Vīru korim “Vecie draugi” gatavojoties 2018.g. Dziesmu svētkiem, radās doma pārskatīt daļēji aizmirsto Pirmo atmoduar dziesmu mācīšanos un sadziedāšanos hernhūtes kustībā, ko latvieši nodēvēja par “Brāļu draudzēm”.
Šeit izkopēju citātus no vēstures liecībām un vēsturnieka G.Celpes pētījumiem.
Mūsu novada barons Hermans fon Roiternssavukārt zināms kā aktīvs hernhūtiešu kustības atbalstītājs Lēdurgā. Viņš organisējaBrāļu draudžu sanāksmes Bīriņos un Saulkrastos. Zināms, ka Bīriņos brāļu draudžu laikā bijuši „kolektīvas sajukšanas” gadījumi,ko šodien varam izskaidrot ar Zemes Spēka vietas augsto enerģijas līmeni tieši pie agrākās muižas ēkas. Šie gadījumi veicināja grāfa L.A.Mellīna iejaukšanos, lai pārtrauktu Brāļu draudžu atklāto darbību Bīriņos – viņa īpašumā (arhīvos ir attiecīgie dokumenti).
Mūsdienu Zemes enerģiju tīklu pētījumi un mērījumi parādīja interesantu faktu, ka Zemes Spēka vieta pie Vecās pils”- Ludviga Augusta Mellina mājas ir saistīta ar seno līvu Svēto kalnu Koldeselli un viena Spēka līnija šķērso Mellina kapličas kalnu un izbeidzas senā ozolu Svētbirzē pie “Albertu” mājas. Šī senā ozolu birze ir veidota dubultu apļu veidā kā 8 vai “bezgalības” zīme. To tagad atjaunoja arī mājas īpašnieks Dr.sc.math. Māris Alberts. Tāpēc, lai šī senā Svētvieta tiktu aktivēta, ir nepieciešama vien cilvēku grupas psihiskā enerģija un kādas dvēseliskas dziesmas – mūsdienu skanējumā (sk. Mahariši Mahesh Jogi eksperimentus par pilsētu harmonizāciju ar meditāciju palīdzību).
Šīs Zemes Spēka vietas nezināmo spēku vietējie 1992.g. novēroja kā neizprotamu Dabas demonstrējumu, kas būtībā bija “latviešu tautas lielākais Upuris lai mainītu tautas Likteni” (sk. “Lielvārdes zīmju tulkojums”) – zirga upuris.
Dr.hist. Gundars Ceipe
Brāļu draudzes vieta latviešu vēsturē un mūsdienās. Tradīcija.
1…. http://www.bdm.lv/index.php/bralu-draudzes-vesture
…“ No Valmieras atmodas vilnisstrauji aptvēra arī kaimiņu Smiltenes, Raunas, Trikātas, Cēsu, Straupes, Burtnieku, Āraišu draudzes. No šiem novadiem ļaudis svētvakaros devās ceļā, lai svētdienās būtu Jērakalnā. Tie gāja dziedādami pulciņos un bieži vairākus desmitus kilometru cauru nakti.Kaut arī rezultātā tie divas naktis nebija gulējuši, pirmdienās viņi pirmie ķērušies pie smagā muižas darba. Turklāt tik mundri, ka nekādu noguruma pēdu nevarēja redzēt. Arī tas izraisīja neizpratni un apbrīnu gan muižniekos, gan citos zemniekos, gan šo rindu autorā. Jādomā, ka šie tā saucamie nakts gājieni ir notikuši vairākus gadus, līdz sāka veidoties lokālās latviešu saiešanas. “
…“ Atmodas degpunkts ir 1739. gada Vasarassvētku saiešana Jērkalnā zem klajas debess. Bet atmodai bija divi dzirksteles punkti – Jērakalna skolotāju seminārs un Valmiermuižas zemnieki. Par latviešu saiešanuJērakalnā lasām šādas aculiecinieku liecības. „Šā gada Vasarasvētki bija īpašas žēlastības dienas, un daudzi atmodinātie skaitīja no šā laika savas patiesās apžēlošanas brīdi. Telpas istabā pietrūka un mūsu brāļiem vajadzēja sludināt zem klajas debess /…/ pārvēršot pagalmu par baznīcu”. „…Pestītājs iepriecinās jūsu sirdis par mūsu mīļajiem latviešiem. Uguns ir nokritusi no debesīm un sirdis deg, kad tām sludina