Lozungi un skaudrā realitāte
Pašlaik ES pārstāvji izplata konkrētu Interneta vietni (var to atrast caur adresi: www.esmaja.lv ), kur it kā katrs varot izteikt savus priekšlikumus.
Analizējot jau lasāmos priekšlikumus, redzu, ka no Latvijas tur tikai kādi 8, vai 10ir iekļuvuši. Turklāt priekšlikumi ir bez kādiem argumentiem un neko vairāk kā prasību – „dodiet man vairāk…” nesatur.
Nolēmu tērēt jau tā pavasarī dārgo laiku un redzot, ka atļauts ir ziņot līdz 70 kbit apjomā, varēju arī pamatot domas kāpēc un kādā virzienā ES ir jāmaina attieksme pret zemkopjiem.
Ziniet, ne sevišķi izbrīnījos, kad redzu, ka pat pēc 7 dienām mans viedoklis un priekšlikumi neparādās, pat nekādu atsauksmi, ka mani priekšlikumi ir kaut kur pieņemti – nesaņēmu (!).
Man ir pamats domāt, ka visi priekšlikumi iet cauri attiecīgiem tulkotājiem un citiem „filtriem”, tāpēc maz cerību, ka mūsu priekšlikumus vispār kāds ieraudzīs.
Žēl sava patērētā laika un ierosinu arī citiem neticēt vilinošiem, bet mānīgiem „aicinājumiem izteikt viedokli” ES, bet kolēģu apspriešanai šeit dažas domas.
Palasīju publicētās diskusijas ES līmenī un jāsaka, ka tur vēl joprojām nesaprot, ka Pasaules krīze tikai sākas un 2013.gadā tikai būsim zemākajā punktā, bet jauna attīstība varētu sākties ar 2014.gadu..
Tāpēc ES vajadzētu kompensēt iespējamās straujās valūtu vērtību izmaiņas finansu krīzē sezonas laikā, jo zemniekiem nav nepārtraukti raža salīdzinot ar rūpnīcām.
Pilnīgi nekādu ES līmeņa domu nav publicēts ko un kā mums sagaidīt sakarā ar Pasaules klimata izmaiņām. Savukārt klimata izmaiņas un jau esošais kosmosa starojuma spektra izmaiņas izsauc neatgriezeniskas izmaiņas augsnes baktēriju un mikro sēnīšu darbībā (piemēram, pastiprināta UV-B zonas starojuma intensitāte), tāpēc varam sagaidīt daudzu kultūru izzušanu.
Tāpēc zemniekiem vajadzētu saņemt maksu par zaļo augu un koku, krūmu „saražoto skābekli” un saistot ogļskābo gāzi vismaz tādā pašā līmenī kā tiek iekasēti maksājumi par CO2 ekvivalentiem izmešiem pēc Kioto protokola. Tad izrādīsies, ka izdevīgāk zemniekam ir mežu audzēt, purvu atjaunot dabai salīdzinot ar visa dzīvā iznīcināšanu īslaicīgās peļņas dēļ.
Pavisam maz ES tiek domāts par Dabas izmaiņām dažādos platumu grādos un mērķtiecīgu to pozitīvā pienesuma izmantošanu. Piemēram, tieši ziemeļos un vidējos platuma grādos aug augļi un ogas ar 5-10 reizes lielāku antioksidantu saturu, bet ES līdz šim stimulēja dārzkopības attīstību dienvidus valstīs, kur aug daudz augļi, bet ar zemu antioksidantu saturu. Savukārt slimnīcu izdevumi pilsoņiem visās ES valstīs tikai pieaug un zinātnieki konstatē, ka saslimstību veicina vitamīnu trūkums pārtikā.
ES ir mērķtiecīgi jāveicina dārzkopības attīstība ziemeļu un vidus zonā, sevišķi pievēršot vērību augsta antioksidantu satura ogām, augļiem, kas neaug dienvidos.
Praktiski nekas ES netiek darīts lai samazinātu veselībai bīstamā biešu cukura (saharoze) aizvietošanu ar augļu – ogu cukuriem (fruktozi, glikozi – nekaitīgākie ogļhidrāti bērniem un diabētiķiem) un līdzīgi ir ar daudzām zināmām jaunām pārtikas piedevu tehnoloģijām, kuras netiek attīstītas jau draudošas situācijas priekšā, piemēram, strauji pieaug cukura diabēta un vēža, asinsvadu slimnieku skaits pat bērnu vidū.
