prof. Andris Špats

Šis nepierastais jautājums mani satrauca jau 2000.gadā, kad grupa Latvijas ekonomistu Gavrilova vadībā bija publicējusi savu rožaino prognozi par gaidāmo Latvijas nemitīgo attīstību, bet mana intuīcija neatlaidīgi spieda domāt un rakstīt par gaidāmo Pasaules krīzi (sk.”Zintnieks, 2001., Nr.3. „Prognoze. Tuvākie 10 gadi”). Manuprāt pašlaik jau redzam Pasaules krīzes aisberga virsotni, kas patiesībā ir tikai niecīgā daļa no nākotnē sagaidāmā, jo Cēloņi joprojām eksistē dabā, tāpēc arī Sekas būs neizbēgamas (Cēloņu – Seku likums Kosmosā). Kopš 2000.g. formulētās Pasaules krīzes cēloņi ir jau pietiekoši daudz aprakstīti Pasaules presē, bet mazāk par to raksta Latvijas žurnalisti, jo pārāk aizņemti ar vietējo grupējumu intrīgām, kašķiem, kas raksturīgas  partokrātijai. Domāju, ka pietiek vien nosaukt jomas un katrs ko nebūt jau būs lasījis:

-          Pasaules klimata krīze un tās ietekme uz ražu;

-          Politiskās krīzes kā lokāli un arvien plašāka valstu dalība karā;

-          Finansu krīze un pašreizējās valūtu sistēmas sagrūšana;

-          Ģeoloģiskās izmaiņas, auglīgo zemju teritorijas zudumi.
Lasīt tālāk »

Beidzot masu informācijas līdzekļos sāk parādīties raksti par zemnieku izmisumu, bet kad vismaz 10 gadus zemnieki par savu darbu saņēma labi ja minimālo algu, kad simti un tūkstoši pameta lauku sētas un devās emigrācijā – tad gan mūsu informatori dziļdomīgi klusēja. Jā, reālās dzīves izkropļošana masu informācijas telpā nāk jau no padomijas laikiem, tāpat kā zinošo cilvēku domu noklusēšana.

Paskaitīju savā datorā lauku problēmām veltītos rakstus un atrodu tur vismaz 17 rakstus, kas ir saistīti ar to, ka Pasaulē šajā desmitgadā (2000.-2010.g.) iespējama kārtēja globāla mēroga krīze un tāpat kā iepriekšējā gadsimta 30-os gados lielpilsētās būs bada draudi, sevišķi Valstīs, kur būs iznīcinātā stratēģiskā aizmugure – pašu ražotā pārtika. Šie mani raksti tika piedāvāti dažādiem laikrakstiem – gan rajonos, gan Rīgas politiskos laikrakstos, bet tie netika publicēti. Lasīt tālāk »

Rakstīt šīs pārdomas veicināja 3 argumenti:

- salīdzinot jaunās Latvijas eksistences 15 gadus ar pirmās neatkarīgās Latvijas attīstības gadiem rāda pašreizējās politiskās varas atšķirtību no tautas un Valsts attīstības tempu atpalicību, kas robežojas ar bezcerību un morālo degradāciju (kā sekas tam – vairāk par 100 000 cilvēku pameta Dzimteni, 4 reizes pieaugušas pašnāvības un virs bioloģiskās normas esošā mirstība – 4000 – 6000 nāvju/gadā);

- mūsu tautas morālo un pilsonisko pamatu veido laukos esošās ģimenes, kas pašlaik ir palikušas nožēlojami maz tieši Valsts vadītāju rīcības rezultātā un šī lauku saimniecību iznīcības stratēģija ir apzināta un tiek turpināta pat izmantojot ES sniegto palīdzību;

- Citās valstīs ir formulēta „stratēģiskā importa pārtikas riska robeža” kas ir aptuveni 25%, bet Latvijā ir jau 30 – 40% importa pārtika. Tāpēc tuvie Pasaules krīzes gadi 2008.-2009. un 2012.-2013. mūs var pārsteigt nesagatavotus. Lasīt tālāk »

LR Zemkopības ministram, God. Mārtiņam Rozem

Sekojot līdzi Jūsu un cukurfabriku akcionāru paziņojumiem par „ekonomiski pamatoto cukurfabriku slēgšanu”, ievēroju, ka faktiski visi atsaucas uz LV Agrārās ekonomikas Institūta (AEI) pētījumu.

