Kategoriju arhīvs: Par dabu

Cidonijas – henomeles – mugua

235px-Quitte_Cydonia_oblonga-2Dažādos rakstos atšķirīgi tiek datēta krūmcidoniju jeb precīzi Chaenomele japonica Lindl. „atceļošana” uz Latviju. Kādos rakstos henomele minēta kā dekoratīvs krūms kopš 1870-iem gadiem, citos norādīts, ka atsūtītas sēklas bijušas gaidītās cidonijas (Cidonia oblonga) vietā.

Lielsaimniecībās 1984.g. bija 107 ha reģistrēto stādījumu, bet gandrīz katrā lauku mājā bija pa 5 līdz 10 krūmu. Tajos gados uzskatīja ka ir zināmas aptuveni 90 šķirnes Latvijā un Rietumeiropā. Krūmcidoniju ražošanas īpatnības 3 gadus (1983-1985.) pētīja nacionālā Botāniskā dārzā un konstatēja, ka raža ir ļoti mainīga, jo augļi mēdz būt no 18 g līdz 50 g, bet raža no krūma no 1 kg līdz 5 kg. Līdz 1990.gadam  krūmcidoniju – henomeļu augļu pārstrādē bija augļu sarīvēšana vai smalka sakapāšana, tad no šīs putras tika izspiesta sula, bet to izmantoja dažādu dzērienu un sīrupu pagatavošanā. Pēdējos padomijas gados tika iegūti arī pektīna un sēklu eļļas paraugi ar augstām bioloģiskām īpašībām. Diemžēl, sociālo izmaiņu ceļā revolucionāro pārmaiņu vadoņi lēma pilnīgi atteikties no seniem tirgus ceļiem austrumu virzienā un vispārējā trūkuma apstākļos visas kolektīvās ražotnes bija spiestas bankrotēt, kaut tirgū ļoti pietrūka vitamīnu produkti. Turpiniet lasīt

Par ģenētisko pielāgošanos dabā

Cilvēki attopieties!
Jūs muļķo ar lozungiem “pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem” tāpat kā padomijā, kad ar pūļa atbalstu tālu Sibīrijas trimdā Valsts vara nosūtīja zinātniekus – ģenētiķus!

Latvijā jau sen audzē daudzus ģenētiski modificētus augus, kokus un krūmus.

Piemēram, jau 20.g.s. 30-os gados Mičūrins ieguva pīlādža un vilkābeles tālās hibridizācijas kokus un tās produkts – “pīlādzis” “Granatnaja” ir sastopams daudzviet dārzos un vēsturmnieki uzskata, ka ar tikai šo darbu viņš ir pelnījis Pasaules slavu.
Mūsdienās ir pārdošanā un visai populāri pīlādžu un ābeļu, arī pīlādžu un bumbieru tālās hibridizācijas rezultātā iegūtās šķirnes un tie ir ģenētiski izmainīti pīlādži – t.i. ģenētiski modificēti mūsdienu terminoloģijā..
Pagaidām neviens zinātnieks neko sliktu šajās jaunajās tālās hibridizācijas radītās šķirnēs nav atradis. Turpiniet lasīt

Kur pazuda ezera ūdens?

Šovasar (2006.g.) Bīriņu ezera apkaimē dzīvojošie labi varēja ievērot, ka visu karsto jūnija un jūlija mēnesi ezera līmenis gandrīz nemainījās, jo 2 mēnešos pazeminājās tikai par 5 cm, bet augustā pēkšņi ezera līmenis sāka strauji krist – aptuveni pa 1 cm dienā. Peldētāji augustā ievēroja, ka ūdens dziļumā ir kļuvis ievērojami siltāks, lai gan gaiss tad vairs nebija tik silts, jo vairs nejuta ūdens avotu plūsmas. Vairāki apkārtnes iedzīvotāji ievēroja, ka akās samazinās ūdens līmenis vai lēnāk akā atjaunojas ūdens krājums un tas trūkst mājdzīvnieku dzirdināšanai. Turpiniet lasīt