2010.gada 1.decembrī Latvijā tika uzsākts Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2.1.1.1. aktivitātes “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” projekts Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/116 “Liela rādiusa bezvadu sensoru tīkla izstrāde precīzās lauksaimniecības pielietojumiem Latvijā”, kuru finansē ES – 92.5% (!) un līdzfinansē Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts(7.5%) no kopējā izmaksu apjoma 487 000 Ls.
Viens no projektā plānotajiem pilotprojektiem ir palīdzība lauksaimniekiem samērā jaunā, bet pēdējā dekādē jau biežā Dabas uzbrukumā – radiācijas salnās. Šo parādību ir vērts aprakstīt sīkāk. Radiācijas salnu Dabā novēro, ja gaisa temperatūra plānā slānī (10 – 70m) ir tuvu 0C, vēja ātrums neliels zem 5 km/st un debesis ir bez mākoņiem, bet gaiss ir sauss. Ja gaisā ir maz ūdens tvaiku, kas strauji izsēžas uz zemes, tad gaiss kļūstr sevišķi sauss un tāpēc labi laiž kosmosā siltuma starojumu (radiācija infrasarkanā spektrā) no dzīviem augiem. Rezultātā paši augi atdziest pat līdz -10C, kad jau -4C, -5C kļūst bīstami augiem. Radiācijas salna piejūrā agrāk bija visai reti – dažas reizes 100 gados. Tās parastas ir kontinentālā klimatā, parādās ļoti nelielā teritorijas daļā un tāpēc par tām meteo dienesti nespēj savlaicīgi brīdināt. Piemēram, ASV Ziemeļkarolīnas štata Universitātē jau 20 gadus pēta radiācijas salnu un štats ir sadalīts 104 salnu brīdinājumu zonās, bet Latvija ir tikai 2 reizes mazāka platība, tāpēc šeit varētu būt 50 salnas bīstamības zonas.
Latvijā 2009.g. tika dibināta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC), kura bija LVĢMA tiesību un saistību pārņēmēja, kurā darbojas 23 meteo novērošanas stacijas, taču tikai 4 veic arī visus tos mērījumus, kas nepieciešami radiācijas salnu prognozēšanai, bet šādu salnu prognozēšana nav LVĢMC uzdevumos.
Parasto jeb advektīvo salnu novēro ja vēja ātrums ir virs 5 km/st, debesīs var būt arī mākoņi, bet aukstā gaisa slānis ir 170 – 1700 m augsts un par šo salnu brīdinā valstu meto dienesti (LVĢMC). Attiecīgi lauksaimnieki šim salnas veidam var sagatavoties un ja būs ražas zaudējumi, tad ES dienesti pieņems reģistrētos meteo datus kā pamatojumu ražas zaudējumu kompensācijai..
Radiācijas salnas ir saistāmas ar globālās sailšanas radītām sekām. ANO 1995.g. izplatīja apkopotos klimata izmaiņu pētījumus un prognozes – brīdinājumus cilvēcei. Pētījumā tika izmantoti 1500 klimata speciālistu dati un viedokļi no 60 valstīm…. Tika paziņotas vairākas sagaidāmas izmaiņas klimatā un to skaitā…: -” temperatūras un nokrišņu nedabiskās izmaiņas, to nenoteiktība un nepakļaušanās ierastiem cikliem un procesiem, radīs draudus ekosistēmai un lauksaimniecībai.” (citāts no “Time”, oct. 2.,1995.).
Šajā ANO ziņojumā ir teikts, ka pie “siltumnīcas efekta” palielināšanās vainīgas ir ekonomiski attīstītākās valstis, kurām vajadzētu strauji samazināt negatīvo ietekmi, piemēram, atsakoties no akmeņogļu un naftas kurināmā, degvielām un pāriet uz gāzi. Visvairāk cietīs dabas resursu atjaunotāji un lauku produktu audzētāji, tas ir nabadzīgās valstis.
Pēdējos 10 gados visa Pasaule novēro daudzas Dabas parādības, kuras nav bijušas 100 gadus, kas apstiprina pirms daudziem gadiem izteiktos meteorologu brīdinājumus.
