Latvijā vienīgās pētnieciskās saimniecības (dibināta 1989.g.) īpašnieks – inženierzinātņu doktors Andris Ansis Špats jau 1991.gadā piedāvāja attīstīt lielogu dzērveņu audzēšanu bankrotējušās kūdras ražotnēs, pamatojoties uz ZA Botāniskā dārza Dr.biol. Alfreda Ripas pētījumiem (4 grāmatas, radītas 7 jaunas šķirnes), kas bija veikti kopš 1975.gada. Šī tehnoloģija novērstu kūdras sadalīšanos saulē un nebojātu ozona aizsargslāni.
Neviena ministrija toreiz šo ideju pilnībā neatbalstīja — iespējams, ka tam pamatā bija negatīvā padomju laiku pieredze lielos dzērveņu stādījumos Kalnciemā, Sedā un Gaujienā (līdz 1991.g.).
Tagad kopš 2013.gada situācija kļuvusi dramatiska, jo ES Komisijās jau pieņemts lēmums, ka kūdras lauki ir vērtējami kā cilvēka negatīvā ietekme uz ozona slāni (5,6% izmešu CO2 ekv. no cilvēces darbības nāk no kūdras laukiem), tāpēc valstīm nāksies maksāt par kūdras lauku SEG izmešiem.
Zemniecības sākums — 1989.gads. Ko darīt?
A.Špats pēc konsultatīvās palīdzības griezās pie VOCA (Volunteers in Overseas Cooperative Assistance) ekspertiem, kuri darbojās Latvijā no 1991.gada 1.oktobra līdz 1992.gada 30.septembrim.
VOCA finansēja 2 ekspertu komandējumus uz Latviju, kuri formulēja atziņu – dzērveņu audzēšanas nozare varētu attīstīties, bet nepieciešama plašāka analīze, ko varētu finansēt ASV Zemkopības deptartaments programmas „Ag-Link Baltia” ietvaros(104 kūdras objekti, 52 000ha).
A.Špats 1992.g.adā priekšlikumu izpētīt lielogu dzērveņu audzēšanas iespējas Latvijā iesniedza ASV Zemkopības departamentam (jo šeit ir daudz bankrotējušo kūdras ražotņu) un saņēma pozitīvu lēmumu. Viņi finansēja vairāku ekspertu komandējumus uz pētniecisko saimniecību “GUNDEGAS”, pie kuras izveidojās interesentu (asociētu 15 zemnieku grupa un interesenti — kpumā 18 personas).
ASV “AgLink Baltia” programmā šeit strādāja 7 darba grupas, ar kurām apbraucām visos Latvijas reģionos esošos purvus un pārstrādes uzņēmumus.
ASV eksperts ogu pārstrādē Dušans Stanojevičs (Dusan R. Stanojevic, Vicepresident of Food Plant Enginiering int., Inc.) analizēja lielākos augļu pārstrādes uzņēmumus (1996.g.) un konstatēja:
1. Latvijā attīstot lielogu dzērveņu audzēšanu, jāizlemj — vai pārstrādāt visu vienā modernā uzņēmumā, vai veidot vairākus nelielus zemnieku pārstrādes uzņēmumus lielāko purvu resursu tuvumā (tas vēlāk izrādījās vienīgais attīstības ceļš).
2. Jāievieš jaunākās sulu koncentrēšanas un ogu žāvēšanas metodes.
3. Jāizmanto jau zināmās receptes, bet tālredzīgi ir jāizstrādā jauni produkti, izmantojot un saglabājot dzērveņu unikālās īpašības — dabīgo konservantu saturu un spēju veidot jaunas garšas kompozīcijas.
Atšķirīgu viedokli par pierasto krūmcidoniju (henomele jap.) sulu Latvijā ienesa Japānas zinātnieka Dr. Saburo Itoo vēstule 1995.gadā, kurā viņš norādīja, ka Japānā vispopulārākie esot henomeļu ekstrakti cukura sīrupā un žāvētās henomeļu daiviņas (sens nosaukums “mugua”) . Šīs šķēlītes daudz izmanto plaušu un elpošanas ceļu slimību profilaksei un ārstēšanas procesā.
