Pērn mūsu dižbrūkleņu laukos bija nedaudz vairāk par 3000 talcinieku – „lasītāju sev” un savai ģimenei. Par visiem esam ļoti priecīgi,  jo tas jūsu atnestais prieks par šīm brīnišķām ogām, stāstījums par ģimenē uzlaboto veselību, atnestās jaunās receptes – tas viss nes līdzi tik ļoti nepieciešamo prieku par Dzīvi un gandarījumu par paveikto Dabas atjaunošanā „kūdras tuksnesī”  un cilvēku labā. Mums visi talcinieki ir mīļi, gan paši mazākie, gan sirmie seniori, gan neredzīgo biedrības, gan skolu un slimnīcu kolektīvi.Katru gadu mūsu talciniekiem sestdienās un svētdienās koncertus Dabā sniedz mākslinieki un mūsu pašdarbnieki, jo te ir dabā strādājoša auditorija, kas pateicas ar dažām salasīto ogu saujām un šis honorārs esot muzikantam vismīļakais garos ziemas vakaros.

 Šogad  uz skolotāju dienas sestdienu (5.10.) ir tā sasparojušies vīru kori „Imanta” un „Vecie draugi”, ka jau meklēju tuvāko zāli, kurp vakarpusē izdejoties, tāpēc skolotājām būs jāņem līdzi vismaz balles kurpes un kāda speciāla „ogu lasīšanas” tērpa detaļa, vai cepure, vai cimdiņi, vai ceļu sargi.  Tomēr mūsu dāmām uzreiz ir iebildumi, ka oktobrī rociņas pārpūlētas un „dzērveņu balli” ir jārīko vēlāk – uz Andriem. Diskusiju turpināsim.

Tūristiem – talciniekiem šogad būs visu laiku sagatavotas 2 ugunskuru vietas ar sausu malciņu, iznomāsim katliņa turētāju un grilu, tāpēc katra ģimenīte varēs pasēdēt arī pie dabīga ugunskura. Kādu sestdienu uz pasūtījumu vārīsim lielo katlu ar pavāres Laumas recepti „saļanka purvā”. Protams, vīri un interesenti varēs doties iezīmētā un labiekārtotā takā uz purva centrālo Višezeru, kur vienā posmā tam ir stingrs kūdras vēlēnu krasts, bet melnie asari šeit ķeras visai izvēlīgi. Tūristi varēs aplūkot arī Latvijā lielākos  dambjus  kūdrājā – uz ezera nosusināsanas grāvjiem, kas ļāva atjaunot vēsturisko ezera līmeni, bet bija tas jāpaceļ par 1,5m. Pilsētniekiem interesants ir arī vistuvākais pārgājiens – vien 200 m līdz tuvākajām „laugām” – akačiem līvu valodā.

Salīdzinot ar 2011. gadu pērn talcinieku bija mazāk, jo vairāki „mūsējie” zvanīja un atzina, ka ies talkā sev tuvākos purvu dārzos. Tas jau arī ir mūsu otrs  mērķis – pārliecināt arī citus audzētājus, ka pēc lieliem talcinieku bariem lauks paliek tīri ciešams, tikai pa vidu  ir jāizveido dēļu laipas, kas pasargā miniatūros krūmiņus no traumēšanas. Daži amerikāņi lasa ogas no speciālas platformas, kas virzās pa sliedēm lauka malās tā lai lasītājs pat nepieskartos zemei… Mēs necenšamies pēc maksimālās ražas, tāpēc atļaujam lasītājiem staigāt pa dzīviem augiem, tikai jāievēro būs darbu vadītājas Līvijas norādes. Līdz šim nekādi nopietni konflikti mūsos laukos nav bijuši, tāpēc lepojamies ar saviem talciniekiem!

Protams, mūsu ražotni ir jānodrošinā ar tehnoloģijai nepieciešamo ogu krājumu, ko lasa mūsu līguma strādnieki katru darba dienu un arī sestdienu, svētdienu, ja vien ir labs laiks. Ir šķirnes, kuras mēs tikai pārstrādei izmantojam, bet daži talcinieki domā, ka tās ir tās labākās. Patiesībā ogu „veselīgums” ir tieši pretējs to izmēram, jo nelielās ogās veselību uzlabojošo vielu praktiski vienmēr ir vairāk un tā tas ir visās šķirnēs, arī zemenēs.