AEI interesējos un ieguvu minētā pētījuma pilno tekstu Internetā.

Protams – šis pētījums ir svarīgs un nozīmīgs, BET… tas nevar būt par pamatojumu cukura ražošanas slēgšanai. Kā savu pamatojumus esmu formulējis vairākus principiāli svarīgus neskaidros jautājumus, kas nav pietiekoši pamatoti „Atskaitē par pētījumu”:

turpmāko – slēgšanas rezultātā radīto ekonomisko un sociālo struktūru modelis;

esošās ekonomiskās saites – nozares sasaite ar citām nozarēm, pārstrādes jomām Latvijā;

pieņemto konstanšu pamatojums (cukura cenu un izejmateriālu cenas, to attiecības).

Protams, tik īsā laikā, kas bija dots zinātniekiem, šie jautājumi nevarēja būt pilnīgi noskaidroti. Tāpēc ir jāpiekrīt pašiem pētījuma autoriem, ka „Pētījums ir jāturpina…” (7.lpp).

Nepamatotākie AEI zinātnieku pieņēmumi ir saistīti ar cukura cenu kritumu pat zem ES pieņemtās ievešanas nodevas cukurniedru cukuram – 23. tab.(!).

Manas personīgās prognozes cukura cenai pēc 2010.gada ir – virs 1 Ls/kg, intervālā 1 Ls/kg – 1,2 Ls/kg. Tas faktiski sakrīt ar Jūsu paziņojumu no 22.janvāra 2007.g. – cukura cena drīz varot sasniegt 1 Ls/kg, BET tā ir faktiski 2 reizes(!) lielāka par pētījuma aprēķinos pieņemto, kas faktiski jau ar šo pieņēmumu vien nosaka šķietamos ražošanas zaudējumus. Turklāt, jāņem vērā, ka cukura cena Latvijā būs saistīta ar faktu – būs vai nebūs mūsu pašu cukura ražošana (!).

Jāņem vērā mūsu pašu pieredze, ka pirms 5 gadiem neviens neticēja arī tik straujai degvielas cenu izaugsmei, kādu novērojām pašlaik! Lasīt tālāk »

Nihilisms (vācu: Nihilist, latīņu: nihil – nekas) jaunākā svešvārdu vārdnīcā ir tulkots kā „… vispārpieņemto principu, vērtību un tikumisko normu noraidītājs, kā arī tāds, kas apšauba eksistences jēgu…”.

Gada nogalē (2006.g.) atsākās raksti un runas par ES „piedāvāto” cukura nozares „restrukturizāciju”, kas pareizāk būtu teikt – slēgšanu. Tās tik tiešām ir tikai runas, jo … lasītājam nekādi patiesi argumenti šādai nepieciešamībai netiek piedāvāti, jo ir tikai nosaukts kāds Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījums – bez tiešo izpildītāju zinātnieku uzvārdiem, nepasakot – kas šo pētījumu ir apmaksājis (visticamāk, ka tas ir ZM finansējums). Vēl „interesantāk” kļūst, kad nevienā avīzes rakstā nevar atrast šī pētījuma datus (izejas dati, analīzes metodes, ilgtermiņa prognozes laikā, slēdzienus un rekomendācijas). Tas ir katram skaidrs, ka ja Valstī nebūs pašu zemītē ražots ikdienā katram nepieciešams pārtikas produkts, kas cieši ir iekļauts arī citu pārtikas preču ražošanas ķēdēs, tad tas būtiski ietekmēs visu sabiedrību, un citas ražotnes. Sabiedrības un visu pilsoņu vitālās vajadzības nevar pārstāvēt viens kādas birokrātiskās struktūras finansēts institūts. Interesanti, ka šī Agrārā institūta pētījumi par cukura problēmu iepriekš nekur un nekad nav lasīti, pat tur strādājošie zinātnieki reti tiek publicēti presē, bet sabiedrībā parādās vārdā nenosauktu zinātnieku pārstāvoša INSTITŪTA REKOMENDĀCIJAS (vai Valdībai ir „nepieciešams” kāds nepatīkams lēmums?). Esmu zinātņu doktors un es vēlos runāt ar konkrētiem zinātniekiem, viņus uzklausīt, diskutēt, ja viņiem ir faktu materiāls, nevis kādu anonīmu birokrātisku institūta bezvārda papīru citēšanu lasīt. Zinātnes subjekts ir zinātnieks, nevis struktūra. Lasīt tālāk »