Kategoriju arhīvs: Par ogām

Žāvēto ogu un augļu kvalitātes nosacījumi

Katrs lauku bērns ziemā gaida gardās žāvētu ābolu daiviņas, ko izsenis māmuļas iegūst rudenī žāvējot virtenes pie siltuma mūrīša. Lielākiem apjomiem žāvēšanai tika izmantota cepeškrāsns vai pirts  telpas. Mūsu mājās iecienītas bija arī cidoniju daiviņas, ko sākām audzēt aptuveni 1960-os gados.

  Pēc lielogu dzērveņu projekta izstrādāšanas 1995.-1997.g., kura ietvaros kopā ar ASV Zemkopības departamenta speciālistiem izanalizējām vairāku kūdras ražotņu piemērotību, tiku uzaicināts uz Ameriku, kārtējo Vispasaules dzērveņu audzēšanas attīstītāju konferenci. Šajā konferencē -1997.g. Viskonsīnas Rapid pilsētā bez audzēšanas jautājumiem tika ziņots arī par strauji pieaugošu dzērveņu žāvēto produktu pieprasījumu. Iepazītais japāņu zinātnieks pierādīja, ka cidoniju sulā ir maz vērtīgo īpašību, bet tieši saldinātās un žāvētas cidoniju miziņas ir veselībai daudz vērtīgākas, nostiprinot bronhus un novēršot pat astmu. Turpiniet lasīt

Talka – ražas svētki

 Kopš bērnības atceros dažādas talkas, kurās sākumā sēdējām lauku malās, bet paaugoties jau aktīvi piedalījāmies un noslēguma ballēs dziedājām līdz aizmigām. Pēckara gados talku svētki tika gaidīti visu vasaru. Ģimenei tad piepildījās pagrabs ar saknēm, klēts ar labību, kas vēlāk tika samalta miltos. Māte cepa sevišķi gardu maizīti, kas kopā ar pašu kaziņas vai vēlāk gotiņas pienu bija ļoti gardi. Lūk, bērna atmiņas par pēckara gadiem (līdz aptuveni 1955.g.), kad nopelnīt algu laukos bija neiespējami. Talcinieki (arī mēs – bērni) ne tikai sapelnījām iztiku visam gadam, bet tur radās  arī Dabas svētuma emocijas, tautas kopības sajūta. Domāju, ka ritošā Pasaules krīze atkal mums atgādinās par šo kopdarbības veidu. Turpiniet lasīt

Apraksts – melnais plūškoks (Sambucus nigra L.)

Plūškoks

Plūškoks

Melnais plūškoks ir pazīstams visā Pasaulē un tāpēc tā latīniskajos nosaukumos parādās dažādu ģeogrāfisko vietu apzīmējumi, piemēram, Sambucus… australis, canadensis, javenica, lanceolata, mexicana, peruviana u.c.. Visiem šiem paveidiem ogas ir melnas – no tumši melnām līdz tumši zilām. Latvijā to sauc arī par pliederu, angliski par „vecāko” – elder, itāļu –sambuco, dāņu – hyld, krievu – buzina cjornaja, zviedru – flader.

Melnais plūškoks bieži aug cilvēku tuvumā, attaisnojot domu, ka Daba veicina augt tos augus, kas cilvēkam ir nepieciešami veselībai. Daudzās tautās ir ticējumi, ka plūškoks spēj aizbaidīt vai novērst ļaunos, nelabvēlīgos spēkus un tāpēc to speciāli stādīja pie mājām, saimniecības ēkām. Mūsdienās daudzviet ir selekcionētas plūškoka šķirnes ar lielu ogu ražu. Turpiniet lasīt

Purva ziedu svētki

Dižbrūkleņu zieds

Dižbrūkleņu ziedēšana

Z/S „Gundegas” 2011.g. 26.06 un 2.07. rīko „Purva ziedu svētkus” pūlkst. 10-os Laugas purvā ( 1,5 km no Bīriņiem uz Limbažu pusi  no šosejas pa labi senā liepu gatve).

Ziedi ir augu, krūmu un koku  dzīvības sevišķas aktivitātes brīdis, ko salīdzina ar cilvēka mīlestību. Ziedi spēj labvēlīgi ietekmēt katru sievieti un arī liela daļa vīriešu nav bezjūtīgi.

Japāņu spēja relaksēties un „uzlādēties mīlestībai” ķiršu ziedēšanas laikā ir Pasaulē labi zināma, bet no Amerikas fermeriem nāk ziņojumi, ka tur ir novērojuši – purva augu un audzēto „krūmu dzērveņu”, „lielogu dzērveņu” vai „dižbrūkleņu” ziedēšanas laikā purvs patiesi „uzlādē” pat pavecus apmeklētājus.

Piedāvājam iespēju pašiem pārbaudīt purva un ziedu ietekmi.

Mūsu programmā:

–         dabīgā akaču purva apmeklējums (akacis līvu val – lauga), pārgājiens 400 m;

–         dažādu dižbrūkleņu šķirņu augšanas un ziedu vērojumi;

–         mūsu darba tehnikas izstāde, izbraucieni ar minitraktoru pa fašinu ceļu;

–          iespēja individuāli meditēt starp ziediem, lauku malās;

–         pārgājiens līdz tuvējam purva ezeram – 1 000 m;

–         pelde purva ezerā, pie norādītā cietā krasta, kas ir liels retums purvos;

–         melno asaru melno asaru makšķerēšana grāvjos, ezerā ;

–         mūsu ražoto produktu degustācija un pirkšana;

–         koru un ansambļu dziedājumi;

–         ugunskuri.

Piezīme: – 26.06 būs pilna programma  no 10 00 līdz 19 00,

–         2.07 – saīsinātā programma no 10 00 līdz 12 00.

Andris Ansis Špats, Bīriņos, tālr 26128457

Latvijas projekta salīdzinājums ar Pasauli- “Dižbrūklenes – lielogu dzērvenes”

Ideju loma

Pašreizējā Pasaules krīze bija prognozēta jau sen, pamatojoties uz kapitāla tirgus nekorektās attīstības un tautu intereses dzīvot pārticīgi. Iepriekšējā Pasaules krīzē visstraujāk attīstījās valstis un nozares, kur attīstīja jaunas, negaidītas idejas, zināmā veidā realizējot biologu pērnā g.s. 50-os gados formulēto „simtā pērtiķa likumu”. Respektīvi, jauno ideju sākotnēji nes un realizē tikai daži, bet viņus visi apkārtējie noliedz. Tad, kad pērtiķu sabiedrībā jaunai idejai piekrīt kāda „kritiskā masa”, ko nodēvēja par „pērtiķu simtu”, tad pēkšņi visa sabiedrība saprot savus iepriekšējos maldus un piekrīt jaunai idejai.

Savulaik – pāris gadu pirms pašreizējās Latvijas valsts atjaunošanas 4 zinātnieki (Dr.- A.Ripa, A.Arens, I.Kalviņš, A.Špats) speciāli jaunajiem zemniekiem, kurus vēlāk nodēvēja par „Breša zemniekiem”, rīkoja vairākus seminārus. To mērķis bija sniegt citādu – jaunu uzskatu sistēmu, ka zemniekam ir jāražo ne tas, ko prasa kādi ministrijas uzdoti „plāni”, bet gan tas, ko prasa vai pieprasīs nākotnes tirgus Latvijā, Eiropā un Pasaulē –  un jau tad zinātnieki ieteica audzēt bioloģiski aktīvo vielu saturošus augus, augļus un ogas. Turpiniet lasīt