Dušans Stanojevičs norādīja, ka henomeļu sīrups (ekstrakts!) ir līdzīgs lielogu dzērveņu sīrupam tieši jaunu garšu un aromātu kompozīciju veidošanā, kas sevišķi svarīgi ir augsta līmeņa kulinārijā. Tad mēs sākām izstrādāt cidoniju daiviņu žāvēšanas tehnoloģiju (1995.,1996.g.). To kvalitāte pietuvinājās seniem Ķīnas produktiem “mugua”.
Dzērvenēm piemērotas zemes pilnas analīzes finansēja ASV OPIC fonds (Overseas Private Investment Corporation,) un tās tika veiktas 1994.gadā. Mūsu kūdras zemes analīzes rādīja zemu radiācijas fonu un pilnīgu tīrību no organiskiem pesticīdiem.
Šo projektu kā veiksmīgi attīstītu atzīmēja OPIC fonda (ASV Prezidenta kontrolētais fonds) prezidente Ruta Harkena, viesojoties Rīgā 1995.gada 7.martā.
Izstrādātās zinātnieku rekomendācijas jaunajiem zemniekiem
A.Špats, pamatojoties uz Dr. sc. biol. Alfrēda Ripas pētījumiem, ASV piedāvātiem ekonomiskiem inženierzinātņu datiem un projektiem, izstrādāja „Dzērveņu audzēšanas projektu” Latvijai, par ko ziņoja Pasaules dzērveņu attīstītāju konferencē Viskonsīnā (Rapid pilsētā) 1997.g.ada oktobrī. (Šīs konferences visiem dalībniekiem tika liegta iespēja apmeklēt dzērveņu sukāžu cehu, jo ”klāt ir daži no Eiropas”!
Šāda slepenība un “uzmanība” tikai pamudināja mūs izstrādāt atšķirīgu un labāku dzērveņu sukāžu tehnoloģiju, kas dažos gados tika pamatota, iegūstot grieztās sukādes, bet aptuveni 2003.gadā spējām ražot jau apaļās sukādes. Mūsu žāvējumi atšķiras no ASV “Ocean spray” produkcijas, jo nesalīp un nesatur eļļu, kas ar laiku oksidējas.
Pasaules Bankas (PB) eksperts Tjārts Šilhorns Van Vīns (Tjaart Shilhorn van Veen), iepazīstoties ar ”Dzērveņu audzēšanas projektu” un Pētnieciskās saimniecības „Gundegas” eksperimentāliem laukiem, atzina (1997.g.), ka šeit ir būtiskas atšķirības no PB (Vācijas-Itālijas-Baltkrievijas) dzērveņu projekta (Ganceviči, Baltkrievijā), ka šai nozarei Latvijā ir perspektīvas. PB piedāvāja Latvijai pirmo ilgtermiņa kredīta līniju par LIBOR likmi (apt. 5%/gadā) 25 000 000 USD — Latvijas jauno lauksaimnieības nozaru attīstībai.
Tomēr Latvijas valdība (bez speciālistu piedalīšanās) šo kredīta līniju pārdēvēja par „Lauku attīstībai”, ko nodeva „Parex” un citām bankām, kas tālāk kredītu deva tikai īstermiņā (uz 1 gadu) un prasīja aptuveni 20 — 25% gadā. Neviens zemnieks šādus nosacījumus neizturētu. Vairākās vēstulēs Finanšu ministrs R.Zīle nespēja pamatot šādu valdības rīcību.
Ievērojamu attīstības efektu deva ASV pilsoņa Raimonda Matisona 1997.gadā atsūtītais stādu materiāls — 1 tonnu. Ekonomikas ministrija apstiprināja „Lauku izmēģinājumu programmā” (vada Dr.sc.biol. Alfrēds Ripa, Dr.sc.ing. Andris Špats), kas deva vismaz PVN ekonomiju zemniekiem-entuziastiem un toreiz izmēģinājumos iesaistītām 13 saimniecībām (2 saimniecībās neattīstījās saimnieku slimības dēļ). Savukārt Gunārs Grūbe atsūtīja vēl daudzus svarīgus ziņojumus, projektus un informatīvos materiālus par dzērveņu audzēšanu.