par krustu. Tā ir liela atmoda.” Tā liecina mācītājs Zīlmanis (Sielmann) paužot kopējo šī īpašā un sekojošo notikumu aprakstu galveno domu un noskaņu /22/. Īsā brīdī viss Valmieras novads ir „apgriezts apkārt un pārvērsts”. Citās notikumu laikabiedru liecībās lasām, ka, jo daudzas dvēseles tiek modinātas un ”visa zeme” raud par saviem grēkiem, cilvēki cits citam lūdz piedošanu, atdod nozagtās mantas, mitējās dzeršana un izlaidība, apmeklētāju trūkuma dēļ slēdz krogus. Tiesas paliek bez darba, pat jāslēdz cietumus, jo tie stāv tukši /23/. “
Mūsdienās mēs zinām, ka Svētvietu Zemes enerģija harmonizē Cilvēka čakras, atjauno organisma veselību un vairo spēkus ( A. Špats)
…”1739.gada Vasaras svētku garīgais satricinājumsVidzemes dzīvi vērsa pilnīgi savādāku. Bija sākusies viena no lielākajām atmodām Eiropas vēsturē, kas ar savu spēku no vēstures mijkrēšļa nācijas gaismā izveda divas tautas latviešus un igauņus. Zemnieku sabiedrībā ienāca jauna paradigma – jauni sabiedrības vērtību un tiecienu ideāli, jauna izpratne par pasauli un dzīvi un jēgu tajā.”
…“Šajā laikmetāizauga pirmā latviešu dzimtcilvēku – inteliģentu paaudze. Latvieši masveidā sāka mācīties lasīt, lai varētu Svētos rakstus un dziesmu grāmatu saprast.Pirmo reizi viņi paši sāka rakstīt, lai savās autobiogrāfijās varētu liecināt par Dieva darbu viņu dzīvēs. Hernhūtiešu diāriji (dzīvesstāsti) ir pirmie daiļdarbi un nacionālās literatūras žanrs latviešu literatūrā. Veidojās latviešu vēsturiskā pašapzināšanās (varbūt, pat – vēsturiskās izredzētības fenomens). Brāļu draudze organizēja sistemātisku izglītības darbu, kas balstījās mājmācībā. 18.gadsimta noslēgumā hernhūtiešu darbības rezultāti padarīja Vidzemes latviešus un igauņus par visizglītotākajiem zemniekiem tā laika Eiropā. Atsevišķos hernhūtiešu novados lasīt un rakstīt pratēju skaits pārsniedza 90% /39/. “
…“19.gs Baltijas politiskajā, sociālajā un reliģiskajā laukā dominēja divi lieli pretspēki, kas nonāca arvien lielākās savstarpējās pretrunās – cariskā valdība un baltvācu muižniecība. Baltijas vāciešu stingrais bastions un politiskais instruments bija luteriskā baznīca, krievu impērijas ideoloģijas mērķu sasniegšanai arvien vairāk izmantoja pareizticīgo baznīcu. Par trešo politisko spēku, kas pārstāvēja zemes pamatiedzīvotāju intereses un tiecienus arvien pārliecinošāk sevi pieteica hernhūtiešu Brāļu draudze.
Latviešu tautai kopumā ļoti svētīgo, sociālo pārmaiņu un reformu 19.gadsimtu simboliski „atklāj” 1802. gada hernhūtiešu organizētie Kauguru nemieri, kur pirmo reizi pret latviešu zemniekiem tiek raidītas regulārās karaspēka vienības ar lielgabaliem. “
…“Nestabilitāte Eiropā pēc Franču revolūcijas un postošajiem Napoleona kariem mudināja arī Krievijas impērijā veikt plašas sabiedriskās iekārtas modernizācijas reformas. Tā rezultātā 1817. gadā ķeizars Aleksandrs I izdeva „Žēlastības vēstuli”, kurā Brāļu draudzes darbība Krievijas impērijā ieguva legālu statusu./44/ 1819. gadā ar Iekšlietu ministra pavēli Vācijas hernhūtieti Johanu Ēvaldu ( Johannes Ewald, 1766 -1844) apstiprina par pirmo Hernhūtes Brāļu draudzes Baltijas diasporas vadītāju ar sēdekli Vaidavā, Rubenes draudzē /45/.”
