Ievads, pamatojums

Pasaulē sūnu kūdras ieguve, citāda sūnu kūdras purvu rūpnieciskā izmantošana tiek samazināta līdz saprātīgam līmenim, jo šodienas izpratnē purvu devums dzīvās Dabas uzturēšanai ir daudzkārt nozīmīgāks par kūdras tehnisko izmantošanu.

Kanādā, ASV jau ap 70.-iem gadiem daudzi iepriekš rūpnieciski izmantotie kūdras purvi tika atdoti dabai vai dabiskos apstākļos lauksaimnieciskai ražošanai – purvu ogu , augu audzēšanai.

Purvu lauksaimnieciskā izmantošanā ir 2 svarīgi nosacījumi:

– stabilizēts ūdens līmenis;

– viegli, “peldoši” ceļi.

Vieglie, jeb fašinu ceļi ir būvēti bieži kara apstākļos, dažās zemnieku sētās, bet tad šo ceļu kalpošanas laiks nav bijis vajadzīgs ilgs – dažas nedēļas, mēneši.

Zināms ir senais “Katrīnas ceļš” uz Petrogradu. Šajā būvē zem ceļa smilšu uzbēruma 0,5-1 m biezumā bija šķērsām ceļa virzienam paklāti skuju koku baļķi, kuri purva ūdenī vēl 70. – 80. gados nebija sapuvuši (novērojumi pie Pleskavas šosejas būves Inčukalna apkaimē). Iespējams, ka šie baļķi noturēja seno smilšu uzbēruma ceļu pār purvu vairākus gadsimtus. Turpiniet lasīt →

Dezinfekcijas līdzeklis: “anolīts”– elektroķīmiski aktivēts nātrija hlorīda un nātrija hipohlorīta šķīdums

1. Vispārīga informācija

Dzīvai mikropasaulei pielāgojoties un mutāciju rezultātā pēdējā gadsimtā ir radušās daudzkārt izturīgākas baktēriju kolonijas pret dezinfekcijas līdzekļiem un antibiotikām, salīdzinot ar “muzeja” paraugiem. Sevišķi smaga ir cīņa ar baktērijām vecās sabiedriskās ēkās, slimnīcās pēc 10-20 gadu ekspluatācijas. Šādā situācijā veiksmīga ir izeja izmantot patogēno baktēriju, vīrusu, mikrosēnīšu kontrolei vielas, kas līdzīgas dabas ”ražotām” vielām, ļoti mazā koncentrācijā, bet ar oksidējošo molekulu lielu aktivitāti (ierosināti, jonizēti). Nātrija hipohlorīts (NaClO) nepārtraukti tiek “ražots” organismā no sāls (NaCl) un tā baktericīdās īpašības ir labi zināmas, pret šo molekulu nenovēro baktēriju adaptāciju. Ir tehniskas problēmas rūpnieciski ražot koncentrētu nātrija hipohlorītu un to transportēt līdz pielietošanas vietai, tā agresivitātes, spēcīgo oksidācijas īpašību dēļ. Pēdējos 10 gados visai plaši Latvijā ir izmēģināts dažādās dezinfekcijas vidēs, jomās izmantot uz vietas ražotu (portatīvās iekārtas, STEL tipi) elektroķīmiski aktivētu nātrija hipohlorīta šķīdumu no sāls šķīduma (0,5%-1%), kurā ķīmiski nosakāmā aktīvā hlora koncentrācija ir zema: 0,03%, 0,02%, 0,005%, 0,00015%, 0,00005% (300 mg Cl’/dm³, mg Cl’/1l) un zemāk, min. 0,5 mg Cl’ 1litrā). Elektroķīmiskā aktivācija notiek medicīnas vajadzībām ražotās iekārtās STEL (STEL –10, STEL-20, STEL-60), kur skaitļi nosaka “anolīta” ražību l/min, modeļa tehnisko noformējumu). Tie ir universāli elektroķīmiskās aktivācijas aparāti, kas spēj aktivēt dažādus elektrovadošus šķīdumus. No vārāmās sāls šķīduma (vai NaCl saturošs minerālūdens, tīrs jūras ūdens) iegūst 2 šķīdumus: “anolīts” no elektrodu anoda kameras un “katolīts” – no katodu kameras. Aktivācijas būtība: elektroķīmiskā iekārtā, kur darba kameras elektrodi katods un anods (Ti un Ti,RuO, vai Pt) ir atdalīti ar speciālas keramikas membrānu, ūdens un sāļu joni (katjoni, anjoni) tiek telpiski atdalīti un oksidēti (pie anoda), reducēti (pie katoda) un ierosināti līdzīgi kā radikāli (*). Turpiniet lasīt →