Kategoriju arhīvs: Vēsture

Vīru koru pamati Latvijā

downloadVēsture pierāda, ka mūsdienīgā kolektīvā sadziedāšanās Latvijas teritorijā sākās tieši mūsu reģionā – Vidzemē ar hernhūtes kustību atnākšanu Latvijā, sludinot pirms kriestiešu vienlīdzības un brālības ideju.

Latvijā hernhūtiešu kustību  sauca „Brāļu draudzes”, kurās svarīga bija kolektīvā dziedāšana.

Piemēram 2. Dziesmu grāmata ar 234 dziesmām tika publicēta 1741.g., bet jau 1743.g. Cariene Elizabete  aizliedz Brāļu draudzes, bet tas neapturēja Brāļu draudžu darbību latviešu valodā un tā ir faktiskā tautas pirmā Atmoda. Turpiniet lasīt

Atdodot Godu Dziesmai un Jurim Neikenam!

Juris NeikensNemanot ir pienākusi 150 gadskārta pēc mācītāja un vietējās zemes spēka zinātāja Jura Neikena organizētajiem Dziesmu Svētkiem. Toreiz Juris Neikens kā labs mūsu zemes zinātājs par sadziedāšanās vietu izvēlējās seno zintnieku Svētvietu, ko šogad kopīgā gājienā šķērsoja visi 80 kori – Dziesmu Svētku dalībnieki. Pašā Svētvietas centrā visus dziedātājus sveica Lēdurgas etnogrāfiskais ansamblis „Putni”. Otro reizi šo Svētvietu šķērsoja brašie koru karognesēji. Tādejādi vismaz daži zinātāji saprata šo gājienu dziļo rituālu nozīmi, jo nevienā informatīvā bukletā netika paskaidrotas J. Neikena dziļās mūsu Mātes – Zemes zināšanas. Paradoksāli, ka neviens kultūras apskatnieks nav uzmanīgi analizējis – kāpēc mācītājs Neikens nesasauca korus pie Dikļu baznīcas, vai pie Dikļu pils, kas kļuvis „populārs paņēmiens” mūsdienu organizatoriem. Zināmu skaidrību vieš tikai pēdējos 75 gados notikušās pārmaiņas mūsu uzskatos un zināšanās. Turpiniet lasīt

Maz populāras kopīgās lapaspuses Cēsu un Bīriņu vēsturē

Kādā pasākumā Cēsu lielās gadadienas (800 g. – 2006.g.) popularizētājiem vaicāju vai cēsiniekiem ir kas zināms par vietējo Jāņa Bīriņa vadīto zemnieku uzbrukumu Ivana Bargā postenim un tā padzīšanu 1577. gadā. Izrādījās – nekas tamlīdzīgs neesot zināms (vismaz šai personai?). Kāds Cēsu iedzīvotājs gan man zināja stāstīt, ka Bīringa karagājienā pie Cēsīm vietējie esot bijuši mazākumā – aptuveni 2 pret 3 Ivana Bargā vīriem, bet vienalga esot uzvarējuši, jo cīnījušies pašaizliedzīgi pret Briesmīgā algotņiem.

Atsaucos uz:

/1./ Richter, Gesch.d. Ostseeprov, T. II, Bd. I. S. 79.

/2/ R.Dēliņš, „BĪRIŅI senāk un tagad, Rīga 1939.”, Grāmatrūpniecības slimo kases izdevums.

Seno lībiešu apmetnē Koldeselle, kas vāciski tika dēvēta par Koltzen vietējie sevi sāka saukt par Bīringa – Bīriņa vīriem pēc tam, kad patrieca Ivana Bargā karaspēku no Cēsīm 1577.g.. Pat padomijas laikā neviens neiedomājās kāpēc šāds vārds Bīriņiem, jo citādi toreizējie lielkrievu šovinisti sen būtu to pārmainījuši. Turpiniet lasīt