Kategoriju arhīvs: Dižbrūklenes

DGR_8381

Ar mīļumu par dzērvenēm

Mīlestības enerģijas kosmosa likums ir ”saņemt un dot”. Latvijas zemnieku panākumi dzērveņu – dižbrūkleņu audzēšanā pamatojami tikai ar lielu Dabas mīlestību. Mūsu saimniecības dzērveņu laukus iemīļojuši tūkstošiem talcinieku ģimeņu, simtiem iestāžu kolektīvu tādejādi uzturot dzīvē mūsu tautas un daudzu austrumu tautu tradīciju – savstarpējo palīdzību jeb TALKAS. Senvēstures pētnieki raksta (G.Stenders, A. Švābe, A. Hūpelis) , ka talku būtība mūsu zemēs ir bijusi jau kopš 13. gadsimta.

Saviem talciniekiem un viņu draugiem ziņoju, ka šogad ir gaidāma ļoti liela ogu raža un jūsu palīdzību un dzīvesprieku dzērveņu lauki gaida. Šeit jums ziņoju to būtiski svarīgo informāciju, kas var palīdzēt izvēlēties sev vēlamāko šķirni un laiku. Turpiniet lasīt

Teritorijas labiekārtošana 2014. gadā

Untitled4

Talcinieku un ekskursantu palielināts pieplūdums mūsu Laugas purva lielogu dzērveņu – dižbrūkleņu laukos (vairāk par 4 000 personu) prasīja pārskatīt visu esošo struktūru: ceļus, invalīdu un bērnu pieejas dažādu šķirņu laukiem, speciālās atpūtas zonas, tuvākās apkārtnes interesantāko objektu pieejamība, dažādu transporta veidu drošu kustību – velosipēdi, bērnu ratiņi un automašīnas.

Šogad LAD skaļi paziņoja, ka varēšot modernizēt dažādus tūrisma objektus, ierīkojot velosipēdistu ceļus, nojumes utt. Turpiniet lasīt

OGU TALKAS 2014

TalkaVēl pavisam nesen domājām, ka pirmās ogas lasīsim tikai ap 20.septembri, jo lēni tās iekrāsojās. Pēdējās 5 saulainās dienas pilnīgi pārvērta visus laukus un skaidrs, ka jau sestdien 13. septembrī šurp var braukt daudzi interesenti. Pašu lasīto ogu cena tuvu iepriekšējai 1,5 euro/kg.

Patlaban lasīsim agrās, tumšās ogu šķirnes, kurās ir daudz antaciāna savienojumu, tātad labi palīdz sirds slimniekiem un pret vairākiem vēžu veidiem.

Protams, tur pie laukiem darbosies arī mūsu produktu veikaliņš.

Skolotāju dienai veltīts pasākums ieplānot 4.oktobrī, kurā jau pieteikušies 4 kori un vairāku skolu kolektīvi.

Gaidām talciniekus jau tūlīt – siltā laikā!

Darbus vadīs Līvija, tālr.2832 5997

Lielā Talka 2012, ogu purvos jau tuvu

Pērn uz Laugas (akaču – līvu v.) purvu Bīriņos atbrauca aptuveni 4000 ogu lasītāju. Dažādas bija lasītāju intereses un vēlmes, atšķirīgi salasītie ogu apjomi, bet tomēr vismaz 2 st.purvā visi pavadīja un vismaz 10 l trauki tika pielasīti pat neredzīgo biedrības 5 grupām…

 Jau daudzi zvana un uztraucas – vai ogas ir arī šogad?

Ziņoju – ogas ir pietiekoši daudz, bet raža ir mazāka, jo šoziem virs mētrām kaisījām 1-2 cm zāģu skaidas. Tās nosedz nobirušās ogas, lapas un novērš dažādu augu, ogu puvju izplatību un tāpēc mums nav jāķeras pie kādu ķīmisko vielu palīdzības. Turpiniet lasīt

Kūdras lauku kaitīgums

Ziņojums Ministru Prezidentam, Vides  un reģionālai ministrijai, Zemkopības ministrijai

Skolēnu ekskursija

Kūdras laukos saulē kūdra sadalās, atsedzot pēc 6-8 gadiem ieaugušo koku saknes.

Kopš 90-iem gadiem kūdras ražotnēm Pasaulē ir pievērsta liela zinātnieku uzmanība (1.) un tika veikti daudzi pētījumi kā saulē sadalās kūdra, kā to pasargāt. Latvijā mēs novērojam, ka kūdras laukos kūdras līmenis samazinās par 1-2 cm/gadā. Kūdras sadalīšanās pētījumos Pasaulē tiek pieņemts, ka vismaz 40% saulē sadalītās kūdras masa pārvēršas par SEG. Pēdējos 4-5 gados ir publicēti vairāki apkopojoši materiāli par kūdras lauku gāzu emisiju (2.,3.), kurus analizē un izmanto arī Eiropas Komisija savās sēdēs:

Pirmkārt, ir pieņemts, ka nedzīvo kūdras lauku siltumnīcu efekta gāzu (SEG) izmeši ir uzskatāmi par antropogēnas darbības  rezultāts.

Otrkārt, nosusinoto kūdras lauku SEG izmešu apjoms gadā no 1 ha ir vismaz 44 t/ha.gads, bet atsevišķos gados var sasniegt pat 100 t/ha.gadā.

Treškart, SEG izmešu apjoms no kūdras ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – ūdens līmenis laukā (SEG izmeši palielinās par 9 t/ha.gadā pazeminot par 10 cm ūdens līmeni), pārsedze ar zaļojošiem augiem (apmežoti, zālāji, dzērvenes samazina SEG līdz pat 0-5 t/ha.gadā), gada saulaino dienu skaits, nokrišņu daudzums u.c., tāpēc nepieciešams SEG monitorings.

Ceturtkārt, SEG kaitējums pēc 2012.gada no kūdras purviem tiks uzskaitīts pilnīgāk un iespējams, ka tiks ņemts vērā valstu savstarpējos norēķinos paqr SEG. Pašlaik kūdras lauku SEG kaitējumu jau varam novērtēt kā vismaz 1 000 Euro/ha.gadā.

Latvijā pēc maniem aprēķiniem 1991.gadā bija 54 000 ha kūdras ieguves lauku – dažādā to izstrādes līmenī. Pašlaik ir zināms, ka kūdras ieguves licences ir izsniegtas aptuveni 25 000 ha izstrādei, bet vismaz 20 000 ha (mans novērtējums) nenotiek izstrāde jau vismaz 20 gadu, bet to pašapmežošanos vai aizaugšanu ar zālājiem nenovēro.

Latvijai pēc 2012.g. var nākties maksāt līdz 50 000 000 euro/gadā par izmantoto un neizmantoto kūdras lauku SEG izmešiem. Turpiniet lasīt