Kategoriju arhīvs: Dižbrūklenes

Kūdras lauku kaitīgums

Ziņojums Ministru Prezidentam, Vides  un reģionālai ministrijai, Zemkopības ministrijai

Skolēnu ekskursija

Kūdras laukos saulē kūdra sadalās, atsedzot pēc 6-8 gadiem ieaugušo koku saknes.

Kopš 90-iem gadiem kūdras ražotnēm Pasaulē ir pievērsta liela zinātnieku uzmanība (1.) un tika veikti daudzi pētījumi kā saulē sadalās kūdra, kā to pasargāt. Latvijā mēs novērojam, ka kūdras laukos kūdras līmenis samazinās par 1-2 cm/gadā. Kūdras sadalīšanās pētījumos Pasaulē tiek pieņemts, ka vismaz 40% saulē sadalītās kūdras masa pārvēršas par SEG. Pēdējos 4-5 gados ir publicēti vairāki apkopojoši materiāli par kūdras lauku gāzu emisiju (2.,3.), kurus analizē un izmanto arī Eiropas Komisija savās sēdēs:

Pirmkārt, ir pieņemts, ka nedzīvo kūdras lauku siltumnīcu efekta gāzu (SEG) izmeši ir uzskatāmi par antropogēnas darbības  rezultāts.

Otrkārt, nosusinoto kūdras lauku SEG izmešu apjoms gadā no 1 ha ir vismaz 44 t/ha.gads, bet atsevišķos gados var sasniegt pat 100 t/ha.gadā.

Treškart, SEG izmešu apjoms no kūdras ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – ūdens līmenis laukā (SEG izmeši palielinās par 9 t/ha.gadā pazeminot par 10 cm ūdens līmeni), pārsedze ar zaļojošiem augiem (apmežoti, zālāji, dzērvenes samazina SEG līdz pat 0-5 t/ha.gadā), gada saulaino dienu skaits, nokrišņu daudzums u.c., tāpēc nepieciešams SEG monitorings.

Ceturtkārt, SEG kaitējums pēc 2012.gada no kūdras purviem tiks uzskaitīts pilnīgāk un iespējams, ka tiks ņemts vērā valstu savstarpējos norēķinos paqr SEG. Pašlaik kūdras lauku SEG kaitējumu jau varam novērtēt kā vismaz 1 000 Euro/ha.gadā.

Latvijā pēc maniem aprēķiniem 1991.gadā bija 54 000 ha kūdras ieguves lauku – dažādā to izstrādes līmenī. Pašlaik ir zināms, ka kūdras ieguves licences ir izsniegtas aptuveni 25 000 ha izstrādei, bet vismaz 20 000 ha (mans novērtējums) nenotiek izstrāde jau vismaz 20 gadu, bet to pašapmežošanos vai aizaugšanu ar zālājiem nenovēro.

Latvijai pēc 2012.g. var nākties maksāt līdz 50 000 000 euro/gadā par izmantoto un neizmantoto kūdras lauku SEG izmešiem. Turpiniet lasīt

Latvijas projekta salīdzinājums ar Pasauli- “Dižbrūklenes – lielogu dzērvenes”

Ideju loma

Pašreizējā Pasaules krīze bija prognozēta jau sen, pamatojoties uz kapitāla tirgus nekorektās attīstības un tautu intereses dzīvot pārticīgi. Iepriekšējā Pasaules krīzē visstraujāk attīstījās valstis un nozares, kur attīstīja jaunas, negaidītas idejas, zināmā veidā realizējot biologu pērnā g.s. 50-os gados formulēto „simtā pērtiķa likumu”. Respektīvi, jauno ideju sākotnēji nes un realizē tikai daži, bet viņus visi apkārtējie noliedz. Tad, kad pērtiķu sabiedrībā jaunai idejai piekrīt kāda „kritiskā masa”, ko nodēvēja par „pērtiķu simtu”, tad pēkšņi visa sabiedrība saprot savus iepriekšējos maldus un piekrīt jaunai idejai.

