prof. Andris Špats

(bērns sanskritā ir čela, guru skolnieks, filozofijas sekotājs)

Publicēts: „Zintnieks” Nr 23., un tālākos Nr 2004.,2005.g.

Izrādās, ka 2009.gadā šī tēma kļuvusi visai aktuāla – piezīme www.spats.lv!

1. Ievads (jeb „Zintniekam” zinātnieku saimē nokļūstot)

Tikko kā kādā ārzemju filmā redzēju skaistu ilustrāciju mūsdienu patiesībai – nekas uz Zemes nenotiek nejauši, jo katrai situācijai ir Cēlonis un tai būs tālāk attiecīgas Sekas” (vairāk sk. Pasaulē populārās Džeimsa Redfīlda grāmatās „Selestīnas pareģojumi”, ”Desmitā atklāsme”). Tātad, dažādu „sagadīšanās” situāciju, jeb precīzāk – „sinhronizācijas” procesu (1950.g. psihologs Karls Gustavs Jungs kopā ar Nobela prēmijas laureātu fizikā Volfgangu Pauli izstrādāja sinhronizācijas teoriju – par procesu jēdzienisku sasaisti) rezultātā. Notikumu sinhronizāciju viņi saprata, piemēram, jo virsgaismas ātrumu telpā dzīvojošā būtne var ietekmēt mūsu priekšstatos pagātnes notikumus un rezultāta var izmainīt noteiktu cēloņu radītās sekas gaismas ātrumu Pasaulē. Žurnāls (avīze) „Zintnieks”, iespējams, kādam gribot vai citiem to negribot un nesaprotot, nu ir nonācis Zinātņu Akadēmijas centrālā ēkā. Man šī situācija šķiet līdzīga faktiem, ka kādreiz sen atpakaļ kāda latviešu meitene no Alūksnes apkaimes gribot vai negribot nonāca Krievzemes galmā un kļuva par Carieni. Cariene Katrīna dažādi veicināja savas dzimtenes – Vidzemes attīstību un viens no viņas lēmumiem bija par Vāczemes amatnieku kolonijas izveidi Iršos pie Ērgļiem, kurā pirms vairākiem gadsimtiem iebrauca arī kāds no Špatu senčiem… . Lasīt tālāk »

Latvijas tirgi attīstās līdzīgi kā tas notiek arī Amerikā. Turienes analītiķi raksta, ka pašreizējos apstākļos esot visai svarīgi „atgriezt tirgu fermā”, respektīvi radīt pilsētniekam iespējas iepirkties tieši no zemnieka. Rezultāts esot visiem izdevīgs:

• valsts sociālai atbalsta sistēmai samazinās slimnieki, jo daudzi tiek pie veselību uzturošas pārtikas;
• pilsētnieki var nopirkt lētāku un svaigāku produkciju;
• zemnieks – ražotājs saņem lielāku un precīzāku tirgus cenu bez kavējumiem.

Latvijā  arī beidzot zemniekam ir labākas iespējas pārdot savu produkciju dažādos tirgos un gadatirgos, bet Valsts iestādes apkalpojošās firmas – ēdnīcas un restorāni joprojām visai negribīgi iepērk no zemniekiem pat vietējos kartupeļus, bet tos ieved no tālienes. Precīzu īstajam – „dzīvajam” tirgum veltīto pētījumu Latvijā neesmu lasījis. Lasīt tālāk »

Iespējams, ka mans raksts ir izraisījis lielāku skolotāju interesi par mūsu Pētniecisko saimniecību (joprojām vienīgā Latvijā!), jo šoruden ir bijušas vairākas skolotāju grupas ekskursijā un citas brauc brīvdienās lasīt ogas savai ģimenei (sk. www.spats.lv ).

Izrādās, ka laikrakstos informācija pēc tikšanās IZM ir bijusi liela paviršības kļūda, kas ticami ir nākusi no preses dienesta, jo tur vienā tekstā bija norādītas skolotāju plānotās algas mēnesī un plānotā slodze stundās, bet – nedēļā (!). Tādejādi lasītājiem tika radīts priekšstats par it kā 4 reizes lielāku stundu likmi nekā ir patiesībā. Lasīt tālāk »

Prognoze nāk no grieķu val. prōgnosis – paredzējums, kas balstīts uz konkrētiem datiem, piemēram, laika prognoze. Tā rakstīts Svešvārdu vārdnīcā.

Anticipācija nāk jau no latīņu val. anticipatio – spēja paredzēt rīcības, darbības rezultātus, spēja apziņā prognozēt un „modelēt” gaidāmos notikumus.

Līdz šim mūsu sabiedrības politizētie grupējumi – partijas savā rīcībā ja arī izmantoja prognozes, tad tikai tās, kuras bija izstrādātas no pašreizējās situācijas modeļiem kādu jau realizēto sakaru veidā. Tālākos notikumus vienkārši turpināja, nemainot  kādus nosacījumus, piemēram 2000.g. publicētā kādu 20 ekonomistu prognoze ( V.Gavrilova vadībā) par turpmākiem 10 Latvijas attīstības gadiem. Tādas „prognozes izstrādāt”  ir vienkārši – līdzīgi kā varam aprēķināt cik ilgā laikā paveiksim  nākotnē 100 km, ja zinām savu pašreizējo pārvietošanās ātrumu. Ceļā mūs tomēr var „gaidīt” kāds nezināms šķērslis, piemēram, ir lietus laikā izskalots ceļš un būs vai nu jābūvē tilts, jāceļ prāmis vai jāmeklē apkārtceļš. Tad visa iepriekšējā prognoze kļūst nederīga, jo pārtraukts ir iepriekšējais modelis un pieņēmums par šī modeļa darbību vairs neatbilst jaunai situācijai. Lasīt tālāk »