Sagatavoties un sevi pasargāt no parastām – advekcijas salnām zemnieki prata jau sen, bet šodienas tehnika sniedz vairākas jaunas tehnoloģijas – mākslīgo vēju ar turbīnu vai helikopteru palīdzību, ūdens tvaiku izpūšana ultraskaņas vai siltuma ģeneratoros, ūdens smidzināšana u.c.. Šo visai dārgo tehnoloģiju uzstādīšana vēl neko negarantē, jo Pasaulē vēl nav radītas drošu brīdinājumu un automātiskas ieslēgšanas sistēmas. Tas ir saistāms ar radiācijas salnu specifiski lokalo dabu un informācijas pārraides, apstrādes problēmām. Tieši šajā jomā lauksaimniekiem būtisku palīdzību varētu sniegt mūsdienu matemātikas datortehnikas un elektronikas nozaru speciālisti, mērķtiecīgi apkopojot savus spēkus šajā projektā.
Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas” apmaksāja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu analīzi par maija mēnesi 3 stacijās – Liepājas raj. Nīcas pag., Rūjienā un Alūksnes raj. Ziemeru pag. (Izziņa Nr 4-6/124 no 2008.g.4 jūlija).
No saņemtiem meteoroloģiskiem datiem var konstatēt:
- Izteiktas radiācijas salnas nav novērotas Rūjienas pilsētā, bet advekcijas salna šeit bija 6 naktis;
- Liepājas apkaimē radiācijas salnas bijušas 14.,20., 28.,29.,30. maijā;
- Alūksnes apkaimē radiācijas salnas ir bijušas 7., 9., 13., 14., 15., 16., 26. maijā.
Visbīstamākās radiācijas salnas no meteorologu konstatētām bija:
- Liepājas raj. Nīcas pag. 14. maijā ar -7,8C augu līmenī;
- Alūksnes raj., Ziemeru pag. 16. maijā ar -7,1C , kad gaiss bija vien -0,2C un
26.maijā ar -8,6C augu līmenī. No 12 radiācijas salnu novērojumiem tikai 14. maijā sakrīt Alūksnes un Liepājas novērojumi, kad bīstamā radiācijas salna varētu būt bijusi lielākā Latvijas daļā.
Saistībā ar 2004.g. 14. maija radiācijas salnu svarīgi ir sekojoši argumenti:
- Latvijas Republikas Valsts Meteoroloģiskā dienesta oficiālie mērījumi rāda, ka visā Latvijas teritorijā gaisa zemākā temperatūra (to nosaka 2 m virs zemes, vietā kur nav apauguma) bija -3,5oC līdz -4,5 o (tas it kā nav sevišķi bīstami), bet zaļo augu līmenī bija no -10,5oC līdz -11,5oC, (izņemot Ventspili, kur gaisa temperatūra bija 0 oC, bet zaļo augu – 8oC) kas liecina par dzīviem augiem nāvējošu radiācijas salnu, kas nav raksturīga klimata parādība Latvijas piejūras klimatā. Pēc Pētnieciskās jaunsaimniecības „Gundegas” novērojumiem Bīriņos salnas ilgums bija līdz 9 stundām, kas radīja lielus ražas zaudējumus:
– lielogu dzērveņu ogu raža zaudēta 100% apmērā + krūmu zariņu, stīgu bojājumi nes negatīvu ietekmi arī uz nākošo gadu ražu,
– upeņu raža zaudēta 75%,
– smiltsērkšķu ogu raža – 50%.
2. Zaudējumi ir ilggadīgos stādījumos, kas ir uzskatāmi kā zaudējumi ražošanas pamatlīdzekļos (Pamatnostādnes… ,P.11.1.1.).
3. Zaudējumi ir lielāki par 30%, tāpēc klimata apstākļu (radiācijas salna, kuras parametri ir reģistrēti Valsts Meteoroloģisko datu sistēmā, ziņoti ES Lauksaimniecības Komisijai) radītie zaudējumi ir pielīdzināmi dabas katastrofām (Pamatnostādnes…,P.11.3.1.).
4. Zaudējumu apmēri atšķiras pa Latvijas reģioniem, pa ilggadīgo un citu kultūru veidiem, Tāpēc zaudējumi jāaprēķina atsevišķām lauku saimniecībām (P. 11.3.3.), jo Latvijā nevar pierādīt, ka kādi vidējie zaudējumi būtu reprezentatīvi. Tas ir objektīvi saistīts ar faktiem, ka ilggadīgie stādījumi ir ar dažādu vecumu un attiecīgi dažādu ražošanas attīstības līmeni, atšķirīgas ir šķirnes, dažāds ir salnu ilgums pa teritoriju.
