prof. Andris Špats

Dažos preses izdevumos parādās kādu personu raksti pret Zemes Spēka vietu pareizu iekārtošanu, citi raksta, ka visu veco vajagot saglabāt kā muzeja „vērtību”, pat nepaskaidrojot – kas viņu priekšstatos vispār ir vērtība. Daudzi rakstos bezgala slavina kādu laikmetu paliekas, piemēram, melnos un asiņainos viduslaikus, citiem patīk iekarotāju pilis vai tautu izkalpinātāju un paverdzinātāju muižu „vēsturiskais mantojums”.

Pārāk daudz mūsu tautai ir pakalpiņu jeb verdziskas tautas rakstura īpašību. Piemēram, poļi ar cieņu stāsta par seno vēsturi, bet vienmēr tiek uzsvērts panu attieksme pret tautu, tautai uzspiestais dzīves veids. Daudzas tautas, redzot kā ar to „izdarās” valdošie negaušas, sen jau būtu savu neapmierinātību klaji parādījušās, kad mūsu tauta vienaldzīgi noraugās visā notiekošā – bezgalīgos parādos ievestā, politikāņu izzagtā valstī. Lasīt tālāk »

Fruktozes un glikozes sīrupi

Dabā parasti ir sastopami augļu cukuru veidi – fruktoze un glikoze. Taču mēs katrs no bērnu dienām esam pieraduši pie saharozes - biešu vai cukurniedru cukura, kuras molekula ir divas reizes lielāka par fruktozi un glikozi. Biešu cukurā parasti ir oglekļa izotops ¹²C, bet cukurniedru saharozē  ¹³C izotops, kas ļauj tos atšķirt. Šo atšķirību nosaka oglekļa uzņemšanas no dabas CO₂ dažādie mehānismi augos, izmantojot attiecīgi fosforglicerīnskābi vai skābeņskābi Lasīt tālāk »

(bērns sanskritā ir čela, guru skolnieks, filozofijas sekotājs)

Publicēts: „Zintnieks” Nr 23., un tālākos Nr 2004.,2005.g.

Izrādās, ka 2009.gadā šī tēma kļuvusi visai aktuāla – piezīme www.spats.lv!

1. Ievads (jeb „Zintniekam” zinātnieku saimē nokļūstot)

Tikko kā kādā ārzemju filmā redzēju skaistu ilustrāciju mūsdienu patiesībai – nekas uz Zemes nenotiek nejauši, jo katrai situācijai ir Cēlonis un tai būs tālāk attiecīgas Sekas” (vairāk sk. Pasaulē populārās Džeimsa Redfīlda grāmatās „Selestīnas pareģojumi”, ”Desmitā atklāsme”). Tātad, dažādu „sagadīšanās” situāciju, jeb precīzāk – „sinhronizācijas” procesu (1950.g. psihologs Karls Gustavs Jungs kopā ar Nobela prēmijas laureātu fizikā Volfgangu Pauli izstrādāja sinhronizācijas teoriju – par procesu jēdzienisku sasaisti) rezultātā. Notikumu sinhronizāciju viņi saprata, piemēram, jo virsgaismas ātrumu telpā dzīvojošā būtne var ietekmēt mūsu priekšstatos pagātnes notikumus un rezultāta var izmainīt noteiktu cēloņu radītās sekas gaismas ātrumu Pasaulē. Žurnāls (avīze) „Zintnieks”, iespējams, kādam gribot vai citiem to negribot un nesaprotot, nu ir nonācis Zinātņu Akadēmijas centrālā ēkā. Man šī situācija šķiet līdzīga faktiem, ka kādreiz sen atpakaļ kāda latviešu meitene no Alūksnes apkaimes gribot vai negribot nonāca Krievzemes galmā un kļuva par Carieni. Cariene Katrīna dažādi veicināja savas dzimtenes – Vidzemes attīstību un viens no viņas lēmumiem bija par Vāczemes amatnieku kolonijas izveidi Iršos pie Ērgļiem, kurā pirms vairākiem gadsimtiem iebrauca arī kāds no Špatu senčiem… . Lasīt tālāk »

Latvijas tirgi attīstās līdzīgi kā tas notiek arī Amerikā. Turienes analītiķi raksta, ka pašreizējos apstākļos esot visai svarīgi „atgriezt tirgu fermā”, respektīvi radīt pilsētniekam iespējas iepirkties tieši no zemnieka. Rezultāts esot visiem izdevīgs:

• valsts sociālai atbalsta sistēmai samazinās slimnieki, jo daudzi tiek pie veselību uzturošas pārtikas;
• pilsētnieki var nopirkt lētāku un svaigāku produkciju;
• zemnieks – ražotājs saņem lielāku un precīzāku tirgus cenu bez kavējumiem.

Latvijā  arī beidzot zemniekam ir labākas iespējas pārdot savu produkciju dažādos tirgos un gadatirgos, bet Valsts iestādes apkalpojošās firmas – ēdnīcas un restorāni joprojām visai negribīgi iepērk no zemniekiem pat vietējos kartupeļus, bet tos ieved no tālienes. Precīzu īstajam – „dzīvajam” tirgum veltīto pētījumu Latvijā neesmu lasījis. Lasīt tālāk »