Neskatoties uz ES spēkā esošiem līgumiem par iekšējo ūdeņu aizsardzību, maz tiek darīts lai veicinātu šo ūdeņu rezervju uzkrāšanu dabīgos augstos purvos, ūdenskrātuvēs, izmantojot racionāli šos vietējos ūdeņus zivju, vēžu audzēšanai. Ir nepieciešams jauns finansiālais mehānisms akvakultūru attīstības veicināšanai
Pasaules klimata izmaiņas ir radījušas jaunus, agrāk nepieredzētus draudus lauksaimniecībai, piemēram, radiācijas salnas līdz -10C, kad gaisa temperatūra ir vien pie 0C, ilgstošus sausuma vai lietus periodus, kas var radīt nepamatotus un neredzēti lielus ražas zaudējumus. Tie ir jākompensē no rūpnieciskās ražošanas gūtajiem resursiem ES līmenī, jo klimata izmaiņās zemnieki nav vainīgi, nevis jāpiespiež zemnieku apdrošināt laukus pret regulāriem Dabas triecieniem. ES eksistē nosacījumi par ražas zaudējuma kompensāciju, ja zaudējumi ir virs 30%. Bet dažās nabadzīgās ES valstīs (piemēram, Latvija) tie nedarbojas un ražas zaudējumu kompensācija kopš 2005.gada šeit nav manītas.
Joprojām esmu pārliecināts, ka ES „palīdzība” mums nebūtu vajadzīga, ja vien ES būtu korekti mums samaksājusi par Latvijas dāvanu – austrumu valstu tirgu, kuru agrāk piesātinājām mēs, racionāli izmantojot visu savu zemīti.
Otrs nepamatoto zemnieku zaudējumu avots ir – ārkārtīgi augstie PVN nodokļi Latvijā 21%, kad lielākā daļā ES valstu ir tikai 5-7% un zem 7% PVN ir 19 Eiropas valstīs (!).
Virs 20% PVN pārtikai ir „turīgās” jaunās ES valstis Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Albānija un 1 „vecajā” ES valstī – Dānijā.
Tas taču katram skaidrs, ka t.s. subsīdijas nekad nebūs 10%-15% no iekasētā lielā PVN pašu audzētai, tātad laukiem Latvijā tiek caur nodokļiem daudz vairāk atņemts nekā tiek dots attīstībai.
ES jādomā par vienotu maksimāli pieļaujamo PVN pašu ražotai pārtikai, jo citādi mēs vietējos birokrātus un partokrātus nepārliecināsim, ka Latvijas valstij jau tagad trūkst pašu pārtikas valsts izdzīvošanai krīzes situācijā.
Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors
Cienījammais Špata kungs!
ES vecajām dalībvalstīm, kuras apvienojās līdz 1973.gadam, nav vajadzīgs, lai pārējās ES dalībvalstis būtu ekonomiski un politiski attīstītas. Pilnīgi pretēji – pēdējie Vācijas un Francijas paziņojumi, ka viņiem jau vistuvākajā laikā būs nepieciešams papildus darbaspēks vairāku simtu tūkstošu cilvēku apmērā, nepārprotami liecina par to, ka pārējo ES dalībvalstu ekonomiska novājināšana ir bijusi mērķtiecīgs pasākums. Kāpēc? Atbilde ir gaužām vienkārša. Eiropas nācijas noveco. Aizvien lielāks kļūst pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, nelīdz pat pensionēšanās vecuma palielināšana. Šis process ilgst jau pāris gadu desmitus un visas pazīmes liecina, ka kritiskā robeža, kad strādājošo skaits, kuri maksā sociālo nodokli, kļūs nepietiekams, lai nodrošinātu veco ES dalībvalstu nestrādājošo iedzīvotāju masu ar pensijām un pabalstiem, ir tuvu. Vienīgais veids, kā atrisināt šo problēmu, ir savlaicīgi nodrošināties ar darbaspēka donoriem. Tāpēc bija vajadzīgs iekļaut ES sastāvā tādas valstis, kurās ir zems iedzīvotāju labklājības līmenis – no šādām valstīm cilvēki labprāt emigrēs labākas dzīves meklējumos. Un, protams, gādāt, lai šajās valstīs nekādā gadījumā iedzīvotāju labklājība nepaaugstinātos. Drīzāk jau pretēji (paskatieties, kurām ES dalībvalstīm šobrīd klājas visgrūtāk – tām, kuras iestājās ES ne vēlāk, kā 1973.gadā, vai pārējām…).
Šajā sakarā iesaku izlasīt Dž.Pērkinsa autobiogrāfisko grāmatu “Ekonomikas slepkavas grēksūdze”. Ticiet man, šī grāmata liek pilnīgi savādāk raudzīties uz pasaules un Eiropas globalizācijas procesiem.
Pilnīgi piekrītu, BET… jebkurā birokrātiskā sistēmā ir iespējami “caurumi” pa kuriem var atrisināt vienu , otru jautājumu.
