Par Latvijas Dabas resursu iespējām vēža uzveikšanas jomā

Zinātniski pētījumi pasaulē

  2007.gadā tika publicēts ASV veikto  pētījumu apkopojums par lielogu dzērveņu (oxycoccus macrocarpus Lindl.) spēju attīrīt organismu pēc ķīmijas terapijas kursa, skat. The Journal of Nutrition: International Research Conference on Food, Nutrition, and Cancer. Catherine C. Neto ”Cranberry and Its Phytochemicals: A Review of In Vitro Anticancer Studies 1–3”. 

 Tajā rakstā bija runa par 4 vēža formām (krūts, kuņģis, prostata, taisnā zarna), bet zīmīga bija autoru konstatētā efektīvākā šķirne – tā izrādījās “Early Black”, kas satur daudz proantacianidīnu un fenolu. Pēdējos gados jau ir pētījumi, kur ziņots par dzērveņu ietekmi līdz pat 17 vēža formām.

 Šodien vairākos pētījumos par atsevišķu dzērveņu šķirņu ietekmi uz  vispārējo cilvēka veselības stāvokli un vēža šūnām jo sevišķi (in vitro) ir pierādīts, ka starp šķirnēm dzērveņu īpašību raksturojumi var atšķirties 3 -7 reizes, kas nosaka to devas un lietojumu tehnoloģijas konkrētām veselības problēmām – imunitātes celšanai, pret asinsvadu un sirds slimībām, pret nieru un urīna sistēmas slimībām, palīdzība vēža profilaksei un ārstēšanā, ikdienas pasargāšanai no baktēriju pielipšanas  publiskās vietās.

Pasaulē publicēti vairāki plaši pētījumu apskati par dzērveņu palīdzību vēža ārstēšanā

1. Zinātniskās publikācijas ir no tieši vēža pētniecības centriem, piemēram:

https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27548236/ .

2. Publicēti analītiski apskati, pētījumu apkopojumi. Piemēram, 64 publikāciju analīze ir 2020 g. publikācijā:

https://content.iospress.com/articles/journal-of-berry-research/jbr180370

Cranberry anti-cancer compounds and their uptake and metabolism: An updated review, 

3. Pastiprināti tiek finansēti ārstniecisko dzērveņu klonu meklējumi un jauno šķirņu pavairošana, kuru izvešana no ASV un Kanādas ir aizliegta.

4. No Kanādas tiek ziņots par 136 dažādās provincēs atlasītiem dzērveņu kloniem, to salīdzinājums ar standartizētu zināmu šķirni “Franklin”. 

https://www.researchgate.net/publication/332358359_Antioxidant_properties_and_structured_biodiversity_in_a_diverse_set_of_wild_cranberry_clones

Pētnieciskās jaunsaimniecības “GUNDEGAS” mērķis – ārstniecisko  dzērveņu šķirņu kolekcija

  Jau pirms 20 gadiem ģimenes traģiskā cīņā ar vēzi sapratu, ka Latvijā  no sējeņiem izaudzētās, atlasītās  jaunās šķirnes (Dr.sc. biol. Alfreds Ripa, Nacionālais Botāniskais Dārzs) varētu būt  pat spēcīgākas par Amerikas “Early Black”. Tāpēc sāku iepirkt iespējami daudz stādu no NBD un strauji pavairot savos purva laukos (tagad jau 22 ha dzērveņu lauki ar 17 šķirnēm!). Šo Latvijā radīto ārstniecisko šķirņu ogu masa, ko var iegūt no 1ha, ir 1/2 līdz 2/3 no tradicionālo ASV sulu šķirņu ražas, jo aktīvās vielas galvenokārt ir miziņā. Tāpēc manā ģimenē un saimniecībā bija liela pretestība – “kāpēc audzēt mazas un mazražīgas ogas”. Arī citi zemnieki nevēlējās audzēt it kā mazāk ražīgās Latvijas šķirnes.

