Dažādos rakstos atšķirīgi tiek datēta krūmcidoniju jeb precīzi Chaenomele japonica Lindl. „atceļošana” uz Latviju. Kādos rakstos henomele minēta kā dekoratīvs krūms kopš 1870-iem gadiem, citos norādīts, ka atsūtītas sēklas bijušas gaidītās cidonijas (Cidonia oblonga) vietā.

Lielsaimniecībās 1984.g. bija 107 ha reģistrēto stādījumu, bet gandrīz katrā lauku mājā bija pa 5 līdz 10 krūmu. Tajos gados uzskatīja ka ir zināmas aptuveni 90 šķirnes Latvijā un Rietumeiropā. Krūmcidoniju ražošanas īpatnības 3 gadus (1983-1985.) pētīja nacionālā Botāniskā dārzā un konstatēja, ka raža ir ļoti mainīga, jo augļi mēdz būt no 18 g līdz 50 g, bet raža no krūma no 1 kg līdz 5 kg. Līdz 1990.gadam  krūmcidoniju – henomeļu augļu pārstrādē bija augļu sarīvēšana vai smalka sakapāšana, tad no šīs putras tika izspiesta sula, bet to izmantoja dažādu dzērienu un sīrupu pagatavošanā. Pēdējos padomijas gados tika iegūti arī pektīna un sēklu eļļas paraugi ar augstām bioloģiskām īpašībām. Diemžēl, sociālo izmaiņu ceļā revolucionāro pārmaiņu vadoņi lēma pilnīgi atteikties no seniem tirgus ceļiem austrumu virzienā un vispārējā trūkuma apstākļos visas kolektīvās ražotnes bija spiestas bankrotēt, kaut tirgū ļoti pietrūka vitamīnu produkti.

 Interesanti, ka augļu, ogu trūkums ir visā ES tirgū un arī Krievijā, kuru agrāk citas republikas apgādāja. Pašlaik uzskata, ka cilvēkam gadā ir nepieciešams 100 kg, ziemeļos – 125 kg  augļu un ogu, bet ES patērē vidēji 40-50 kg/pers.g., Krievijā 15-20 kg/pers.gadā. tas rāda – kur ir meklējamas zemnieku attīstības perspektīvas. Sevišķi svarīgi ir mūsu iespējas audzēt ziemeļnieciskos augļus, ogas ar augstu antioksidantu saturu. Tie ir 3 -10 reizes vērtīgāki par dienvidu augļiem – apelsīniem, mandarīniem, banāniem u.c..

 Latvijai, izejot starpvalstu tirdzniecībā, arvien precīzāk ir jānosauc savi produkti un jānorāda to patiesā izcelšanās. Mums jāpierod, ka krūmu cidonija ir atšķirīga no Pasaulē zināmās cidonijas Cidonia oblonga vai cidonia vulgaris, kas ir augsts krūms – līdz 2-3 m, augļi lieli un cieti un tā dzimtene ir senā Persija un Vidusjūras apkaime, sevišķi Grieķija. Latvijā šo augu audzē visai reti, jo tā sala izturība ir vāja, ražas mūsu apstākļos ir nelielas.

Mūsu „krūmcidonija” ir cēlusies no – Chaenomele japonica, kas ir plaši zināmas Pasaulē (augļi gludi, iegareni zaļgani dzeltenā krāsā)  un ģintī ir 4 dabiskās sugas, bet ķīnieši izdala 5 henomeļu sugas (visai atšķirīgas formas augļi). Latvijā tikai pēdējos gados sāk izdalīt atšķirīgas šķirnes, bet agrāk galvenā rūpe bija atlasīt šķirnes bez ērkšķiem.  Smiltenē visvairāk audzēja dēstus no sēklām un parasti 100  šķirnes „Cido” dēstos bija 2-3 ērkšķainie, kur ērkšķi parādījās 3. vai 4 audzēšanas gadā.