…” Uz salīdzinoši īsu laika sprīdi sākās Brāļu draudzes t.s. „otrie ziedu laiki”. 1819. gadā Vidzemē formāli atceļ no viduslaikiem mantoto agrāro dzimtbūšanu. Iegūstot pārvietošanās brīvību, kā identifikācijas zīmi, muižkungi zemniekiem deva uzvārdus. Pārsteidzoši straujos tempos latvieši spēja adaptēties modernajos sabiedriskās iekārtas apstākļos /46/. To noteica zemnieku augstais izglītības līmenis un hernhūtiešu sabiedriskās darbības pieredze. Brāļu draudze joprojām bija vienīgā latviešu nacionālā organizācija. Izglītotākā, turīgākā un tikumiski krietnākā latviskās sabiedrības daļa koncentrējās Brāļu draudzēs. “
…”Brāļu draudze ar jaunu sparu pieauga par arvien ietekmīgāku, arīdzan politisku spēku. Nu jau 100 gadus tā saglabājās kā vienīgā latviešu organizācija, kas vienoja latviešu sabiedrību un bija tās augstākā garīgā autoritāte. Kustības vadību veidoja latviskās sabiedrības elite – čaklākie, krietnākie un gudrākie, turīgākie tautas dēli un meitas. Tas arī hernhūtiešus krasi atšķīra no citiem zemniekiem un viņi veidoja, pat baltvācu dažkārt nicīgi apzīmēto, tā saucamo „zemnieku aristokrātiju”. 1830/40-tajos gados notika valsts pašpārvaldes sistēmas reformas, kas zemniekiem ļāva ieņemt pērminderu, skolotāju, skrīveru, pagasta tiesnešu u.c. amatus. Visbiežāk šiem amatiem izvēlēja hernhūtiešus.”
…”Savukārt, Brāļu draudze, kura bija fiziski un morāli novājināta nepārtraukto vajāšanu dēļ, līdz ar straujo kapitālistiskās sabiedrības attīstību zaudēja savu sociāli politisko nišu un tās aktivitāte pēc 1860. gada Hernhūtes pievīluma strauji zaudēja savu sociāli politisko ietekmi un nišu. Jādomā, ka pastāvēja arī kādas garīgās krīzes pazīmes, vadītāju pārlieka aizraušanās ar sociālo cīņu. Šie vēstures literatūrā ir gandrīz neapskatīti jautājumi. Bez šaubām, Brāļu draudzes darbība turpinājās, joprojām vairāk vai mazāk rosīgi kalpoja ap 120 saiešanas namos /53/. Dažviet pat veidojās jaunas saiešanas, tomēr to vairs nevar salīdzināt ar organizācijas sabiedrisko ietekmīgumu pirms 1860 gada lūzuma. Labu ieskatu un garīgo noskaņu Brāļu draudzes dzīvē pēc sāpīgā sniedz Matīss Kaudzīte savā grāmatā „Brāļu draudzes Vidzemē”.
Un galu galā, Brāļu draudze savu vēsturisko misiju arī bija veikusi! “
…”Turpat 130 gadus Brāļu draudze bija latviešu galvenā organizācija. Vairāku paaudžu garumā Brāļu draudze savos saietos un saiešanas namos veidoja savdabīgo latviskās kristietības izpausmi, uz stipriem pamatiem lika latviešu garīgo dzīvi, izkopa tautas dvēseli, briedināja nacionālo pašapziņu, veidoja tradīcijas, izpleta latviskās kultūras telpu. Brāļu draudzes vadībā latvieši veiksmīgi atbrīvojās (arī psiholoģiski) no feodālisma iekārtas un adaptējās dzīvei modernajā kapitālismā.”
…” Noslēgumā ieskatīsimies, dažos ar Brāļu draudzi saistāmos garīgos jēdzienos, kas tautai ir vitāli būtiski un ir tās garīgos pamatus veidojošās un nesošās vērtībās.
Neapšaubāmi Brāļu draudze nes lūzumu mūsu tautas vēsturē. Saistībā ar šo kustību, vairāk kā ar jebkuru citu latviešu vēstures notikumu, ir jālieto fundamentālais un kreatīvi piesātinātais vārds – pirmais. Te ir vietā atgādināt šī jēdziena biblisko slodzi un vilkt paralelismu ar garīgi būtisko pirmdzimtības jēdzienu Bībelē (Rom.8;29, Kol.1;15 u.d.c.). Šis jēdziens ir tāds, kas ļauj mainīt iepriekšējo notikumu gaitu, pat iepriekšējo garīgo loģiku, ienes un atklāj kardināli jaunu garīgu kvalitāti.Līdz ar to arī cerības jēdziens iegūst kvalitatīvi citu jēgpilnu nozīmi.
