- Joprojām esam vienīgā pētnieciskā saimniecība laukos, kas tikai ar savu nopelnīto attīsta jaunas tehnoloģijas un iegūst jaunus produktus. Joprojām Latvija neatbalsta savus individuālos zinātniekus, bet pieprasa tikai lielu iestāžu un institūtu projektus.
- Nesen pabeidzu izanalizēt situāciju Pasaules un Eiropas tirgos ogu un augļu sektorā un konstatēju, ka jau ap 1990.gadu Latvijas zinātnieku izteiktā prognoze par lielām potencēm bioloģiski aktīvo produktu audzēšanā un pārstrādē – tā ir pilnībā realizējusies. Tādejādi Latvijas l/s vadītāji kārtējo reizi ir „iesēdušies peļķē”, ko radīja viņu nekompetence tautsaimniecības nozares vadīšanā un attīstīšanā. Pilnībā šos tirgus analīzes materiālus var izlasīt mājas lapā www.spats.lv . Latvija, iznīcinot cidoniju un citus dārzus, neattīstot dārzkopību ir ļoti atpalikusi savu vietējo resursu izmantošanā – bagātu antioksidantiem produktu ražošanā, ko bez ierobežojumiem prasa Pasaules tirgus. Mūsu Ideja „Par Latviju – ziedošu dārzu zemi!” bija un ir pamatota!
- Pēdējos 10 gados esam izstrādājuši vairākas jaunas tehnoloģijas, kuras tagad jau Pasaulē tiek apspriestas un rekomendētas kā labākās lai saglabātu ogu, augļu antioksidantus. Tādejādi mūsu izstrādes ir attīstījušās pat ātrāk uz priekšu par vispārējo teorētisko domu.
- Pēdējā gadā esam apguvuši vairāku kompozīcijas sīrupu ražošanu, kur cukurs nav atrodams vairāk par 0,5% un tāpēc tie pēc nesenām ES prasībām (no 2008.g.) ir nosaucami par glikozes – fruktozes sīrupiem. Tie ir sevišķi ieteicami bērniem, veciem cilvēkiem un smaga darba strādniekiem, sportistiem. Šādus sīrupus Latvijā neatradīsiet nevienā lielveikalā, bet lepnos restorānos ieved glikozes sīrupus par 5 reizes dārgāku cenu kā mūsējie.
- Nesen pēc SIA „Pūre Food” pasūtījuma pastiprināti pievērsāmies zemeņu („Senga Sengana”) žāvēšanai un Polijas pasūtījumam – krūmu melleņu sukāžu ieguvei. Jau iepriekš bija daudzi eksperimenti, bet nekad neieguvām mūs pašus apmierinošus rezultātus. Šogad beidzot atradām dažus „knifiņus”, kas ļāva iegūt ne tikai ļoti gardas, smaržīgas un ar stabilu krāsu zemeņu sukādes. Melleņu sukādes nav vairs tik saldas, jo dižbrūkleņu skābums un rūgtums garšu pilnveido un ļauj mellenes spēku labi saglabāt, izmantojot dižbrūkleņu Dabas spējas. Arī dižbrūkleņu – zemeņu, dižbrūkleņu – melleņu sīrups beidzot ir visai gards un bagāts ar antioksidantiem.
- Visai interesenti produkti vīriem būs mērces gaļas ēdieniem, jo tām izmantojam ogu šķirnes, kas labi izvada kaitīgo holesterīnu un kas satur daudz sirds muskuļa stiprinošās vielas (antacianīdi, fenoli u.c.). Iespējams, ka šim mērķim vislabākās izrādīsies tieši Latvijā Dr. biol. Alfrēda Ripas izaudzētās ogu šķirnes ( „Kalnciema tumšā” un „Dižbrūklene”)
- Tirgus analīze par pērnā gada jaunumiem – sukādes un sīrupi no rabarberiem, ķirbjiem un aronijām pircējiem visai labi patīk un katram no tiem izveidojies savs „fanu pulciņš”, kas neļauj mums arī šogad samazināt šo produktu pārstrādi. Skandināvijas eksperti ir devuši labas atsauksmes un jau gaida vairāku tonnu sūtījumus turp, bet mēs nespējam pilnībā apmierināt vietējās tirgus prasības, tāpēc apzināti ierobežojam izplatīšanas loku un dodam tikai draudzīgiem veikaliem Pagaidām vēl neesam atrisinājuši kvalitatīvas stikla taras jautājumu, tāpēc sīrupu tirgošana droša ir tikai 3 l burkās, jo mūsu sīrupi nesatur pievienotos konservantus.
- Joprojām turpinām pavairot tās labākās un mūsu tehnoloģijām piemērotākās šķirnes, arī Latvijas zinātnieka A.Ripas izaudzētās 7, jo ceram vismaz vēl vienu vai divas nosūtīt uz ASV šķirņu pārbaudei un reģistrācijai.
- Pašlaik diskutējam ar vairākiem potenciāliem ieguldītājiem – vai attīstīt daudzkārt lielāku ražotni vai nē, jo „lieka nauda” bez pielietojuma nekādu peļņu nenes. Savukārt Pasaules krīze savu zemāko punktu nav sasniegusi un nav skaidrs – vai Latvijā vēl saglabāsies pircēji. Turklāt, liela ražotne nes līdzi daudz kreņķu un kāpēc uzņemties pensionāram papildus slodzi, ja pilnīgi apmierina pensija?
- Pēdējos gados pie mums viesojās vairāku rajonu uzņēmīgie zemnieki un mēs rādām, stāstam interesentiem par jaunām tehnoloģijām, kuras nevienā skolā vēl nemāca, kā tās var attīstīt pilnīgi bez šis valsts atbalsta. Es uzskatu, ka Latvija sen varēja kļūt par turīgu zemi, vismaz laukos, ja vien paši tos nebūtu iznīcinājuši, sekojot „viltus praviešu” aicinājumiem, piemēram, likvidēt/veidot kooperatīvus, likvidēt daudzus pārstrādes veidus, veidot lielfermas, iznīcināt cukurbietes u.t.t..
2010. gada 1. jūnijs Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors
Pateicos par izciliem pētījumiem un gudru rīcību, lai sekmes arī turpmāk!
Vai noderētu arī svaigas upenes?