Latvijas loma dzērveņu pasaulē, 2020.gads.

Kopš 1992.gada Pasaulē daudzās valstīs un arī tradicionāli dzērveņu audzēšanas ASV un Kanādā pastiprinātu vērību pievērsa dzērveņu platību palielināšanai. Latvijas jaunajai zemniecībai – “Breša zemniekiem” organizēju 4 zinātnieku diskusiju Latvijas radio (Dr. I.Kalviņš, Dr. A.Ārens, Dr. A.Ripa). Diskusijā izrādījās, ka esam līdzīgās domās, ka nākotnes lauksaimniecībā vērtīgākas būs tehnoloģijas un kultūras, kas cilvēcei un rūpniecībai dos vairāk bioloģiski aktīvo vielu. Sekoja jauno interesentu konference Organiskās sintēzes institūtā, kurā jau bija simts dalībnieku, bet no toreizējās Lauksaimniecības ministrijas interese nebija.

  Manā izvēle krita uz lielogu dzērveņu audzēšanu, jo mūsu dzimtā vīriem bieži bijuši “sirds krampji” jau 19.g.s., bet  šodienās mediķi palīdz ar zālēm infarkta un sirds mazspējas gadījumos. Tāpēc pamatoti šķita izvēlēties šīs ogas, jo jau tad Amerikas indiāņu pēcteču zinātnieks Džons Folts pierādīja šo ogu palīdzību veselībai, atbilstoši senām viņu tautas zinībām.

  Neskatoties uz NBD zinātnieka Dr. A, Ripas pētījumiem kopš 1975.gada ( 4 grāmatas, 15 publikācijas ārzemju žurnālos), mūsu jaunām idejām, Latvijā šo ideju neatbalstīja ZM, IZM, tāpēc palīdzību meklēju un atradu ASV Zemkopības departamentā. ASV  palīdzības programmas “Ag – Link Baltia” ietvarā šurp sūtīja ekspertus, ierosināja prezidenta fondam OPIC finansēt precīzas zemes analīzes 2 purvos un 2 skābās augsnēs. Manu projektu Latvijai apsprieda “Pasaules dzērveņu audzētāju konferencē” ASV Viskonsīnas Rapid 1997.g.. Zīmīgi, ka ZM neatbalstīja šo braucienu, bet sponsorēja daži uzņēmēji (Armands Roze, Gundega Sauškina, Raimonds un Ligita Matisoni). Lielā eksperimentālā darba rezultātā, izmantojot R.Matisona sūtītās 1 t stīgas un iepirktās no Baltkrievijas zinātniekiem – no Masačusetas nākušās “Lauku izmēģinājumu projektā”(reģistrēts Ekonomikas ministrijā) mums izdevās pierādīt Latvijas projekta jaunumu un ideju atšķirību no zināmā Pasaules Bankas – Itālijas – Vācijas projekta Baltkrievijā. Tur tika konstatētas vairākas kļūdas tieši kopējot ASV tehnoloģiju. Pilnīgi pamatots bija Pasaules bankas lēmums Latvijas jaunai lauksaimniecības nozarei – dzērvenēm piešķirt toreiz ļoti lētu ilgtermiņa kredīta līniju – 25 milj.US$ par LIBOR likmi, kas toreiz bija 5%, bet tagad jau aptuveni 0,5%.

Diemžēl, bet šo PB mērķa finansējumu Latvijas Valdība pārformēja kā “Lauku attīstībai” un… atdeva komercbankām, kur “Parex” jau piedāvāja šo kredītu tikai uz gadu un prasīja 20% gadā. Tā bija Valdības bezatbildīga un nepiedodama rīcība, kuru pat pamatot nespēja FM Sevišķo uzdevumu ministrs R.Zīle.

 Tomēr, izmantojot R.Matisona sūtītās stīgas un eksperimentāliem mērķiem iepirktās Baltkrievijā, attīstījās 15 audzētāji, kuriem vēlāk piebiedrojās jau citi un šobrīd esam 27 ģimenes, uzņēmumi. Kopējā raža 2020.g. ir vairāk par 400 tonnām no aptuveni 250 ha, kas jau ļautu piegādāt skolām un pansionātiem vismaz 1 dienu nedēļā ar antioksidantiem bagātus dzērveņu produktus. Zināms, ka ASV jau kopš 2014.g. skolēnu pārtikā ir iekļautai dzērveņu kečupi un žāvētas dzērvenes.

