Ceļu būve kūdrājā

Apraksts izstrādāts pamatojoties uz Pasaules zinātnes datiem, esošo ilgstošo novērojumos gūto pieredzi Pētnieciskā jaunsaimniecībā “GUNDEGAS”.Darba sākums bija jau pirms projekta laikā, meklējot piemērotus materiālus un tālāk jau būvējot ceļus gar dzērveņu laukiem atbilstoši Jāņa Roopa 2015.g.28. jūlijā projektam, Valmieras RVP Tehniskiem noteikumiem NR VA14TN0093.

Tehniskos noteikumos būtiski svarīgie ir divi punkti:

7.Būvniecības darbos izmantot konkrētā purva vidē vispiemērotākos būvmateriālus.
8. Pirms ceļa, laukuma u.c. objektu izbūvē izmantot dzelzceļa gulšņus jāpārliecinās, ka tie nesatur bīstamas ķīmiskās vielas…

 Pirmie ceļi gar dzērveņu laukiem tika būvēti fašīnu veidā noklājot priežu, vai citu koku zāģēšanas nomaļus. Izrādījās, ka vecā kūdrā tie kalpo vien 3 -6 gadus, tad lokāli izveidojas sēnīšu kolonijas, kas pilnīgi saārda nomaļus, turklāt sēnīšu kolonijas ”iebrūk” dzērveņu stādījumos, kur attīstās dažādas puves un slimības. Nomaļu apsmidzināšana ar pret puves vielām, kas atļautas lauksaimniecībā, nepalīdzēja.

Ņemot vērā Pasaulē veiktos pētījumus par dažādu mikro sēnīšu un baktēriju savairošanos Saules ārdītā kūdrā, kur vismaz to 20 veidi var kļūt bīstami dzērvenēm, ko pastiprina arvien augošais (jau virs 10%) ozona deficīts, bija jāatrod piemērots pret puvēm izturīgs materiāls.

  1. Nozīmīgs ir Latvijas zinātnieku ziņojums: “International conference Eco-Balt” ‘2006, May 11-12, 2006, Riga,

NOLIETOTU DZELZCEĻA GULŠŅU PĀRSTRĀDES UN IZMANTOŠANAS IESPĒJAS

Jānis Zandersons, Aivars Žūriņš, Jānis Rižikovs, Gaļina Dobele, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts.

“…Mūsu pētījumi liecina, ka kreozota saturs nolietotu gulšņu aplieves koksnē ir 11-30% no abs. sausas masas (a.s.m.), bet vidēji gulsnī 5-13% no a.s.m., jo gulšņu aplieves koksne ir 37-40%, bet kodolkoksne, kurā kreozots neiesūcas, 60-63% no masas. Ekspluatācijas laikā zūd 40-75% no sākotnēji iesūcinātā kreozota, (ES……piesūcināšanas norma 90-120 kg/m3”

  1. Svarīgs mūsu darbā ir EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1386/2013/ES, (2013. gada 20. novembris) “Par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”EP Lēmums Nr 1386/2013  prasa resursu racionālu materiālu atkārtotu izmantošanu tautsaimniecībā, kas samazinātu enerģijas patēriņu  un SEG izdalīšanos uz 1 personu.

     