 Šobrīd mūsu laukos ir pavairoti 5 Dr. Alfreda Ripas izaudzētie šķirņu kandidāti, kas vizuāli liecina par augstu proantacianidīnu saturu (ogas tumši sarkanas un pat melnas).  Jaunas šķirnes ģenētisko kodu nosaka Dr. Nicola Vorsa – Rutgersas Universitātē (ASV), kurš ir atbildīgais par šķirņu reģistru. Viņš personīgi mums apsolīja palīdzību Latvijai savas kompetences ietvaros. Katram  jaunas šķirnes kandidātam ir jābūt vismaz 0,4 ha stādījumu, bioloģiskiem novērojumiem un  ražības datiem vairāku gadu garumā. Vairāku dzērveņu kloniem vēl novērojumi un pavairošana turpinās.

Pirmo Latvijas “Dzērveņu audzēšanas projektu” 1997.g. prezentēju ASV starptautiskā zinātniskā  konferencē Visconsin Rapid. To izstrādāju kopā ar VOCA ( Volunteers in Overseas Cooperative Assistance) speciālistiem (Dr. Teryl R. Roper u.c.), kuri strādāja Latvijā 1991.-1992.) un ASV Zemkopības departamenta sūtītiem ekspertiem (strādāja Latvijā 1993. -1996.), izmantojot OPIC (Overseas Private Investment Corporation strādāja Latvijā 1994.) – ASV Prezidenta  fonda  finansējumu  zemju analīzēm 4 Latvijas vietās. Šo projektu kā veiksmīgi attīstītu atzīmēja OPIC fonda  prezidente Ruta Harkena, viesojoties Rīgā 1995.gadā. Šis projekts  ir palicis kā vienīgā (!) liecība ASV ekonomiskās palīdzības programmai “AgLink Baltia”.

  1997.gadā Latvijā ieradās Pasaules bankas (PB) eksperts Tjaart Shilhorn van Veenlai salīdzinātu Latvijas dzērveņu audzēšanas tehnoloģiju ar PB, Vācijas un  Itālijas finansēto un neveiksmīgi realizēto projektu Baltkrievijā. Analīzes rezultātā  PB Latvijai piedāvāja 25 000 000 USD ilgtermiņa kredīta līniju “Jauno lauksaimniecības nozaru attīstīšanai Latvijā” ar LIBOR likmi (toreiz 5%, tagad – 0,5%)  kā alternatīvu pieļautajām kļūdām Baltkrievijā un analoģiskam projektam Čīlē.  1998.gadā G. Krasta valdība ar Finanšu ministra R. Zīles atbalstu PB piešķirto 25 000 000 USD kredīta līniju atdeva komercbankām, kas deva kredītu tikai īstermiņā un prasīja jau 20% gadā. Šādi spekulatīvi banku interesēm pakārtotu kredītu zemnieki izmantot nevarēja dzērveņu ilgtermiņa projektā, kur pirmā raža gaidāma vien 5., 6. gadā.

 Latvijas zaudēto attīstības iespēju novērtēšanai noder Čīles dzērveņu firmas “Cran Chile” veiksmes stāsts, kuru OPIC uzdevumā  iniciēja Dr. Teryl R. Roper. Čīles projekta “starta kapitāls“ bija plānots 20 000 000 USD. Atšķirībā no Latvijas viss plānotais ilgtermiņa finansējums tika investēts Čīles dzērveņu projektā.  2020. gadā dzērveņu firmas “Cran Chile” Ltd raža tika plānota 22 500 tonnas (tirgus cena – 112,5 milj. USD), bet visu Latvijas audzētāju kopīgā raža bija 400 t, kas ir 56 (!) reizes mazāk. Šodien Čīlē ir vairāk  nekā 16 dzērveņu firmas, un saskaņā ANO FAOSTAT datiem  2019. gadā Čīles kopējā dzērveņu raža bija 141 338 tonnas. Čīle eksportē dzērveņu sukādes un sulas koncentrātu par 573 000 000 USD,realizējot 113 610 tonnas dzērvenes par vidējo cenu 5,05 USD/kg. Ja Latvijas zemniekiem ļautu attīstīt dzērveņu nozari, tad X gadu laikā Latvijai būtu papildus ienākumi virs 100 miljoniem eiro, radot vairākus tūkstošus darba vietu laukos.  Turpretī par neizmantotiem degradētiem kūdras purviem (18 000 ha), kuri izmantojami dzērveņu audzēšanai,  maksājumi par SEG gaidāmi līdz 31 milj. eiro gadā, ko valsts segs ar nodokļu maksātāju naudu.

