Kategoriju arhīvs: Pārdomas

Atdodot Godu Dziesmai un Jurim Neikenam!

Atbildēt

Juris NeikensNemanot ir pienākusi 150 gadskārta pēc mācītāja un vietējās zemes spēka zinātāja Jura Neikena organizētajiem Dziesmu Svētkiem. Toreiz Juris Neikens kā labs mūsu zemes zinātājs par sadziedāšanās vietu izvēlējās seno zintnieku Svētvietu, ko šogad kopīgā gājienā šķērsoja visi 80 kori – Dziesmu Svētku dalībnieki. Pašā Svētvietas centrā visus dziedātājus sveica Lēdurgas etnogrāfiskais ansamblis „Putni”. Otro reizi šo Svētvietu šķērsoja brašie koru karognesēji. Tādejādi vismaz daži zinātāji saprata šo gājienu dziļo rituālu nozīmi, jo nevienā informatīvā bukletā netika paskaidrotas J. Neikena dziļās mūsu Mātes – Zemes zināšanas. Paradoksāli, ka neviens kultūras apskatnieks nav uzmanīgi analizējis – kāpēc mācītājs Neikens nesasauca korus pie Dikļu baznīcas, vai pie Dikļu pils, kas kļuvis „populārs paņēmiens” mūsdienu organizatoriem. Zināmu skaidrību vieš tikai pēdējos 75 gados notikušās pārmaiņas mūsu uzskatos un zināšanās. Turpiniet lasīt →

Dziesmu pirmsākumiem uzgavilēt Raksts „Krimuldas vēstīm”

2 komentāru

Vīru koris „Vecie draugi” jau pērn no Latvijas vīru koru virsdiriģenta Ivara Cinkusa saņēma laipnu uzaicinājumu piedalīties Skandināvu un Baltijas tautu vīru koru festivālā Tartu 15.06 – 17.06. 2012..

Jo tuvāk festivāls nāca, jo arvien smagākas šķita somu, zviedru, norvēģu un pat igauņu dziesmas, jo ja bija zināmas melodijas (E.Grīgs, G.Verdi), tad vārdi, to izruna bija smaga skola. Izrādījās, ka somiem un zviedriem visgrūtākā esot bijusi latviešu dziesma „Varoni gaidot” – arī tieši nezināmā satura un vārdu izrunas dēļ.

Gandrīz katrs otrais vai trešais, uzzinot, ka mēs braucam uz Tartu, novēlēja atdot Godu jaunlatviešiem, uzdziedot latviešu Atmodas un izglītības centram. Tas man radīja samērā lielu pretestību apziņas līmenī, jo personīgi es nepiekrītu, ka latviešu tautas Atmoda sākās 1850.g. – 1880.g. (19.g.s. otrā pusē) ar Jaunlatviešu kustību.

Turpiniet lasīt →

Latvijas Valsts Prezidentam – Lielās talkas patronam

9 komentāru

Pamatojoties uz informāciju, ka jūs esat piekritis būt par patronu Lielajai talkai, kurā arī pats piedalīsieties, ierosinu izteikt savas domas un priekšlikumus likumu pilnveidošanai par talku problēmu Latvijā:

  1.  Talkas kā kopdarba veidu Latvijā pašlaik nepieļauj Darba likums.
  2.  Talkas kā tautas senu tradīciju neatļauj VID, draudot zemniekiem ar lieliem sodiem, jo talcinieki nav noformēti darbā – „ābolu talkās”, „ogu talkās”, „kartupeļu talkās”, „burkānu talkās” u.c.
  3. Nepieciešams likumos atjaunot „Breša laikā” un vēlāk spēkā esošo:
  • Zemnieks drīkst saukt palīgā lielos darbos talciniekus;
  • Zemnieks drīkst par palīdzību norēķināties ar savu produkciju;
  • Talcinieki un talku produkcija nav apliekami ar nodokļiem.

Turpiniet lasīt →

TALKA – senais un jaunais kopdarba veids

3 komentāru

Pēdējos 5 gadus apzināti esam daļu izaudzēto ogu atdevuši radiem, draugiem pašu lasīšanai. Tas, protams, kļūst par ģimenisku vai kolektīvu pasākumu, līdzigi kā padomijā darba kolektīvi brauca autobusos „uz dzērvenēm”. Toreiz lielā lasīšana un skraidīšana pa purvu veicināja purva dzērveņu stīgu, sakņu saraušanu un uz pāris gadiem iznīcināja nākošās ražas. Mūsu laukos krūmiņu saknes ir dziļas un lasītāju staigāšana samazinā ražu, bet ne tik ievērojami. Tāpēc ar katru gadu mūsu „ogu draugu” kļūst arvien vairāk un vairāk. Pērn lasītāju – talcinieku bija jau vairāk par 4000 vecumā no dažiem mēnešiem līdz pāri 90. Daudzas māmiņas bija pat ar vairākiem bērniem un ar visu tikām galā, jo vecākie bērniņi uzmanīja jaunākos. Turpiniet lasīt →

Lauki Pasaules finansu krīzē

7 komentāru

Šis nepierastais jautājums mani satrauca jau 2000.gadā, kad grupa Latvijas ekonomistu Gavrilova vadībā bija publicējusi savu rožaino prognozi par gaidāmo Latvijas nemitīgo attīstību, bet mana intuīcija neatlaidīgi spieda domāt un rakstīt par gaidāmo Pasaules krīzi (sk.”Zintnieks, 2001., Nr.3. „Prognoze. Tuvākie 10 gadi”). Manuprāt pašlaik jau redzam Pasaules krīzes aisberga virsotni, kas patiesībā ir tikai niecīgā daļa no nākotnē sagaidāmā, jo Cēloņi joprojām eksistē dabā, tāpēc arī Sekas būs neizbēgamas (Cēloņu – Seku likums Kosmosā). Kopš 2000.g. formulētās Pasaules krīzes cēloņi ir jau pietiekoši daudz aprakstīti Pasaules presē, bet mazāk par to raksta Latvijas žurnalisti, jo pārāk aizņemti ar vietējo grupējumu intrīgām, kašķiem, kas raksturīgas  partokrātijai. Domāju, ka pietiek vien nosaukt jomas un katrs ko nebūt jau būs lasījis:

–          Pasaules klimata krīze un tās ietekme uz ražu;

–          Politiskās krīzes kā lokāli un arvien plašāka valstu dalība karā;

–          Finansu krīze un pašreizējās valūtu sistēmas sagrūšana;

–          Ģeoloģiskās izmaiņas, auglīgo zemju teritorijas zudumi.
Turpiniet lasīt →