Pētnieciskā saimniecībā „Gundegas” jau 25 gadus aug Smiltenes „Cido” šķirnes stādi un pēc augļu formas, sēklu daudzuma viegli varam izdalīt vismaz 6 šķirņu paveidus. No tehnoloģiskām prasībām – precīzi atkārtota forma, vienādi izmēri un mazs sēklu maisiņš atbilst tikai 2 šķirņu kandidāti. Ne mazsvarīgs ir eļļas un fenolu saturs henomeļu mizās, jo ir šķirnes, kuru virsma ir pat lipīga, kas liecinā par augstu eļļu saturu, savukārt citas ir sevišķi aromātiskas, jo satur daudz viegli gaistošo fenolu.

Atšķirīgu viedokli par pierasto krūmcidoniju Latvijā ienesa Japānas zinātnieka Dr. Saburo Itoo vēstule 1995.g., kurā viņš norādīja, ka Japānā vispopulārākie esot ekstrakti cukura sīrupā un žāvētās daiviņas. Šīs šķēlītes daudz izmanto plaušu un elpošans ceļu slimību profilaksei un ārstēšanas procesā. Savukārt tehnoloģijas konsultants no ASV 1996.g. norādīja, ka cidoniju sīrups ir līdzīgs lielogu dzērveņu sīrupam tieši kompozicionālo garšu un aromātu veidošanā, kas sevišķi svarīgi ir augsta līmeņa kulinārijā. Tad mēs sākām izstrādāt cidoniju daiviņu žāvēšanu.

Pēdējās desmitgadēs visā Pasaulē populāras ir Austrumu tautu Dabas veltes. Mums svarīgi ir zināt senās Ķīnas mācības, apkopotas no Li Šitzšena (1518-1593). Viņš 27 darba gados 50 sējumos aprakstīja 1892 ārstnieciskos augus. Pēc Li Šitzšena no henomelēm izmanto ne tikai augļus, bet arī sēklu kodolus, lapas, jaunos dzinumus un arī saknes no paveida Chaenomeles specioza. Interesanrti, ka kā krāsviela no seniem laikiem tiek minēta arī ziedu ziedu krāsa, kas līdzīga plūmju krāsai. Ķīnas medicīnā visvairāk izmanto žāvētās henomeles kā plāksnītes 2-4 mm biezas un 3-5,5 cm garas. Tās iegūst augli mizojot ar plānu nerūsējošu nazi.

Ķīnas produkti no henomelēm – mugua

1. Henanj lao mugua  (tulko: senais mugua dienvidos no Huanhe) iegūst no Chaenomeles sinensis Koenhe aug aptuveni 1000 m virs jūras līmeņa Ķīnas provincēs: Aņhui, Fucjaņ, Guandun, Guansi, Guičzou,Hebej, Hubej,Cjanzi, Šensi, Šaņdun, un Čžecjan. Apraksts: krūms bez ērkšķiem. Ziedi pa vienam, divmāju. Kauslapas atliektas, lziedlapiņas ovāls, lancetveida, gar malām zobainas.
2. Siczan mugua (tulko: Tibetas mugua) iegūst no Chaenomeles thibetica T.T.Yu , kas aug Ķīnas Sičuanas provincē un austrumu Tibetā 2600 – 3800 m v.j.l.. Lapu malas gludas, vai ar zobiņiem.
3. Žibeņ mugua (tulko: japāņu mugua) iegūst no Chaenomeles japonica (Thenberg) Lindley et Spach, kas aug Japānas salās un Ķīnā Fucjaņ, Hubei, Cjansu, Šensi un Čžeczjan. Zariņi grubuļaini, vecie zari guļ uz zemes augļi nelieli 3-4 cm, nobriest agri, lapas olveida līdz lāpstas veida gar malu sabiezināti.
4. Čžoupi mugua (tulko: grumbaināis mugua, vai koka ķirbju mugua) iegūst no Chaenomeles specioza (Sweet) Nakai, kas aug Ķīnas provincēs Fucjaņ, Gansu, Guandun, Guičžou, Hubei, Cjansu, Šensi, Sičuaņ, arī Tibetā. Krūma lapas ovālas līdz šauri eliptiskas, malas asi zobainas, ziedu stabiņi gludi vai viegli noliegti.
5. Mao e mugua  kam sinonīms ir „Si-naņj mugua” (tulko: nokareno lapu mugua vai dienvid-rietumu mugua), iegūst no Chaenomeles cathayensis (Hemsley) C.K. Schneider , kuras aug 900 – 2500 m augstumā v.j.l. mežu puduros un gar ceļiem Tibetā un Ķīnā – Fuczjaņ, Gansu, Hubei, Hunaņ, Cjansi,Cjansu,Šensi, Sičuaņ, Juņnaņ, Čžecjan. Lapas aizmugurē pārklātas ar biezu pelēku spalviņu kārtu, gar malu specifiski zobainas. Ziedu stabiņi nolaisti ar skabargām.

