Ziņojums Eiropas Parlamenta GUE/NGL grupas rīkotā konferencē par tēmu „Baltijas jūras ekoloģiskās problēmas”. 2011.gada 30-31. maijs, Jūrmala, Latvijā
Anotācija
Ziņojums saistīts ar Kioto Protokola izpildi un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60EC, par struktūru Eiropas kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā.
Autors 50 gadus novēroja blakus esošā augstā purvā kūdras ražotnes izveidi un pēdējos 20 gadus – pamesto, neizmantoto kūdras lauku sadēdēšanu saulē. Pēdējos 19 gados veikts eksperimentāls darbs kūdras tuksnešu atgriešanu Dabā, izstrādājot vietējiem apstākļiem piemērotu Amerikas dzērveņu un citu ogu audzēšanas tehnoloģiju. Tas tika veikts izmantojot ASV Voluntārās organizācijas VOCA palīdzību ar padomiem, ASV Zemkopības departamenta finansēto ekspertu padomus un Fonda OPIC finansēto augšņu un ūdens analīžu atziņas.
Pētnieciskā saimniecībā „Gundegas” tagad ir jau beidzis intensīvais tehnoloģiju meklējumu laiks purva apguvē un iegūto ogu pārstrādē, kas tika paveikts galvenokārt tikai ar saviem resursiem un turpmākā attīstībai ir savi ražotie tirgus produktu nesti resursi.
Galveno problēmu līdzīgu kūdras lauku atgriešanai dabā autors saredz ES Valstu bezatbildībā par to, ka kūdras lauki mūsu platumā saulē arvien intensīvāk sadalās (1-2 cm/gadā) pastiprinātā UV-B zonas starojumā, jo vidējais ozona deficīts ir jāpieņem 10%, sekojoši no 1 ha kūdras lauka gadā izdalās no 40 t CO2/ha.g. līdz 100 t/ha.g. CO2 ekvivalentie izmeši.
Augsto purvu kūdras lauki samazinā purvā uzkrāto saldūdens ūdeņu rezerves un pārtrauc vienmērīgu ūdens piegādi pazemes sistēmai vasaras laika pa sifoniem purvu krastos. Tāpēc pat visai tālās avotu un upju sistēmās samazinās plūsma, radot vietējiem zemniekiem nepelnītas ūdens trūkuma problēmas vasarā. Praksē ūdens aizsardzības Direktīvas 2000/60EC pildīšanu kūdras ražotņu tuvumā nenovēro un tā tiek ignorēta izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējumus jaunajām kūdras ražotnēm, vai atjaunojot vecās kūdras ražotnes. Veco kūdras ražotņu tuvumā netiek ievēroti 2007.g. 29.jūnija ES ieteikumi no Zaļās grāmatas „Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā”
Autors ierosina Eiropas Komisijai analizēt datus par kūdras lauku kaitējumu ozona slānim un noteikt atbilstošiem CO2 ekvivalenta izmešiem maksu un ņemt vērā CO2 kvotu savstarpējos norēķinos tāpat kā par citiem ražošanas izmešiem ( ražošana, transports u.c.). Nepieciešams noteikt grantu sistēmu par kūdras lauku atgriešanu dabas procesos ( apmežošana, purvu kultūras, purvu ogu audzēšana).