Primāri pārmaiņas attiecas uz garīgo pasauli. Mainās tas, kas notiek individuālās cilvēku dvēselēs. Dieva žēlastības un pestīšanas personiska iepazīšana, ir un paliek centrālais un svarīgākais atmodas notikums.
Pēc dvēseles norisēm, nākošā pārmaiņa tad attiecās uz ideju pasauli. Mainās tās lietas, par ko cilvēki mēdz vispār domāt. Mainās vērtību kategorijas kādās cilvēki domā. Mainās veids kā cilvēki domā. Tas viss norāda uz jaunu iekšējā cilvēka kvalitāti, jaunu cilvēku. Arī cilvēka prāts top gaišs, prāts kļūst apgaismots. Pie kam tas nebūt neattiecas tikai uz cilvēka dzīves reliģisko aspektu, bet uz arī uz visām citām ar cilvēku darbību saistītām dzīves jomām.
Spēja un pēkšņa vērtību pārvērtēšana un maiņa notiek kādā daļā tautas. Viņus vieno līdzīga reliģiskā piedzīvojuma pieredze. Šai tautas grupai ir visaugstākā motivācija un vienotība, tādējādi tā ietekmē visas tautas vērtību sistēmu. Bībelē šādu Svētā Gara apgaismotu kopību sauc par ieraugu, gaismu kalna galā, zemes sāli.(Mt.5,13. u.c.)”
Kopš 1988. g. mainās fundamentālie priekštati par Pasauli un Zemes, Cilvēka vietu tajā. Kapitāli zinātnieku pētījumi transkomunikācijā ( Zemes cilvēku grupu kontakti ar garu Pasauli, izmantojot mūsdienu tehniskos līdzekļus”, Regresīvā hipnozesnestā informācija par Gauru Pasauli starp Zemes dzīvēm, ārpus ķermeņa ceļojumu(astrālās) metodes – “Hemisfere Sinhronisation” u.c. (A. Špats).
…” Vēl latviešu tautas vēsturiskajā pieredzē un mentalitātē ļoti nozīmīgu un īpašu vietu ieņem jēdziens – atmoda. Te nozīmīgs ieguldījums ir Brāļu draudzei kā pirmās latviešu atmodas precendentam. Līdztekus pašam atmodas fakta nozīmīgumam būtiski ir paša atmodas jēdziena un atmodas pieredzes ienākšana latviešu tautas pasaules skatījumā. Pirms Brāļu draudzes latviešu tautai šādu tūlītēju un milzīgu pārmaiņu iespēju pieredzes nebija. Tā nepazina pat sabiedrības atmodas iespēju un jēdzienu kā tādu. Varam droši apgalvot, ka latvieši ir atmodas nācija, jo izšķirošo sākuma grūdienu, impulsu, radošo enerģiju, lai virzītos uz nācijas un tās, laikam jau augstāko izpausmi, valstiskumu, latvieši ir guvuši atmodas un atmodas kustības rezultātā.
Savā ziņā atmoda sasaucās ar jēdzienu „brīnums”, kas abi mudina domāt par kādām pēkšņām un būtiskām pārmaiņām. Brīnuma apzīmējumu pamatoti mēdz piesaukt runājot par Latvijas valsts izveidošanos un arī tās atjaunošanos. Šie divi, atmodas un brīnuma jēdzieni, ir ieņēmuši noturīgu vietu tajā garīgajā telpā ko sauc par tautas dvēseli. (Gaismu sauca, gaisma ausa, augšām ceļas gaismas pils). Pie kam atmodas jēdziens dod norādījumu, ka brīnums ir saistāms ar paša cilvēka aktīvu darbību. Atmodas un brīnuma noslēpumu mēs nesam katrs sevī. Šāda izpratne dod augstu motivāciju un atvērtību pasaulei. Ar Brāļu draudzes kalpošanu latviešu tautā šie gaišie spēki ir iekustināti un dāvājuši brīnišķīgu atmodas brīnuma pieredzi. “
…”Domājot par hernhūtiešu vietu 21. gadsimta latviešu sabiedrībā, varam apgalvot, ka kamēr vien latviešiem būs Dziesmu svētki, Brāļu draudze ir aktualitāte latviešu dzīves garīgajā telpā.”