Ideju loma

Pašreizējā Pasaules krīze bija prognozēta jau sen, pamatojoties uz kapitāla tirgus nekorektās attīstības un tautu intereses dzīvot pārticīgi. Iepriekšējā Pasaules krīzē visstraujāk attīstījās valstis un nozares, kur attīstīja jaunas, negaidītas idejas, zināmā veidā realizējot biologu pērnā g.s. 50-os gados formulēto „simtā pērtiķa likumu”. Respektīvi, jauno ideju sākotnēji nes un realizē tikai daži, bet viņus visi apkārtējie noliedz. Tad, kad pērtiķu sabiedrībā jaunai idejai piekrīt kāda „kritiskā masa”, ko nodēvēja par „pērtiķu simtu”, tad pēkšņi visa sabiedrība saprot savus iepriekšējos maldus un piekrīt jaunai idejai.

Savulaik – pāris gadu pirms pašreizējās Latvijas valsts atjaunošanas 4 zinātnieki (Dr.- A.Ripa, A.Arens, I.Kalviņš, A.Špats) speciāli jaunajiem zemniekiem, kurus vēlāk nodēvēja par „Breša zemniekiem”, rīkoja vairākus seminārus. To mērķis bija sniegt citādu – jaunu uzskatu sistēmu, ka zemniekam ir jāražo ne tas, ko prasa kādi ministrijas uzdoti „plāni”, bet gan tas, ko prasa vai pieprasīs nākotnes tirgus Latvijā, Eiropā un Pasaulē –  un jau tad zinātnieki ieteica audzēt bioloģiski aktīvo vielu saturošus augus, augļus un ogas. Turpiniet lasīt →

Ogu kombains

Šis gads (2010.) daudziem dārzniekiem paliks atmiņā kā sliktas ražas gads pēc ļoti aukstās ziemas. Maza bija zemeņu, aveņu, upeņu un ķiršu raža dārzos un tāpat maza ir meža ogu – melleņu, brūkleņu un dzērveņu raža. Attiecīgi Rīgas tirgū daudzu ogu cenas dubultojās.  Šogad visi tie ierēdņi ZM un Vides ministrijā, kuri savulaik iebilda pret kultūras ogu – lielogu dzērveņu (dižbrūkleņu) un krūmu melleņu kultivēšanu Latvijā, ir nonākuši pilnīgā „nokautā” – pēc boksa terminoloģijas.

Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas” Bīriņos joprojām Latvijā ir vienīgais privātais zinātnieka uzņēmums laukos un pakāpeniski palielinot dižbrūkleņu stādījumus Laugas (lauga – akacis līvu v.) purvā šogad esam jau pienākuši pie 11 ha apjoma, kas arī ASV un Kanādā skaitītos vidēja lieluma saimniecība šajā ražošanas jomā (tur viņi „miljonāri’). Mūsu stādījumi no citiem Latvijā atšķiras ar to, ka mēs jau sākotnēji salīdzinājām 10 šķirnes stādus no Amerikas, veicām daudzus tehnoloģiju eksperimentu veidus,  bet pašlaik palikušas ir 9 šķirnes un pārbaudes stadijā ir 6 Latvijā izdalītās iespējamās šķirnes no Nacionālā Botāniskā dārza, kuru autors ir biol. zinātņu doktors, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris Alfrēds Ripa. Turpiniet lasīt →