Prognozes priekšstats mums nāk no grieķu valodas, kurā „prognōsis” apzīmēja – paredzējums, kas balstīts uz konkrētiem datiem.

Savulaik tieši šo datu dažādiem saņemšanas veidiem pievērsu samērā lielu vērību un veicu dažādu informācijas ceļu izpēti, jo ja tālāka laika ziņā prognoze ir jāizstrādā (jārada), jo mazāk noderīgi ir dati, kas ir apgrozībā vai pieejami pašlaik. Tādejādi pat dati, uz kuru pamata ir jāizstrādā prognoze tālākam laikam ir jāņem no kāda „cita laika” dimensijās esošām informācijas bāzēm. Samērā plaši vismaz dažus informācijas ceļus aprakstīju rakstā ”Dievišķās A PRIORI zināšanas”, kur parādīju ceļu kā mēs uzzinām slepenas lietas pirms sajūtām („Zintnieks” 2000.g. N 5-9). To rakstot man šķita, ka tas nu būs „par traku tēmu” daudziem marksistiem, bet vēstulēs un telefona zvanos pat no pierobežas cilvēki apliecināja, ka tagad labāk saprotot dažādu nojausmu atnākšanu un ka tai nepierastai informācijai būs vien jānotic. Pat publiskā sabiedrībā senais latīņu „a priori” (– tāds, kam pamatā nav pieredze vai tāds, kas radies pirms pieredzes) priekšstats kļuva populārs un visai bieži pielietots sarunās.

Pasaules krīze kā iespējamība Latvijā bija publicēta un apspriesta starp zinošiem jau 2000. gadā. Savukārt tās sākotnējā posmā (2008.g.) daudzi politiskā presē citēja Pasaulē rakstītās optimistiskās prognozes par kapitāla tirgus cikliskumu, par 7-9 mēnešu ilgo ekonomisko pagrimu Pasaulē un esot cerība, ka 2009.gada pavasarī viss atkal uzlabošoties. Manuprāt tā bija liela alošanās, jo tie kuri jau ir pārdzīvojuši visvarenās PSRS sabrukumu atceras, ka pats sabrukšanas process vilkās vairākus gadus. Tālredzīgo talantīgo Zemes cilvēku prognozes par Pasaules ekonomiku rāda vismaz 4 -5 gadus arvien dziļāku pagrimumu (2007 – 2012.g.) līdz situācija tikai stabilizēsies aptuveni 2013.gadā.

Šī perioda grūtības ir saistāmas arī ar Pasaules klimata izmaiņām, iespējamu Saules aktivitātes pieaugumu, ozona slāņa pavājināšanos, kas palielinās dažādu sērgu izplatību. Pasaulē  arvien pieaug varbūtība  iespējamām ģeoloģiskām izmaiņām. Kopējā politiskā situācija Pasaulē tikai pasliktinās militāro konfliktu zonu paplašināšanās rezultātā.

Skaidrs, ka šādā laikā paļauties uz tāliem preču pārvadājumiem, uz regulāriem valūtas maksājumiem un preču regulāru plūsmu ir muļķīgi. Tikpat labi skaidrs ir tas, ka lokālā teritoriju pašu nodrošināšana ar visu dzīvei nepieciešamo bija steidzīgi risināms un kļuva valstiski svarīgs uzdevums, ne Latvijā mākslīgi „aktualizētā”  „reģionālā reforma”.

Ļoti daudziem pilsētu bezdarbniekiem un bijušiem ierēdņiem būs vajadzīgs izdzīvošanai elementārais – silta dzīves vieta un pārtika, ko pašreizējā iznīcinātā lauku saimniecība labi ja 50% no pieprasītā spēs sniegt. Valstij vajadzētu tālredzīgi izmantot ES un SVF kredītu un tagad atpirkt pamesto un bankrotējušo zemi, kur varētu izmitināt pilsētu bezdarbniekus un bez māju pilsoņus izdzīvošanai, katram palīdzot ar vismaz 2500 Ls, ko viņi tur ieguldīs un atstrādās atjaunojot naturālo saimniecību un laukus.

Augstāk rakstītais, iespējams jau tika publicēts vismaz manā mājas lapā www.spats.lv, jo politiskai presei šāda doma nepatiks.

Vakar, 15 martā 2010.g. kārtojot dažādus rakstus jaunajā grāmatu plauktā, atradu melnraksta pierakstus un grafikas vienam prognozēšanas eksperimentam 21. decembrī, 2008.gadā – t.i. pirms aptuveni 1,2 gada. Šeit ir grafiskā veidā parādīta iespējamā ekonomikas grimšana Latvijā un šodien – 2010.g. marta vidū par toreiz izstrādāto prognozi mēs varam parunāt.

Pēc toreizējās prognozes 2008.gadam vajadzētu noslēgties ar -5% -7% IKP kritumu ( tas tā arī aptuveni bija);

-2009.gadā bija prognozēti 2 IKP „krituma viļņi” – sākumā un beigās, kas kopā nestu -10 % IKP ( kopā (-15% – -17 % 2008.-2009.g. un tā arī bija);

– Šim gadam – 2010. gadā bija prognozēts IKP kritums par -10% , bet tikai 2. pusgadā;

– 2011.gadā bija prognozēts nepārtraukts IKP kritums visu gadu un kopā līdz 20%, sasniedzot kopā par periodu 2008.-2011.g. IKP kritumu  -45% – 50%;

2012. gadā IKP kritumu neprognozēja.

– Jāņem vērā, ka 2012., 2013. gada prognoze ir maz varbūtīga, jo tās gaitu noteiks līdz tam esošie gadi un mūsu rīcība, tāpēc līnija ierakstīta ar pārtrauktām svītrām.

No 21.12. 2008.g. Prognozes negatīvo seku un situāciju mīkstināšanas viedokļa, Latvijai kopš 2008.gada bija šādas rīcības rekomendācijas:

–          Pirmkārt, nepieciešama „izdzīvošanas programma” (bez tās normāli izdzīvos vien 30%, ar šādu programmu varam cerēt uz 60% izdzīvojošo);

–          Programma ir jāizstrādā līdz 2009.g. beigām, jo 2010.g. jau būs par vēlu;

–          Būtiski svarīga ir valsti vadošo vīru sapratne un situācijas izpratne laikā uz priekšu;

–          Jārada savstarpējās palīdzības Sistēma tautā;

–          Jāatjauno darba nepieciešamības kritērijs visā sabiedrībā ( raksim grāvjus, stādīsim kokus – viss, kas var tautai nākotnē noderēts – tas ir labi šodien!);

–          Īpašumā atstāt tikai to zemes daudzumu, ko pats un ģimene var apsaimniekot, pārējo nacionalizēt (atpirkt) un pārdot ilgtermiņā jaunām ģimenēm, palikušiem bez iztikas;

–          Pārskatīt un analizēt lokālo pārtikas apgādes Sistēmu un resursus – pārtikas nodrošināšana ir valstiski svarīgs uzdevums;

–          Vietējās varas pārākums pār Valsts centrālo varu un Valstij atstāt tikai dažas funkcijas – piemēram informācija, aizsardzība;

–          Valsts struktūra veidojama no lejas;

–          Jāgatavojas teritorijas izmaiņām nākotnē – jūras krasta skalošana, zemes virsmas nosēšanās 10., 20., 30.gadu intervālos nākotnē un attiecīgi ir jāmaina administratīvo centru vietas, drošu ES līmeņa ceļu būve tālāk no jūras krasta, ēku pārcelšana no applūstošām vietām.

Lūk, cik interesanti ir pārlasīt kādus pasenus rakstu darbus!