Salīdzinājumi ar Pasaules datiem

 Pie Apvienoto Nāciju organizācijas  ir organizācija FAO, kas izdod  datu apkopojumus par lauksaimniecības stāvokli Pasaule. Pēdējais FAOSTAT datu apkopojums ir par 2019.gadu. Bez tradicionāliem audzētājiem ASV un Kanādā jaunie entuziasti ir 11 valstīs: Azerbaidžāna, Baltkrievija, Bulgārija, Čīle, Latvija, Vācija,  Polija, Rumānija,, Ziemeļu Maķedonija,  Tunisija, Ukraina.

 Skatot platības un ražu apjomus, Latvija ir līdzīgā līmenī ar Ukrainu, kur esot 210 ha dzērveņu lauki un 475 t ogu raža. Tātad mēs dalām 4 – 5 vietu dzērveņu audzēšanas valstu rindā.

 Ņemot vērā, ka ar Čīli faktiski vienlaicīgi (1992.g.) sākām domāt par dzērveņu audzēšanu jaunā augsnē (Cīle – vulkāniskos pelnos) un jau 1997.g. mēs sākām lauku izmēģinājumus, meklējot piemērotāko audzēšanas tehnoloģiju. Čīle līdzīgu lauku izmēģinājumu  programmu uzsāka 1998.gadā, jo arī tur pirmie stādījumi deva informāciju par kļūdām. Firmas “Cran Chile LTD” ieguldījumus dzērveņu audzēšanai vērtē aptuveni 20 milj. US $, ieskaitot pārstrādes rūpnīcu. Tāpēc Pasaules Bankas Latvijai piedāvātā  kredīta līnija ar 25 milj. US$ bija salīdzināma summa.

 Pieņemot, ka Latvijas zemnieku strādīgums nav sliktāks par čīliešu, varam salīdzināt viņu šodienas sasniegumus ar Latvijas ražu. FAOSTAT datos par 2019. gadu Čīles dzērveņu raža uzdota 141 338 tonnas. Pasaulē lielākās dzērveņu firmas ´Cran Chile” LTD 2020 gada raža tika plānota 22 500 tonnas, Čīle (vairāk  kā 16 firmas) eksportē dzērveņu produkciju (sukādes un sulas koncentrāts) par 573 000 000 US$, pavisam 113 610 tonnas par vidējo cenu 5,05 US$/kg.

Lūk, aptuveni “Cran Chiles” līmenī būtu arī šodien Latvijas dzērveņu audzētāji (10 000-15 000 t ogu!), ja vien 1999.gadā Valdība nebūtu liegusi izmantot Pasaules Bankas mums piešķirto kredīta līniju 25 milj. US$, nebūtu aizliegusi zemniekiem privatizēt degradētos purvus – kūdras ražotnes. 

Šobrīd  Latvijas degradētie  kūdras  lauki ir 27 000 ha un par to SEG var nākties maksāt 29,9 miljonus eiro/gadā! Ja zemniekiem Latvijas Valdība būtu ļāvusi izmantot PB atbalstu, šodien mums būtu vismaz 1000 ha dzērveņu, pieņemot vidējo  ražu 12 000 tonnas, ekonomētu maksu par SEG 1 760 000 eiro/gadā. Tas nozīmē, ka mums pietiktu izejvielas lai skolas un pansionātus 5 x nedēļā apgādātu ar antioksidantiem bagātu dzērveņu produkciju (1000 t), kas paaugstinātu imunitāti un pasargātu no smagām saslimšanām.

Salīdzinājumam kā Kanādā atbalsta dzērveņu stādījumu izveidi. Par 1 ha izveidi grants bija-52 000 EUR/ha, turklāt 34,7 EUR/ha  par lauka un pievedcelu izbūvi, 17,3 EUR/ha par dzērveņu iestādīšanu, izmantojot vietējos resursus. Kanādas valsts grants bija plānots 75% no nepieciešamiem izdevumiem. Sevišķi dzērveņu audzēšanai seko Ņūfaundlendas – Labradoras provinces Valdība un Kanādas Dabas  aizsardzības struktūras, dažādi veicinot attīstību. Ievērību Pasaulē guva daudzu Kanādas dabā atrasto klonu (136) pētījumi, meklējot spēcīgākas antioksidantu īpašības par standarta kultūras šķirnēm (Franklin, Bergman). Līdzīgs uzdevums šodien arī Latvijai – pētīt Dr. A. Ripas izaudzēto klonu piemērotību medicīnai.

https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2405844019310990

http://www.faa.gov.nl.ca/agrifoods/plants/berries/cranberry.html

2021. gada 5. marts                                    Andris Ansis Špats

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.