LR Zemkopības ministram, God. Mārtiņam Rozem

Sekojot līdzi Jūsu un cukurfabriku akcionāru paziņojumiem par „ekonomiski pamatoto cukurfabriku slēgšanu”, ievēroju, ka faktiski visi atsaucas uz LV Agrārās ekonomikas Institūta (AEI) pētījumu.

AEI interesējos un ieguvu minētā pētījuma pilno tekstu Internetā.

Protams – šis pētījums ir svarīgs un nozīmīgs, BET… tas nevar būt par pamatojumu cukura ražošanas slēgšanai. Kā savu pamatojumus esmu formulējis vairākus principiāli svarīgus neskaidros jautājumus, kas nav pietiekoši pamatoti „Atskaitē par pētījumu”:

turpmāko – slēgšanas rezultātā radīto ekonomisko un sociālo struktūru modelis;

esošās ekonomiskās saites – nozares sasaite ar citām nozarēm, pārstrādes jomām Latvijā;

pieņemto konstanšu pamatojums (cukura cenu un izejmateriālu cenas, to attiecības).

Protams, tik īsā laikā, kas bija dots zinātniekiem, šie jautājumi nevarēja būt pilnīgi noskaidroti. Tāpēc ir jāpiekrīt pašiem pētījuma autoriem, ka „Pētījums ir jāturpina…” (7.lpp).

Nepamatotākie AEI zinātnieku pieņēmumi ir saistīti ar cukura cenu kritumu pat zem ES pieņemtās ievešanas nodevas cukurniedru cukuram – 23. tab.(!).

Manas personīgās prognozes cukura cenai pēc 2010.gada ir – virs 1 Ls/kg, intervālā 1 Ls/kg – 1,2 Ls/kg. Tas faktiski sakrīt ar Jūsu paziņojumu no 22.janvāra 2007.g. – cukura cena drīz varot sasniegt 1 Ls/kg, BET tā ir faktiski 2 reizes(!) lielāka par pētījuma aprēķinos pieņemto, kas faktiski jau ar šo pieņēmumu vien nosaka šķietamos ražošanas zaudējumus. Turklāt, jāņem vērā, ka cukura cena Latvijā būs saistīta ar faktu – būs vai nebūs mūsu pašu cukura ražošana (!).

Jāņem vērā mūsu pašu pieredze, ka pirms 5 gadiem neviens neticēja arī tik straujai degvielas cenu izaugsmei, kādu novērojām pašlaik! Turpiniet lasīt →

Nihilisms (vācu: Nihilist, latīņu: nihil – nekas) jaunākā svešvārdu vārdnīcā ir tulkots kā „… vispārpieņemto principu, vērtību un tikumisko normu noraidītājs, kā arī tāds, kas apšauba eksistences jēgu…”.

Gada nogalē (2006.g.) atsākās raksti un runas par ES „piedāvāto” cukura nozares „restrukturizāciju”, kas pareizāk būtu teikt – slēgšanu. Tās tik tiešām ir tikai runas, jo … lasītājam nekādi patiesi argumenti šādai nepieciešamībai netiek piedāvāti, jo ir tikai nosaukts kāds Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījums – bez tiešo izpildītāju zinātnieku uzvārdiem, nepasakot – kas šo pētījumu ir apmaksājis (visticamāk, ka tas ir ZM finansējums). Vēl „interesantāk” kļūst, kad nevienā avīzes rakstā nevar atrast šī pētījuma datus (izejas dati, analīzes metodes, ilgtermiņa prognozes laikā, slēdzienus un rekomendācijas). Tas ir katram skaidrs, ka ja Valstī nebūs pašu zemītē ražots ikdienā katram nepieciešams pārtikas produkts, kas cieši ir iekļauts arī citu pārtikas preču ražošanas ķēdēs, tad tas būtiski ietekmēs visu sabiedrību, un citas ražotnes. Sabiedrības un visu pilsoņu vitālās vajadzības nevar pārstāvēt viens kādas birokrātiskās struktūras finansēts institūts. Interesanti, ka šī Agrārā institūta pētījumi par cukura problēmu iepriekš nekur un nekad nav lasīti, pat tur strādājošie zinātnieki reti tiek publicēti presē, bet sabiedrībā parādās vārdā nenosauktu zinātnieku pārstāvoša INSTITŪTA REKOMENDĀCIJAS (vai Valdībai ir „nepieciešams” kāds nepatīkams lēmums?). Esmu zinātņu doktors un es vēlos runāt ar konkrētiem zinātniekiem, viņus uzklausīt, diskutēt, ja viņiem ir faktu materiāls, nevis kādu anonīmu birokrātisku institūta bezvārda papīru citēšanu lasīt. Zinātnes subjekts ir zinātnieks, nevis struktūra. Turpiniet lasīt →

Redzu, ka Juris Plēsums (LA, Nr146, 31.05.2006.) ir aizskāris ļoti svarīgu tēmu – zinātnieka vieta un loma valstī. Pašreizējā Latvijas Valsts savā darbībā ir ļoti tālu no tām Atmodas laika idejām, jo tagad Valsti realizē ne jau tauta vai tautas talanti, bet gan maz zinošie un maz saprotošie ierēdņi ar sev raksturīgām interesēm. Zinātnieki ir viens tautas talantu veids – ar Dabas dotām spējām izzināt pasauli un izstrādāt Attīstības Idejas, tāpēc zinātnieku tiesību un ekonomiskā diskriminācija agri vai vēlu negatīvi atsauksies uz valsts attīstību.

Attīstības ierobežošana ir viens no lielākiem ļaunumiem pret cilvēku un sabiedrību. Turpiniet lasīt →