Savulaik – pāris gadu pirms pašreizējās Latvijas valsts atjaunošanas 4 zinātnieki (Dr.- A.Ripa, A.Arens, I.Kalviņš, A.Špats) speciāli jaunajiem zemniekiem, kurus vēlāk nodēvēja par „Breša zemniekiem”, rīkoja vairākus seminārus. To mērķis bija sniegt citādu – jaunu uzskatu sistēmu, ka zemniekam ir jāražo ne tas, ko prasa kādi ministrijas uzdoti „plāni”, bet gan tas, ko prasa vai pieprasīs nākotnes tirgus Latvijā, Eiropā un Pasaulē –  un jau tad zinātnieki ieteica audzēt bioloģiski aktīvo vielu saturošus augus, augļus un ogas. Turpiniet lasīt

Talcinieki un kombains purvā lasa ogas

Ogu kombains

Ogu kombains

Šis gads (2010.) daudziem dārzniekiem paliks atmiņā kā sliktas ražas gads pēc ļoti aukstās ziemas. Maza bija zemeņu, aveņu, upeņu un ķiršu raža dārzos un tāpat maza ir meža ogu – melleņu, brūkleņu un dzērveņu raža. Attiecīgi Rīgas tirgū daudzu ogu cenas dubultojās.  Šogad visi tie ierēdņi ZM un Vides ministrijā, kuri savulaik iebilda pret kultūras ogu – lielogu dzērveņu (dižbrūkleņu) un krūmu melleņu kultivēšanu Latvijā, ir nonākuši pilnīgā „nokautā” – pēc boksa terminoloģijas.

Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas” Bīriņos joprojām Latvijā ir vienīgais privātais zinātnieka uzņēmums laukos un pakāpeniski palielinot dižbrūkleņu stādījumus Laugas (lauga – akacis līvu v.) purvā šogad esam jau pienākuši pie 11 ha apjoma, kas arī ASV un Kanādā skaitītos vidēja lieluma saimniecība šajā ražošanas jomā (tur viņi „miljonāri’). Mūsu stādījumi no citiem Latvijā atšķiras ar to, ka mēs jau sākotnēji salīdzinājām 10 šķirnes stādus no Amerikas, veicām daudzus tehnoloģiju eksperimentu veidus,  bet pašlaik palikušas ir 9 šķirnes un pārbaudes stadijā ir 6 Latvijā izdalītās iespējamās šķirnes no Nacionālā Botāniskā dārza, kuru autors ir biol. zinātņu doktors, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris Alfrēds Ripa. Turpiniet lasīt

Antioksidanti un to raksturojums -ORAC

Pēdējā gadu desmitā sabiedrībā arvien biežāk dzirdami svešāki vārdi „brīvie radikāli” un „antioksidanti”.

Brīvie radikāli ir dažādas organismā izveidojušās molekulas dabīgā vielmaiņas procesā, bet vai nu to rodas pārāk daudz, vai  mūžs ir pārāk ilgs, jo netiek izmantotas slimības perēkļu iznīcināšanai. Tādejādi dažās situācijās paša organisma radītās sarežģītas oksidēt (sadedzināt kaitējumu) spējīgās vielas kļūst bīstamas pašam organismam vai tā sīkākai vienībai – dzīvām šūnām, jo radikāli sev līdzi nes vienu vai vairākus elektronu pārus, kas kā zemūdens torpēdas bija domātas konkrētiem iznīcināšanas mērķim. Ja šis radikāls vajadzīgo mērķi neatrod, vai to mērķi jau iznīcinājis cits radītais oksidētājs, tad šī vienība klīst kā bez dienesta palicis kareivis un var savu lādiņu  (elektronu pāri)  „izšaut” uz neaizsargātu šūnu, to sagraujot vai sakropļojot. Tā rodas organismā oksidētāji – „bandīti”. Turpiniet lasīt

„Purva ziedu svētki”

Šogad, 2009.g. no 02.07 līdz 08.07 gaidāma kupla ziedu jūra

Foto: Aija Geida

Foto: Aija Geida

vairākos Latvijas purvos, jo dižbrūkleņu (t.i.  lielogu dzērvenes – tulk. no krievu val.) ziedēšana sākas tikai pēc Jāņiem.

Z/S „Gundegas” 05.07. rīko „Purva ziedu svētkus”

pulkst. 12.00 Laugas purvā ( 1,5 km no Bīriņiem uz Limbažu pusi būs norāde). Turpiniet lasīt