Tāpēc mēs atkārtoti uzaicinām zemeņu audzētājus sākt vairāk audzēt žāvēšanai piemērotās nelielo ogu šķirnes. Sevišķi svarīgs latviešiem un Latvijā dzīvojošiem ir tumši sarkanā krāsā esošie antaciāna savienojumi un ja tumšāka oga, jo spēcīgāk tā uzlabo sirds un asinsvadu sistēmu.

Daudzi dārznieki laukos ir satraukušies par VID draudiem „uzbrukt” lauku talciniekiem par nenoformētiem darba līgumiem. Mēs pārliecinājāmies, ka „Darba līgumi” ir attiecināmi uz „darba dienas” strādājošiem , bet nevis uz dažu stundu talciniekiem. Tāpēc kādas VID inspektoru fotogrāfijas nav pierādījums par vairākām darba dienām, jo viņiem ir atkārtoti jāfotografē vismaz 2-3 reizes dienā lai spētu pierādīt pilnu darba dienu. Otrkārt, talcinieki – pilsētnieki parasti darba dienās strādā oficiāli reģistrētu darbu pilsētās, ko katrs inspektors var pārliecināties savā datu bāzē, ja vien viņš ir patiesi inspektors, bet nav kāds „izspiedējs” ar viltotu vai īstu apliecību. Diemžēl, bet ir dzirdētas baumas par visai nekrietniem VID inspektoru uzbrukumiem, pārbaudot pat radniecības pakāpi, bet viņi pārkāpj Latvijas parakstīto  starpvalstu vienošanos „Par bioloģisko daudzveidību” , kur  8. pantā ir noteikts: ” „Saskaņā ar savu valstisko jurisdikciju respektēs, saudzēs un saglabās pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu ar tradicionālo dzīvesveidu uzkrātās zināšanas, jauninājumus un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, kā arī veicinās to plašāku pielietošanu. Atzīs un iesaistīs šo zināšanu, jauninājumu un prakses turētājus šo zināšanu pielietošanā, sekmēs šādu zināšanu, jauninājumu un pieeju izmantošanas rezultātā iegūto labumu taisnīgu sadali;”

Atgādinu 19.g.s. sākumā grāfa Ludviga Augusta Mellina (dzimtbūšanas atcelšanas likumu izstrādes vadītājs) rakstīto –„…latviešiem ir 2 lieli svētki – Jāņi un Talkas…”. Savukārt vēsturē brīvo latviešu zemnieku talku veida palīdzība sen aprakstīta  un tās tika atļautas visās valsts iekārtās kopš 13.g.s. un pat padomijā. Izskatās, ka patreizējā partokrātija kopš 1995. g. izvērš sistēmatisku cīņu pret pašas vadītās valsts pamatiedzīvotājiem laukos un tagad – pēc nedabīgi augstiem nodokļiem – lielākiem ES, viņi cer iznīcināt seno labdarbību un svētkus laukos – talkas, jo šo darbības veidu  viennozīmīgu tulkojumu angļu valodā pat neatrast, jo to tulko gan kā „izpalīdzēšana”, gan kā „palīdzība”, gan kā „kopīgu darbību”. Pēdējā laikā kādi avīžnieki kā „jaunie teorētiķi” par „atļauto talku” sauc vien kādu netīrumu savākšanu pēc „Ļeņina baļķa” parauga…

   Mūsu ogu lasīšanas talcinieku iepirkto ogu naudiņa nonāk saimniecības kasē un tālāk tā tiks aplikta ar nodokļiem, jo visa tiks izmantota saimniecībā. Vēl neviena ģimene „lasot sev” nepilnu dienu nav šeit sasniegusi likuma normu – 2000 Ls, kas būtu tai  jādeklarē kā apliekamais ieņēmums kā meža ogu vai sēņu ievākums.

Mūsu noteiktā „talcinieku daļa” joprojām ir katrs piektais litrs vai piektais kilograms, bet 1 st. šeit salasa no 3 līdz 8 kg. Talcinieks visu savu salasīto var atpirkt par 1 Ls/kg, bez PVN, jo katrs zemnieks ir tiesīgs savu produkciju brīvi pārdot tirgū, arī savas sētas tirdziņā.

Tiksimies Laugas purva dižbrūkleņu – lielogu dzērveņu laukos!

Bīriņos, 24. augustā, 2013.g.