Šo pirmo saimniecību piemēram 1997. gadā sekoja 5 lielākās jaunas saimniecības, piemēram, SIA „Lienama”, kuru Valsts atbalstīja ar 10 000 Ls kā paraugsaimniecību, kas deva tai labu attīstības impulsu, bet pārējiem zemniekiem bija jaattīstās tikai ar saviem resursiem. Piemēram, 1997.gadā Valsts subsīdiju programmā dzērveņu nozarei (vienīgai!) ZM prasīja obligātu Bankas finansējumu (banku augļošana tad bija 20-30% gadā) un tad solīja 30% subsidēt no kredīta procentiem (sk.1998.g. Nolikumu). Vēlāk 1999.-2004.g. subsīdijas jau tika piedāvātas 2000 Ls/ha par izveidoto stādījumu, bet tas bija pieejams pārāk īsu brīdi.
Par „Lauku izmēģinājumu projektu” vadītāji Dr.Alfrēds Ripa un A.Špats 2000.gadā ziņoja EM un ZM par 14 audzēšanas vietu apsekojumiem — iesniegti 7 priekšlikumi situācijas uzlabošanai. Zinātnieku priekšlikumus politiķi ignorēja!
Līdz 2000.gadam Zemkopības ministrija apzināti bremzēja ne tikai šīs perspektīvās nozares attīstību, ko rādīja toreizējo „Attīstības programmu” kritiska analīze. Šeit varētu būt zināma loma Krievijas KGB slepenajam dokumentam „Kā atriebties Latvijai par PSRS sagraušanu”, kas tika publicēts „Izvestija” un „Lauku Avīzē” 1992.gadā un kurā pierādīts, ka “latviešu tautas saknes un pamats ir lauki, tāpēc dažādos veidos ir jāsagrauj esošā ražošana un lauksaimniecības produktu tirgi”… Tas konsekventi šeit tika arī darīts, piemēram, pārpludinot vietējo tirgu ar vecām pārtikas rezervēm no ES valstu noliktavām, nepieļaujot zemnieku produktu nonākšanu skolu, slimnīcu ēdnīcās un citādos veidos.
Latvijas 11 rajonos pirmie entuziasti lielogu dzērveņu audzēšanā līdz 1997.gadam Latvijā bija arī 1 kopuzņēmums „Baltic Berries”, ko dibināja ASV „Big Sky Food” Inc. īpašnieks John Shwarc (Džons Švarcs) kopā ar Rucavas zemniekiem. Uzņēmums investēja aptuveni 150 000 USD, bet bankrotēja, jo bija kļūdas lauku izveidē. Pašlaik (2018.gadā) pirmajiem audzētājiem ir piepulcējušies vismaz 20 jauni audzētāji, un tagad dzērvenes audzē jau 35 ģimenes 18 novados.
Latvijā 2018.gadā attīstās 6 dzērveņu pārstrādes uzņēmumi: SIA „Lienama”, z/s „Strēlnieki”, z/s „Gundegas”, SIA „Rāmkalnu serviss”, SIA „Ricberry” un SIA „Mentamed”. Raksturīgi, ka 5 pārstrādātāji strādā pēc vienas līdzīgas tehnoloģijas (autors A.Špats, inženierzinātņu doktors), kas ļauj šo produkciju (galvenokārt sukādes) apvienot lielākās eksporta partijās (līdz 5 t /mēnesī).
Latvijā izstrādātie jaunumi tehnoloģijās Pasaulei
- Audzēšanā.
- Biogeosciences, 12, 5161–5184, 2015.) CO2 emisijas samazinājums no izveidotiem 22 ha dzērveņu laukiem ir 1540 tonnu gadā, kas 2020.gada 8.jūnija cenā 25,15 eiro/t dod ekonomiju Valstij 38 731eiro/gadā.
(https://markets.businessinsider.com/commodities/co2-european-emission-allowances ).
Ņemot vērā prognozēto “nākotnes cenu 36,46 eiro/t jau 2021g. ekonomija no mūsu 22 ha dzērveņu laukiem sasniegs 56 148 eiro (The European Emissions Trading System (ETS)). ETS 2022. gadā prognozē CO2 ekv norēķinu cenu 37,71 eiro/t, attiecīgi mūsu lauku dotā ekonomija būs 58 073 eiro / gadā!