prof. Andris Špats

Šis nepierastais jautājums mani satrauca jau 2000.gadā, kad grupa Latvijas ekonomistu Gavrilova vadībā bija publicējusi savu rožaino prognozi par gaidāmo Latvijas nemitīgo attīstību, bet mana intuīcija neatlaidīgi spieda domāt un rakstīt par gaidāmo Pasaules krīzi (sk.”Zintnieks, 2001., Nr.3. „Prognoze. Tuvākie 10 gadi”). Manuprāt pašlaik jau redzam Pasaules krīzes aisberga virsotni, kas patiesībā ir tikai niecīgā daļa no nākotnē sagaidāmā, jo Cēloņi joprojām eksistē dabā, tāpēc arī Sekas būs neizbēgamas (Cēloņu – Seku likums Kosmosā). Kopš 2000.g. formulētās Pasaules krīzes cēloņi ir jau pietiekoši daudz aprakstīti Pasaules presē, bet mazāk par to raksta Latvijas žurnalisti, jo pārāk aizņemti ar vietējo grupējumu intrīgām, kašķiem, kas raksturīgas  partokrātijai. Domāju, ka pietiek vien nosaukt jomas un katrs ko nebūt jau būs lasījis:

-          Pasaules klimata krīze un tās ietekme uz ražu;

-          Politiskās krīzes kā lokāli un arvien plašāka valstu dalība karā;

-          Finansu krīze un pašreizējās valūtu sistēmas sagrūšana;

-          Ģeoloģiskās izmaiņas, auglīgo zemju teritorijas zudumi.
Lasīt tālāk »

Ziņojums  Eiropas Parlamenta GUE/NGL grupas rīkotā konferencē par tēmu „Baltijas jūras ekoloģiskās problēmas”. 2011.gada 30-31. maijs, Jūrmala, Latvijā

Anotācija

Ziņojums saistīts ar Kioto Protokola izpildi un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60EC, par struktūru Eiropas kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā.

Autors 50 gadus novēroja blakus esošā augstā purvā kūdras ražotnes izveidi un pēdējos 20 gadus – pamesto, neizmantoto kūdras lauku sadēdēšanu saulē. Pēdējos 19 gados veikts eksperimentāls darbs kūdras tuksnešu atgriešanu Dabā, izstrādājot vietējiem apstākļiem piemērotu Amerikas dzērveņu  un citu ogu  audzēšanas tehnoloģiju. Tas tika veikts izmantojot ASV Voluntārās organizācijas VOCA palīdzību ar padomiem, ASV Zemkopības departamenta finansēto ekspertu padomus un Fonda OPIC finansēto augšņu un ūdens analīžu atziņas.

Pētnieciskā saimniecībā „Gundegas” tagad ir jau beidzis intensīvais tehnoloģiju meklējumu laiks purva apguvē un iegūto ogu pārstrādē, kas tika paveikts galvenokārt tikai ar saviem resursiem un turpmākā attīstībai ir savi ražotie tirgus produktu nesti resursi.

Galveno problēmu līdzīgu kūdras lauku atgriešanai dabā autors saredz ES Valstu bezatbildībā par to, ka kūdras lauki mūsu platumā saulē arvien intensīvāk sadalās (1-2 cm/gadā) pastiprinātā UV-B zonas starojumā, jo vidējais ozona deficīts ir jāpieņem 10%, sekojoši no 1 ha kūdras lauka gadā izdalās no 40 t CO₂/ha.g. līdz 100 t/ha.g. CO₂ ekvivalentie izmeši.

Augsto purvu kūdras lauki samazinā purvā uzkrāto saldūdens ūdeņu rezerves un pārtrauc vienmērīgu ūdens piegādi pazemes sistēmai vasaras laika pa sifoniem purvu krastos. Tāpēc pat visai tālās avotu un upju sistēmās samazinās plūsma, radot vietējiem zemniekiem nepelnītas ūdens trūkuma problēmas vasarā. Praksē ūdens aizsardzības Direktīvas 2000/60EC pildīšanu kūdras ražotņu tuvumā nenovēro un tā tiek ignorēta izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējumus jaunajām kūdras ražotnēm, vai atjaunojot vecās kūdras ražotnes. Veco kūdras ražotņu tuvumā netiek ievēroti 2007.g. 29.jūnija ES ieteikumi no Zaļās grāmatas „Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā”

Autors ierosina Eiropas Komisijai analizēt datus par kūdras lauku kaitējumu ozona slānim un noteikt atbilstošiem CO₂ ekvivalenta izmešiem maksu un ņemt vērā CO₂ kvotu savstarpējos norēķinos tāpat kā par citiem ražošanas izmešiem ( ražošana, transports u.c.). Nepieciešams noteikt grantu sistēmu par kūdras lauku atgriešanu dabas procesos ( apmežošana, purvu kultūras, purvu ogu audzēšana).

Lasīt tālāk »

Ievads

Ar lielu interesi sekoju sabiedrībā speciāli „uzkurinātai” baiļu histērijai un dažādu pašvaldību  Padomju pieņemtiem lēmumiem – „aizliegt zemniekiem audzēt ģenētiski modificētus augus”. Parasti šie „lēmumi” tiek pieņemti pilsētu kabinetos, kur nepiedalās nedz zinātnieki, nedz biologi, nedz zemnieki, bet klātesošiem pat neizsniedz Eiropas Savienībā  jau kopš 2001.gada spēkā esošos dokumentus – Direktīvas un Regulas par ģenētiski modificēto pārtiku, kuras Latvijai iestājoties ES ir obligātas arī mums, jo mēs piekritām Savienības līgumam. Tas fakts, ka šis Regulas ir pieņemtas pirms Latvija iestājās ES nenozīmē, ka kādas pašvaldības tās var ignorēt un pieņemt savus – kādas šauras „sabiedrības daļas interesēs” , bet pret EK Direktīvām, Regulām un pret zemniekiem un veselo saprātu  vērstus savus noteikumus. Lasīt tālāk »

2010.gada 1.decembrī Latvijā tika  uzsākts  Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2.1.1.1. aktivitātes “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” projekts Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/116 “Liela rādiusa bezvadu sensoru tīkla izstrāde precīzās lauksaimniecības pielietojumiem Latvijā”, kuru finansē ES - 92.5% (!) un  līdzfinansē Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts(7.5%) no kopējā izmaksu apjoma  487 000 Ls. Lasīt tālāk »

Ziemassvētki un Jaunais gads vienmēr ir saistīts ar daudzu draugu, radu, ģimenes locekļu sveikšanu ar veltījumiem un dāvanām.

Savulaik – bērnu dienās mēs domājām un gatavojām savas – speciālas dāvaniņas ģimenē. Tagad visi parasti dodamies uz veikaliem, tirgiem un meklējam iedomātās dāvanas saviem mīļajiem. Tālākiem paziņām, draugiem parasti vēlam labu veselību un tad jau arī laime būs klāt.

Skatoties kādā TV izreklamēto raidījumu par pašu gatavotām dāvaniņām, kas patiesībā bija „Laimas” konfekšu reklāmas kampaņa, nolēmu pastāstīt „Zintnieka” lasītājiem par kādu senu un šobrīd atdzimstošu tradīciju – dāvināt veselību nostiprinošas dāvanas. Lasīt tālāk »