Ja Latviju vadītu tālredzīgi un galvenais – zinoši vīri, tad jau iestājoties ES mēs varējām saņemt izdevīgākas pozīcijas:
– kompensāciju par tirgus zaudēšanu (kā Polija),
– deklarēt mūsu nacionnālos produktus, kuru ES nav,
– lielākas sociālā atbalsta programmas, piem, “eiropensijas” veciem zemniekiem, kuri šeit dzīvo uz 130-15Ls (Latvijas pensijas), kad ES dotās pensijas ir vismaz 600 Ls un šie “eiropensionāri” laukos kļūst par daudzu darbu veicinātājiem.
BET… Latvijas ZM ir līdz 2013.g. atteikusies no šīm pensijām (!).
Varam turpināt…
Zinot lielvalstu vēlmes, mazām valstīm ir jābūt daudz gudrākām un tālredzīgākām, veidojot ES politiku,jāsaka ne jau “Dodiet man”, bet skaļi jāsaka “Ņemiet to, kas jums nav!” – tā ir sena Austrumu gudrība un prasme!
Jautājums:
Kā Jums šķiet, ko Latvija politiskā, ekonomiskā un sociālā ziņā ir ieguvusi, iestājoties ES?
Jūs nupat esat minējis lielisku piemēru, sakot, ka, piemēram, Polija ir saņēmusi kompensāciju par tirgus ZAUDĒŠANU.
Turpinot Jūsu iesākto domu, varētu teikt, ka mums vajadzēja panākt lielākas kompensācijas par lauksaimniecībā neizmantojamo zemi. Tātad Jūdasa grašus par to, lai mūsu zemnieki NEKO NERAŽOTU.
Kā Jums šķiet, kam ir visizdevīgāk, lai ES iekšienē būtu brīva preču, kapitāla un personu kustība? Kam ir izdevīgi, lai ES dalībvalstis nedrīkstētu aizsargāt savu iekšējo tirgu, tātad arī tajā strādājošo uzņēmēju?
Vai Jums nešķiet, ka pašreizējās attiecības starp ekonomiski krietni spēcīgākajām ES valstīm un pārējām atgādinas absurdas skriešanas sacensības, kurās, pirmkārt, piedalās krietni atšķirīgas sagatavotības sportisti un, otrkārt, handikaps tiek piešķirts nevis vājāk sagatavotajiem, bet gan stiprākajiem sportistiem?
Man šķiet, ka šie un citi piemēri, kurus varētu itin viegli sameklēt, tikai apstiprina to, ka ES mērķis ir manā iepriekšējā komentārā minētais.
Cīnoties ES Parlamentā un izmantojot, kā Jūs sakāt,birokrātiskās sistēmas “caurumus”, mēs varam vienīgi panākt nosacījumus, kuri atvieglos mūsu tālāko veģetēšanu, bet nenodrošinās ekonomisko attīstību.
Savukārt, paliekot ārpus ES un iespējami efektīvi izmantojot savu ģeopolitisko atrašanās vietu kā preču un finanšu plūsmas tiltu starp Austrumiem un Rietumiem , “tālredzīgu un zinošu vīru” vadībā mēs būtu panākuši nesalīdzināmi vairāk.
Papildinājums komentāram 2010. gada 3. jūnijā 10:17:
Kopš 1986.gada ES ir pievienojušās 17 valstis. Vai varat no tām nosaukt kaut vienu, kura ES sastāvā ir piedzīvojusi vērā ņemamu ekonomisku uzplaukumu salīdzinājumā ar laiku pirms iestāšanās ES? Īpaši uzsveru, ka runa ir par tām valstīm, kuras iestājās ES 1986. un 2004.gadā.
Laikā, kad notika aģitācija par ES-2002-2003.g. mana saimniecība jau darbojās ES programmās (kopš 2000.gada) pētniecības programmās un jau tad kļuva skaidrs, ka Latvijai nav vajadzīgs steidzīgi iestāties ES un ka labāk būtu tieši radīt “caurumu” robežā, kas izsauktu ES interesi Latviju “nopirkt”.
Diemžēl, bet notika tas sliktākais no iespējamiem “scenārijiem”.
Laikā līdz Pasaules finansu un ekonomikas krīzei Latvijai vajadzēja sagatavoties izdzīvošanas situācijai, nevis kā līdz šim – maksimāli iepirkt ērtības un košuma priekšmetus…
Šobrīd, kad Latvija pat atteicās no ES piedāvātām pensijām zemniekiem (virs 600 Ls!), mums – iedzīvotājiem pa tiešo nepieciešams saistīties ar ES ierēdņiem un stāstīt par nepieciešamām izmaiņām, jo situācija Pasaulē kļūst arvien bīstamāka Pasaules krīzes situācijā. Savukārt mēs paši varam attīstīt tās nozares, kas ES nemaz nav, vai dienvidos mazas ir iespējas audzēt deficītos augus.