Latvijā dzērveņu stādījumus attīstīja zemnieki tikai ar saviem personīgiem ieguldījumiem – tāpēc Latvijā ir tikai nedaudz virs 200 ha stādījumi ar pērnā gada ražu 400 tonnas. Diemžēl dzērveņu produktus šogad nepieprasa nedz skolas, nedz slimnīcas, nedz armija un cietumi. 

 Patlaban ir sagatavots 3. dzērveņu nozares attīstības projekts kā viens no līdzekļiem spandēmijas seku likvidēšanai.  Bet Latvijā EM neplāno sniegt EK šādus zinātnieku ieteiktus un ekonomiski pamatotus projektus! Projekts nosūtīts analīzei EP deputātam R. Zīlem par granta summu 20 672 000 eiro cerībā kādreiz sasniegt pašreizējo Čīles līmeni (pirmais solis – pēc 10 gadiem  +500 ha dzērveņu stādījumu). Aktuāli nepieciešams celt jaunu bioloģiski audzēto dzērveņu sukāžu un kečupu ražotni kā  visu Latvijas dzērveņu audzētāju eksperimentālo bāzi (granta projekts par 1 672 000 eiro) pētnieciskā jaunsaimniecībā “GUNDEGAS”, kur pašu ieguldījums jau ir vairāk par 1,6 milj. eiro.

Pētnieciskās jaunsaimniecības “GUNDEGAS” iespējas vēža uzveikšanas plānā

  Latvijas un ES vēža programmai varam piedāvāt mūsu saimniecībā izaudzētās 17 šķirnes, katras raža ir vismaz 1 tonna, no kurām 5 šķirņu raža ir 5-10 tonnas un 3 šķirņu raža ir vairāk par 15 tonnām. No šo šķirņu ogām Latvijas ZA OSI var izstrādāt koncentrētu pretvēžu preparātu ieguves tehnoloģijas.