  2. Runājot par kreozotu, ir jāņem vērā visplašākais pētījumu datu apkopojums Pasaulē:  https://www.atsdr.cdc.gov/toxprofiles/tp85.pdf TOXICOLOGICAL PROFILE FOR WOOD CREOSOTE, COAL TAR CREOSOTE, COAL TAR, COAL TAR PITCH, AND COAL TAR PITCH VOLATILES U.S. DEPARTMENT OF HEALTH AND HUMAN SERVICES Public Health Service Agency for Toxic Substances and Disease Registry September 2002
    Šis ir Pasaulē lielākais un visaptverošs pētījums par kreozotu, uzrakstīts 350 lapās, ar vairākiem pielikumiem kopā ir 394 lapas. Kreozotu iegūst ar dažādiem paņēmieniem no koksnes, kūdras, akmeņoglēm un kā ķīmiskā vielu kompozīcija (300 molekulas) tas ir bīstams ieguves un pielietošanas ražotnēs kur dots, kapie 8 st. darba laika pieļaujamā koncentrācija gaisā ir 0,2mg/m3.
    Reālie gaisa mērījumi pie koksnes, ko izmanto kā dzelzceļa gulšņus,ir tikai 4 ng/m3, kas ir 0,004 mg/m3. Augstākā kreozota koncentrācija dabā ir atrasta mērījumos  kā 8ng/m3, kas ir 0,008 mg/m3. Tātad reālā kreozota koncentrācija gaisā pie dzelzceļa gulšņiem dabā ir vismaz 50 vai 25 reizes mazāka par pieļaujamo  to koncentrācijas kritērija rūpnīcās. Skaidrs, ka nolietoto, ilgstoši lietū skaloto gulšņos kreozota tvaiku koncentrācija būs vēl 10 – 1000 reižu mazāka.
    Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka kreozots ārpus koksnes ātri sadalās – fotogēniski saules staros, ūdenī un gaisa skābekļa ietekmē oksidējas. Kreozota pussadalīšanās periods ir no 4 st. (saulē) līdz 14 st. (ēnā, ūdenī). Tāpēc nolietotie dzelzceļa gulšņi ir gaiši brūnā vai pat pelēkā tonī.
    Bioloģiskā ceļā kreozota sadalīšanās veic baktērijaPseudomona— skābekļa klātbūtnē. Augsnes mērījumi zem svaigiem gulšņiem rāda kreozota ieskalošanos līdz 6 collām dziļi (15 cm) , bet uz sāniem lietus ūdens var aizskalot 2-24 collas (mālainā zeme). Gaisā Saules ietekmē kreozota molekulas par ½ sadalās jau 2 st laikā, tumsā – 24 stundās. Ūdenī sadalīšanās novērota no 8 st līdz 21 st.. Vasarā pēc jaunu gulšņu ieklāšanas jau pēc 2 mēnešiem ievērojamu kreozota klātbūtni augsnē nenovēro, jo tas no dziļākiem koka slāņiem neizskalojas.

Fašīnu ceļa konstrukcija

Vispirms kūdras lauks ir jānolīdzina, jānovāc celmi un ciņi. Uz nolīdzinātas virsmas uzklāj ģeotekstila audumu 4m plato un uz tā izvieto pamīšus dažāda vecuma dzelzceļa gulšņus

Pēc gulšņu uzklāšanas uz to virsmas uzklāj 10-15 cm smiltis

Otrs pārklājuma variants ir smilšu – skaidu maisījums , vai tikai skaidas. Skaidu loma ir divējāda – tās izlīdzina gulšņu virsmu un aizpilda spraugu. Skaidas ir ar vieglām baktericīdam un pret puvju īpašībām, tāpēc nelaiž pāri dažādas infekcijas uz dzērvenēm no blakus esošā dabīgā purva.

 

 

Lietoto dzelzceļa gulšņu saderība ar dzērveņu lauka augiem

Blakus fašīnu ceļam grāvī vairojas zaļās vardes.

Fašīnu ceļi gar dzērveņu laukiem novērš muklāju un dažādu slimību perēkļu veidošanos. Savukārt gulšņi ir tik ļoti izmazgāti ar lietus ūdeņiem, ka dažādi augi un arī dzērvenes labprāt iesakņojas koksnes plaisās, bet galvenā ceļa malā (ziemeļos) ir izveidojusies jau paliela zaļo varžu kolonija, gulšņu spraugās ligzdo mazie putniņi , tur slēpjas ķirzakas.

Ja nebūtu purvā ceļu, kuru nestspēja ir vismaz 2t/ass, tad ogu novākšana no laukiem būtu visai problemātiska.

 

Foto: ASV Vēstniecības darbinieki apbrīno kādreizējās palīdzības programmas “Ag Link Baltia” reālo attīstību Bīriņos (2017.15.10).

2018. gada 27. februāris , A. Špats

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.