Analizējot situāciju ES mērogā, varam konstatēt, ka praktiski visās valstīs novēro augus nāvējošas radiācijas salnas, pat dienvidu valstīs – Francijā, Spānijā un Itālijā. ES spēkā ir „Kopienas Pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē” (turpmāk „Pamatnostādnes…”), kas ļauj 100% apmērā kompensēt ražas zaudējumus, ja tie ir virs 30% no ikgadējās vidējās ražas, pielīdzinot tos shijas nelaimju sekām.
Latvijas Valsts praksē nepilda EK apstiprinātās „Pamatnostādnes…” un 2004. radiācijas salnā kompensēja vien aptuveni 4 % no ražas zaudējumiem, bet pēdējos gados Latvijā ir pieņemti normatīvie akti, kas atšķiras no ES „Pamatnostādnēm…” noteiktās Valstu palīdzības stihisku nelaimju gadījumos un prasa paša audzētāja pašnodrošināšanu pret… globālā klimata izmaiņu sekām, kas manuprāt ir pilnīgi absurda prasība.
Mūsu novērojumi rāda, ka daudzām saimniecībām virs 30% zaudējumu bija arī 2008. un 2010.gada salnu dēļ. Latvijas valsts mērogā kopējie ražas zaudējumi salnu dēļ varētu sasniegt miljons Ls, bet citās ES valstīs ir reģistrēti desmitiem miljonu lieli zaudējumi.
Latvijā 2009.g. tika dibināta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC), kura bija LVĢMA tiesību un saistību pārņēmēja, kurā darbojas 23 meteo novērošanas stacijas, taču tikai 4 veic arī visus tos mērījumus, kas nepieciešami radiācijas salnu prognozēšanai, bet šādu salnu prognozēšana nav LVĢMC uzdevumos. Tādejādi lielākā Latvijas teritorijas daļā zemnieks nevar saņemt reģistrētu informāciju par notikušo radiācijas salnu, ko prasa ES „Pamatnostādnes…” lai varētu cerēt uz ražas kompensāciju.
Šī situācija nosaka Latvijas zemnieku interesi piesaistīt visus nepieciešamo zinātņu nozaru spēkus, lai savlaicīgi iegūtu brīdinošo informāciju par lokālo radiācijas salnu briesmām, kuru varētu kā informāciju pārraidīt, reģistrēt, izmantot automātisko pretsalnu iekārtu vadīšanas sistēmās. Bagātās ES valstīs reizēm zemniekam izdevīgāk ir saņemt ražas kompensāciju, jo salnas samazinā kopējo ražu un attiecīgi tajos gados ir augstākas tirgus cenas, kas izdevīgi ”zaudētājam” un arī tiem kas necieta salnās.
Taču Latvijas zinātnieku ieteiktā Projekta Ideja tika ar sapratni uztverta vairākās valstīs – Čehijā, Itālijā, Spānijā, kā arī vadošos ES lauksaimniecības speciālistos.
Dokumentēta Informācijas sistēma kļūs par pierādījumu zemniekam anomālo un lokālo stihiju nelaimēs, kā arī kalpos informācijas uzkrāšanai un prognožu izstrādei, kļūs par pamatu citu projektu attīstībai..
Zinātnieks un Globālās izmaiņās
Atgādinu svarīgo 1992.gadu, ko mēs savas valsts iekšējo kolīziju dēļ toreiz maz ievērojām. Pasaulē tad būtiski mainījās attieksme pret Dabu, jo ievērojamākie 1600 zinātnieki no 71 valstīm, parakstīja un publicēja (18. novembrī, 1992.g.) uzsaukumu: “Zinātnieku brīdinājums cilvēcei”. Šo brīdinājumu parakstīja vairāk par pusi no visiem pašlaik dzīvojošiem Nobela prēmijas laureātiem, tātad, praktiski visu zinātņu nozaru pārstāvji.
Citēju uzsaukuma ievadu: “Cilvēce un Daba ir nonākusi pretrunu stāvoklī. Cilvēces darbība kaitīgi un neizlabojami ietekmē apkārtējo vidi un dzīvībai svarīgos dabas resursus. Ja nekontrolēsim mūsu ikdienas darbības, tas radīs nopietnus draudus cilvēcei, augu un dzīvnieku pasaules nākotnei un izmainīs dzīvo Pasauli tik ļoti, ka Dabai nebūs iespējas uzturēt tādu mūsu dzīves veidu kā līdz šim. Nepieciešamas steidzamas un fundamentālas izmaiņas, ja mēs nevēlamies tās kolīzijas, ko radīs pašreizējais dzīves veids”… .
