Kategoriju arhīvs: Lauku problēmas

Teritorijas labiekārtošana 2014. gadā

Untitled4

Talcinieku un ekskursantu palielināts pieplūdums mūsu Laugas purva lielogu dzērveņu – dižbrūkleņu laukos (vairāk par 4 000 personu) prasīja pārskatīt visu esošo struktūru: ceļus, invalīdu un bērnu pieejas dažādu šķirņu laukiem, speciālās atpūtas zonas, tuvākās apkārtnes interesantāko objektu pieejamība, dažādu transporta veidu drošu kustību – velosipēdi, bērnu ratiņi un automašīnas.

Šogad LAD skaļi paziņoja, ka varēšot modernizēt dažādus tūrisma objektus, ierīkojot velosipēdistu ceļus, nojumes utt. Turpiniet lasīt

Lauki Pasaules finansu krīzē

Šis nepierastais jautājums mani satrauca jau 2000.gadā, kad grupa Latvijas ekonomistu Gavrilova vadībā bija publicējusi savu rožaino prognozi par gaidāmo Latvijas nemitīgo attīstību, bet mana intuīcija neatlaidīgi spieda domāt un rakstīt par gaidāmo Pasaules krīzi (sk.”Zintnieks, 2001., Nr.3. „Prognoze. Tuvākie 10 gadi”). Manuprāt pašlaik jau redzam Pasaules krīzes aisberga virsotni, kas patiesībā ir tikai niecīgā daļa no nākotnē sagaidāmā, jo Cēloņi joprojām eksistē dabā, tāpēc arī Sekas būs neizbēgamas (Cēloņu – Seku likums Kosmosā). Kopš 2000.g. formulētās Pasaules krīzes cēloņi ir jau pietiekoši daudz aprakstīti Pasaules presē, bet mazāk par to raksta Latvijas žurnalisti, jo pārāk aizņemti ar vietējo grupējumu intrīgām, kašķiem, kas raksturīgas  partokrātijai. Domāju, ka pietiek vien nosaukt jomas un katrs ko nebūt jau būs lasījis:

–          Pasaules klimata krīze un tās ietekme uz ražu;

–          Politiskās krīzes kā lokāli un arvien plašāka valstu dalība karā;

–          Finansu krīze un pašreizējās valūtu sistēmas sagrūšana;

–          Ģeoloģiskās izmaiņas, auglīgo zemju teritorijas zudumi.
Turpiniet lasīt

Lauku un valsts stratēģisko rezervju iznīcināšana

Beidzot masu informācijas līdzekļos sāk parādīties raksti par zemnieku izmisumu, bet kad vismaz 10 gadus zemnieki par savu darbu saņēma labi ja minimālo algu, kad simti un tūkstoši pameta lauku sētas un devās emigrācijā – tad gan mūsu informatori dziļdomīgi klusēja. Jā, reālās dzīves izkropļošana masu informācijas telpā nāk jau no padomijas laikiem, tāpat kā zinošo cilvēku domu noklusēšana.

Paskaitīju savā datorā lauku problēmām veltītos rakstus un atrodu tur vismaz 17 rakstus, kas ir saistīti ar to, ka Pasaulē šajā desmitgadā (2000.-2010.g.) iespējama kārtēja globāla mēroga krīze un tāpat kā iepriekšējā gadsimta 30-os gados lielpilsētās būs bada draudi, sevišķi Valstīs, kur būs iznīcinātā stratēģiskā aizmugure – pašu ražotā pārtika. Šie mani raksti tika piedāvāti dažādiem laikrakstiem – gan rajonos, gan Rīgas politiskos laikrakstos, bet tie netika publicēti. Turpiniet lasīt

Vai eksistē slepenais tautas iznīcības plāns?

Rakstīt šīs pārdomas veicināja 3 argumenti:

salīdzinot jaunās Latvijas eksistences 15 gadus ar pirmās neatkarīgās Latvijas attīstības gadiem rāda pašreizējās politiskās varas atšķirtību no tautas un Valsts attīstības tempu atpalicību, kas robežojas ar bezcerību un morālo degradāciju (kā sekas tam – vairāk par 100 000 cilvēku pameta Dzimteni, 4 reizes pieaugušas pašnāvības un virs bioloģiskās normas esošā mirstība – 4000 – 6000 nāvju/gadā);

mūsu tautas morālo un pilsonisko pamatu veido laukos esošās ģimenes, kas pašlaik ir palikušas nožēlojami maz tieši Valsts vadītāju rīcības rezultātā un šī lauku saimniecību iznīcības stratēģija ir apzināta un tiek turpināta pat izmantojot ES sniegto palīdzību;

Citās valstīs ir formulēta „stratēģiskā importa pārtikas riska robeža” kas ir aptuveni 25%, bet Latvijā ir jau 30 – 40% importa pārtika. Tāpēc tuvie Pasaules krīzes gadi 2008.-2009. un 2012.-2013. mūs var pārsteigt nesagatavotus. Turpiniet lasīt

Pret vienkāršotu cukura ražošanas likteņa lemšanu

LR Zemkopības ministram, God. Mārtiņam Rozem


Sekojot līdzi Jūsu un cukurfabriku akcionāru paziņojumiem par „ekonomiski pamatoto cukurfabriku slēgšanu”, ievēroju, ka faktiski visi atsaucas uz LV Agrārās ekonomikas Institūta (AEI) pētījumu.

AEI interesējos un ieguvu minētā pētījuma pilno tekstu Internetā.

Protams – šis pētījums ir svarīgs un nozīmīgs, BET… tas nevar būt par pamatojumu cukura ražošanas slēgšanai. Kā savu pamatojumus esmu formulējis vairākus principiāli svarīgus neskaidros jautājumus, kas nav pietiekoši pamatoti „Atskaitē par pētījumu”:

turpmāko – slēgšanas rezultātā radīto ekonomisko un sociālo struktūru modelis;

esošās ekonomiskās saites – nozares sasaite ar citām nozarēm, pārstrādes jomām Latvijā;

pieņemto konstanšu pamatojums (cukura cenu un izejmateriālu cenas, to attiecības).

Protams, tik īsā laikā, kas bija dots zinātniekiem, šie jautājumi nevarēja būt pilnīgi noskaidroti. Tāpēc ir jāpiekrīt pašiem pētījuma autoriem, ka „Pētījums ir jāturpina…” (7.lpp).

Nepamatotākie AEI zinātnieku pieņēmumi ir saistīti ar cukura cenu kritumu pat zem ES pieņemtās ievešanas nodevas cukurniedru cukuram – 23. tab.(!).

Manas personīgās prognozes cukura cenai pēc 2010.gada ir – virs 1 Ls/kg, intervālā 1 Ls/kg – 1,2 Ls/kg. Tas faktiski sakrīt ar Jūsu paziņojumu no 22.janvāra 2007.g. – cukura cena drīz varot sasniegt 1 Ls/kg, BET tā ir faktiski 2 reizes(!) lielāka par pētījuma aprēķinos pieņemto, kas faktiski jau ar šo pieņēmumu vien nosaka šķietamos ražošanas zaudējumus. Turklāt, jāņem vērā, ka cukura cena Latvijā būs saistīta ar faktu – būs vai nebūs mūsu pašu cukura ražošana (!).

Jāņem vērā mūsu pašu pieredze, ka pirms 5 gadiem neviens neticēja arī tik straujai degvielas cenu izaugsmei, kādu novērojām pašlaik! Turpiniet lasīt