Kategoriju arhīvs: Par ogām

Talcinieki un kombains purvā lasa ogas

Ogu kombains

Ogu kombains

Šis gads (2010.) daudziem dārzniekiem paliks atmiņā kā sliktas ražas gads pēc ļoti aukstās ziemas. Maza bija zemeņu, aveņu, upeņu un ķiršu raža dārzos un tāpat maza ir meža ogu – melleņu, brūkleņu un dzērveņu raža. Attiecīgi Rīgas tirgū daudzu ogu cenas dubultojās.  Šogad visi tie ierēdņi ZM un Vides ministrijā, kuri savulaik iebilda pret kultūras ogu – lielogu dzērveņu (dižbrūkleņu) un krūmu melleņu kultivēšanu Latvijā, ir nonākuši pilnīgā „nokautā” – pēc boksa terminoloģijas.

Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas” Bīriņos joprojām Latvijā ir vienīgais privātais zinātnieka uzņēmums laukos un pakāpeniski palielinot dižbrūkleņu stādījumus Laugas (lauga – akacis līvu v.) purvā šogad esam jau pienākuši pie 11 ha apjoma, kas arī ASV un Kanādā skaitītos vidēja lieluma saimniecība šajā ražošanas jomā (tur viņi „miljonāri’). Mūsu stādījumi no citiem Latvijā atšķiras ar to, ka mēs jau sākotnēji salīdzinājām 10 šķirnes stādus no Amerikas, veicām daudzus tehnoloģiju eksperimentu veidus,  bet pašlaik palikušas ir 9 šķirnes un pārbaudes stadijā ir 6 Latvijā izdalītās iespējamās šķirnes no Nacionālā Botāniskā dārza, kuru autors ir biol. zinātņu doktors, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris Alfrēds Ripa. Turpiniet lasīt

Cukuru veidi un īpašības

Fruktozes un glikozes sīrupi

Dabā parasti ir sastopami augļu cukuru veidi – fruktoze un glikoze. Taču mēs katrs no bērnu dienām esam pieraduši pie saharozes – biešu vai cukurniedru cukura, kuras molekula ir divas reizes lielāka par fruktozi un glikozi. Biešu cukurā parasti ir oglekļa izotops 12C, bet cukurniedru saharozē  13C izotops, kas ļauj tos atšķirt. Šo atšķirību nosaka oglekļa uzņemšanas no dabas CO2 dažādie mehānismi augos, izmantojot attiecīgi fosforglicerīnskābi vai skābeņskābi Turpiniet lasīt

Xango – reklāmas skaļums un patiesība

Latvijas interneta lapās aktīvi izplatās reklāmas materiāli par sulu, kas it kā esot no jauna un maz pazīstama augļa – mangostāna, bet šīs sulas īpašības esot fantastiskas – palīdzot pret 40 slimībām, tā ir „visu augļu karaliene”, „ar antioksidantiem piesātināts auglis”, tā saturā esot „superoksidanti”, „ksantoni – visspēcīgākie antioksidanti”. Turpiniet lasīt

Jaunākie atklājumi dižbrūkleņu produktos

Pērn, 2008.g. statistika uzrāda, ka pirmo reizi Latvjā novēro ievērojamu samazinājumu mirstībā no sirds un asinsvadu slimībām (par 1200 mazāk). Saprotams, ka mediķi sludina to kā savu pēkšņu sasniegumu, bet viņi neņem vērā faktu, ka kopš 2007.gada Latvijas zemnieku izaudzētā dižbrūkleņu raža (lielogu dzērvenes – tulk. no krievu val.) ir virs 100 tonnām, bet sirds darbības uzlabošanai pietiekošā ogu deva ir vien 10-15 g/dienā. Turpiniet lasīt

Dzērveņu stādījumu – eksperimentu plāns

Z/S “Gundegas”, pētnieciskā jaunsaimniecība, Reģ. Nr 660100001 (tā ir ar Nr 1. Limbažu raj.)

Kopējā stādījumu platība – 9 ha (līdz 2007.g beigām.)izveidoti personīgā īpašumā esošā Laugas purva daļā 37 ha, iepriekš izstrādātos kūdras ieguves laukos. Darbi sākti 1992.g., bet 1996.g pavasarī visi stādījumi gāja bojā, jo pirmo reizi Latvijā šeit bija kontinentālā klimata parādība (+25 grādi dienā, -10 grādi naktī, aprilī) Novārdzinātiem stādiem uzbruka slimības no dabīgā purva augiem. 2000.gada neparastā pavasarī (+28 grādi jau aprilī, bet sals -6 grādi maija vidū) cieta stādi dažādām šķirnēm atšķirīgi, tāpēc nolemts – atlasīt, pavairot izturīgos kultivārus. Pavairot tās šķirnes, kas izdzīvoja, pavairot izdzīvojušos kultivārus, lai arī tie šķirņu aprakstam neatbilst. Zaudējumu kompensāciju Zemkopības ministrija 2000.g. piešķīra citām l/s nozarēm (pamatojoties uz MK lēmumu), bet dzērveņu audzētājiem atteica “līdzekļu trūkumu dēļ” (sk ZM vēstuli).

Lauku izmēģinājumi Latvijas mērogā sākti 1997.g. – pēc Ekonomikas ministrijas atbalsta (atļaut ievest zemniekiem stādmateriālu kā eksperimentālu objektu bez PVN), lai noskaidrotu vairākus būtiski svarīgus jautājumus dzērveņu nozares attīstībai. “Lauku izmēģinājumu programmu” Latvijā vada Dr.biol. Alfrēds Ripa ( Nacionālais botāniskais dārzs) un Dr.sc.ing. A. Špats. Lauku izmēģinājumu nepieciešamību pierādīja Čīles bēdīgā pieredze, kur kopš 1992.g. ieguldīja ap 20 milj. $ dzērveņu nozares attīstībai, bet 1998.g. nācās atzīt – tur jāuzsāk lauku izmēģinājumi, jo ieguldījumi bijuši neveiksmīgi. Turpiniet lasīt