Ļoti iespējams, ka šādas plašas lokālas informācijas sistēmas integrētie dati dos jaunas atziņas globālā klimata izmaiņu procesos piejūras klimatā un rezultāti rādīs vai šis projekts nekļūs svarīgs arī Pasaules mēroga izziņas jomā.
2011. gada 1. janvāris Andris Ansis Špats, zemnieks, Dr.sc.ing.
Cienījano zinātniek!
Ir patīkami, ka Latvijas cilvēki tiek pie Eiropas finansējuma pētījumiem un praktiskām izstrādnēm.
Neatkarīgi no tā, lūdzu Jūs saglabāt zinātnisku pieeju, vērtējot un reproducējot pasaules lielvaru propagandas saukļus. Pasaules zinātnieku devums t.s. “globālās sasilšanas” problemātikā ir ne tikai minētais uzsaukums – ideologu galvenais balsts, bet arī zinātniski pētījumi, kuri parāda, ka ideologu apgalvojumi nav pamatoti. Šādu pētījumu satura izklāstu var skatīt, piemēram, šeit: http://www.oism.org/pproject/s33p36.htm un http://www.newscientist.com/article/dn11659-climate-myths-ice-cores-show-cosub2sub-increases-lag-behind-temperature-rises-disproving-the-link-to-global-warming.html.
Ne visi uzsaukumu parakstījušie zinātnieki joprojām turas pie kādreizējā viedokļa. Šeit http://www.legrange.net/id119.html un http://www.infowars.com/articles/science/global_warming_climate_momentum_shifting.htm lasāma informācija šai sakarā.
Manuprāt, atbildīgajiem zinātniekiem būtu pirmkārt jāmudina savus mazāk atbildīgos kolēģus un naudas devējus izturēties atbildīgi pret sava darba augļu izraisītajām sekām.
Interesanti, cik ilgi un kādiem paņēmieniem tiks slēpta arī ne bez zinātnieku līdzdalības izraisītā ekoloģiskā katastrofa, ko aizsāka zināmā naftas izplūde no urbuma (BP finansētās ģenētiski uzlabotās antibiotiku rezistentās naftas rijējas baktērijas, kuras nesmādē arī cilvēka miesu; naftas slēpšanai milzums jūrā izlietā Corexit – tā sastāvs netiek pilnībā atklāts)?
Šis pasākums gan var novest pie globālām izmaiņām – iespējams, dažviet tā būs sasilšana, bet citviet – salnas.
Ar cieņu,
Egons Treibahs
Jūsu literatūras norādes var lasīt, bet… zinātnieks ir īpatnējs ar to, ka viņa uzskatus veido zināšanas, ne kādu citu (simtu vai tūkstošu) viedokļi.
Savulaik simti ir klieguši pret mani un draudējuši ar izsūtīšanu uz Sibīriju – par kolhozu graušanu,
Simtiem ierēdņu visās Latvijas ministrijās ir noraidījušas manu projektu – kā samazināt ozonam kaitīgo gāzu izmešus no nosusinātiem kūdras purviem, audzējot šeit veselībai vajadzīgās Augstā Gara ogas – lielogu dzērvenes.
Vai Latvijā kāds zina – cik “šmucīga” tauta mēs esam?
Latvijas ierēdņi vēl joprojām Pasaulei neziņo par Latvijas “brūniem tuksnešiem”, kur saulē sadala kūdru un izdalās ne tikai CO2, bet arī N2O, kas ir simtiem reižu kaitīgāks ozonam…
Pret maniem zinātniskiem uzskatiem periodiski 4 līdz pat 10 gadiem ir nostājušies visi man zināmie kolēģi, BET… viņi korekti gaidīja atrisinājumu, nevis uztiepa savu “viedokli”.
Pasaules reklāmas un ideologi mani personīgi nekad nav ietekmējuši, jo pārzinu un pārvaldu zinātnes un nākotnes izziņas metodes – ANTICIPĀCIJA, kas kā talants nav dots pagaidām daudziem.
Latvijā neviens pat nepasaka – kāpēc pat laukos saslimst ar vēzi ļoti, ļoti bieži, kāpēc tas ir saistīts ar ozona “caurumiem” un ozona deficītu…
“Strausa politika” – izlikties, ka nekas Pasaulē nenotiek, ka mēs neko tur nevaram darīt, ka viss būs labi – tas nav zinātnieka CEĻŠ!
Ja kāds nesaprot manu darbību, tad tas var atlikt malā šīs idejas un domas, pagaidīt līdz viss noskaidrosies.