paša salasītās ogas par vietējo cenu, kas līdzinās ½ tirgus cenai tajā brīdī. Šīs ogas tirgū ap Ziemassvētkiem, Jaungadu maksā aptuveni 1 Ls/litrā, bet februārī to cena ir 1,2 – 1,4 Ls/litrā, tātad, Jūs vienā dienā viegli varat apgādāt savu ģimeni ar veselīgām un viegli glabājamām ogām. Tās laukā vēl ir lasāmas un ēdamas līdz nākošā gada Pēteriem, bet vēdināmā telpā dažas šķirnes glabājas pat 2 gadus.

    Dižbrūklenes ir ļoti veselīgas, bet jāzina, ka tās pēc garšas un ķīmiskā sastāva līdzinās mūsu brūklenēm, nevis dzērvenēm, ka tām ir 2 gatavības stadijas: 1. ir lauka gatavība – septembrī, tad tās nobriest līdz 22.decembrim, kad ir 2.- pilnā gatavība. Pilnā gatavība ir pēc Ziemas Saulgriežiem – patiesajiem Ziemassvētkiem 22. decembrī. Tāpēc līdz tam ogas nevajag sasaldēt, jo ar to nobriešanas un nogatavināšanas process tiek pārtraukts.

    Ogu augsto vērtību zināja Amerikas indiāņu zintnieki, šamaņi, bet pēdējos gados ASV zinātnieki ir plaši izpētījuši tās, radot daudzus produktus un preparātus. Mūsu aptiekā ir ekstrakti sieviešu orgānu attīrīšanai un veselības nodrošināšanai, bet to pašu veic 1 sauja ogu dienā. Amerikas indiāņu vīri nezina kas ir sirds vājums vai infarkts, jo dižbrūkleņu miziņā ir daudz antaciāna, kas nostiprina sirds asinsvadus. Bērniem „vienkārši gribās” reizēm uzkost kādu ogu un ja tās atrodas uz galda kā dienas „norma”, tad tā pati nemanot apēdas. Izrādās, ka dižciltīgie suņi paši zina, ka šīs ogas viņiem ir veselīgas un tāpēc tās prasa saimniekam (tāpēc suņus uz mūsu laukiem nevar ņemt līdzi). Ļoti veselīgi ir bez cukura brūkleņu un brūkleņu – ābolu ievārījumi pie gaļas ēdieniem, jo novērš holesterīna uzkrāšanos, lieko svaru… utt..

    Mūsu piedāvājums ir Pasaulē jau zināma jauna tradīcija – pilsētnieki paši dodas uz dārziem lasīt ogas, tādejādi tām nepieskaras svešas rokas un sveša enerģija („self keeping”- angl.). Šajā procesā pilsētnieks gūst iespēju pavērot arī apkārtni, dabu, jo ģimenei nepieciešamo ogu daudzumu var viegli salasīt dažās stundās.

    2005. gada 23. jūlijs Andris Ansis Špats, Pētnieciskā saimniecība „Gundegas”

    Tālr. 4022564 mob. 26128457, ashpats@apollo.lv