  1. Z.S. “Gundegas“ (Limbažu novads, Bīriņi) ir izstrādāta unikāli efektīva dzērveņu sukāžu ieguves tehnoloģija ar temperatūras režīmu  +40C atbilstoši vegānu prasībām. Tas tika paveikts bijušā malkas šķūnī no 1998.gada līdz 2008.gadam. Šobrīd nepieciešams palielināt sukāžu ražošanu  (skolām vajadzētu 100 t sukādes gadā), bet trūkst izejvielas, savukārt dzērvenes vietējās skolas, slimnīcas, armija  nepieprasa, tāpēc ½ ražas 2021.g. jāpārdod ārzemēs. Tas ir ministriju nesadarbošanās rezultāts – vaimanās par “Covid-19” aizmirsti tiek pašu rīcībā esošie resursi imunitātes celšanai skolās, aprūpes namos, slimnīcās un sabiedrībai kopumā.
  2.  Veikalos, pat Dziesmu svētkos tiek piedāvāti dzērveņu sukāžu subprodukti no ASV un Čīles, ko tur aizliegts tirgot oksidētās eļļas dēļ (to pēc 1940-to gadu tehnoloģijas pievieno pret salipšanu 1,5 %). Tāpēc ASV šīs no tirgošanas izņemtās sukādes tirgo kā atkritumus par 1 USD kilogramā, bet šeit mūsu firmiņas pelnās par 8,45 eiro/kg  (Maxima). Tā ir negodīga konkurence, jo Amerikā svaigas sukādes cena ir aptuveni 20-25 USD/kg, Latvijā aptuveni 15 – 20 eiro/kg.  Latvijā  dažviet šie kancerogēnie produkti tiek ievietoti citos pārtikas produktos un nosaukti par “dzērveņu sukādēm”. Dažas firmas iepakojumos  brīdina, ka tās sukādes no ASV un Čīles ir pirms lietošanas jānomazgā, bet kā nomazgāt oksidētu eļļu, nav paskaidrots.
  3. Dzērveņu kečups būtu ideāls produkts, lai aizvietotu mazvērtīgo tomātu kečupu, jo tādejādi varētu samazināt arī skolnieku lieko svaru, normalizējot holesterīna vielmaiņu kā ar tradicionālām brūklenēm. Kečupa ražošanai speciāli vēža profilaksei bez pievienotiem iebiezinātājiem piemērotas ir vairākas Latvijā izaudzētās šķirnes (Kalnciema, Salaspils, Dižbrūklene, Tīna, Anda), kā arī Amerikas šķirnes (Early Black, Ben Lear, Pilgrim, Black Veil). Šīs tehnoloģijas izstrādei  būs nepieciešami 2-3 gadi un piemērotas tehnoloģisko procesu izstrādes telpas, kuru Bīriņos nav. Mūsu piedāvājums ir integrēti un bioloģiski audzēto dzērveņu šķirņu  pārstrādei izmantot 3 angārus (“Pēdas”, Limbažu novada Vidrižos) ar kopējo platību 2000 mun esošo uzbūves vērtību 850 000 eiro. Tāpēc meklējam granta veida finansējumu attīstībai (aptuveni 1 672 000  eiro uz 3 gadiem).
  4. Līdz šim Pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas” ir vienīgā pētnieciskā zemnieku saimniecība Latvijā. Mūsu līdzdalību dažādos ES finansētos projektos prasa vairāku valstu zinātņu institūti un Universitātes.
  5.  Mūsu nelielā uzņēmuma spējas jaunu tehnoloģiju izstrādē pierāda:
  6. Pirmā vieta Ass. “Baltik Eco” (Zviedrijas Karaļnams) izsludinātā Ideju konkursā starp Baltijas valstu Universitātēm – par jaunām bezatkritumu un Dabu saudzējošām tehnoloģijām. 
  7.  Uzvara starptautiskās izstādēs pār Pasaulē lielākā ASV kooperatīva  “Ocean Spray” ražotām sukādēm, kas atzīta ar 2 Zelta medaļām (“Prodexpo – 2015”, par kvalitāti un par tehnoloģijas novitāti).
  8. Zemniekiem pandēmijas laikā draud lieli zaudējumi, pat dzērvenes vairāk par 50% pārdodam ārpus Latvijas, jo Latvijā reklamētais projekts “Skolas auglis” praksē nedarbojas. Aprēķini rāda, ka pie pamata dzērveņu devas 25 g/dienā, attiecīgi sukādes -10 g/dienā, nepieciešamas 235 tonnas ogu un 94 tonnas sukāžu, rēķinot tikai 1 dienu nedēļā. Patlaban 2020.gada Latvijā bija laba raža (aptuveni 400 tonnas), un tomēr ogas publiskajā sektorā maz pieprasītas. Žāvēšanas jaudas Latvijā ir tikai 1/3 daļa no nepieciešamā sukāžu daudzuma skolām. Tāpēc nepieciešams straujā tempā 5 reizes pavairot tieši veselīgo, Latvijā izaudzēto šķirņu dzērvenes, ko paredz Projekts.
  9. Pretvēža programmai iesaku Latvijā 2020.g. ražoto dzērveņu šķirnes, kas bija izcili augstā kvalitātē, tālu pārspējot ASV un Kanādas ogas, jo tur bija nelabvēlīgi laika apstākļi. Tāpēc vēlama būtu šo ogu rezervju uzkrāšana ES valstu zinātnieku pētījumiem vēža programmā.

Cerot uz radošu sadarbību,

 2021. gada 26. aprīlis                                           

Andris Ansis Špats, dr.sc.ing., tālr. 26128457                            

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.