Kategoriju arhīvs: Par valsti

Veidosim dzērveņu saimniecības “kūdras tuksnešos” un purvos!

Pēc vēlēšanām 2018.g.domājot par Latvijas valsts attīstību

Praksē pārbaudīta ideja – dzērveņu saimniecības “kūdras tuksnešos” un purvos

 

MĒRĶI

  1. Radīt jaunas darba vietas 1000 (4 gados) tradicionāliem ĢIMEŅU UZŅĒMUMIEM;
  2. Racionāli izmantot Latvijas pamesto Dabas resursu – skābo ūdeni un augsni (>10 000 ha);
  3. Samazināt CO2izmešus no “kūdras tuksnešiem” (> 5 000 000 euro/g);
  4. Attīstīt Latvijā jau izstrātās tehnoloģijas, kas pārākas par ASV un Kanādas lieluzņēmumiem (pamatojums – 3 Zelta medaļas jauniem produktiem).
  5. Izmantot ES speciālo atbalstu mehānismus sevišķi skābo augšņu izmantošanā un jauno tehnoloģiju ieviešanā.

Turpiniet lasīt

Meritokrātija Pasaulē pret partokrātiju Latvijā

Ievads

Pirms 10 gadiem „Zintnieks” publicēja vairākus manus rakstus par partokrātijas aprobežotības nesto ļaunumu un meritokrātijas perspektivitāti. Tagad redzam, ka Latvijas valsts kļuva par tipisko partokrātijas valsti, kuru grupējumi varēja visai brīvi aplaupīt, bet tas tautai ir sagādājis dziļu vilšanos „pastalu brīvībā” un piespiedu emigrāciju vairāk par 10% pilsoņu.

Domāju, ka laiks tautai ir atgādināt un salīdzināt Pasaules zinošāko cilvēku domas par valsti ar skumjo realitāti Latvijā.

Pasaules krīzei turpināsies un tā mūs piespiedīs agri vai vēlu visus „darboņus” izvērtēt un attiecīgā vēstures „plauktiņā” novietot. Turpiniet lasīt

Kas jāzina Valsts vadītājiem par Pasaules krīzi nedēļu pirms 3. Pasaules kara aktivizēšanas

Sens raksts, kurš aktuāls arī no šīsdienas skatījuma

Latvijas Valsts Ministru Prezidentam, Einaram Repšem, Dr.phis.

( Atsaucoties uz Jūsu uzaicinājumu tautai Limbažos – Jūs informēt par svarīgāko)

Ko tauta jau sen zina par iespējamo Pasaules krīzi?

Latvijas Valdībās bijušie politiķi ilgstoši ir deklarējuši par nepārtrauktu Valsts attīstību, par cerībām uz straujāku attīstību ar Eiropas Savienības palīdzību, par NATO aizsardzību, bet… nekad nav paskaidrots, ka pašu ES un Pasaules ekonomisko sistēmu var skart smaga krīze, ka NATO var zaudēt savu “lomu”, jo konsekventi kapitāla pasaulē neievēro viena no labākā ASV Prezidenta – Fr. Ruzvelta rekomendāciju – rūpēties par visas Pasaules ekonomisko attīstību (“Katrai tautai ir tiesības  uz -”…brīvību no trūkuma”…). Vismaz 3 vai 4 gadus pie Ministru kabineta strādā Krīžu komiteja, kas arī nekad nav brīdinājusi tautu par iespējamo Pasaules krīzi un kā tai sagatavoties. Turpiniet lasīt

Lozungu spēks un bīstamība

Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadu gaidot

Padomijas laikos man šķita dīvaini – cik viegli kādās sapulcēs tikai daži runātāji izteica kādus lozungus bez kāda pamatojuma un visa sabiedrība viegli tiem piekrita. Mūsdienās ir atkal jāatgādina visai zināmos procesus 50.-70-os gados, kad sabiedrība visās republikās publiski nosodīja” tagad Pasaulē pazīstamus rakstniekus un zinātniekus. Šaubos vien par to, ka toreizējie lozungu saucēji un sapulcēs klusējošie pēc tam mocījās ar sirdsapziņas pārmetumiem.

Aptuveni 80-os gados lasīju kāda socioloģijas zinātnieka grāmatu, kurš arī bija „nosodīts” no sabiedrības un  pavadīja vairākus gadus speciālās nometnēs. Lūk šis zinātnieks katram ieteica sekojošu eksperimentu. Sapulcē visi vienprātīgi nobalso par to, ka kolektīvs nosoda savu studiju biedru par kādu pārkāpumu ( piemēram, kautiņš uz ielas). Pēc sapulces pētnieks aprunājas ar katru dalībnieku, pastāstot, ka situācija sākās ar to, ka kādi huligāni bija uzbrukuši meitenei, bet viņu biedrs tikai šo meiteni aizstāvēja. Taču meitene aizmukusi un uz ielas aizturēts tikai šis „vainīgais”. Lūk, tagad iepriekš tik „vienprātīgi” balsojušais sāk šaubīties. Uz jautājumu – kāpēc viņš agrāk nesāka apšaubīt ziņotāju „lozungu” patiesīgumu, visi atbildēja – „ko es varu zināt…”, „gan jau pārējie zina vairāk, es balsoju tāpat kā citi”.

Aprakstītā sabiedrības ietekmēšanas shēma – ar skaļiem lozungiem apdullināt un izslēgt cilvēkā pārdomas, šaubas pašreizējā Latvijā sastopamies jau biežāk kā padomijā, jo ja agrāk lozungus izmantoja viena – valdošā partija, tad tagad šo pašu paņēmienu plaši pielieto vairāki grupējumi – partijas un t.s. „sabiedriskās organizācijas”. Turpiniet lasīt

Tālo -2000.g. prognožu realizācija gaita

Prognozes priekšstats mums nāk no grieķu valodas, kurā „prognōsis” apzīmēja – paredzējums, kas balstīts uz konkrētiem datiem.

Savulaik tieši šo datu dažādiem saņemšanas veidiem pievērsu samērā lielu vērību un veicu dažādu informācijas ceļu izpēti, jo ja tālāka laika ziņā prognoze ir jāizstrādā (jārada), jo mazāk noderīgi ir dati, kas ir apgrozībā vai pieejami pašlaik. Tādejādi pat dati, uz kuru pamata ir jāizstrādā prognoze tālākam laikam ir jāņem no kāda „cita laika” dimensijās esošām informācijas bāzēm. Samērā plaši vismaz dažus informācijas ceļus aprakstīju rakstā ”Dievišķās A PRIORI zināšanas”, kur parādīju ceļu kā mēs uzzinām slepenas lietas pirms sajūtām („Zintnieks” 2000.g. N 5-9). To rakstot man šķita, ka tas nu būs „par traku tēmu” daudziem marksistiem, bet vēstulēs un telefona zvanos pat no pierobežas cilvēki apliecināja, ka tagad labāk saprotot dažādu nojausmu atnākšanu un ka tai nepierastai informācijai būs vien jānotic. Pat publiskā sabiedrībā senais latīņu „a priori” (– tāds, kam pamatā nav pieredze vai tāds, kas radies pirms pieredzes) priekšstats kļuva populārs un visai bieži pielietots sarunās. Turpiniet lasīt