Pasauli valda cinisms un brutāls spēks , kas ietērpts baltzobu smaidā un silikona krūtīs..Viens gudrais teica, ka pat grāvi bez morāles un ētikas nevar normāli izrakt…Špata k-gs mūsu dzērvenes( kā Jūs sakāt dižbrūklenes) nevienam nav vajadzīgas, ne šleseram, kamparam un visiem pārējiem indriksoniem.Es šogad ar ditānu( pilns purvs ar sēnēm) nosvilināju visu šī gada ražu..darīju visu pēc instrukcijas…Agronomi rausta plecus un piedāvā no viņiem nopirkt ķīmiju, kas novērsīšot šī stresa sekas…tāda ir pasaule, katrs par sevi un cīņa ar sevi un situāciju.man nevajag ES 600 latu pensiju, man vajag iemācīties audzēt dzērvenes, kas vēl nav izdevies pat pēc 11 gadiem..
Es personīgi dotu triju žvaigžņu ordeni visiem kas ir novākuši pirmo dzērveņu ražu.
Un pēdējais nepatīkamais: ir jāatzīst ka esošā latviešu nācija ir tāds “pašvaks” materiāls un diez vai mums draud kaut kāda liela izaugsme un attīstība…diemžēl
Latvijā audzēšanas jomā vēl ne viss ir zināms, bet ir vērts pamācīties no citiem.
Uzaicinu atbraukt un pavērot mūsu laukus!
Pārāk daudz ir rādāma un stāstāma.
Izraksts no RTU Satversmes:
“24. RTU akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti. RTU akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Profesora, asociētā profesora, docenta, lektora un asistenta akadēmiskajā amatā var ievēlēt uz sešiem gadiem, ja pretendents nav ievēlēts kādā no šiem amatiem citā mācību vai zinātniskajā iestādē……”
– – – – – –
Kad un kurā laikā Špata kungs Jūs esat ticis ievēlēts par profesoru?
Kurā laboratorijā izstrādājāt pētījumus doktora grāda iegūšanai? Kas bija darba vadītājs? Kur aizstāvējāt promocijas darbu?
Autors – Haronam saka:
2010. gada 28. septembris 12:24
Ja “Harons” nāk no RTU, tad viņam ir pieejams arhīvs no 1993.g. 2.aprīļa Promocijas padomes P-01 lēmuma,kurā teikts, ka…” Andris Špats ieguvis inženierzinātņu doktora grādu (Dr.sc.ing.). Tur arhīvā jābūt arī manam ziņojumam par Latvijā uzbūvētām 5 bioloģiski aktīvo ūdens šķidumu ražotnēm lielfermās(Tā bija manu praktisko pētījumu realizācija).
Nu nevajag “Haron” meklēt “utis”, ja pats neesat zinātnieks!
Mēs šeit – laukos – Pētnieciskā saimniecībā “Gundegas” katru gadu apmācam vismaz 100 “jaunos kadrus” tādās lietās, kas netiek macīts nedz RTU, nedz LU, turklāt to darām BEZ VALSTS FINANSĒJUMA, jo pēc Latvijas likumiem zinātnieks ir zinātnes subjekts (man ar to pietiek!), bet… nevar saņemt Valsts finansējuma, ja viņš neatrodas kādā Zinātnes iestādē, kurā ir vismaz 10 zinātņu doktori.
Man nav vajadzīga nedz RTU, nedz kādas Universitātes, to katedras un amati, jo man pietiek darba (pētījumi, studējošo apmācība jaunās tehnoloģijās, augstskolu diplomdarbu izstrādes vadīšana) šeit laukos.
Visus savus eksperimentus, pētījumus finansēju ar paša izveidotās ražotnes un jauno tehnoloģiju produktiem.
Jūsu norādītā RTU Satversme man nav saistoša un uz kādu no tās piedāvātām darba vietām nepretendēju!
esmu reizēm nepieklājīgi tiešs, tāpēc lūdzu atvainot, ja par asu:
jā Špata k-gs ir “dīvainis”, vai “ekscentrisks zinātnieks”…nu jā viņš ir tāds, es arī esmu dīvains, jo jaunas bikses neesmu pircis gadus 5-jo purvam vajag to un šito…
un tā ir briesmīga nelaime un stulbums, ka lai Latvijā attīstītu ko jaunu ir jābūt “nenormālam”, vājprātīgam un tā tālāk..
Haron-nezinu kā Tev bet man, Špatam un mūsu pēcnācējiem ir nākotne un izdzīvošana, bet Jūs izšeptējuši pēdējo nepiesieto latu varēsies uzspļaut latvijai un braukt uz īriju dzīvot mācīt turienes latviešus..
totāls pelēcību un nejēgu laiks…