Salīdzinot mūsu „Cido” šķirnes laukā esošos augļus redzam, ka šeit novēro praktiski visu Ķīnas novadu grumbuļainos un gareniski škeltos – ķirbju veidīgos augļus, kā arī Japanas henomeli – gluda olveida, dzelteni zaļgana. Iespējams, tas tāpēc, ka šeit vairākas paaudzes henomeles tika audzētas no sēklām, kuras pakļautas dabīgām mutācijām un šķirņus dalīšanās procesam.

Ieteikumi henomeļu izmantošanu  ārstniecībā

Diemžēl, nedz Eiropas, nedz Amerikas daudzo valstu ārstniecības praksē nav norādījumu par henomeļu izmantošanu, izņemot daudzas norādes par lielo C vitamīna un aromātisko vielu (fenolu) un eļļu saturu.  Senajā Ķīnā pēc Tao Hunjczina mācības 494.gadā mugua tika ierakstīta 2. (vidējā ) kategorijā – vielas kas nesatur indes, bet to pastāvīga lietošana nav ieteicama. Mugua kopš 5.g.s. ir plaši lietots preparāts ar minimālo efektīgo devu bērniem 1 – 4,5 g, pieaugušiem 4,5 – 9 g., Ci-enerģija – silta, meridiāni – aknas, liesa, kuņģis.

Mūsdienu Ķīnā ir cieņā daudzu seno autoru ieteikum par mugua:

• nostiprinā cīpslas un saites;
• izvada mitrumu no diafragmas;
• veicinā sagremošanu;
• pārtrauc ilgstošas slāpes, jo aptur pārlieku urinēšanu;
• pārtrauc „slikto dūšu” un vemšanu;
• aptur auksto un sāpīgo caureju;
• labvēlīga plaušām;
• vada kuņģi visu vēderu, samazinot gāzes;
• vada Ci-enerģijas novadīšanu uz zemi un tāpēc samazinā liesas uzbudināšanu. (Van Haogu).

Mūsdienu farmokoloģijas izteiksmēs henomeles darbība:

• harmonizē liesas un kuņģa darbību, atjauno caurspīdīgās organisma sulas, izvada duļķainos un biezos šķidrumus, kas veido tūskas starp muskuļu šķiedrām;
• Harmonizē aknu un liesas darbību, kas uzlabo aknu audu barošanos un atjauno aknas funkcionālo aktivitāti;
• Nostiprinā plaušas ( burtiski – nofiksē, sasaista, savelk);
• Ierobežo Ci-enerģijas iztecēšanu, ko nosaka augstāk aprakstītas darbības.

Henomeles iedarbības rezultāti:

• atjaunojot balansu starp liesu un kuņģi, beidzas vemšana un caurejas un pēc tam pilnībā atjaunojas gremošana un atlikumu izvade no organisma.
• Atjaunojot aknu audus un to darbību uzlabojas cīpslu un dzīslu barošana, aptur deformāciju un atjaunojas elastība.
• Normalizējot šķidrumu apmaiņu beidzas tūskas, spazmas, kāju ikru un gūžas muskuļu krampji.
• Pie pārāk lielām henomeles devām novēro urīna aizturēšanos. Šo efektu izmanto lai likvidētu „sēklas iztecēšanu – czin”, „Ci-enerģijas iztecēšanu” – lai ārstētu nekontrolējamu sēklas izmešanu vīriešiem.

2012. gada 26. jūlijs        Andris Ansis Špats, dr.sc.ing.