Kategoriju arhīvs: Dižbrūklenes

Kanādas dzērveņu audzēšanas plāna piemēri

Ņūfounlenda un Labradoras province Kanādā ir viena no 10 un pēc lieluma apsteidz vismaz 2 provinces. Tā atrodas Atlantijas okeāna rietumu krastā – t.i. Kanādas austrumu province ar 405 212 km2 lielu platību un 527 000 iedzīvotājiem.Salīdzinot ar Latviju, tās platība ir 6 reizes lielāka, bet iedzīvotāju ir 4 reizes mazāk.

Turpiniet lasīt

Latvijas loma dzērveņu pasaulē, 2020.gads.

Kopš 1992.gada Pasaulē daudzās valstīs un arī tradicionāli dzērveņu audzēšanas ASV un Kanādā pastiprinātu vērību pievērsa dzērveņu platību palielināšanai. Latvijas jaunajai zemniecībai – “Breša zemniekiem” organizēju 4 zinātnieku diskusiju Latvijas radio (Dr. I.Kalviņš, Dr. A.Ārens, Dr. A.Ripa). Diskusijā izrādījās, ka esam līdzīgās domās, ka nākotnes lauksaimniecībā vērtīgākas būs tehnoloģijas un kultūras, kas cilvēcei un rūpniecībai dos vairāk bioloģiski aktīvo vielu. Sekoja jauno interesentu konference Organiskās sintēzes institūtā, kurā jau bija simts dalībnieku, bet no toreizējās Lauksaimniecības ministrijas interese nebija.

Turpiniet lasīt

Par Latvijas Dabas resursu iespējām vēža uzveikšanas jomā

Zinātniski pētījumi pasaulē

  2007.gadā tika publicēts ASV veikto  pētījumu apkopojums par lielogu dzērveņu (oxycoccus macrocarpus Lindl.) spēju attīrīt organismu pēc ķīmijas terapijas kursa, skat. The Journal of Nutrition: International Research Conference on Food, Nutrition, and Cancer. Catherine C. Neto ”Cranberry and Its Phytochemicals: A Review of In Vitro Anticancer Studies 1–3”. 

 Tajā rakstā bija runa par 4 vēža formām (krūts, kuņģis, prostata, taisnā zarna), bet zīmīga bija autoru konstatētā efektīvākā šķirne – tā izrādījās “Early Black”, kas satur daudz proantacianidīnu un fenolu. Pēdējos gados jau ir pētījumi, kur ziņots par dzērveņu ietekmi līdz pat 17 vēža formām.

Turpiniet lasīt

Dižbrūkleņu talkas 2020

Vīru kora “Vecie draugi” korists Pēteris  toreiz bija čaklākais – savu ieplānoto apjomu salasīja viens no pirmajiem. šeit viņš ar tikpat čaklo māsu Annu dodas pie darbu uzskaitītājās Līvijas ( t. 28325997)

Arī šogad iepriekšējā talku kārtība saglabāsies, taču lai ievērotu Valstī noteiktās distances, katram iezīmētais gabals būs 2 m plats.

Ogas sāksim lasīt jau 12. un 13 septembrī, jo sola labu un siltu laiku, bet šķirnēs Anda, Līva ir liela daļa gatavas. Darba laiks pie mums parasti no gaismas līdz gaismai un strādājam katru dienu. Taču talciniekiem, kuri domā lasīt sev, savai ģimenei, iesaku braukt ne agrāk par pulkst. 10-iem, kad nožūs rasa.

Raža šogad laba, laukiem augšējās stīgas appļautas, tāpēc labi var lasīt ar zviedru lasāmiem “kombainiem”. Neiesaku pirkt atdarinājumus, kas arī ir no sarkanas plastmasas, bet atliecot zarus par 3-4 cm, tie vairs nav atsperīgi.

“Talcinieku daļas” nosacījumi iepriekšējie – no salasītām 5 kg 1kg lasītājam, bet 4 paliek saimniecībai. Sliktākas ražas laukos attīecība var būt pat 3:1.Pašu lasītās ogas talcinieks visas var atpirkt par 2 eiro/kg, bet atsevišķās šķirnes par 1,5 eiro/kg ( tās kuras sliktāk lasāmas).

Mūsu produkcijas izstādē domājam piedāvāt arī pusfabrikātus – sariestās vai sadurstītās “Ezīša ogas”. Tās pēc sasaldēšanas dažādos veidos var izmantot mājas viesību pārsteigumiem: kompoti ar veselām ogām, ogas savā medus vai cukura sīrupā, žāvētas  saldas pusītes u.c. produkti, kuros  svarīga ogu forma. Iespējams, ka lasītājs visas savas ogas vēlas pārvest jau kā pusfabrikātu – bet šīs pasūtījums ir jāveic līdz 14 00 (Uldim 29146975).

  Tiksimies dižbrūkleņu laukos jau sākot ar 12. septembri.

Andris

Dzērveņu nozare zemniekiem — veidošanās un pamatojumi

Latvijā vienīgās pētnieciskās saimniecības (dibināta 1989.g.) īpašnieks – inženierzinātņu doktors Andris Ansis Špats jau 1991.gadā piedāvāja attīstīt lielogu dzērveņu audzēšanu bankrotējušās kūdras ražotnēs, pamatojoties uz ZA Botāniskā dārza Dr.biol. Alfreda Ripas pētījumiem (4 grāmatas, radītas 7 jaunas šķirnes), kas bija veikti kopš 1975.gada. Šī tehnoloģija novērstu kūdras sadalīšanos saulē un nebojātu ozona aizsargslāni. 

Neviena ministrija toreiz šo ideju pilnībā neatbalstīja — iespējams, ka tam pamatā bija negatīvā padomju laiku pieredze lielos dzērveņu stādījumos Kalnciemā, Sedā un Gaujienā (līdz 1991.g.).

Turpiniet lasīt