Ogu kombains

Šis gads (2010.) daudziem dārzniekiem paliks atmiņā kā sliktas ražas gads pēc ļoti aukstās ziemas. Maza bija zemeņu, aveņu, upeņu un ķiršu raža dārzos un tāpat maza ir meža ogu – melleņu, brūkleņu un dzērveņu raža. Attiecīgi Rīgas tirgū daudzu ogu cenas dubultojās.  Šogad visi tie ierēdņi ZM un Vides ministrijā, kuri savulaik iebilda pret kultūras ogu – lielogu dzērveņu (dižbrūkleņu) un krūmu melleņu kultivēšanu Latvijā, ir nonākuši pilnīgā „nokautā” – pēc boksa terminoloģijas.

Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas” Bīriņos joprojām Latvijā ir vienīgais privātais zinātnieka uzņēmums laukos un pakāpeniski palielinot dižbrūkleņu stādījumus Laugas (lauga – akacis līvu v.) purvā šogad esam jau pienākuši pie 11 ha apjoma, kas arī ASV un Kanādā skaitītos vidēja lieluma saimniecība šajā ražošanas jomā (tur viņi „miljonāri’). Mūsu stādījumi no citiem Latvijā atšķiras ar to, ka mēs jau sākotnēji salīdzinājām 10 šķirnes stādus no Amerikas, veicām daudzus tehnoloģiju eksperimentu veidus,  bet pašlaik palikušas ir 9 šķirnes un pārbaudes stadijā ir 6 Latvijā izdalītās iespējamās šķirnes no Nacionālā Botāniskā dārza, kuru autors ir biol. zinātņu doktors, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris Alfrēds Ripa.

Līdz šim mums ražu palīdzēja novākt tuvāko pagastu un pilsētu iedzīvotāji. Senās talkās talcinieks saņēma 1/10 no salasītiem kartupeļiem, mēs talciniekiem atdodam 1/6, 1/5, 1/4, 1/3 daļu no paša salasītā. Turklāt salasītās ogas var nopirkt visai lēti. Pārrēķinot Ziemassvētku ogu cenās (4-5 Ls/kg) dienā talcinieks var savākt virs 50 Ls vērtu ogu apjomu. Ne tikai ekonomiskais izdevīgums piesaista talciniekus, jo daudzi vēl pavasarī ar patiku atceras šo ”dzērveņu piedzīvojumu”.

Cēsu neredzīgo biedrības talcinieki

Šogad pirmo reizi talkā atbrauca neredzīgo biedrības grupa no Cēsīm. Tas bija pārbaudījums viņiem un arī mums.  Dižbrūklenes aug krūmā 10-20 cm augstumā, to diametrs ir virs 15 mm  un tāpēc tās var viegli sataustīt. Laukā ik pēc 20 m ir apūdeņošanas grāvji un tur pat sportiski vīri ir iekrituši. Izrādījās, ka neredzīgie visai labi lasīja un guvums dažās stundās gandrīz visiem bija – grozs ar veselīgām ogām. Protams, kādas odziņas no mētrām nobira zemē un kļuva nesataustāmas, bet „atbirums” nebija vairāk kā pēc kombaina – tā ziņoja darba vadītāja Līvija un viņa atzina, ka varam uzņemt arī Rīgas biedrības talciniekus. Šis ogas uz 1 m² ir no 1 litra līdz 4 litriem, tāpēc tās lasa rāpojot un zem ceļiem piestiprina krāsotāju aizsargus, kas ļauj ražīgi strādāt arī kustību invalīdiem.

Pašgājējs kombains, kas spētu novākt vismaz 85% ražas, ir mūsu sapnis. Agrākos gados izmēģinājām 2 Amerikā ražotos kombainus „Darlingtons” un „Furfords” un pret abiem radās vairākas principiālas pretenzijas. Kanādas ražojums – „Bragg” konstrukcijas mums ir stipri par dārgu, kaut tā pašlaik ir vismodernākā tehnika dzērveņu un melleņu novākšanā. Visu pērno ziemu  kopā ar dzērveņu audzētāju Aivaru Eglīti centāmies pielāgot Latvijas audzēm Amerikas audzētāja Furforda kombainu. Tā konstrukciju nācās tik ļoti izmainīt, ka palika tika pats ogu pacelšanas-atraušanas princips, kas kopē mūsu pirkstu kustību, ceļot ogas uz augšu.  Pēc pirmajiem mēģinājumiem redzam, ka kombaina ražīgums būs 150 -200 kg/st, kas nozīmē aptuveni 20 talcinieku darbu.  Tomēr kombains nenolasa tik tīri kā talcinieki un tas nespēj strādāt lietainās dienās. Arī otru Amerikas kombainu – „Darlingtonu” Latvijas uzlabo konstruktori Talsu novada Laidzē  – Brālīšu ģimenes vīri. Laiks parādīs – kura konstrukcija paliks Latvijā.

Kopš bērnu dienām atceros, ka pēc kartupeļu talkas nākošā dienā gājām uz purvu lasīt vietējās dzērvenes un pēc tam bija lielā mērīšana un uzvarētāja noskaidrošana. Labākie rezultāti bija 8 – 10 litri un pilnīgs spēku izsīkums, ejot pa dūksnājiem un akačiem. Šogad pagaidām rekordisti ir Zaķu ģimenes  4 dalībnieku komanda (no Svētciema, Salacgrīvas nov.), kur lasītāja vidējais ražīgums bija 24 litri stundā (!).

Tagad mūsu laukā talcinieki salasa pat 60-120 litru dižbrūkleņu dienā un nemaz nejūtas pārguruši. Sevišķi interesanta ir kolektīvu – koru dalība, jo tad pie ugunskura vai kādā tuvējā klubā turpinās īsti purva ražas svētki ar dziesmām un dažādām talku sacensībām.

Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors