(bērns sanskritā ir čela, guru skolnieks, filozofijas sekotājs)

Publicēts: „Zintnieks” Nr 23., un tālākos Nr 2004.,2005.g.

Izrādās, ka 2009.gadā šī tēma kļuvusi visai aktuāla – piezīme www.spats.lv!

1. Ievads (jeb „Zintniekam” zinātnieku saimē nokļūstot)

Tikko kā kādā ārzemju filmā redzēju skaistu ilustrāciju mūsdienu patiesībai – nekas uz Zemes nenotiek nejauši, jo katrai situācijai ir Cēlonis un tai būs tālāk attiecīgas Sekas” (vairāk sk. Pasaulē populārās Džeimsa Redfīlda grāmatās „Selestīnas pareģojumi”, ”Desmitā atklāsme”). Tātad, dažādu „sagadīšanās” situāciju, jeb precīzāk – „sinhronizācijas” procesu (1950.g. psihologs Karls Gustavs Jungs kopā ar Nobela prēmijas laureātu fizikā Volfgangu Pauli izstrādāja sinhronizācijas teoriju – par procesu jēdzienisku sasaisti) rezultātā. Notikumu sinhronizāciju viņi saprata, piemēram, jo virsgaismas ātrumu telpā dzīvojošā būtne var ietekmēt mūsu priekšstatos pagātnes notikumus un rezultāta var izmainīt noteiktu cēloņu radītās sekas gaismas ātrumu Pasaulē. Žurnāls (avīze) „Zintnieks”, iespējams, kādam gribot vai citiem to negribot un nesaprotot, nu ir nonācis Zinātņu Akadēmijas centrālā ēkā. Man šī situācija šķiet līdzīga faktiem, ka kādreiz sen atpakaļ kāda latviešu meitene no Alūksnes apkaimes gribot vai negribot nonāca Krievzemes galmā un kļuva par Carieni. Cariene Katrīna dažādi veicināja savas dzimtenes – Vidzemes attīstību un viens no viņas lēmumiem bija par Vāczemes amatnieku kolonijas izveidi Iršos pie Ērgļiem, kurā pirms vairākiem gadsimtiem iebrauca arī kāds no Špatu senčiem… .

Zinu savu Dzīves Uzdevumus un viens no tiem ir – sniegt mūsdienu zināšanas tautai saprotamā veidā. Pašlaik visai Cilvēcei nekas nav svarīgāks par mūsdienīgu Pasaules izzināšanu un šo zināšanu izpratni. Lekcijās klausītāji bieži man pārmet – kāpēc es tik maz rakstot. Atbildu, ka rakstu „Zintniekam” tik cik vien varu paspēt un daudzi raksti gaida savu publikāciju, bet nosūtot tos citiem t.s. „centrāliem” laikrakstiem, žurnāliem, pat nezinu to likteni, jo Latvijā ir pieņemts redakcijās pilnīgi ignorēt rakstu autorus. No ārzemēm es saņemu korektu atbildi – publicēs vai nē, bet šeit Latvijā – zinātnieks redaktoriem ir nesvarīgs. Atgādinu lasītājiem, ka visi preses izdevumi Latvijā ir privātīpašums un tāpēc katrs īpašnieks „pasūta savu mūziku”. Man šķiet, ka pēdējos gados es neesmu lasījis avīzēs gandrīz nevienu profesionāli izglītotu zinātnieku, bet sabiedrībā pazīstami politiķi pat kautrējas savu zinātnisko kvalifikāciju uzrādīt –jāatgādina, ka Prezidente, 2 Ministru Prezidenti, daži bijušie ministri ir profesionāli zinātnieki. Iespējams, ka to nosaka pārējo politiķu zemais vispārējais līmenis, kas neļauj kādam „izlēkt”- atcerēsimies muļķīgos skolu dienu aizspriedumus.

Sākoties visatļautības un Valsts atklātās izlaupīšanas laikam, pēc nosacītas brīvības ieguves, ieguvām izcilā franču domātāja Šarla Luija de Monteskjē aprakstīto situāciju viņa nodēvētā „alu cilvēku” jaunajā valstiņā, bet to valstiņu tālāk pilnīgi izlaupīja vairākas apkārtējās valstis. Pie mums šo valsts gremdēšanas ceļu nodēvēja par „liberālismu” un „labējo politiku”, „Latvijas ceļu”. Šim procesam bija nepieciešams robotizēt un atņemt spriešanas spējas pēc iespējas plašākai tautas daļai – potenciāliem „balsu nodevējiem” par attiecīgi reklamēto grupējumu. Skaidrs, ka domātāji un visādi āķīgi cilvēki šādai „smadzeņu skalošanai” nepakļāvās un tie ir bīstami pašlaik valdošajiem šķietamiem „labiešiem”, „labējām partijām”- faktiski negodīgā un amorālā ceļā iegūtā kapitāla pārstāvjiem. Raksturīgas bija kādas „inteliģentu konferences”, kuras organizēja partijas „Latvijas ceļš” politiķi, neļaujot tajās nevienam no „vienkāršās tautas” vai neatkarīgiem zinātniekiem pat ko iebilst, pat sabiedrības telefoniskos jautājumus šo „konferenču” laikā cītīgi „filtrēja” radio redaktori. Šādā situācijā valdošiem visbīstamākie kļuva tiešie un nekontrolētie raidījumi, piemēram, K. Streipa vadītais „Atklātais mikrofons”, līdz to „veiksmīgi” politikāņi slēdza, atsaucoties uz „tautas balsi”- tāpat kā padomijā zinātniekus trimdā aizsūtīja, pamatojoties uz partijas organizēto un vadīto tautas sapulču lēmumiem.. Tādejādi publiskā prese, radio , TV Latvijā ir tuvu PSRS laika kontrolētai cenzūras situācijai.

Savulaik kādā diskusijā satiku „Zintnieka” pašreizējo īpašnieci un galveno redaktori, ievēroju viņas spēju saprast arī to, ko viņas ticība it kā nepieļāva, kas nozīmē – cilvēks spēj tikt pāri saviem aizspriedumiem – ir gatavs attīstībai. Pēc „Zintnieka” dzimšanas drīz vien lasītāji varēja saņemt ne tikai dažādas šķietami fantastiskas un slepenas (ezoteriskas) ziņas, bet arī vairāku zinātnieku populārā veidā rakstītus rakstus. Pašlaik šo žurnālu lasa arī daudzi zinātnieki, inženieri un augsta līmeņa speciālisti. Pat politiķu runās ieviešas pareizi termini un priekšstati, kuru pirmpublicējumi ir bijuši „Zintniekā”. Varam pat pieņemt tēzi, ka pieaugot lasītājos intelekta līmenim, kā objektīva nepieciešamība bija „Zintnieka” tuvošanās zinātnes simboliskam centram – Zinātņu Akadēmijai.

Savulaik nostrādāju Zinātņu Akadēmijā 23 gadus un redzēju tur galējības un pretrunības – sākot ar aprobežotības pilno partejisko (grupējumu) vadību, beidzot ar neierobežoto brīvdomības iespēju, atklātību starp daudzu tautu zinātniekiem, kuri jau „Černobiļas gadā” (1986.g.) kuluāros (konferenču vakarēšanās) sprieda kāda varētu būt PSRS sabrukšana 1991.gadā „pēc 73 gadu un 7 mēnešu pastāvēšanas”- saskaņā ar Zavalīšina no Čikāgas Nostradama tulkojuma versiju 1971.gadā. Pieļauju, ka šādu drosmīgu nākotnes redzējumu 1986.gadā – 5 gadus pirms lielās krīzes retais padomju pilsonis varēja pieņemt. Ar prātu saprotu, ka pats spēju saņemt zināšanas A PRIORI (pirms sajūtām), zinu teoriju, ka ir iespējami lielāki ātrumi par gaismas ātrumu un tas deva man spēju mierīgi uztvert ziņas par tikai tālā nākotnē iespējamiem notikumiem. Mani neizbrīnīja vēlāk Zinātņu Akadēmijas Tautas Frontes vadītāju nespēja saprast ko un kā darīt zinātniekiem (1989.,1990.g.) lai sagatavotos 1991.gadam, lai mazinātu iespējamās Latvijas un Savienības šķiršanās sekas. Šie Tautas Frontes vadoņi vienkārši nespēja orientēties iespējamos nākotnes notikumos, jo tāds ir viņu talanta līmenis.

Izrādās, ka pašreizējās Latvijas Valsts vadībā pat šodien neviens nav padomājis, ka pret Krievijā esošiem zema līmeņa propagandistiem – Latvijas nīdējiem pretī varētu likt mūsu kolektīvo saprātu un augsto intelektu, ko varētu viegli realizēt Latvijas zinātnieki. Atliek tikai padomāt – kāpēc dažiem valdošiem Latvijā ir izdevīga saspringtā situācija attiecībās ar Krievijas valsti, pārnesot to arī uz tautu attiecībām. Redzu šeit to pašu aprobežoto cilvēciņu varaskāri, kuriem nav normālu attīstības ideju un atliek vien viņiem „spēlēt” ar nacionālā norobežojuma „kārti”, biedējot cilvēciņu ar lozungu – „krievi nāks!”. Tāpēc arī zināšanās aprobežotie Latvijas politiķi neviens nav padomājis par iespējamo un jau tuvo Pasaules krīzi, par ko visās Pasaules vadošās valstīs jau sen domā un pie šī uzdevuma mērķtiecīgi strādā.

Zinātne Pasaulē ir internacionāla, kurai nepastāv nacionālās robežas, jo pat 2 x 2 = 4 ir patiesība visur, tāpat kā 1$ ir tāds pats Ķīnā, Krievijā, Latvijā un Amerikā. Ņemot vērā to faktu, ka nezināmu apsvērumu dēļ militāristu pieprasījumi tiek vairāk un labāk apmierināti no pašreizējās Valsts budžeta salīdzinot ar zinātni un zinātnieku izdzīvošanas vajadzībām, saprotams, ka pat uz mūsdienu konferencēm Pasaulē Latvijas zinātnieki netiek sūtīti. Viņu vietā daudz pa ārzemēm braukā un mūsu valsti „pārstāv” kādu grupējumu (partijas) pārstāvji, kurus padomijā mēs saucām par „pelēcīšiem”. Pati dzīve ir pierādījusi – Latvijas valsts slavu daudzkārt mazākiem līdzekļiem izcili „spodrina” mākslinieki, pašdarbnieki, sportisti un pat skolnieki – olimpiāžu uzvarētāji, bet politiķi biežāk rada mums neslavu un viņu braukāšanai pa Pasauli nav atdeves.

Minētais nenozīmē, ka zinātnes lomu attīstībā varētu kāds noliegt, jo tā ir paveikusi galveno – atbrīvojusi cilvēku no viduslaikos valdošo uzspiestās tumsonības visās cilvēka dzīves jomās. Tikai pateicoties zinātnes attīstībai, cilvēce atbrīvojās no reliģiskā fanātisma radītās inkvizīcijas, zinātne deva pilnīgi jaunus materiālus, pārvietošanās un sakaru līdzekļus, dodot katram teorētisku iespēju caur Internetu piekļūt pie Pasaules zināšanām.

Savulaik, prognozējot šādas kolektīva prāta tumsības laika ienākšanu Latvijā, laicīgi es aizgāju no Zinātņu Akadēmijas (1990.g.), nodibināju savu neatkarīgo Pētniecisko saimniecību (1989.g.), kurai pēc maniem aprēķiniem jau 2000.gadā vajadzēja spēt nopietni finansēt manus neatkarīgos pētījumus. Diemžēl, neskatoties uz ASV zinātnieku, ASV Zemkopības departamenta speciālistu augsto atzinumu izstrādātam un pamatotam lielogu dzērveņu audzēšanas projektam, no Pasaules Bankas piešķirto lēto 25 miljonu $ (par 5% gadā) jauniem, ilgtermiņa attīstības projektiem, Latvijas Valsts ierēdņi „piešķīra” komercbankām, lai kredīta nosacījumi uzaugtu līdz 15% un to varētu saņemt tikai īstermiņa projekti. Bija arī citi (no Zemkopības ministrijas ierēdņiem) attīstības bremzēšanas pasākumi. Raksturīgs bija Izglītības un zinātnes ministrijas ”ekspertu” rakstisks atzinums, ka „lielogu dzērveņu audzēšanas projekts Latvijai” ir nepamatots un neperspektīvs, tāpēc tā tirgus izpēti nevarot finansēt no Valsts līdzekļiem. Savulaik šo „atzinumu” parādīju toreizējam Ministru prezidentam V. Birkavam, kurš apsolīja noskaidrot kā tādas muļķības var zinātniekam sūtīt Valsts ierēdņi, bet arī viņa atbildi nesaņēmu. Tas viss paildzināja jaunās tehnoloģijas attīstību, bet ierēdņiem neizdevās iznīcināt Ideju un saimniecība jau spēj visai nopietni finansēt manus pētījumus literatūrā – bibliotēkās, Internetā, kā arī mērījumus Dabā. Tas ļauj mūsu iespēju robežās parādīt iegūtās zināšanas, no citu zinātnieku darbiem pārnest Latvijas tautai svarīgāko. Neesmu vienīgais zinātnieks, kurš Latvijas valstij centās dot savas attīstības idejas, bet tās visas pēc 1991.gada tika atmestas kā valdošiem politikāņiem nevajadzīgas. Kāpēc tāda politikāņu nevērība pret attīstību bija iespējama? To rādīs jau tuvākais laiks – 2008.-2012.gadi. Šī „novirze no tēmas” parāda to cik svarīgi tautas attīstībai ir ievērot tautas talantu nestās idejas, nevis klausīt kādu grupējumu (grieķu v.- partos) radītām pašlabumu nesošām domām.

Sekojot tulkojumiem latviešu valodā, redzams, ka pieaug to grāmatu skaits, kas veltīti Pasaules izziņai, bet redzu arī dažas ne visai patīkamas tendences, piemēram, faktiski tiek ignorēti daudzi Pasaules zinātnieku pētījumi un eksperimentāli darbi, kuriem ir pierādījumu līmenis par jaunām zināšanām. Iespējams, ka no tirgus viedokļa šādu grāmatu pieprasījums būtu mazāks, piemēram, Pasaulē slavenā Konstantīna Raudives dokumentālā grāmata „Nedzirdamais kļūst dzirdams”, 2003.g. („Garu pasaules pēdās”, 1968.g. vācu val.) – par tūkstošos skaitāmiem radio kontaktiem ar mirušo cilvēku Gariem. Tā ir reālās dabas izpēte mūsdienīgās izpratnes līmenī, kas Pasaulē kļuva populāra jau 1971.g.. Nesen kāds Interneta portāls Latvijā „Kosmopoisk” centās noniecināt K.Raudives veikumu, tāpat kā apmeloja Latvijas zemniekus „mehāniskā labības bojāšanā izveidojot klasiskos „labības apļus” Grenču apkaimē 2006.g.. Tā ir realitāte, ka arī Tumsu pārstāvošie cilvēki aktivizēsies un cīnīsies pret attīstību. Daži latviešu zinātnieki ir uzsākuši kādu pārdabisku Dievu slavināšanu, nedodot racionālu pamatojumu šim vismaz 2000 gadu senam priekšstatam. Manuprāt, atmetami ir paņēmieni kādas nezināmas parādības izskaidrot ar vēl mazāk zināmām teorijām, izmantojot kādus terminus bez to pamatojuma. Daži talantīgie rakstošie un praktiķi – pētnieki pat uzskata, ka visi profesionālie zinātnieki ir tikai neziņas un neprašas, bet paši pat atsakās izmantot Pasaulē vispārpieņemto izziņas metodiku, nepieņem pat zinātnē vispārzināmās kļūdu noteikšanas un pārbaužu metodes. Lai lasītājs spētu tikt tālāk pats ar autora domas attīstību, ir nepieciešams norādīt citētos vai izmantotos citu autoru darbus, bet daudzi aizbildinās, ka raksts ir „populārs”, it kā no sevis raksta citur iegūtās teorijas un patiesības ar savu priekšstatu papildinājumiem tā, ka pie skaidrības pat zinošais lasītājs nevar vairs tikt.

Gandrīz katrs saprot, ka cilvēki viens otram savu patieso būtību – Dvēseli neatklāj, jo tā esam mācīti gadu simtos un tūkstošos. Tā materiālās pasaules cilvēku saprāts ir veidots, pieņemot, ka katrs ir blēdis un jūs centīsies piemānīt. Attiecīgi veidojas kādu blēdīgu ideju nesošo un uz to pamata dažādu teoriju, programmu attīstošu domubiedru grupas, kuru patiesie mērķi tiek no pārējiem slēpti un tādejādi grupa (partija) iegūst varu pār pārējiem. Melīgās kopības idejas vārdā šī ļaužu grupa ir spiesta apkarot citādi domājošos, jo citādi sagrūs viņu (partijas, grupējuma) eksistences pamats. To avīzes dēvē par „politisko cīņu”, kas patiesībā ir – cīņa par varu un tiesībām izmantot no visas tautas iekasētos nodokļus…

Šādi grupējumi un to veidotie „viedokļi”, „priekšstati” pastāv arī zinātnē praktiski visās nozarēs. Zinātnes vēsture ir pilna ar attīstības ideju nesošo zinātnieku iznīcināšanu, grupveida izstumšanu, liedzot pat eksistences iespējas. Baznīca pēc daudziem gadsimtiem savus redzamākos jauno ideju un atklāsmju nesējus – fiziski iznīcinātos mocekļus iecēla Svēto kārtā, bet zinātnē tā nav pieņemts. Tātad, citādi domājošo apkarošana (fiziska iznīcināšana, apmelošana un atstumšana no tautas pārvaldes) kļūst mūsdienās par vispārīgu līdzekli grupējumu varas nostiprināšanā. To mēs vēsturē redzējām ne vienu reizi vien – sākot ar Latvijas teritoriju brutālu iekarošanu un izlaupīšanu, tālāk nāca it kā Baznīcas nestās idejas, bet tad viss nostājās „pareizā” kārtībā – vietējai tautai jāuztur viņas „pārvaldnieki”- melnie un sarkanie baroni, kuri pašlaik sevi sauc par „labējām” partijām ar „liberālām” idejām. Tādejādi ar zobenu un pātagu gadsimtos tika tautai ”iemācīts”, ka primārās ir valdnieku materiālās intereses – tirgus sniegtie produkti, dzīve dīkdienībā un dzīvnieciskā izlaidībā. Nenoliedzami ir fakti, kad no vācu izcelsmes valdošiem šeit izauga daudzi, kuri rūpējās par tautas garīgo un ekonomisko attīstību. Mūspusē slavena ir Garlība Merķeļa ģimene par latviešu aprakstīšanu eiropiešiem, grāfs Aleksandrs Mellīns, kuram var visa Krievija pateikties par dzimtbūšanas likumu izstrādi Bīriņos.

Pēdējos 100 gados materiālā zinātne ir attīstījusies iepriekš neredzētā tempā, bet šī attīstība jau ap 1980. – 1990. gadiem domājošiem zinātniekiem pierādīja strupceļu, kuram pašlaik tuvojamies paātrinātā tempā. Galvenā ir jau apzinātā cilvēces izdzīvošanas problēma, jo modernās tehnoloģijas rada tik daudzus atkritumu, sevišķi enerģētikā un gāzveida izmešus, ka sagrauj dabīgo dzīvības nodrošināšanas sistēmu uz Zemes, tiek nemitīgi ietekmēti pat Zemes rotācijas stabilitātes nosacījumi, kas novedīs pie jaunas kontinentu un okeānu konfigurācijas, Zemes rotācijas izmaiņām. Pašlaik jau novērojam globālo izmaiņu vēstnesi – klimata izmaiņas Pasaulē, kas saistāms arī ar dziļām izmaiņām bioloģiskos mikro- un makro- procesos uz Zemes. Izmainās acīm neredzamo mikrobu un sīkbūtņu veidu sastāvs, jo ozona slāņa samazināšanās rezultātā uz Zemi nonāk arvien spēcīgāki Saules un kosmosa starojumi. Visu sīkbūtņu masa uz Zemes ir desmitiem reižu lielāka par visu dzīvnieku un cilvēku masu kopā! Zināms, ka uz Zemes ir bijušas jau vairākas civilizācijas, kas nespēja pareizi atrisināt attīstības nosacījumus un tas noveda pie to iznīcības Zemes mēroga kataklizmās. Atrisinājumu zinātnieki pašlaik meklē visās izziņas jomās, bet ideja ir rodama vien cilvēka un cilvēces Saprātā un tās GARĪGUMĀ. Gars pēc 20 gs. sākumā attīstītās teosofijas mācības dod cilvēkam spēju saprast materiālo, dvēselisku tādejādi izprotot „dievišķo ideju”. Tātad, mūsdienu izpratnē tieši attīstības idejas klātbūtne raksturo cilvēka darbību kā garīgo. Cik nav lasīti, dzirdēti ļautiņi, kuri sevi par garīgi attīstītiem uzskata, bet viņos nevienu attīstības idejas dzirksti pat nemana!.

Šajā situācijā Patiesība ir jāmeklē katram pašam, kas patiesībā ir arī cīņa par attīstību Pasaulē. Ceļš uz Patiesību ir jārāda jau zinošiem zinātniekiem un tautas talantiem – zintniekiem Tāda ir arī pašreizējās Pasaules attīstība – caur zināšanām un patīk tas kādam, vai nepatīk, zināšanu ceļam jāienāk Latvijā caur nepolitiskām, nevalstiskām grupām, caur no partijām un partejisko Valstu struktūrām neatkarīgiem informatīviem izdevumiem. Kā pirmais svarīgākais solis šajā ceļā ir mēģināt izprast mūsu pašu Saprātu un tā dabu. Dievam ticīgos varu tikai mierināt ar kāda izcila Austrumu zinošā domu: ”Ne jau tas, kas nemitīgi uzsver savu ticību savam Dievam ir īsteni ticīgais, bet gan tas, kas nemitīgi cenšas izzināt šo Pasauli, kuru ir arī pēc ticīgo priekšstata radījis Dievs”. Vairākās senās atklāsmēs ir doma, ka cilvēka galvenais Uzdevums nākot uz Zemes ir – izzināt Pasauli. Vairākas Baznīcas cilvēcei faktiski ir noslēpušas tās pirmsākumos redzamās Patiesības. Atklāsmes ir paslēptas Baznīcu arhīvos, jo daudzie patiesību nesēji tika sadedzināti inkvizīcijas ugunskuros, sadedzinot arī zināšanu grāmatas.

Lūk, šie dažādie apsvērumi ir noteikuši to, ka turpmākos rakstos pievērsīšos tieši eksperimentāli veiktiem zinātnieku pētījumiem par Saprātu un homo sapiens – saprātīgo cilvēku.

 

 

2. Pasīvie eksperimenti par dzīvi pēc nāves (publicēts: „Zintnieks” Nr 24. 04.,01.05.)

Tikšanās ar Gaismas Būtnēm

 

Zinātnē jaunu parādību novērojumus sauc par „pasīviem eksperimentiem”, jo apkopojot daudzus novērojumus un tos statistiski apstrādājot nonākam pie jaunām zināšanu atziņām.

Astoņdesmitos gados Pasaules izziņas literatūrā nonāca ārsta un zinātnieka (zinātņu doktors medicīnā un filozofijā) Reimonda Mūdija grāmata „Dzīve pēc dzīves”, kas bija kā bumbas sprādziens 1975.g. ar bioloģiju saistītās zinātnēs. Sevišķi satriecoši to uztvēra zinātnieki Padomijā, kur vēl valdīja daudzi aizspriedumi un „vienīgās valdošās partijas” viedoklis (Par „padomiju” PSRS iekārtu un citviet es dēvēju tādu Valsts sistēmu, kurā valdīja vai valda kādu grupējumu veidotu padomju kolektīvie spriedumu, bet katrs nekādu personīgu atbildību par to nejuta, nenes). Šī grāmata ierosināja vairākus līdzīgus pētījumus daudzās valstīs un šodien (2004.g.) latviešu valodā varam lasīt vācu pētnieces Evelīnes Elzeseres Valarīno sarunas ar daudziem Eiropas zinātniekiem grāmatā „Pieredzējumi uz nāves sliekšņa”. Visas zinātnieku diskusijās skartās izziņas jomas nevaram avīzē pat nosaukt, tāpēc katram interesentam šīs grāmatas silti iesaku. Pasaulē ilgāko personīgo piedzīvojumu klīniskā nāvē Denions Brinklijs apraksta sadarbībā ar Polu Periju grāmatā „Gaismas izglābtais”. Pasaules grāmatu klāsts par pirmsnāves pieredzējumiem (PNP) esot jau vairāk par 50. Latviešu pieredzējumi arī nav aizmirstami („Ārpus realitātes”, 2002.g. „Zintnieks”), jo pateicoties medicīnas nozarei – reanimācijai, miljoniem cilvēku Pasaulē atgriežas dzīvē, bet narkozes ietekmē ne visi spēj ko sakarīgu atcerēties.

Visas šīs grāmatas apstiprina jaunu Pasaules uzskatu: cilvēka Saprāts ir no ķermeņa neatkarīga un mūžīga enerģētiska struktūra, kura parasti ar acīm nav redzama, bet to var redzēt atsevišķi cilvēki, identificēt jauni aparāti un tehniskas ierīces. Saprāts pēc ķermeņa bioloģiskās darbības izbeigšanās (nāvē) var mērķtiecīgi doties prom kādā Saprātam pašam vien zināmā virzienā un vietā. Saprāts atgriežas ķermenī, ja to sauc pienākuma sajūta, ja to atgriež kāda Gaismas būtne un tad mirstošais cilvēks atdzīvojas pat ilgi pēc ārstu klīniski konstatētas nāves.

R.Mūdijs aptaujāja vairākus simtus klīnisko nāvi pieredzējušos par PNP atmiņām. Izrādījās, ka daudziem atmiņas bija līdzīgas:

1. Pēc negaidītā trieciena, satricinājuma viņi ir pēkšņi bija atradušies ārpus sava ķermeņa un varēja viegli visu notiekošo… novērot no augšas – ko un kā dara palīdzības sniedzēji, kādas emocijas ir apkārtējiem.

2. Lielākai daļai vērojot ar savu ķermeni notiekošo ir bijusi vienaldzība un no ārpuses vai augšas konstatējot mirstošo savu ķermeni, tas nekādas emocijas neizsauca, bieži pat pretēji – radās nepatika pret nomirušo ķermeni un atvieglojuma, atbrīvotības sajūta.

3. Pēc tam viņi devās it kā uz augšu (vai pāri simboliskai Upei) un nonāca kādā tunelī, kas veda uz lielu gaismu. Krievijā parasti viņi devās caur bērzu birzi uz gaismu.

4. Nonākot pie gaismas, tā tika uztverta kā dzīva Būtne, kura vispirms lika visiem atcerēties savu dzīvi, pārdzīvot to vēlreiz – visas paša radītās netaisnības, bet tagad bija jāpārdzīvo arī savu partneru emocijas, jāapzinās savas rīcības sekas no citu iesaistīto cilvēku puses. Tika izdzīvotas vissīkākās emocijas un netaisnīgie lēmumi tika nosodīti, kas visiem bija smagi pārdzīvot (sk. teiksmas par t.s. „elles” sodiem).

5. Pēc dzīves analīzes vai jau iepriekš Gaismas būtne atgādināja cilvēkam viņa neizpildīto pienākumu uz Zemes un pavēlēja atgriezties un mainīt dzīves gaitu atbilstoši dzīves ainu analīzē nolemtam. Atgriešanās ķermenī parasti bija kā no lielas laimes un atvieglinājuma situācijas nonākot atpakaļ neizsakāmi smagā un pienākumu pilnā dzīvē.

6. Vairāki pētnieki, analizējot daudzu cilvēku dzīves pēc klīniskās nāves, ir konstatējuši pilnīgu viņu dzīves veida izmaiņu. Parasti visi ir atmetuši dzīšanos pēc kādiem materiāliem labumiem, visi ir sākuši interesēties par garīgās dzīves jautājumiem, daudzi ir pievērsušies kādām ticībām, jo uzskata, ka viņiem bija tikšanās ar Dievu kādas Gaismas būtnes veidolā.

Esmu saticis cilvēkus, kuri pilnīgi mainījuši nodarbi, iztikas veidu, bet tagad tiešām jūtas laimīgi jaunajā dzīves veidā, piemēram, man pazīstama aktrise Irina kļuva par audzinātāju bērnu dārzā, kur pati un bērni ir laimīgi. Tātad, skaidrs, ka daudzus mūsdienu negodīgā kapitāla ieguvējus sagaida smagi brīži savu dzīvi pārvērtējot un mūžīgā dzīves telpā ieejot un ziņojot par savu Dzīves ceļu. Kā galvenais Tiesnesis būs paša aizmirstais ES (Apziņa, Saprāts, Dvēsele), nevis kādi citi ārēji Spēki, jo Gaismas būtne tikai atver katras dzīves epizodes ainu un parāda paša radītās sekas. Interesanti, ka daži dziednieki ārstējot cilvēka smagas kaites, spējot garīgā Pasaulē aiziet pacienta dzīves pagātnē, izlabot kādu nepareizo epizodi caur cilvēka nožēlu, tādejādi panāk veselības izmaiņu šodien. Tātad, zināšanas par materiālās un garīgās pasauļu mijiedarbību varam vēl cilvēka dzīves laikā mērķtiecīgi izmantot, uzlabojot dzīves kvalitāti.

Svarīgs ir jautājums par Gaismas būtņu uzdevumu, būtību, jo tām jāsatiekas visiem PNP vērotājiem, arī mums visiem savu dzīvi uz Zemes beidzot. Speciāls skaidrojums ir iegūstams no Roberta Monro institūta pētījumiem 30 darba gados (ASV) par Saprāta ārpus ķermeņa ceļojumiem (Izmainītā Apziņa). Šajos pētījumos tiks pierādīts, ka mēs katrs varam kļūt par šādu Gaismas būtni attiecībā pret citiem, kuriem mūsu palīdzība būs vajadzīga. Pagaidām analizēsim tikai dažas vispārzināmas gaismas ieguves metodes. Metāla stieplīte, pievienota strāvas avotam, sakarst un pat sāk izstarot gaismu. To mēs esam pieraduši vērot ikdienā elektriskās kvēlspuldzēs, bet zināšanas par elektrību ir nedaudz ilgākas par 100 gadiem. Pat augsti izglītoti cilvēki visi nevarēs pilnībā izskaidrot kāpēc volframa stieplīte elektriskās lampiņās izstaro gaismu. Pilnīgi citāds ir gaismas radīšanas „mehānisms” gāzes lampās, citādi rodas gaisma oksidējoties (sadegot) ogļūdeņražiem, citādi notiek gaismas rašanās pūstot dažiem koksnes veidiem, citāds ir gaismas rašanās ap aktīviem radioaktīvo produktu stieņiem. Pavisam savādāks ir process, kurā acīm neredzamas Gaismas būtnes nofotografē citā viļņu diapazonā (infrasarkanie viļņi). Daudzi NLO novērojumi rāda, ka no tiem gaismas stari, gaismas kūļi izplatās līdzīgi kā elastīgi taustekļi, nevis momentāni. Tātad, jāatzīst, ka mūsu acīm pierastā gaisma nebūt nav viegli izskaidrojama pat no mūsdienu zināšanu viedokļa. Aizsteidzoties izklāsta secībai priekšā, varu citēt Monro institūta pētījumus, kuros pierādīts, ka Saprātam izejot no ķermeņa (arī pēc nāves) daudzas jau priekšā esošās būtnes šķiet kā Gaismas būtnes, ja vien tās savu starojumu nesamazina, nepielāgo jaunpienācēja uztverei. Nikoli Teslas Gars mums ziņo, ka gaismu pārnes mums vēl nezināmie tahioni un kad mēs gaismas būtību sapratīsim, pratīsim to „nobremzēt” līdzīgi kā elektronus volframa stieplītē, tad būsim ieguvuši jaunu un neizsmeļamu dabai nekaitīgu enerģijas veidu, avotu (šo tēzi pagaidām zinātne neprot izmantot – nav pienācis laiks).

Mūsdienu cilvēku izpratnē varam saprast, ka gaisma ir enerģija kādā zināmā viļņu diapazonā, kuru var iegūt no citiem enerģiju veidiem, bet tikpat viegli ir saprast, ka mīlestība arī ir enerģijas veids, jo mīlestības ietekmē cilvēks ir uz visu spējīgs!. PNP gaitā visas Gaismas būtnes izstarojot gaismu tiek no cilvēka Saprāta uztvertas kā mīlestību nesošas un mīlestību izstarojošas. Daudzi biologi arī zāles un koku ziedēšanas laikā ir konstatējuši pilnīgāku, spēcīgāku augu starojumu, kas tiek izskaidrots ar cilvēku, dzīvnieku mīlestībai līdzīgu stāvokli. Mūsu acis nespēj šo mīlestības enerģiju uztvert, bet pārejot mūžīgā dzīves veidā, kļūsim spējīgāki un jūtīgāki.

 

Ko Gaismu un Mīlestību nesošās būtnes ir pavēstījušas pirms nāves redzējumos?

Vispilnīgākais vēstījums Pasaulei ir no Deniona Brinklija, kurš 1975.g. 17.septembrī negaisa laikā pa tālruņa vadiem saņēma nāvējošu zibens izlādes daļu (sk. grāmatu „Gaismas izglābtais”). Tikai pēc ilgām ārstu pūlēm pa ceļam uz morgu viņam parādījās dzīvības pazīmes. D. Brinklijs kopā ar R. Mūdiju bija uzaicināti Maskavā, kur uzstājās vairākās lekcijās, Centrālā Televīzijā, jo viņam parādītie Pasaules nākotnes redzējumi ir svarīgi zināt cilvēcei.

Atcerēsimies slaveno bulgāru gaišreģi Vangu, kura arī savas spējas ieguva pēc zibens izlādes. Fizika māca, ka spēcīga elektriskā strāva rada apkārt stipru magnētisko lauku. Jau 80-os gados vairākās valstīs zinātnieki dzīvnieku, putnu un cilvēku uzvedību mainīja ar straujām magnētiskā lauka izmaiņām. Zināms, ka ar magnētisko iedarbību katrā cilvēkā var panāk gaišredzību, jeb viņa spēju kontaktēties ar citiem cilvēkiem neredzamām Gaismas būtnēm. Šāda spēja ir arī noteiktās zemes vietās, kur magnētiskie lauka raksturojumi var būtiski atšķirties un mainīties (magnētiskās anomālijas, zonas). Parasti tās ir Zemes Spēka vietas, ko plašākā nozīmē zinātnieki dažreiz sauc par anomālām zonām, jo šeit parastie fizikas likumi ir izmainīti. Tautu teiksmas stāsta, ka senatnes vadoņi pirms svarīga lēmuma pieņemšanas sanāca speciālā vietā (šodien mēs teiktu – Zemes Spēka vietā), kur viņi kontaktējoties ar senču Gariem, redzot iespējamās nākotnes variantus, pieņēma vispareizāko lēmumu.

No šodienas – 2004.gada situācijas analizēsim dažas svarīgākās D.Brinklijam 1975.g. Gaismas būtņu parādītās iespējamās Pasaules nākotnes ainas.

1. un 2. redzējumos D.Brinklijam tika parādītās ainas, ka pēc Vjetnamas kara ASV kļūs demoralizēta valsts. Tā izrādījās patiesība, jo šis karš sagrāva ne tikai ASV, bet arī Pasaules sociālo struktūras stabilitāti un šķietamo nemainīgumu. Pašlaik Amerikā ir labi redzamas ģimenes saišu sairuma sekas, cilvēku garīgais iztukšojums – neticība bijušajiem ideāliem un Baznīcas nestajam Dievam.

3. ASV prezidents nākotnē būs ar iniciāļiem „R.R.”, kura tēls ir kā auļojošs kovbojs. Tas patiesībā izrādījās bijušais aktieris Ronalds Reigans, kurš tiešām kļuva par ASV Prezidentu.

4. Pieaugs konflikts ap Izraēlu, ko uzturēs tikai no ārpuses nākošā nauda, bet reliģijas un rasu radītais ienaids nedos mieru šai morāli iztukšotai zemei. Tā tas visus gadus jau notiek un visa Pasaule to novēro šķietamā vienaldzībā.

5. Nafta kļūst par Pasaules ekonomiskās kontroles ieroci un ar naftas cenu pacelšanu naftas ieguves valstis var kontrolēt visu Pasauli tā, ka pat ASV ekonomika var pilnīgi sagrūt.

Šo procesu jau redzam labi kopš 2002.gada, jo 2003.g. karš Irākā sākās ar mērķi kontrolēt naftas plūsmu. Tāpēc arī Polija bija tik ieinteresēta kara līdzdalībā, jo tās finansu ieguldījumi naftas ieguvē šeit bija lieli. Mūsu zaldātiņi Irākā riskē ar dzīvību karā lielvalstu naftas dēļ….

6. „Vērmele”- 1986.gads un kāda vēlāka atomkatastrofa ziemeļu jūrās 1995.g. Norvēģijā.

Iespējams, ka Černobiļas mācība Pasaulei ļāva Norvēģijai pārbaudīt visas atomstacijas un tādejādi cilvēce izvairījās no iespējamās traģēdijas 1995.g.. Līdzīgi dažus gadus atpakaļ ASV valdības ieviestās pastiprinātās pārbaudes visās atomstacijās ļāva izvairīties no lielas iespējamās avārijas. To varam pateikt arī šādi : „Šie pasākumi samazināja avārijas varbūtību”.

7. Cīņai pret apkārtējās vides piesārņojumu ir jākļūst par jauno reliģiju, jo piesārņojuma rezultātā daudzās tautās izmirs no izsauktām slimībām miljoni cilvēku. Radīsies daudzas ģenētiskās slimības un dzims daudzi kropli bērni.

Izrādās, ka šis 1975.g. D.Brinklija redzējums skaudri realizējās 1992.gadā, kad Pasaules 1600 zinātnieki publicēja uzsaukumu Pasaulei – brīdinājumu par Dabas iznīcināšanas sekām. Tad notika pirmā lielā valstu pārstāvju konference Riodežaneiro par dabas aizsardzības nepieciešamību. Pēdējos gados Pasaules zinātnieki ir pierādījuši, ka ādas vēža izplatība seko ultravioletā starojuma pieaugumam tajās vietās uz zemes, virs kurienes ir samazināts ozona slānis (Latvijā vēža slimnieku skaits esot palielinājies par 18% – 2006.g. dati). Savukārt ozona slāni samazina daudzu rūpniecisko gāzu izmeši, organisko zemju un kūdras sadalīšanās produkti (slāpekļa oksīdi). Tātad, arī Latvijas brūnie tuksneši – nedzīvie, „noskalpētie” purvi nes neapzinātu lielu ļaunumu visai cilvēcei.

8. PSRS bojāeja un tās mācība Pasaulei – tam ir jārada Pasaulē trauksmes sajūtu, jo šis process ir sagaidāms visā Pasaulē.

Šo satricinājumu mēs visi pārdzīvojām un nelīdzēja zinošo cilvēku brīdinājumi par PSRS sagrūšanas iespēju, ka tam ir jāgatavojas laicīgi. Tātad, mūsu tautas ciešanas PSRS sabrukšanas dēļ ir saistāmas ar aprobežotību un nespēju paskatīties tālredzīgi iespējamā nākotnē.

9. Prognozētais briesmīgais PSRS un Ķīnas karš… nenotika, jo iepriekš (laicīgi?) sabruka PSRS.

10.,11. Karš – „Tuksneša vētra” 1991.g. un Pasaules ekonomiskās sistēmas sabrukums ap 2000.g., ASV finansu varenības beigas pēc 2 lielām zemestrīcēm.

Šīs iespējamās nākotnes vīzijas no 1975.g. ir daļēji realizējušās, jo karš ar Irāku 1991.g. notika, bet šo karu pamatojošie kodolieroči Irākā netika atrasti, jo Irāka bija ņēmusi vērā Pasaules un ANO noraidošo attieksmi pret masu iznīcināšanas ieročiem. Tāpēc ASV organizētais iebrukums 2003.g. Irākā radīja jaunu cēloņu – seku sakarības ķēdi, kurā sekas varētu novest pie Pasaules ekonomikas sabrukuma (to parādīs jau tuvākie gadi – līdz 2012.g!).

12. Karš Sarajevas apvidū kā sekas rasu, nacionālam un reliģiju naidam, kas novedīs tautu galējā nabadzībā, līdz pat cilvēku līķu ēšanai daudzās tautās un valstīs.

Karš un tautu masveida iznīcināšana bijušajā Dienvidslāvijā notika un man šķiet, ka pilna informācija par tur notikušo mums bija liegta.

Gaismas Būtnes caur D.Brinkliju 1975.g. vairākkārt brīdināja par iespējamiem šausmīgiem kariem, kas pēc būtības ir reliģiju aprakstītais Pasaules iznīcināšanas process – Armagenons. Par musulmaņu pārņemto un iekaroto mūsdienu Eiropu ir rakstījis un brīdinājis arī Nostradams. Šo Pasaules karu radīšanai, izsaukšanai tiks izmantotas cilvēku bailes. Tiks mākslīgi radītas bailes tautai pret otru tautu, bailes vienas reliģijas pārstāvjos pret citu reliģiju, bailes vienā rasē pret citu rasi, bet patiesībā tie ir manipulēšanas paņēmieni, lai pakļautu sev tautu, valsti.

 

Bailes = tumsa, bet Mīlestība = Gaisma

Katram ir jāatceras, ka bailes atņem cilvēkam dzīvības enerģiju un tad cilvēks zaudē pat spēju loģiski un neatkarīgi domāt. Bērnu audzināšana ar bailēm ir garīga aprobežotība! Senās reliģijas pamatojās uz Dabas likumu zināšanām, bet tad radās reliģijas (vai tās pārveidojās par varas ieroci), kas ietver bailes kā pamatojumu, kā kādu rituālu, kādas Baznīcas varas nostiprināšanas veidu. Ievērojiet, ka tieši ar iebaidīšanu manipulēja daudzi politiķi, daži bezkaunīgi rakstītāji laikrakstos, aicināja mūs bez pārdomām, bez nosacījumiem iet uz Eiropas Savienību, bez apdomāšanās iestāties militārā apvienībā NATO, ar kuru reizē radītais pretinieks – „Varšavas līgums” ir jau vēstures mēslainē. Savukārt NATO mūsu valstij „paģēr” izdot par „second hand” tipa ieročiem daudzkārt lielāku budžeta naudu kā visas Latvijas zinātnes uzturēšanai (militārie izdevumi Latvijā ir 10 – 20 reizes lielāki par zinātnes budžetu Latvijā). Zināms, ka attīstīto valstu militārās tehnikas cenā vismaz 30 % ietver to izdevumus zinātnes un tehnoloģijas pētījumos. Tātad, iepērkot ārvalstu militāro tehniku, mūsu Valsts Aizsardzības ministrija ar 1/3 daļu izdevumu – budžeta naudas faktiski finansē šo ārvalstu zinātnes attīstību un turp par ieročiem „nosūtītā” nauda ir daudzkārt lielāka par pašu tautas talantiem veltīto naudiņu. Iznāk, ka citu valstu tehnoloģiju attīstībai mēs veltam 3 reizes vairāk budžeta naudas nekā savas zinātnes attīstībai! Vai tā nav tautas talantu izsūtīšana uz ārvalstīm, kur caur militāriem izdevumiem nonāk mūsu naudiņa? Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi ir radījuši Noteikumu, ka „Zinātniskā iestāde” reģistrējama, ja tajā esot vismaz 10 zinātņu doktori, kas nozīmē to, ka individuāls zinātnieks pēc IZM ierēdņu dokumenta Latvijā nedrīkst būt. Tātad, jauni einšteini Latvijā nedrīkst parādīties. Zemkopības ministrija Subsīdiju Nolikumā iestrādā „normu”, ka subsīdijas var saņemt tikai „reģistrētas zinātniskās iestādes”, kas nozīmē to, ka individuālie zinātnieki netiek no šīs Valsts finansēti (?). Tātad, Latvijā ir ar dažādiem Valsts dokumentiem noliegts pat priekšstats par zinātnieku kā zinātnes subjektu – zināšanu attīstītāju, bet tikai Valsts reģistros esošās institūcijas „virzīšot zinātni’… par budžeta līdzekļiem. Lūk, kāpēc daži Institūtu darbinieki pēdējā laikā – pirms 2006.gada Saeimas vēlēšanām reklamē kādus politikāņus no t.s. „Tautas partijas”! Nožēlojamie atkarīgie un nopirktie kolēģi – zinātnieki, vai tiešām Jūs vēl cerat uz kādām Idejām? Zemāk būs labi pierādījumi, ka Idejas zinātnieki saņem individuāli no Garu Pasaules un šaubos – vai tur ir pieņemama Tautas partijas politikāņu darbība, tāpat kā citu pašlaik valdošo grupējumu darbības rezultāts.

Ar neesošiem masu iznīcības ieročiem Irākā Pasauli ilgi baidīja ASV un Anglijas slepenie dienesti, tiem „piebalsoja” daudzie uzpirktie masu informācijas līdzekļi, šo melīgo „informāciju” bez pārdomām citēja daži mūsu politiķi, kuri pašlaik pat neatbild tautai. Viņi domā, ka jau ir iedzītas tautā, masu informācijas līdzekļu īpašniekos nepārvaramas bailes pret Latvijas politisko varu – šķietami „labisko”, bet patiesībā šauru materiālo interešu diktēto partejisko varu.

Jāatgādina sena patiesība, ka Dieva pirmais sods ir – saprāta atņemšana un redzami daudzi šādi sodīto klīstot starp mums, bet viņi joprojām vēl grib valdīt pār tautu. Atgādinu lasītājiem Tiesu farsu par dažu personu „atjaunošanu likumīgā amatā”, grandiozos kompensāciju pieprasījumus par „zaudēto amatu” pat no Valsts kontroliera puses, kurš 3 gados nespēšot apgūt kādu citu darbu! Par Irākas kara izraisīšanu lielākai daļai Pasaules domājošo cilvēku pašlaik ir negatīvs spriedums un šī jaunā apziņa var apturēt 3. Pasaules kara paplašināšanos uz Eiropu.

Mēs visi redzam, ka Gaismas Būtņu vēstījumi bija pareizi, tātad arī latviešiem uzklausāms ir viņu padoms caur D. Brinkliju: ”Cilvēkiem ir jāiemācās paļauties uz savu garīgo „Es”, nevis uz valdībām un baznīcām.”

Gaismas būtnes D.Brinklijam esot parādījušas 117 nākotnē iespējamos notikumus Pasaulē un to sekas. Līdz 1993.g. pilnīgi vai daļēji esot piepildījušies 95 iespējamie notikumi un tāpēc svarīgs katram cilvēkam ir sekojošais D. Brinklija nestais paziņojums: „Uz Zemes eksistē varena garīgā kustība, kas spējīga mainīt cilvēces likteni. Mums tikai jāapzinās, ka nākotne nav kā uzraksts, kas iekalts akmenī. Visus notikumus, kurus es redzēju vīzijās, mēs ar kopīgiem spēkiem varam mainīt. Mums tikai jāapzinās, ka esam garīgas būtnes, kuras dzīvo garīgajā pasaulē un kurām ir garīgs mērķis.” Šai lielajai patiesībai kā svarīgi pierādījumi ir daudzie dažādu tautu gaišredzīgo cilvēku sniegtie pareģojumi par iespējamo Pasaules galu kādā konkrētā brīdi, bet laiks pagāja un nekas tamlīdzīgs nenotika (tātad, kolektīvais Saprāts ļāva izvairīties no vissliktākā).

D.Brinklijs dzīvē iepriekš bija izpildījis dažādus ASV valsts dienestu uzdevumus karojot, slepkavojot norādītās militārās un civilpersonas, piegādājot ieročus karojošām valstīm, bet pēc atgriešanās dzīvē viņš radīja principiāli jaunu cilvēku atveseļošanas un harmonizācijas kompleksu, kas mūspusē vēl pat nav aprakstīts.

Atklāsmju saņemšana Pasaulē kļuva biežāka ap 70., 80.gadiem, bet to saņēmēji atļāva grāmatas publicēt tikai pēc savas nāves. No šiem garīgajiem kontaktiem radās apzīmējums „kanālēšanās parādība” jeb čenelings (channel – angliski – kanāls). Būtiski svarīgi ir šo atklāsmju ziņojumi, ka tas notiek mērķtiecīgi un tā ir mērķtiecīga aktivitāte no Garīgo un Augstāko spēku puses, lai mēģinātu glābt cilvēci no strupceļa un pašiznīcināšanas, kurp mēs neapzināti ejam.

Pieņemsim garīgumu kā Saprāta spēku sistēmu, kas pilnībā mums visiem atklāsies pēc nāves (aiziešana pāri Dzīves Upei – citā Garu Pasaulē). Jau šodien cilvēku apzinātās garīgās Gaismas būtnes spēj izmainīt situāciju uz Zemes caur mūsu Saprātu, panākot harmonisku attīstību visās dzīves jomās, kas patiesībā līdzinās Jaunas Pasaules radīšanai, ja salīdzinām šīs izmaiņas ar dažu reliģiju mācību pamatiem. Patīk mums šāda atziņa vai tā nepatīk, bet zinātnieku pierādīts ir tas, ka arī mēs kļūsim par garīgām Gaismas būtnēm un pildīsim tām atbilstošus pienākumus, protams, katrs savā jomā un līmenī. Mums jāapzinās arī neiztrūkstošā Tumšo, Melno spēku pārstāvju klātbūtne uz Zemes, kuru izdzīvošanas ideja ir – cilvēku iznīcībā, bailēs, naidā radīto dzīvības enerģiju izdalīšana un uztveršana sevis uzturēšanai.

Baznīcas radītā Inkvizīcija nomocīja 5 000 000 personas, galvenokārt sievietes, tāpēc šeit padomājiet par to – kādi spēki patiesībā ierosināja šo iznīcību, vispārējo baiļu radīšanu tautās! Melnie jeb Tumsas spēki nespēj paši neko radīt, bet viņi ekspluatē cilvēku domas, radošos spēkus, parazitē uz neapzinīgu cilvēku dzīvības enerģiju rēķina, jo ir – enerģētiskie vampīri. Tāpēc uzsveru, ka tikai zināšanas spēj palīdzēt cilvēkam pārvarēt uzspiestās neziņas radītās bailes. Mums kopīgi ir jāveido jauno zināšanu sistēmu, kurā mums nopietni var palīdzēt Gaismas Būtņu nestā informācija, enerģija.

 

2004.g. 30. novembrī (Andreju, Andru dienās) Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors, Bīriņos (papildināts – 2006.g.)

 

3. Saprāta noslēpumainā daba

„Zintnieks” Nr. 2., 2005.

No sirds vēlu „Zintnieka” lasītājiem visu labāko šajā „Lielo Pārmaiņu laika – 2005.gadā”! Kā dāvanu sniedzu šo – pirms laika publicējamo zinātnisko informāciju par Saprātu, kas man bija ieplānots tikai šīs rakstu sērijas beigās.

Ierosme uz domāšanu

Pieņemu, ka „Zintnieka” lasītājiem piemīt dabīgais Intelekts, kas jau 20.gs. sākumā tika no saprāta pētniekiem (1904.g. Francijas izglītības ministrija, psihologs Binē) atzīts, ka intelekts ir cilvēka saprāta spēja veikt mērķtiecīgu darbu. Tātad, saprāta attīstības iespējas ir saistītas ar intelektu (subjektīvo priekšstatu „inteliģence” neanalizēsim, jo katrs ar to izsaka ko citu), bet veicot jebkuru mērķtiecīgu, saprātīgu darbu, rezultāts būs pozitīvs, attīstošs. Intelekts nav atkarīgs no izglītības līmeņa, kā maldīgi daži domā, bet augstāku izglītību vieglāk ir apgūt ar dabīgām intelekta spējām (talants) apveltītam cilvēkam, tāpēc starp augstskolu beigušiem biežāk ir sastopami cilvēki ar augstiem intelekta rādītājiem. Kā zinātnieku kolektīva vadītājs meklēju topošos zinātniekus augstskolās un bieži talantīgākos atradu ne jau starp teicamniekiem, kuri varēja kļūt par brīnišķīgiem skolotājiem, bet viņi nederēja pētnieciskiem darbiem. Vispārzināmas ir intelekta darba spēju pārbaudes un novērtēšanas metodes pēc franču zinātnieku ieteiktā inteliģences koeficienta – IQ (lasa: „ai kjū”). Nesen arī latviešu valodā ir iznākusi grāmata (sk. Hanss Aizenks „Klasiskie IQ testi” u.c). Kopš seno domātāju laikiem līdz mūsdienu zinātniekiem vējo cerība, ka pienāks uz Zemes laiki, kad cilvēces attīstību vadīs ar augstu intelektu un lielu saprātu apveltītie – talantīgi cilvēki, bet pašlaik mums vēl ir jāsadzīvo ar kādu sabiedrību, pūļa (pūlis – neorganizēta, nestrukturēta sabiedrība) izveidotām pārvaldes formām, pat gadījuma izpildītājiem. Piemēram, ES tagad analizē turp deleģēto Valstu pārstāvju spēju veikt nepieciešamo darbu, kad pašās valstīs uz vietām vēl valda politisko varas partiju diktāti, kur neskatās uz cilvēka spējām, bet uz valdošās partijas piederību un hierarhijas līmeni vēlēšanu sarakstos.

Pieradīsim pie saprāta diktētas savādākas domāšanas. Piemēram, šī raksta sākumā („Z”, Nr 23.) cien. redaktore pievienoja savu viedokli par Zinātņu Akadēmijas augstceltni kā… „šī staļinisma arhitektūras celtne (senāk arī Kolhoznieku nams)”... , kurā katrs vārds nes zināmā sabiedrības daļā esošu viedokli. Taču iesaku no attāluma paskatīties uzmanīgāk uz šī nama torņa smaili un to salīdzināt ar blakus esošo Pareizticīgās Baznīcas smaili un Jūs redzēsiet fantastisku sakritību. Atgādinu dzīvās dabas harmonijas pamatlikumus, ko var redzēt egles staltumā, gliemežvākos, kas matemātiski ir formulēts kā Fibonači skaitļu rinda 1,1,2,3,5,8,13,21, utt. Un paskatieties uz šo celtni – vai neieraudzīsiet tajā harmoniju nesošas proporcijas? Kārbu veida celtnes, ielu malas kā sienas mani neinteresē. Pēdējos gados Pasaules literatūrā ir jau pietiekoši daudz pētījumu par Piramīdu struktūru lielo nozīmi civilizācijas attīstībā uz Zemes, par cilvēka veidoto piramīdu fantastisko spēju izmainīt apkārtni un cilvēkus. Vai neieraudzīsim Zinātņu Akadēmijas augstceltnē „paslēptas” vairākas piramīdu struktūras? Svarīgi atgādināt, ka daudzas Baznīcas cēla zinoši celtnieki precīzi Zemes Spēka vietās, kur ir sasaiste ar Pasaules Saprāta režģi (Sistēmu, Zemes Informācijas Lauku), bet mācītāji, šos slēptos likumus pat šodien vēl nezina, neievēro. Ievērosim, ka Baznīcās ir paslēpti daudzi kosmiskās informācijas un pirms reliģijas laikmetu zināšanu simboli (aplis, trīsstūris, u.c.). Pareizu Baznīcu telpās celtnieki (brīvmūrnieki, rožkrustieši) ir iebūvējuši brīnišķīgu akustiku, šeit ir atvieglota cilvēka domāšana, jaunu atklāsmju saņemšana, ko daudzi uztvēra kā viņam dotu Dieva padomu, bet patiesībā tas ir zināšanu sniegums.

Ar šīm ierosmēm uz citādu domāšanu vēlos pateikt to, ka cilvēka talanta, intelekta līmenis nav atkarīgs no politiskās varas, no apkārtējā pūļa uzskatiem, no laikmeta un talanti spēja pat Baznīcas radītās Inkvizīcijas ugunskuros kāpt par viņiem dāvāto Patiesību.

Rietumu zinātne par saprātu un apziņu

Visai ilgi Eiropas zinātniskā sabiedrībā valdīja Renē Dekarta (XVII g.s.) iedalījums „domājošās lietās” (res cogitans) un matērija (res extensa), līdz 19.g.s. neirobiologi pierādīja, ka „domājošas lietas” ir saistītas ar smadzeņu darbību, bet to būtība palika noslēpums.

Pilnīgi jauns pavērsiens zinātniskos uzskatos sākās, kad zinātnieki atteicās no priekšstata, ka saprāts ir „lieta” un pieņēma, ka saprāts un apziņa ir procesi (1960-os g. Gregori Betsons ieviesa terminu „mentālie procesi”). Līdzīgi un neatkarīgi par saprāta izziņas jomu 1970-os gados Magturana un F.Varela noformulēja Pasaulē pazīstamo „Santjago izziņas teoriju”. Šajā teorijā tiek pieņemts, ka izziņas process ir tieši dzīve. Tātad domāšanas, jeb mentālais process organizē un vada dzīvi jebkurā dzīvā organismā (augi, dzīvnieki, cilvēki). Šo jauno zinātnes nozari nosauca par kognitivistiku, kas pēta saprāta un visa dzīvā savstarpējas attiecības, savstarpējo ietekmi un sadarbību.

Ievērosim, ka šī teorija neuzskata, ka saprāts piemīt tikai smadzenēm, bet emocionālo uztveri, sajūtas, saprātīgu uzvedību var piedēvēt visām dzīvām formām un dzīvo būtņu veidiem.

Santjago teorijā svarīgi ir pierādījumi, ka viss dzīvais ir saistīts ar specifiskām struktūru veidojošām saitēm (t.s. autopoētiskā sistēma), kurā dažādi dzīvās dabas veidi attīstās un savstarpēji ietekmējas:

1. Katra dzīva būtne sevi nemitīgi atjauno (šūnas atjaunojas enerģijas un masas apmaiņā) un pavairo (sēklas, šūnas) un šis process ir ciklisks.

2. Dažādas dzīvās būtnes nemitīgi veido jaunas struktūras, jaunus sakarus, attiecības kā nepārtrauktu lineāro attīstību. Savstarpējā struktūru ietekme un tās mērķtiecīgā izmaiņa faktiski ir apmācības process. Savukārt, apmācības spējas un attīstība ir visu dzīvo sistēmu raksturojums („Dzīvot – nozīmē izzināt!” – Maturans, Valerī).

„Santjago teorijas” autori sniedz piemēru – ja jūs iesitīsiet akmenim un sunim, reakcija būs abos gadījumos. Akmens reakcija būšot lineāra, ko var prognozēt, aprēķināt, bet suns reaģēs nelineāri (aizbēgs, ries vai iekodīs!). Man labāks šķiet piemērs no lauksaimniecības: ja saimnieks pieiet pie upeņu krūma un par to rūpējas, parādot tam savu attieksmi – mīlestību, tad kā atbildi viņš saņems prognozējamo ražu, arī specifiski strukturētas ogas, kas saturēs viņa veselību un organismu atjaunojošas spējas (sk. vairāk piemērus – vēstījumus no Sibīrijas gaišreģes Anastāsijas). Ja cilvēks šo likumu nezina, tālāka attīstība nebūs, viņš saslims un aizies kā nezinošais no šīs pasaules. Bet viņa bērni šo seno senču zināšanas var zināt jau no dzimšanas (sk. par „indigo bērni”).

„Santjago teorija”, atjauno priekšstatu, ka saprāts un izziņas spēja ir saistīti ar dzīvības procesu, faktiski atdzīvina mūsdienu zināšanu līmenī sen senās zināšanas. Piemēram, seno tautu jēdzienu „dzīvības elpošanu” izteica kā Dvēseli (sanskritā – atman, grieķu – psyche, latīņu – anima un tas visur nozīmēja – elpošana) un Garu (senebreju – ruah, grieķu – pneuma, latīņu – spirytus un tas arī nozīmēja – elpošana). Tātad, sens ir priekšstats, ka Dvēsele un Gars ir „dzīvības elpa”, dzīvības princips, ko šodien mēs nosauktu par dzīvības būtību.

Cilvēka saprāts, pēc „Santjago teorijas”, nav „smadzeņu produkts”, bet gan izziņas process, kurā piedalās visas ķermeņa struktūras, bet smadzenes ir tikai viena no tām.

Mēģināsim mūsdienu datorizētās pasaules priekšstatos pārvērst informācijas apjomu, kas apmācības procesā dzīvā dabā notiek. Dr. Pfis. Edgars Imants Siliņš fundamentālā grāmatā „Lielo patiesību meklējumi” sniedz skaistu ilustrāciju. Nelielas baktērijas E.coli šūna satur apmēram 10¹² informācijas vienības – bitus, kas ir līdzīgi kā burti 10⁸ lapaspušu grāmatā (simts miljonu lapaspušu ar burtiem, pieņemot, ka 1 burts = 1 bits informācijas!). Cilvēka genoma (tas atrodas šūnas kodolā, kur atrodas vismaz miljons specifisku gēnu) informācijas apjoms ir līdzvērtīgs 60 miljonu drukāta teksta lapaspuses burtiem! Savukārt, lai organismā esošie enzīmi vai fermenti spētu pieņemt pareizo „lēmumu” iedarboties vai nē uz iespējamiem 32 000 pārstrādājamiem objektiem ir nepieciešams vien 15 – 17 bitu. Tātad, pat ļoti vienkārši dzīvās dabas objekti (šūnas, gēni) un vienkārši dzīvības procesi (mijiedarbības izvēle) ir informatīvi ļoti sarežģīti un visas dzīvības procesu detaļas vēl ir neizprotamas.

Varu tikai teikt: „malači” zinātnieki – „Santjago teorijas” izstrādātāji, jo viņi sagrāva vecos uzskatus, ka saprāts ir smadzeņu „produkts”, kuri gan vēl ir dzīvi lielākā sabiedrības daļā, jo tā vienkārši vēl nav izglītota mūsdienu atklājumos! Jāatgādina lasītājiem, ka „Zintniekā” bijušās vairākas Latvijas zinātnieku publikācijas par to, ka Zemē ir neredzami paslēptas daudzas enerģētiskas un informatīvas struktūras, kuru ietekme uz cilvēku un visām dzīvības formām, veidiem eksperimentāli ir pierādīta jau vairākās valstīs. Šo jomu pēta jauna zinātnes nozare – Enioloģija – enerģijas un Informācijas loma, mijiedarbība ar visu dzīvo.

Attīstības procesa rezultātā visā Pasaulē pēdējos 15 gados ļoti pieauga pētījumi par Saprātu un saprāta spēju izzināt Pasauli. Pasaulē notiek daudzas konferences, bet uz tām, šķiet, no Latvijas neviens nav bijis un tāpēc atliek pastāstīt vismaz pirms dažiem gadiem publicēto pētījumu rezultātus. Pasaulē pazīstamā krievu zinātnieka – ārsta Ernsta Muldaševa pētījumi Tibetā un Pasaulē parādīja, ka mūs priekšstati par liela izmēra struktūrām ir maz izzināti. Tāpēc, lai pilnīgāk izprastu zemē esošo elementāro struktūru (āderes), augstas enerģijas apļu saistību līniju veida Sistēmā (Zemes Spēka vietas = Svētvietas), Pasaules lielo Piramīdu tīkla saistību ar Kosmosā esošām struktūrām, mums vēl daudz jāstrādā.

 

Saprāta pētnieki „plauktiņos”

„Zintnieks”, Nr 3, 2005

Zinātnieki (pēc Pasaulē pazīstamā fiziķa Fritjofa Kapras, sk. „Dao fizika”, ”Slēptās saites”) pašlaik izšķir divu līmeņu apziņu:

1.”Primārā apziņa” ir saistīta ar elementārām izziņas, jūtības, emocionālām pieredzēm (augi, dzīvnieki, putni);

2. „Augstākās kārtas apziņa” ir saistīta ar pašapziņu, kas ir priekšstats par sevi, kas ir izveidojies evolūcijas ceļā – domājošs un reflektējošs (atbilstoši reaģējošs) subjekts.

Pagaidām vēl ir tālu līdz vienotiem zinātnieku priekšstatiem par cilvēka saprātu, tā pētīšanu un tāpēc uzskaitīšu galvenās zinātnieku grupas:

1. „Neiroredukcionisti” joprojām domā apziņu saistīt tikai ar neironu procesiem, to darbības mehānismu dziļu izpēti (Patricija Čerčlenda, Nobeļa prēmijas laureāts Frensis Kriks).

2. „Funkcionālisti” uzskata, ka apziņas (mentālais) stāvokli nosaka cēloņsakarības struktūras saites visā nervu sistēmā (Daniels Dennets) un plaši pētījumos izmanto modelēšanu, līdzību ar mākslīgo intelektu.

3. Salīdzinoši mazāka zinātnieku grupa sevi sauc par „Mistērieši”, kuri uzskata, ka apziņa ir visdziļākais noslēpums un to mēs nekad pilnībā neatklāsim savu aprobežoto spēju dēļ un tāpēc saprāta patiesā daba paliks mūžīgs noslēpums.

4. Neliela, bet strauji augoša zinātnieku grupa pieņem sarežģīto sistēmu teoriju un to apvieno ar personīgās pieredzes analīzi. Šo zinātnieku grupu sauc par „Neirofenomenologiem”. Zinātnes nozares – fenomenoloģijas uzdevums ir – pētīt cilvēka pieredzi kā fizikas jomu (Martins Haideggers, Moriss Merlou-Ponti u.c.).

Zinātne parasti iet savu attīstības ceļu un tas nav vienkāršs process, kā liecība tam lai ir izcilā matemātiķa un kosmosa pētnieka Rodžera Penrouza uzskats, ka apziņa ir kvantu fenomens (kvanti – enerģijas vilnis) un tāpēc… „mēs nesaprotam to, kas ir apziņa tāpēc, ka mēs daudz ko nesaprotam fiziskā Pasaulē”. To varam pieņemt arī kā skaistu angļu humoru!

Apziņas un saprāta pētījumiem ir veltītas daudzas konferences, bet zinātnieku publikācijas var caur Internetu atrast žurnālā: „J.of Consciousness Studies”.

Pēc pietiekoši plašas visu teoriju mūsdienu pētījumu uzskaitījuma man vistuvākā šķiet tā, kurai ir vismazāk piekritēju eksaktās zinātnēs – „neirofenomenologiem”, jo savā dzīvē un zinātnieka darbā esmu daudzkārt saņēmis saprātīgu informāciju pirms kaut ko par to esmu lasījis, studējis vai citādā veidā izzinājis, sajutis – a apriori zināšanas (a apriori – lat. pirms sajūtām). Arī šoreiz jau labi zinu, ka šī izvēle ir vistuvāk Patiesībai.

Pēdējos 40 gados daudzi zinātnieki – ārsti ir nopietni pētījuši cilvēka psihi, pieņemot, ka dažādas tās īpatnības nav slimības, bet, ka tās ir reālās dzīves situācijas un atbilstoša saprāta reakcija. Pasaulē viens no atzītākajiem jaunā virziena pētījumos ir Staņislavs Grofs („Nākotnes psiholoģija” u.c. grāmatas ir krievu val.). Viņš pierādīja, ka cilvēks un viņa saprāts ir sarežģīti strukturēts un tas satur saiknes ar visām uz Zemes esošām dzīvības formām, bijušām kultūrām, reliģijām, misticisma mācībām un to apzināšanās ir saistāma ar t.s. apziņas paplašināšanos jeb pārpersonības (transpersonālie) pārdzīvojumiem (piemēram, liela krīze ģimenē, valstī, traģēdija, klīniskā nāve, tikšanās ar NLO, u.c.) rada gaišredzību, tālredzību un apziņu par cilvēka Uzdevumu.

Šķietami pārdabiskās saprāta spējas – ekstrasensitivitāte (sevišķa jutība) un gaišredzība, to tagad spēj cilvēkā izsaukt: ar regresīvo hipnozi, ar holotropisko elpošanu (holos – vesels, trepein – virzība uz…), izmantojot harmonizējošās melodijas (dziesmas!), specifiskus magnētiskos laukus, Zemes enerģiju Spēka vietās, Piramīdu struktūrās, akmeņu likumus Svētvietās, spoguļu sistēmas u.t.t.. Tie ir maz zināmi procesi – saprāta un Zemes, kosmosa (cosmos – gr. – pasaules uzbūves likumi, kārtība) struktūru mijiedarbība.

Apziņa pēc S.Grofa pierādījumiem ir – esamības neatņemama īpašība, kas spējīga uz ļoti dažādiem darbības veidiem, ko nespēj veikt tikai smadzenes. Saprāts ir saistīts ar Visuma laukos esošo kosmisko apziņu, kas caurauž visu esošo un ir arī tā daļa.

Zinošie lasītāji ievēros, ka šeit ir faktiska sakritība ar Hermesa Trismegistija un Tota mācībām no Senās Ēģiptes kultūras, šeit ir saistība ar no Atlantīdas civilizācijas nākušām zināšanām.

S.Grofs pierādīja, ka katrā cilvēkā ir apziņas daļa, kas labi atceras piedzīvojumus pirms dzemdībām, dzimšanas procesu, ka ir apziņā priekšstati par dzīves beigām – t.s. miršanu un pāreju citā saprāta līmenī. Šīs cilvēka zināšanas ir aprakstītas, saglabātas dažādu seno kultūras tautu „Mirušo grāmatās”.

Pasaules zinātne jau 40 gadus ir informēta par pētījumiem saprāta zinātnes nozarē, kas sevi sauc – transpersonālā psiholoģija un šeit ievērojamākie zinātnieki ir S. Grofs, K.Vilbers, Č.Tarts, A. Mindels, S.Krippners, kuru grāmatas ir jālasa visiem, kas vēlas zināt mūsdienu līmeņa pētījumus vai grib rakstīt citiem par cilvēka saprātu. Šajos pētījumos ir pierādīts, ka bija ļoti kļūdaini priekšstati materiālistiskajos pasaules uzskatos (!), bet tikpat daudzas kļūdas satur vienas dievības sludinājumi – monoteistiskie uzskati par Pasauli (!). Atzīstot cilvēka saprātā ielikto radošo meklējumu dzinuli – dzirksti, mūsu Uzdevums ir izzināt Pasauli un tāpēc arī vienkāršam cilvēkam ir jāmēģina saprast to, ko zināja mūsu garīgie senči, ko jau ir izzinājuši zinātnieki Pasaulē par savu Māti – Zemi, par Pasauli, Visumu, Kosmosu, kura dzīvās dabas daļiņa esam mēs visi.

 

3.daļas beigas

2004-12-21 (Ziemas Saulgriežos!) Andris Ansis Špats

 

 

4. Saprāta un emociju pārņemšana (pārnešana) („Zintnieks”, Nr 4, 2005)

Psiholoģijas profesors Jans Stivensons rūpīgi izpētīja vairāk par 3000 gadījumu, kad mazi bērni spilgti atcerējās savu iepriekšējo dzīvi un tajā gūtās emocijas -„Children Who Remember Previous Lives”, VA, Universs. of Virginia Press, 1997.. Tulkojumā šī grāmata saucas: „Bērni, kas atceras iepriekšējās dzīves”, bet tā vēl nav Latvijā izdota). Izrādās, ka šādas atmiņas nav tikai Austrumu tautās, kur dzīvi un ir godā turami senās zināšanas par atdzimšanu – reinkarnāciju, bet arī Rietumvalstīs – ASV, Anglijā. Rietumvalstīs vecāki Baznīcas „mācību” ietekmē bērnus parasti par šīm atmiņām norāj, pieņem bērnu saprāta atmiņas par viņu fantāzijām. Atgādinu, ka relatīvi nesen kādi Baznīcas priesteri pieņēma „lēmumu” par reinkarnācijas tēmas aizliegšanu kristīgās mācībās, jo tas traucēja iebaidīt tautu ar viņu izdomāto elli.

Jans Stivensons rūpīgi pārliecinājās vai bērni nevarēja citādā ceļā iegūt informāciju par iepriekšējo dzīvi. Tad viņš eksperimentēja uz vietas, aizvedot bērnus viņu iepriekšējās dzīves vietā un pārbaudīja faktus, iespējamās emocijas. Tikai pēc vispusīgas pārbaudes bērnu stāstījums iekļuva Jana Stivensona datu bāzē. Raksturīgi, ka parasti šīs labi atminamās iepriekšējās dzīves bija neilgi pirms piedzimšanas, arī teritoriāli tās nebija pārāk tālu bijušas.

Interesants ir piemērs ar meiteni Thai Huen no Vjetnamas, kura stāsta, ka iepriekšējā dzīvē viņa piedzima 1980.g un vārds bija Luunga Tai Čuaņa, bet 7 gadu vecumā viņa mirusi. Sava ķermeņa apbedīšanas laikā viņa pie kapsētas ieraudzījusi kādu noskumušu sievieti, kurai viņas bijis ļoti žēl, tāpēc šī meitene nodomājusi, ka šī sieviete viņu mīlēs un „ielēkusi” šai sievietei klēpī – maisiņā viņas vēderā. Savukārt šo dzīvi stāstošās meitenes māte apliecina: viņai pēc 4 gadu laulības 32 gadu vecumā nav bijuši bērni un viņa ļoti bēdājusies par to. Kādreiz viņa tiešām braukusi gar bērna aprakstīto sādžu un tiešām redzējusi, ka tur apglabā mazu meitenīti, ļoti žēlojusi šo mazo dzīvībiņu, bet pēc dažām dienām sapratusi, ka ir stāvoklī. Šīs sievietes 4. bērns ir dēls, kurš arī atceras, ka iepriekš bijusi meitene un agri mirusi, tāpēc viņam patīk būt kā meitenei – kā meitene viņš uzvedas, nēsā meitenes drēbes un auskarus.

Pamatots ir jautājums – vai homoseksuālisms bieži nav sekas no iepriekšējā dzīvē neizdzīvotām emocijām?

Otrs zīmīgs piemērs ir no Kambodžas, kur kaujā 1971. g. krita zaldāts Meungs Dims. Citā ģimenē auga Čans Bross un viņš vienmēr atcerējās savu iepriekšējo Meunga Dima dzīvi, bijušo sievu – atraitni Vongu un 3 bērnus. Jau 14 gadu vecumā Čans Bross savam tēvam izprasīja atļauju apciemot savu „atraitni”. Pēc ilgas un pārliecinošas faktu un sīkumu pierādīšanas jaunais „kavalieris” pierunāja atraitni apprecēties ar jaunekli, kurš atceras visus viņu pirmās kopdzīves sīkumus.

Raksturīgi ir fakti, ka atdzimušie bērni ne tikai atceras visus dzīves sīkumus, kas liecina par saprāta un emociju saglabāšanos, bet viņiem ir arī visas iepriekšējās personas dzimumzīmītes un to salīdzināšana ļauj viegli atpazīt atdzimušo personu. Bieži sāpoša vieta, kādi pigmenta laukumi var būt kā liecības no iepriekšējās dzīves. Tātad, paruna, ka cilvēks ar daudzām dzimumzīmītēm ir laimīgs, ir izprotama tādejādi, ka viņam ir bijuši emocijām bagāti iepriekšējie mūži.

Zīmīgu piemēru analizējis Pasaulē ievērojams cilvēka saprāta pētnieks Roberts Monro (R.Monro „Pēdējais ceļojums” 2003., kr. val.), jo 1989 g. Virdžīnijā ASV pēc viņa projekta uzcēla Monro institūtu, bet gadu vēlāk viņa brālis ekskursijā Eiropā konstatēja, ka pilnīgi līdzīgs ēkas tornis ir bijis uzcelts Skotijā 1151 g., ko cēlis Roberts Munro. Jau iepriekš Roberts Monro zināja, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm viņš esot bija arhitekts un daudz būvējis 12.g.s. Eiropā, bet, ka varētu vēl saglabāties kāda ēka un ka Eiropas vēsturē ir pat viņa uzvārds – to gan viņš nebija iedomājies.

Šie fakti rāda, ka mūsu garīgā radniecība un attīstība atdzimšanas ceļā nav iedomājama tikai vienas nācijas, vienas tautas robežās, kas faktiski ir nacionālistisko uzskatu noliegums.

 

5. Monro institūta pētījumi

par cilvēka saprāta ceļojumiem („Zintnieks”Nr 4.,2005.g.)

Pēdējos gados ir lasāmas dažādas publikācijas, kurās cilvēki apraksta kā viņi atstājuši savu ķermeni guļam un paši devušies apraudzīt apkārtni, bet ceļojuma beigās viņi atgriezušies ķermenī. Šo parādību pieredzi dēvē arī par „astrāliem ceļojumiem”. Šādu aprakstu periodiskos žurnālos ir daudz, jo šī tēma ļoti interesē lasītājus. Šiem rakstiem ir viens trūkums – tiem nav objektīvi otrās kontakta personas pierādījumi, nav trešās – neitrālā novērotāja liecības, nav iespējams šos pieredzes eksperimentus atkārtot, kas ir zinātniskās datu ieguves nosacījumi.

Roberta Allana Monro spējas un pētījumus ir pārbaudījušas kompetenti medicīnas un psihisko pētījumu centri ASV. Pozitīvi un ļoti augstu R.Monro pētījumus vērtē Pasaulē pazīstami transpersonālās psiholoģijas zinātnieki Staņislavs Grofs, un Čarlzs Tarts. Man kā zinātniekam ir labi izprotama Monro institūta darbība, par kuru katrs Internetā var lasīt http://www.monroe-inst.com/. Raksturīgi, ka R. Monro savus ārpus ķermeņa (astrālos) ceļojumus sāka kādas ārējas enerģētiskas būtnes ietekmē jau 1958. gada beigās (!). Piedzīvojums bija pārsteidzošs – redzēt sevi guļam, bet pašam būt pie pilnas saprašanas un apziņas, spējot pacelties un kustoties telpā kā īstajam Robertam Monro. Visi mēģinājumi šajā jaunajā esamības „stāvoklī” kādu priekšmetu satvert gan bija veltīgi, jo „roka” brīvi izgāja cauri priekšmetiem, tikpat viegli viss „jaunais ķermenis” varēja iziet cauri sienām, bet „satiktās” personas nekādi nereaģēja uz Monro uzmanības pievēršanas mēģinājumiem. Katram no mums šāds piedzīvojums izsauktu pilnīgu nesaprašanu, bailes no neziņas un apjukumu, jo šī situācija nemaz neatbilst mums visu mūžu mācītam. R.Monro griezās pie labi pazīstama drauga – psihiatra pēc padoma, kurš izrādījās ļoti gudrs un tālredzīgs. Viņa padoms bija, ka būtu laimīgs, ja šādu piedzīvojumu varētu izmēģināt pats savā dzīvē, ka šī pieredze arī ir reālās Pasaules parādība, ko nedrīkst ignorēt, bet tā ir jāizpēta (fenomenoloģija!). Iespējams, ka šī pieredze varētu būt ārkārtīgi svarīga priekš visas cilvēces, lai mēs labāk saprastu – kas īsti ir cilvēks un kāds ir viņa Uzdevums šai dzīvei. Ārsti – psihologi vairākkārt palīdzēja Roberta.Monro un viņa sievas Ennijas radītā institūta pētījumos, kas rāda, ka mūsu Latvijas apstākļos tāda uzticēšanās zinātniekam būtu maz iespējama, jo ticami, ka mūsu ārsti R.Monro „ārstētu” psihiskā slimnīcā, līdzīgi Latvijā vēl nesen „ārstēja” citādi domājošo Jāni Kalnu (pēc kādas nožēlojamas Valsts iestādes ierēdņa norīkojuma!).

Roberts Monro, kā jau zinātnieks ir pieradis, visus piedzīvojumus un novērojumus pēc atgriešanās ķermenī rūpīgi fiksēt atskaites veidā, „ceļojumos” satiktām personām zvanīja lai pārliecinātos, ka „redzētā vietā” viņas tiešām tur bija un novēroto tiešām darīja. Bieži izrādījās, ka meklētā persona nebija gaidāmā vietā (piemēram, slimības gultā, bet atradās pagalmā un devās pastaigā), tāpēc šie pārbaudes fakti bija ļoti pārliecinoši. Palēnām Roberts Monro izpētīja to neredzamo Pasaules daļu, ko viņš nodēvēja par „šeit un tagad”, kas ir lielākā vai mazākā mērā saistīta ar mūsu acīm redzēto materiālo pasauli. Vēlāk Monro piedzīvojumi sākās citās „sfērās”, kur nebija kādu zināmu, saprotamu sakarību ar mums zināmo gaismas ātrumu un materiālo Pasauli. Šīs pārejas uz arvien tālāk no materiālās pasaules esošām „jomām”, „sfērām” notika attiecīgi iemācoties mainīt esamības „fāzi”, ko varam iedomāties kā mēs griežam radioaparāta rokturi lai „pārietu” no vienas raidstacijas uz citu. Patiesībā ar šo darbību mēs pārskaņojam aparātu uz citu rezonanses frekvenci un tā mēs it kā nonākam citā stacijā, kur redzam, dzirdam visu notiekošo, ko visumā pārraida TV, radio. Līdzīgi kā radioaparātā, R.Monro iemācījās sevī radīt attiecīgas frekvences, „fāzējumu” un tādejādi varēja nonākt mērķtiecīgi vēlamajā garīgās Pasaules koordinātēs (Astrālās Pasaules jomā).

Izpētot cilvēka saprātam pieejamās „sfēras”, apgabalus R. Monro izveidoja šo „ceļojumu” koordināšu sistēmu – līdzīgu kartogrāfijas sistēmai, kas vēlāk ļāva arī citiem doties un nonākt noteiktā vietā un veikt konkrētus uzdevumus, tādejādi iegūstot atkārtojamus datus caur dažādu personu novērojumiem, piedzīvojumiem citā pasaules struktūrā – Garu Pasaulē. Visus kolektīvi iegūtos faktus dokumentējot un apstrādājot tika iegūtas jaunas atziņas – līdzīgi kā visās zinātnes nozarēs.

Plašiem izpētes mērķiem 1972.g. R.Monro izveidoja speciālu pētniecības institūtu (atrodas Faber, Virginia, ASV), kurā uz apmācībām un eksperimentāliem ārpus ķermeņa ceļojumiem ieradās simtiem entuziastu no dažādām Pasaules valstīm. Paātrinātai apziņas pārejai no materiālās pasaules uz ārpus ķermeņa stāvokli šeit izmanto R.Monro izstrādātu un 1975.g. patentētu skaņas metodi „Semi-Sync” (2006.g. mūsu saimniecība varēja iegādāties šo programmu pētījumiem Latvijā). Tā saskaņo – sinhronizē cilvēka labās un kreisās smadzeņu puslodes darbību, tām nonākot it kā dziļā miega stāvoklī, bet apziņa pilnībā kontrolē situāciju.

Monro izdotās grāmatas ASV ātri kļuva bestselleri, sevišķi uzņēmēju un inteliģences aprindās. Pirmā grāmata bija „Ceļojumi ārpus ķermeņa”- 1971.g., (atk.1977.g.) kas iznāca pēc 12 gadu novērojumiem! Otrā – „Tālie ceļojumi”- 1985.g. – tikai pēc 13 gadu ilga institūta darba apkopojuma! Pēdējā – „Pēdējais ceļojums” iznāca 1994.g., kas bija 22 g institūta darba rezultāts! Mums pieejamāki ir „Sofijas” izdevniecības šo grāmatu tulkojumi krievu val. 2002.- 2003.g.. Ievērosim, ka Reimonda Mūdija populāro grāmatu „Dzīve pēc dzīves” izdeva 1975.gadā, kad jau 3 gadus strādāja starptautiskais Monro institūts, kad jau 4 gadus kā bija iznākusi pirmā R.Monro grāmata, bet… R.Mūdijs nekur pat nepiemin R.Monro tiešos pētījumus .

Mums svarīgi ir salīdzināt Monro pētījumus un daudzu rezultātu līdzību ar Latvijā kopš 1996.g. pieejamām T.Lobsanga Rampas grāmatām, kuru oriģināli angļu val. iznāca aptuveni 1963-1972 g.. Tās ir par Tibetas mūku mācībām par Pasaules uzbūvi un astrāliem ceļojumiem. L.Rampa pamatoti kritizē pašreizējos Tibetas garīgos vadoņus, tāpēc saprotams ir fakts, ka tie savukārt izliekas neko nezinām par L.Rampas grāmatām. R.Monro eksperimentāli pierāda l.Rampas aprakstītos astrālos ceļojumus (austrumu mācību termins) jeb mums pieņemamos „saprāta ceļojumus ārpus ķermeņa” un daudzkārt paplašina mūsu zināšanas par Pasaules uzbūvi tieši no rietumnieciskā redzes punkta un domāšanas veida. Raksturīgi, ka R.Monro nekur savos eksperimentos neatsaucas uz T.L.Rampas grāmatām, kādām citām Austrumu ezoteriskām mācībām, tātad tās viņam nebija zināmas vai viņa pētījumos tās nederēja kā padomdevējas.

Zinātkāriem būs interesanti uzzināt, ka jau 1839.g. vācu eksperimentātors G.V.Davs atklāja, ka cilvēks spēj sajust frekvenču starpību starp skaņu ko sadzird labā un kreisā auss. Ja vienā auss ienāk skaņa 920 Hz, bet otrā -900 Hz, tad galvaskausā rodas rezonanses frekvence 20 Hz, ko auss nespēj sadzirdēt. Vēlāk – 20.g.s. neirofiziologi reģistrējot smadzeņu darbības izstarotās frekvences konstatēja tās ir diapazonā no 0,1 Hz līdz 42 Hz, kuras nosauca par teta, alfa, beta viļņiem.

Izmantojot šādi izmainītas skaņas, ko sauc par binaurālām skaņām, ritmiem, visai spēcīgi var ietekmēt smadzeņu pusložu darbības sinhronizāciju un radīt kādas vienas frekvences rezonansi. Attiecīgi tiek ietekmēta smadzeņu mērķtiecīga darbība, ko parasti cilvēks pats nemaz nespēj, piemēram, gaišredzība, spēja ļoti labi ko atcerēties, utt.. R.Monro patentos ir izmantoti G.V.Dava atklājumi, bet R.Monro patenti ir precīzi atrastās binaurālo ritmu frekvenču kombinācijas

 

Kā īsumā novērtēju R.Monro pētījumus? R.Monro atklājumi, manuprāt, ir ļoti nozīmīgi cilvēcei:

• pirmkārt, te ir jauni zināšanu sistēmas pamati par Pasauli,

• otrkārt, Monro pilnīgi sagrāva t.s. „materiālistu uzskatu sistēmu” par cilvēka Gara dzīvi,

• treškārt, graujoši un satricinoši viņa eksperimentālā pieredze ietekmē reliģijas,

• ceturtkārt, daudzi atklājumi parādīja, ka mūsu priekšstati par cilvēku ētiku un sabiedrības normām ir nepamatoti.

Tātad, R.Monro institūta pētījumu izplatībai Pasaulē varētu būt daudz pretinieku, kuri vēlas tos vismaz uz laiku noklusēt.

„Zintnieka” uzticīgajiem lasītājiem es uzticos un ceru, ka Jūs tiksiet pāri jauno zināšanu nestajam veco priekšstatu satricinājumam, jo mēs jau zinām, ka priekšstati ir dvēseliski, emocionāli, iesaistīti materiālā ieinteresētībā. Priekšstati ir varas struktūrās, grupās, institūtos vai citādi radīti pieņēmumi kādā sabiedrības grupā, kurā ir patiesības sajaukums ar nezināmo. Sev es stādu Uzdevumu – mazināt nezināmo un vairot Patiesību. Ja Patiesība mūsu apziņā graus kādus priekšstatus, priekšstatu sistēmu tad tas jau būs katra paša izziņas procesa rezultāts (tā ir dzīve – veco sagraujot celt tur jauno!).

 

Galvenie Roberta Monro institūta pētījumu rezultāti

Kas ir cilvēka apziņa? („Zintnieks” Nr.5., 2005.g.)

Pamatojoties uz daudziem eksperimentiem un R.Monro saņemtiem skaidrojumiem no viņu vadošām būtnēm cilvēka apziņa un citas apziņas struktūras nav materiālas pēc savas dabas un tāpēc apziņa nav atkarīga no laika un telpas. Tāpēc Monro varēja savā saprātā pārvietoties ātrāk par gaismas ātrumu. Mums nesaprotama šķiet situācija, ka Monro ceļojot ārpus ķermeņa pats nonāk senā romiešu cīņas laukā, kurā redz mirstam kādu jaunu romieti. Šis jaunietis jau piecēlies kā garīgā būtne virs guļošā karavīra, bet to nesaprot, ka ir jau ārpus ķermeņa tāpēc viņš cenšas cīnīties ar pretiniekiem. Tikai R.Monro aizraujot šo priekšteci no kaujas lauka, situācija atrisinās. Citādi būtu iespējams, ka tūkstošiem gadu šeit jaunie karavīri kā bez miesas būtnes vēl cīnītos savstarpēji. Vēlāk – ļoti tālā nākotnē – pēc 3000 gadiem šī jaunā karavīra būtība – saprāts būs kā daļiņa no nākotnes Monro, kuru tad kādā Garu Pasaulē jau sauks par Ašaņinu.

Pēc apziņas atbrīvošanās no fiziskiem ierobežojumiem (no ķermeņa) tā pārvietojas uz to vidi, ko rada katras apziņas enerģētiskas matrices, kura atbilst tai pēc sarežģītības un attīstības līmeņa (sava apziņu sabiedrība). Šis process nav atkarīgs no pārliecības, priekšstatiem vai domām, mācībām, kas apgūtas īslaicīgi atrodoties telpā un laikā – fiziskā ķermenī (dzīves laikā). Patīk tas mums vai nepatīk, bet ir pierādīts, ka saprāts turpina eksistēt arī pēc fiziskās pasaules atstāšanas un nonāk, pēc mūsu priekšstata, tam piemērotā vidē un situācijā.

Saprāts piemīt visām ogļūdeņražu veida organiskām dzīves formām kā kāda darbīga enerģija, kas cilvēka civilizācijai vēl jāizprot.

Saprāts kā organizēta enerģētiska substance nonāk bērna ķermenī jau pirms tā dzimšanas un pamet to nāves brīdī.

Saprāts aizejot no ķermeņa ir vairāk attīstītāks kā bērnam dzimstot un pārejas brīdī (cilvēkam mirstot) tam nav bēdu vai baiļu izjūtas.

Miega laikā katra cilvēka saprāts iziet no ķermeņa, ko var dēvēt par „izeju no fāzes”- ārpus laika un telpas. Dziļa miega laikā „delta – miega fāzē” apziņa pilnīgi atstāj fizikālo pasauli, kurā ķermenis darbojas autonomā (pats savā – atsevišķā) režīmā, bet nepieciešamības situācijā tas var momentāni atsaukt saprātu atpakaļ („sudrabotās saites” efekts). Diemžēl, lielākā daļa cilvēku dažādu apstākļu dēļ nevar atcerēties sava saprāta pieredzēto naktīs. Tātad, pārāk daudz ir liecību, ka mūsu šķietami lielītās smadzenes un domāšanas „aparāts” ir vien līdzeklis lai saistītos un visu jauno uzzinātu no mūsu reizē ar dzīvību saņemtā saprāta, kas turpinās savu darbību un „saprāta dzīvi” arī pēc mūsu šķietamās nāves (ko nepamatoti uzskatām par visa beigām). Precīzāk, mūsu priekšstats par nāvi – kā kaut kādām „beigām” ir visai tāls no patiesības, jo galvenā cilvēka daļiņa – saprāts turpinās savu darbību, bet citā – ne šajā trīsdimensiju materiālā pasaulē, ne gaismas ātruma noteiktā laika koordinātē.

Cilvēka apziņas iziešanu no ķermeņa var veicināt ar R.Monro izstrādāto paņēmienu kompleksu un to var vadīt mērķtiecīgi. Izejot no ķermeņa cilvēks sevi pilnīgi apzinās kā cilvēku, sevi saredz, bet nevar neko satvert, nevar citādi pievērst materiālā pasaulē palikušās būtnes uzmanību, izņemot atsevišķus „redzošos”.

Apziņai ir izšķiramas vairākas attīstības pakāpes. Augi eksistē no 1. līdz 7. apziņas līmenim, dzīvnieki – no 8. līdz 14. līmenim, cilvēks sākas ar 15. apziņas līmeņa līdz 21. līmenim. Tālāk cilvēka apziņa var attīstīties tikai atmetot ķermeni un pēc nāves var nonākt no 22. līdz 28. līmenim. Līdz 28. apziņas līmenim cilvēks attīstās caur dzīves pieredzi (iemiesojoties uz Zemes), bet tālākā attīstība notiek ārpus materiālās telpas un laika – līdz 49 apziņas līmenim. Tādejādi izveidojas 7 apziņas grupas, katrā pa 7 līmeņiem. Pirmās 3 apziņas grupas atbilst fiziskai matērijai (augi, dzīvnieki, cilvēki), bet 4. grupa (22.. – 28. līmeņos) ir kā mūsu apziņas tilta stāvoklis, kurā mēs varam izvēlēties – vai doties uz materiālo Pasauli un piedzimt kā bērns, sagaidot vēlamo laikmetu un vietu uz Zemes. Lai attīstītos no 22. apziņas līmenim līdz 28. līmenim kādam var paiet tūkstošiem zemes dzīvju, bet citiem tikai dažas – tāpat kā skolas kursa apguvē katram iet citādi.

Augstākā saprāta attīstības līmeņa (28. līmeņa) cilvēki pēdējā Zemes dzīvē nekļūstot par publiski redzamiem, jo viņi visbiežāk izvēlas laukus, nomaļas vietas, klusumu, tīru dabu, strādā vienkāršus amatus. Bēdīgi, ka arvien pārpildās materiālajai Pasaulei vistuvākais saprāta līmenis (22. līmenis), jo arvien vairāk tur paliek būtnes, kas nesaprot, ka ir jau mirušas un nepieņem nekādu augstāko būtņu palīdzību pārvietoties augstāk. Šeit daudz ir dažādu materiālo interešu pārņemti cilvēki, kuri nepieņem ziņu par atrašanos citā sfērā, sevišķi daudz salasās to, kuriem viss dzīves mērķis ir tikai sekss. Viņi veido veselu zonu, kur tie kā tārpveidīgi cilvēku ķermeņi čupojas, cenšoties nemitīgi gūt baudu. Tas var turpināties gadu tūkstošus. Zīmīgi, ka dažos citos informācijas avotos ir ziņa par astrālo pasauļu tīrīšanas programmu no Augstākām Būtnēm, nepieļaujot turpmāk uz Zemes iemiesoties zema līmeņa saprātam. Zinātnieki no Pasaules ziņo, ka arvien vairāk dzimst t.s. „indigo bērni”, kuru aurā pārsvarā ir tumši zilā, indigo krāsa, kas liecina par ļoti augsta līmeņa saprātu bērnā.

Raiba ir saprātu „sabiedrība” kas vēlas kļūt par cilvēkiem. Ir izveidojušies pat augsta pieprasījuma reģioni pasaulē, kur dvēselei (saprātam) jāgaida rindā. Mums pavisam grūti ir saprast, ka par cilvēkiem vēlas kļūt ļoti dažādas saprāta formas no dažādām civilizācijām, pat ne no mūsu Visuma, ne no mūsu laika un telpas ar mērķi – iziet Zemes dzīves skolu. Zināms, ka tas ir saistāms ar cilvēka unikālo iespēju sevi pilnveidot dzīves laikā, cilvēkam esošo brīvo gribu un plaša spektra emociju iespējām uz Zemes. Šīm būtnēm pirms došanās uz Zemi un kļūstot par cilvēkiem ir jāizpilda pat speciāls formulārs, jāpieņem saistības, piemēram, jāaizmirst iepriekšējās zināšanas.

Kā labs piemērs ir zēns Boriska no Volžskas, kurš pašlaik ir 8 gadus vecs un viegli žurnālistiem stāsta kā ir uzbūvēti un darbojas NLO, viņš atceras Mū kontinenta (Lemūrija) nogrimšanu okeānā pirms 35 000 gadiem, u.c. senās vēstures faktus, par ko vēl zinātnieki strīdas. Šis zēns mīl atrasties turienes Zilos kalnos, kur ir spēcīgas magnētiskās anomālijas, bet viņam tās netraucē. Visas skolas mācības viņš vienkārši jau zina, atliek tikai uzdot jautājumus. Izmeklējumi rāda, ka šīs zināšanas zēns nav ieguvis lasot žurnālus vai dzirdot to no apkārtnes cilvēkiem. Interesanti, ka viņš Zemes dzīvē esot ieradies ar mērķi palīdzēt cilvēcei pārdzīvot 2008.g. un 2012.g. iespējamās lielās krīzes. Tas liecina, ka arī viņa saprāts pārvalda (izmanto) spējas būt ārpus gaismas ātrumu pasaules.

Visos augstāka saprāta līmeņos – sākot ar 23., kur vairs neeksistē materiālie ķermeņi (22 un tālāk), valda noteikta kārtība un dvēseles (Gaismas Būtnes) tur pilda konkrētus uzdevumus, turklāt arī reliģiju pārstāvjiem ir savas organizējošās struktūras, bet vērojot kopējo dvēseļu kustību uz „augšu”, uz „galīgām mājām” un atpakaļ, pētnieki konstatē, ka reliģiju grupām ir savi sānceļi – novirzes no galvenā dvēseļu maršruta. Piemēram, eksistē kāda vieta, ko iepriekšējie saprāti ir izveidojuši kā Parku, kurā nonāk cilvēki pēc pārejas (nāves). Tālāk ar šiem jaunatnācējiem nodarbojas speciāli apmācītas būtnes, kuras izskaidro situāciju. Pavadoņi aizvada jauno pienācēju uz katram patīkamāko vietu un sabiedrību, atrod bijušos draugus, ģimenes locekļus, arī no iepriekšējām dzīvēm (varam teikt mums saprotami – katrs nonāk savā dvēseļu grupā – radniecīgā un draudzīgā).

R.Monro un citi novērotāji raksta par daudzu pasauļu kuģiem, kas atrodas 4 dimensiju telpā ap Zemi jo tie gaida 87 miljonos gados reizi dažādos Visumos novērojamu procesu – Zemes lēcienveidīgu pāreju augstākā apziņas un enerģijas līmenī, par ko pat Augstākam Saprātiem nav plašākas informācijas (Visumā nebijis eksperiments!). Mūsu priekšstatos tā būs jaunas enerģijas veida rašanās. Iespējams, ka cilvēce sevi ievedīs strupceļā – dabas resursu iznīcināšanā un dabas atjaunošanas spēju iznīcināšanā. Tad daudzie NLO „savāks” attīstītākos saprātus no augstākiem līmeņiem un aizvedīs uz citu realitāti, citās dimensijās un 3 dimensiju Zeme zaudēs civilizāciju, bet pārējā Daba turpinās evolūciju no šīs cilvēka civilizācijas radītās situācijas. Man zīmīga šķiet šī izklāsta sakritība ar Nostradamusa šifrēto – pēc 1500 gadiem cilvēki kā materiāli ķermeņi visi pametīs Zemi… Iespējams, ka tas ir saistāms ar informāciju kad cilvēce pilnībā atstāšot „šo Pasauli” (3500.gadā), tātad tā varētu būt visas Zemes pāreja 4 dimensiju telpā, atstājot Zemi 3 dimensiju telpā augiem un dzīvniekiem un sev (mūžīgai Garīgai būtnei) kā ekskursiju vietu (tie būs nākotnes cilvēku Garu astrālie ceļojumi uz Zemi!).

Augstākie Saprāti Monro institūta pētniekiem ir teikuši, ka arī redzētās nākotnes ainas ir tikai ar kādu varbūtību, jo paši ir pārliecinājušies par iespēju doties cilvēces pagātnē (t.i. materiālās pasaules pagātnē) un tur ietekmēt iespējamo negatīvo nākotni. Zīmīgi arī ir tas, ka ziņkāre un interese nav tikai cilvēku saprāta īpašība, bet tieši šīs īpašības šurp dzen daudzu pasauļu pārstāvjus!

Pavisam citas jomas zinātnieki starptautiskā konferencē ”Apziņa un fiziskā realitāte” 1999.g. Maskavā no dažādu zinātņu nozaru uzskatiem apsprieda mūsdienu zināšanas par apziņu. Bioloģijas zinātņu doktors S.I.Repjevs pierādīja, ka katrs dzīvais dabas objekts ir ar enerģētiskā lauka struktūru, kas satur informāciju par organisma attīstību. Katra cilvēka energo informācijas (EI) struktūra ir savstarpējā saistībā ar apkārtnes EI struktūrām, planētas un Visuma EI struktūrām.

Krievijā veikti jutīgi viļņu funkciju pētījumi ar šķidro kristālu signālu devējiem (akadēmiķis F.J.Šipunovs), kur katra funkcija faktiski bija kāda enerģētiski – informatīva būtne ( +,- attiecībā pret citiem bioloģiskiem objektiem, piemēram, cilvēku. Mērījumi parādīja, ka var atrast konkrētas dēmoniskas būtnes ar (-) ietekmi, kas mēdz „pielipt” cilvēka aurai. Tās „pielīp” konkrētiem cilvēkiem ar vāju paša auru, vāju pārliecību (t.s. cilvēki bez dvēseles), kurus dēmoni sāk vadīt, ietekmēt. Šīs dēmoniskās būtnes var ieraudzīt arī ar Kirliāna fotografēšanas jaunāko tehniku palīdzību.

Par Pasaules radīšanu

Saprātīgās būtnes Monro institūta pētniekiem ziņo, ka sen atpakaļ kādas daļiņas saplūstot saprata, ka var apmainīties ar informāciju, šādu saprātīgu sabiezinājumu bija daudz. Šie Saprāti radīja 3 dimensiju telpu, tajā Zemi, dzīvniekus, cilvēkus, eksperimentēja ar to Saprātiem. Arī paši Augstie Saprāti sevi attīstīja, bet tie nav mūžīgi, jo sevi var iznīcināt, radot savā vietā vēl augstāku, attīstītāku Saprātu. Šie Augstākie Saprāti ir viņu priekšstatos tepat mums blakām, jo tie var pārvarēt, vadīt procesus miljoniem gaismas gadu attālumā. Mums svarīgi ir zināt, ka šādu Augstāko Saprātu grupu ir daudz, attiecīgi arī to radīto parasto – attīstībā esošo saprātu miriādes ir bezgala daudz – ne tikai cilvēkos esošais saprāts. Te redzam dažādo reliģiju (monoteisms – mācība par vienu Dievu) aprobežotību.

Līdzīga informācija lasāma daudzās NLO pētnieku grāmatās, kas ir saņemta kontaktos ar NLO esošām būtnēm, „kanalēšanas” un atklāsmju veida kontaktos.

Tas ir pilnīgi pretrunā ar dažādu reliģiju sludinājumiem par viņu priekšstatos esošo vienīgo Dievu, bet mācībām par vienīgo Dievu ir svarīga loma šo ticīgo cilvēku psihes stabilizācijā, aizsardzībā, neļaujot tajā ienākt kādai patiesības dzirkstij.

Cilvēku saprāts, tātad, ir radies mērķtiecīgā eksperimenta ceļā, kas pēc būtības tiek turpināts, bet tuvākajā 1000 -1500 gadu periodā ir gaidāms šī eksperimenta galīgais rezultāts, ko no Zemes cilvēces gaida arī daudzu citu Pasauļu civilizācijas.

Zīmīgi, ka apceļojot pazīstamas vietas tālā nākotnē, Monro konstatē, ka pēc 3000.gada uz Zemes vairs nav atsevišķu valstu, jo …”tās vairs nav vajadzīgas”.

 

Sākotnes meklējumi ( „Zintnieks”, Nr 6, 2005.)

Katram no mums ir svarīgi zināt, kas mēs esam – vai tiešām tikai savas mātes un sava tēva bērns? No kurienes nāk bērnības atmiņas par pagātni un zināšanas par tālo nākotni? Kāpēc pirmos dzīves gadus mums tik grūti ir pieņemt apkārtējā sabiedrībā valdošo „neprātu” un ačgārnības, ko „diktē” mūsu bērna saprāts? Kāpēc daudziem ir priekšstats par tālo Dzimteni, kuru mēs ar ilgām meklējam zvaigznēs? Kāpēc mēs sabiedrībā esam tik ļoti dažādi, ka uz daudziem pat elementārā loģika neiedarbojas? Kāpēc cilvēku sabiedrībā daudzi ir ļaunāki (ļaunums sabiedrībā rodas jau tad, ja kāds citam ko atņem – sk. Aristoteli) par zvēriem, kas vienmēr ievēro Dabas likumu – „nekaitē bez vajadzības”? Kāpēc kādi cilvēki pilnīgi apzināti iznīcina Dabu tikai dažu simtu latu dēļ, jo tādejādi kaitē visai cilvēcei? Katram, kam ir kaut reizi gadījies piedzīvot materiāli nepamatotu izglābšanos, vai citādu savādu pieredzi, kā arī reizēm loģiski nesaprotamu – mīklainu notikumu attīstību, rodas pamatotas šaubas par viņam pierasto priekšstatu sistēmu, jo viņš sāk „atcerēties” patiesās zināšanas par Pasauli.

Līdzīgi jautājumi 30 pētījumu gados radās arī Robertam Monro un konspektīvas Gaismas būtņu atbildes varētu arī mums palīdzēt.

1. Katra cilvēka Saprāts aizejot no Zemes dzīves nonāks citā Gaismas Būtņu kontrolētā līmenī un tur pildīs noteiktus uzdevumus, jo šeit tāpat kā zemes cilvēku dzīvē Tur ir noteikta kārtība, struktūra un katrai būtnei ir savi Uzdevumi.

2. Galvenie traucējumi cilvēka saprāta attīstībā ir saistāmi ar bailēm un neticību, neuzticēšanos Gaismas Būtņu „smadzeņu centram”, no kura viņš saņem pat ļoti gudrus padomus, bet šo „centru” cilvēku sapratnē var dēvēt arī par Izpildu Komiteju.

3. Izpildu Komiteja pieņem lēmumu par katras būtnes tapšanu par cilvēku, izvēlās vietu, laiku, izveido DNK, kurā ņem daļu no materiālās pasaules un pievieno daļu no sevis (Gaismas Būtnes). Nosūtot šo radīto būtni uz Zemi konkrētā auglī rodas cilvēks, kas ir reizē arī daļa no „Izpildu komitejas” Gaismas Būtnēm (Tēvs), par kuras darba daļiņu kļūs arī katrs cilvēks pēc dzīves izbeigšanas uz zemes.

4. Gaismas Būtnes katrā cilvēkā iegulda: personību, atmiņu, pieredzi, saprātu. Līdzīgi uz Zemes darbojas arī citas augsta Saprāta struktūras, bet tās vadās no viņu kopnē esošām dzīvju pieredzēm – fizikālā pasaulē un nefizikālās pasaulēs. Dažas Saprāta sistēmas izmanto arī augstāko dzīvnieku pieredzi, viņu saprātu, piemēram, bezgalīgo uzticību un mīlestību dodot saimniekam. Šādi sākotnējie jeb vadošie Saprāti uz Zemes var būt tūkstoši, attiecīgi veidojas arī tiem raksturīgas cilvēku kopas, kuras atrodas daudzās tautās. Tātad, saprātu grupām, kopām neeksistē robežas – cilvēku izdomāto un radīto valstu robežas.

5. Pirmos dzīves gadus Gaismas Būtnes uztur ciešākus kontaktus ar bērnu. Šajā darbībā piedalās vairākas būtnes (mēs – cilvēki tās pašlaik saucam par Sargeņģeļiem, jo atceramies to gaišo oreolu. Piezīme A.Š.), kas šīs rūpes samazina, kad pārsvaru ņem vecāki, radi. Bērni iemācās klusēt par to, ko viņi zināja, zina un sāk runāt tikai to, kas ir pieņemts šajā sabiedrībā. Tad fizikālais bērna kontakts ar Gaismas Būtnēm vājinās, bet tās turpina savu aizbilstamo novērot – glābt vai citādi ietekmēt nepieciešamības gadījumos.

6. Gaismas Būtnes un arī cilvēka nemateriālā daļa (Dvēsele, Saprāts) nav ierobežoti ar laiku, var brīvi pārvietoties vēsturē un tāpēc atbildīgo Gaismas Būtņu palīdzība cilvēkam vienmēr būs savlaicīga, bet ja tāda neseko, tad ir pieņemts viņu lēmums par „mācības sniegšanas nepieciešamību”, jo caur ciešanām cilvēks mācās.

7. Kalpošana cilvēcei ir katra attīstīta Saprāta Uzdevums un tas ir saprotams kā kalpošana sev – savam Augstākajam ES, jo cik pilnīgs būs cilvēces saprāts, tik perspektīva ir arī Augstāko Saprātu attīstības nākotne. Tāpēc nekas nevar būt svarīgāks par Dabas saglabāšanas un attīstības uzdevumu, jo cilvēces materiālās ieinteresētības dzinulis (saprāta dzīvnieciskā daļa) ir pievedis visu Pasaules dzīvību pie pašiznīcināšanas sliekšņa. Šo faktu jau saprot daudzi zinātnieki, bet politikāņu domāšana ir vēl tālu pagātnē.

8. Augstāko Saprātu un Gaismas Būtņu attīstības līmeni sasniedzot, katrs cilvēka Saprāts ir uzkrājis grandiozu enerģiju no dzīvju laikos pārdzīvotām mīlestībām, kas kalpos par varenu avotu tālākai Pasauļu attīstībai. Cilvēks mīlestību izjūt pārdzīvojot sāpes un baudu un no šīm pretējām emocijām rodas vienotība kā mīlestības enerģija – attīstību radošais spēks ne tikai uz Zemes, bet arī citos Visumos. Tāpēc varam teikt, ka svarīgākais ko cilvēks aiznes citās Pasaulēs pēc savas aiziešanas no Zemes dzīves ir – emociju krājums, pārdzīvotās emocijas.

9. Katram cilvēka Saprātam ir savi dublieri uz Zemes, kuri saņem līdzīgu Dzīves uzdevumu, bet šādi Uzdevumu atkārtojumi cilvēces vēsturē var būt 50 un vairāk, kas ir nepieciešams, lai parādītos Personība, kas spēj pacelties pāri ikdienas šķietamībai un sabiedrības radītai maldu priekšstatu sistēmai.

10. No galvenā attīstības mērķa atdalījušās personības nokļūst kādu priekšstatu sistēmu varā, bet šī sistēma savukārt piekritējus norobežo no patiesās Pasaules esamības. Taču arī šīs būtnes neaizmirst savu sākotnēju Uzdevumu, tāpēc nobriest pretestība arī šajās priekšstatu grupās (piemēri – reliģijās, diktatoriskas valstīs kā PSRS, kādās sabiedrības struktūras).

Ņemsim un analizēsim citas zinātnieku grupas pētījumus transpersonālā zinātnē, kuras Pasaulē pazīstamākie attīstītāji ir A.Maslou, S.Grofs, K.Vilbers, Č. Tarts, A. Mindells, S.Krišners. Daudzos eksperimentālos cilvēka atmiņas pētījumos ir pierādīts, ka cilvēks sevi atceras jau mātes ķermenī pat kā divas šūniņas un to saplūšanas brīdi (spermatozoīds un olšūna nes līdzi saprātu!). Tikpat svarīgi mums ir zināt, ka cilvēka atmiņa satur sevī iepriekšējo dzīvju galvenos momentus, izcilos emocionālos brīžus, ko pašreizējā „operatīvā atmiņā” (termins no datoru tehnikas) var ievest ar dažādiem paņēmieniem – regresīvā hipnoze, holotropiskā elpošana, meditācija, speciālo enerģētisko lauku un struktūru ietekmē, psihisko vielu iedarbībā, utt.. Tāpēc ir skaidrs tas, kāpēc katram no mums šķiet, ka mēs sajūtam savu dzīves Uzdevumu, jo Saprātā ir „mehānisms”, kas spēj salīdzināt mūsu pašreizējo darbošanos ar savu kļūdaino iepriekšējo dzīvju pieredzi un ja ejam nepareizo ceļu, tad gūstam sliktas emocijas, ja ejam pareizo dzīves ceļu – rodas sajūsma, emocionāls pacēlums, ko varam nodēvēt – dvēseles prieks.

Patiesībā mūsu saprātā esošais augstākais ES tādejādi mūsu ikdienas rūpju pārņemtam saprātam signalizē, izsniedzot kā balvas prieku un nosodot ar sāpēm, kreņķiem nepareizo rīcību. Katrs pats pārdomājot savas dzīves ceļu jau Zemes dzīves laikā var atrast „atslēdziņu” daudzām dzīves nelaimēm, bet to var atrast arī cilvēki, kuri orientējas enerģijas un informācijas struktūrās, prot no tām saņemt un interpretēt acīm neredzamo, ausīm nedzirdamo, nesajūtamo, bet esošo A PRIORI (lat. – pirms sajūtam saņemamo) informāciju.

Rodas dabīgs jautājums – kāpēc mūsu saprāts nespēj visu atcerēties normāli, bez speciāliem paņēmieniem? Apziņas pētnieks Allans Vots to nosauca: „Zināšanu tabu, kas esi tu”. Tie zinātnieki, kas pieņem dievišķo Pasaules radīšanas sākotni, domā, ka tāda bijusi iecere – cilvēkam attīstīties ar svaigu pārdzīvojumu palīdzību, dodot cilvēkam tās gūt ar brīvas gribas „diktēto” dzīves ceļa izvēli. Roberts Monro savos eksperimentos redzēja, ka „Portālā”– telpas koordinātēs, kur sastopami dažādu Pasauļu saprāti, arī bijušo cilvēku būtības, saņem iespēju – atļauju doties uz Zemi jaunā cilvēka dzīvē,. Tur šiem saprātiem ir „jāapstiprina” saskaņojums, par savas iepriekšējās atmiņas atstāšanu ārpus Zemes enerģētiski – informatīvā lauka. Savukārt J. Stivensona pētījumi par daudzu bērnu iepriekšējo dzīvju pilnīgu atcerēšanos pierādīja, ka šo bērnu saprāts, iespējams, nebija nonācis tajās Sfērās, kur tiek pārlūkota iepriekšējā cilvēka dzīve, izanalizēta, sastādīts jaunās dzīves Uzdevums un jaunais ģenētiskais kods, bet tas „pārlēca” jaunā topošā ķermenī turpinot iepriekšējo dzīves Uzdevumu.

Jaunais Saprāts normāli tiek novadīts pa speciālu spirālveida enerģētisku „piltuvi” uz konkrēta reģiona konkrētā laika koordinātēs, ko mēs parasti uztveram kā mūsu bērna ieņemšanu. Varu pieņemt, ka spēcīgākās mīlestības enerģiju izvirdumos vecāku pāra radītais mīlestības enerģiju viesulis sasniedz augstākas sfēras Garu pasaulē un tāpēc šajā ģimenē ieradīsies bērns – sūtnis no augstāka līmeņa Saprātiem. Savukārt nenormāli „pārlēkušās” dvēseles parasti ļoti vēlas turpināt iepriekšējo dzīvi, saglabā visas iepriekšējās emocijas un vēlmes (piemēram, zēns grib turpināt kopdzīvi ar savu iepriekšējo sievu no iepriekšējās dzīves), tātad tās it kā turpina iesākto un pārtraukto zemes dzīvi citā ķermenī, nevis sāk jaunu un tikai savu dzīvi. Reālā dzīvju pieredze rāda, ka šāds risinājums (dvēseļu „pārlēcieni”) no cilvēces attīstības kritērija nav tas pareizākais un iepriekšējo dzīvju „aizmiršana” – pārdzīvojumu atstāšana citas Pasaules struktūrās ir pareizāka tieši no attīstības viedokļa. Robertam Monro savos ārpusķermeņa ceļojumos dažreiz kļūdījās un viņš „iekļuva” sveša cilvēka ķermenī un redzēja kā pret viņu izturas pilnīgi sveši cilvēki kā pret citu. Līdzīgi gadījumi ir lasīti arī kādos žurnālos – par cilvēka „apmaiņu”, jo pēkšņi mainās visa pierastā cilvēka daba. Šādu iespēju aprakstījis arī Lobsangs Rampa, pamatojot savu „ierašanos” Eiropā.

Ja lasītājs šim secinājumam viegli piekrīt, tad tā var būt liecība radošās sākotnes parādībai, jeb „dievišķās būtības” esamībai Jūsu saprātā.

 

Dieva priekšstatu pārbaude

Pārāk daudzas ir faktiskas un parādību sakritības starp Monro institūta pētnieku iegūto informāciju un dažādu seno rakstu, atklāsmju un seno svēto un gudro cilvēku nestajām mācībām, lai tās mēs varētu vienkārši ignorēt vai uzskatīt par kādu vienas zinātnieku grupas teoriju.

Par Trīskārši svēto vēsturnieku nodēvētā Hermesa (no senās Grieķijas) vēstījumā galvenā darbojošās persona ir „Poimandrs, vīru gans” – būtne bez ķermeņa, kas pati tā stādās priekšā -kā Poimandrs, kas ir Saprāts – Demiurgs (demiurgs – tulkojams kā Dievs). Šis Saprāts jautātājam ziņo bez vārdiem – tieši domās, jeb šodienas priekšstatos tas skanētu kā „mentālais ziņojums”. Ziņotājs, jeb apmācošais Saprāts – Demiurgs ir uztverama ar fiziskām sajūtām kā liela un varena Gaisma. Saprāts, kas visu Pasauli radīja, ir patiesā Dzīve un Gaisma, arī Cilvēks, kas ir līdzīgs… Saprātam. Cilvēks savu saprātu saņemot no Gaismas, bet Dvēseli saņem no Dzīves. Svētais vārds (ziņojums, Informācija – A.Š.) nāk no Logos’a, kas savukārt nāk no Gaismas. Cilvēks ir radies no Gaismas un Dzīves, kas ir arī Dievs un Tēvs. Cilvēka saprāta Uzdevums – izzināt sevi. Cilvēkam saprātam ir jāiziet 7 dažādu attīstības līmeņi un jānonāk 8. – jāapvienojas ar Gaismu un Spēku, kas rodas Dievā, tātad katrs kļūst par Dievu (Saprāts – Demiurgs).

Piekrītu lasītājiem, kuri teiks – tas viss ir grūti saprotams, jo katram mums ir dažādas prāta spējas, turklāt mūsu visu apmācība brutālā materiālisma skolas mācībās dod savu iespaidu. Taču, ceru, ka šeit ir lasāma acīmredzama patiesību sakritība starp Monro institūta pētījumiem 20.g.s. un ar pirms mūsu ēras nākošām (no Senās Ēģiptes – Tota) zināšanām(!).

Hermesa grāmatā „Asklēpijs” ir rodamas vēl nežēlīgākas patiesības – pretējas mūsdienu priekšstatiem: „Dievs ir … Cēlonis Saprāta un Gaismas esamībai, tāpēc Dievu var ievērot ar diviem vārdiem – Labestība un Tēvs”. Tēvs – nozīmē radītājs, nevis kā kāda konkrēta būtne. Radīt bērnus ir vislabestīgākais – dzīves lieta un gudrība, bet, kas nodzīvo bez bērniem, viņu dvēseles pēc dzīves mocīs dēmoni. Labestība ir saistāma ar telpu, tāpēc kāds cilvēks nevar tas būt, jo cilvēkam ir ķermenis (telpā) un dvēsele, kam nav telpas raksturojuma.

Hermesa grāmatā – „Kauss jeb Monada” ir teikts, ka ne visiem Saprāts ir dots vienādi, jo saprāts no dvēseles ir uztverama, iedomājama kā liela balva. Hermess stāsta leģendu, ka Saprāts (Logoss) sūtīja uz Zemi Kausu ar uzdevumu cilvēkiem – attīrīt sevi ar šī Kausa saturu, ko tikai sirds spēj…,” jo tad iegūsi Tu ticību un spēju augšāmcelties pie Tā, kas sūtīja šo Kausu un sapratīsi Tu – kāpēc uz šo pasauli nāci.”… „Iegūstot Saprātu, tu kļūsi par „pilnīgu cilvēku”. „Tie kas nesapratīs šo vēstījumu nav apveltīti ar Saprātu, bet viņiem ir tikai Prāts, tāpēc tie ir nezinoši, neapgaismoti – kā, kāpēc un ar kādu mērķi viņi ir nākuši šajā Pasaulē.”

Hermesa mācības mūsdienu valodās tulko no sengrieķu valodas, tāpēc daudzi jēdzieni ir tulkojami ar grūtībām, piemēram, grieķu „Logos” var tulkot kā runu, kas izsaka domu, bet vedantes mācībā, kas nāk no 1400 p.m.ē. ar šo terminu saprata Radītāju, Viņa Spēks – Šahti, kas ir Dievišķās Domas Spēks.

Senatnē zināšanas bija svētas, jo tās pārvaldīja visai šaura cilvēku daļa – priesteri, zintnieki un tieši zināšanas deva lielu varu pār nezinošo tautu. Šodien tautu pārvalda nauda, finansu struktūras, tāpēc arī cilvēku saprašanas spējas ir kropļotas, izmainīta ir pat attīstības perspektīva (!).

Senās mācības, kas bija zināmas jau sen pirms Bībeles, ne visas tika ietvertas tālākās mācībās (to noteica rakstītāju un valdošo personīgais saprāta līmenis). Mums jāatceras, ka Bībeles mērķis bija toreiz sen atpakaļ apgaismot KĀDU ATPALIKUŠU TAUTU UN TAI IEMĀCĪT VISMAZ kādas ELEMENTĀRAS MORĀLES NORMAS. Šodienas reliģijas mācību, kas ir ar tās frazeoloģiju piemērotas mūsdienu cilvēkam, necentīšos analizēt, jo no bērnu dienām atceros (sapņu vīzija?) kā izmisīgi centos noturēties zem gultas, kad kāds Mācītājs bija ieradies mūsu mājās kristīt mazo māsu un mani. Beigās Mācītājs atrada piemērotu risinājumu, jo viņš krustu „iezīmēja” virs tās gultas, zem kuras es atrados. Tādejādi viņš palika pārliecībā, ka bija mani nokristījis, bet es dzīvoju pārliecībā, ka esmu veiksmīgi izvairījies no iesaistīšanās kādā maldīgā mācībā. Savā mūžā reizēm sapņos kā slikts murgs ir parādījusies aina, kurā kā mazs bērns izmisīgi pretojos varmācīgai manis pievienošanai kādai reliģijai, nokrustot, tāpēc šāds rituāls pie nevarīga bērna man šķiet vardarbība un ir tālu no saprātīga cilvēka rīcības. Ar zināmu interesi vēroju – ko šajā kristīšanas laikā saka, dara bērni, jo patiesībā šeit tiek veikts vecāku gribas diktēts pasākums… . Pilnīgi iespējama situācija, kad bērnā ir saglabājusies atmiņa par kādu iepriekšējo – citu ticību un viņš jau pieaudzis meklēs sev piemēroto sabiedrību – savas ticības grupu. Tāpēc apziņas brīvības situācijā ir iespējamas daudzas ticības vienlaicīgi, kas tieši liecina par šīs tautas, valsts attīstības līmeni, salīdzinot ar diktatoriskiem, nežēlīgiem režīmiem vienas ticības – monoteistiskās, vienas ticības valstīs.

R. Monro visai drīz pēc neredzamo Pasauļu apguves nācās pārliecināties par sludinātā Dieva neesamību, jo tādas būtnes vienkārši neeksistē. Reiz viņš atgriezās no kārtējā eksperimenta savā ķermenī, kad pēkšņi priekšā parādījās nepārvarama siena no nezināma metāla. Monro saprāts labi zināja, ka aiz sienas atrodas ķermenis un ka neatgriešanās tajā būs Zemes dzīves beigas, bet visi mēģinājumi beidzās neveiksmīgi. Monro izmēģināja visas lūgšanas, kādas vien zināja un pārliecinājās, ka tāda spēka, ko Baznīcas piedēvē Dievam neeksistē. Tad viņš mēģināja rast risinājumu savās dzīves piedzīvojumos un atcerējās kādu savas lidmašīnas avāriju, kad arī visi mēģinājumi nedeva rezultātus. Toreiz viņa saprāts pieņēma paradoksālu lēmumu – darboties pretēji līdzšinējām instrukcijām. Neticami, bet lidmašīna toreiz ieguva vadāmību un stabilitāti. Arī pret šo nepārvaramo sienu Saprāta pasaulē Monro saprāts ārpus ķermeņa lēma rīkoties līdzīgi kā cilvēkam – nevis to nesaprotamo šķērsli pārvarot, apejot, bet dodoties projām… un tūlīt viņš savienojās ar savu ķermeni.

Dodoties tālu pagātnē, lai aizvestu no cīņas laukā kritušā romiešu karavīra daļiņu no sava Es, Monro kā bez miesas ķermeni un Gaismu izstarojošu būtni ievēro arī citi kritušie karavīri un tie noslīgst ceļos, pielūdzot Monro kā Dievu. Šajā gadījumā R.Monro enerģētiskais ķermenis citiem mirušiem ir uztverams kā Gaismas Būtne, ko tie varēja aprakstīt līdzīgi kā visās reliģijās zināmos Dievus – gaismas apvalkā esošas cilvēkveidīgas būtnes. Šis piemērs liecina, ka katrs mēs varam saņemt kā vīziju ziņojumu no mūsu paša tālā pēcteča, kurš mums izskatīsies kā Gaismas būtnes vīzija, ko bieži cilvēki apraksta kā Dievu, kādu Svēto un tamlīdzīgi. Patiesībā mēs kā Gaismas būtni redzēsim sava paša Es vīziju no tālās nākotnes. Daudzi šādu padomu, palīdzību nesaņems nekad, ja Augstākie Saprāti lems par nepilnvērtīgo būtni – materiālā Pasaulē ieslīgušo Saprātu – Dvēseļu eksistences ķēdes pārtraukšanu. Tātad tām nākotnes vienkārši vairs nebūs. Šie – likvidējamie Saprāti nonāks pašu radītā labirinta strupceļā, bet viņu nesēji – šodienas cilvēki saka: „sapņus es neredzu, sargeņģelis man nav, nekam es neticu…”. Tā ir rūgta patiesība, jo viņi tādi tiešām ir – kā cilvēki bez nākotnes, jo šādu cilvēku materiālās intereses ved visu cilvēci uz pašlikvidāciju – Dabas un Zemes iznīcināšanu (bieži tas notiek kādu ļaunu dēmonisku Saprātu vadībā).

Monro institūta dalībnieki bija plaši izpētījuši t.s. Maģistrāli, pa kuru no Zemes dzīves dodas prom Dvēseles (Saprāti), arī šurp – uz dzīvi Zemes trīsdimensiju telpā, cilvēkā. Tās „ceļo” kā mazas zvaigznītes, izveidojot Gaismas ceļu, ko Monro nosauca kā Maģistrāli. Dažviet no šīs Maģistrāles atzarojas sānceļi – dažādu reliģiju piekritēju takas, kurp Saprātu – apziņu ved vien pašu priekšstati un priekšstatu sistēmas – ilūzijas. Vienā no saviem eksperimentiem Monro nolemj apmeklēt kādas reliģijas piekritēju salasīšanas vietu astrālā Garu Pasaulē. Izrādās, ka ir dažādu reliģiju „uzņemšanas komisijas”, bet šurp dvēseles neatved Gaismas būtnes, bet gan šo reliģiju pārstāvji – zemākā apziņas līmenī esošie. Būves šeit ir dažādas – visai līdzīgas ar kādām akmens Baznīcām, kurā visas dvēseles pavada klausoties kādas būtnes sprediķošanā un kolektīvās lūgšanās. Šie sprediķi ievērojami atšķiras no Zemes Baznīcu mācībām. Izrādās, ka šejienes sprediķotājs atšķirībā no reliģijas piekritējiem ir apveltīts ar augstu Saprātu un viņš māca, ka no šejienes var doties atpakaļ uz Zemi vai vēl kaut kur citur…. Pēc mācībām – sprediķiem šejienes mācītājs, kura vārds tulkojams ir kā Nākotne, nosauc to būtņu vārdus, kuri tālāk uzklausa tikai viņiem vien sacīto un tad šīs būtnes dodas prom uz neatgriešanos šajā grupā. Palicēji dzied atbilstošu himnu. Šo „pazušanu” palikušie neprot izskaidrot, bet visa reliģiozā sabiedrība izturas tā it kā tas uz viņiem neattiektos. Man zināms no savas pieredzes, ka šīs dvēseles ir izgājušas zināmu attīstības ceļu caur reliģijām un tālākā attīstībā šeit nekad vairs neatgriezīsies. No savu dzīvju pieredzes zinu, ka man senatnē ir bijusi nopietna sadarbība ar Templiešu Ordeni, ar Rožkrustiešu kustību, bet šodien neviena reliģija mani nekādā veidā vairs nesaista.

Kādā R. Monro apmācības epizodē viņam tiek parādīti tūkstošiem enerģētisko gaismas veida saišu ar ļoti daudzām būtnēm uz Zemes un Garīgā Pasaulē, bet kādas saites ar tādu priekšstatu kā Dievs – neeksistē. Šīs gaismas saites, saistība ir identificējama ar mīlestību un tā ir grandioza saprātīgo būtņu kopība. Ne visas būtnes jau ir apguvušas Zemes dzīvju sniegtās mācības – daudzām vēl būs jāiziet dzīves ceļi, lai tās kļūtu par saprātīgu cilvēku.

Rezumējot šo īso salīdzinājumu, jāpiekrīt ir R.Monro atziņai, ka zinātne pašlaik pārāk daudz ir saistīta tikai ar materiālo pasauli un gaismas ātruma nosacīto laiku, ko var nosaukt par Zemes Pasaules Dzīvi, tāpēc tās iegūtie, izstrādātie likumi ir attiecināmi tikai šajās koordinātēs. Reliģijas cenšas cilvēcē ienest priekšstatus par dzīvi pēc nāves, bet visās reliģiju mācībās ir tikai daļa patiesības.

R.Monro un viņa institūta darbība pierāda, ka cilvēks spēj jau dzīves laikā gūt pieredzi par tām sfērām, kur viņš nonāks pēc zemes dzīves. Tā ir Patiesību apguve ar savu pieredzi. Pētījumu rezultātā visi eksperimentos iesaistītie cilvēki zaudēja bailes no nāves un viņi pilnīgi izmainīja savu attieksmi pret dzīvi, līdzīgi kā personas, kuras guva pieredzi – kontaktā ar Gaismas Būtnēm klīniskās nāves laikā, citos apziņas paplašināšanās pieredzes brīžos. Līdzīga loma ir arī izglītībai un patiesību zināšanām, kuras Pasaulē apgūst un izplata arvien vairāk Gaismas Būtņu pārstāvju, kuri savās Zemes dzīvēs ir jau sasniegušas augstākos cilvēka apziņas līmeņus, atbrīvojušies no dažādu priekšstatu sistēmu valgiem un vada pēdējās Zemes dzīves.

Kāpēc arvien vairāk cilvēku Pasaulē sāk domāt par Zemes un Cilvēces iespējamo nākotni? Kāpēc pastiprināti dzimst bērni, kuri jau no bērnības apzinās cilvēci un savu Uzdevumu?

Jau kopš 1992.g. Pasaules zinātnieki pierādīja, ka līdzšinējā tehnika un tehnoloģijas pielietošana nesaprātīgās cilvēku mantkārības apmierināšanai ved uz Dabas un cilvēces iznīcināšanu. Iznīcību cilvēce var sasniegt saražotā nukleārā bruņojuma (esošās atombumbas desmitiem reižu var visu Zemi iznīcināt) pielietošanas gadījumā kādu ambiciozu politikāņu priekšstatu diktētā lēmumā. Jāatzīst, ka ne jau saprāts un tālredzība pašlaik vada daudzu valstu vadītājus un to pierāda arvien vairāk faktu. Piemēram, 2004.g. 26. decembra zemestrīci (Ziemassvētku zemestrīce!) Indijas okeānā reģistrēja daudzu valstu seismiskās stacijas, bet Pasaules visvarenais informācijas tīkls nespēja laicīgi visas valstis brīdināt. Zināms, ka kopš 1965.g. Klusajā okeānā strādā cunami uzbrukuma brīdināšanas sistēma ar centriem Havaju salās un Aļaskā, bet tāda netika Indijas okeānā izvietota (!). Tagad zinām, ka cunami upuru skaits ir vairāk par 250 000 cilvēku un zinot, ka droša brīdināšanas sistēma maksā vien aptuvenus 15 miljonus dolāru, redzam, ka vienu dzīvību varēja glābt aptuveni 60 dolāru ieguldījums uz katru tagad bojā gājušo.

Domas par cilvēka būtību, katra Uzdevumu dzīvei noved pie izpratnes, ka cilvēks caur savu Saprātu ir saistīts caur daudzām dažādām saitēm ar visu zemes Pasauli un arī vistālākām kosmosa struktūrām, tā radošo enerģiju (Atmana – Brahmana).

Hinduisms māca, ka „individuālā apziņa ir Atmana, bet kosmosa apziņa ir Brahmana, bet tās ir viens kopīgums”. Budisms māca, ka „katrā cilvēkā ir Buda”. Konfūcija mācībā ir, ka „zeme, debesis un cilvēks ir viens ķermenis”. Muhameds mācījis: „kas zina sevi, tas zina arī Dievu”. Atziņa, ka Dievs ir katrā cilvēkā dažādos variantos ir arī kristīgās ticības pamatos.

Informācijas laikmetā mums ir jāuzklausa dažādas priekšstatu sistēmas, arī reliģijas un tad redzam, ka visas tās noved atpakaļ pie cilvēka būtības un Saprāta. Tas, kurš ir jau izpratis sevi, tas sapratīs arī savu Uzdevumu uz Zemes, bet nepareizās mācības – priekšstati viņu nesaistīs. Citiem vēl daudzas dzīves uz Zemes jānodzīvo līdz viņi varēs doties savā „pēdējā ceļojumā” – uz patiesām, īstajām Mājām…

6.janvārī, 2005.gadā Andris Ansis Špats, Bīriņos

 

 

Eksperimenti garīgo būtņu kontaktos

 

Vēsturē ir zināms, ka vairākas reliģijas radās no kādu konkrētu garīgo būtņu sūtītām un zemes cilvēku uztvertām mācībām meditācijā, kanalēšanās). Šīs garīgās būtnes vēlāk mācību sekotāji – reliģiju piekritēji nodēvēja par Dievu vai dievību, parādot attiecīgu godu vai pielūgsmi, tādejādi izkropļojot sākotnējo Ideju.

19.g.s. beigās koledžas izglītību ieguvusī kundze – Helēna Blavatska apzinājās savas Dabas dotā talanta spējas kontaktēties ar Garīgām Būtnēm un centīgi pierakstīja vairāku tūkstošu lapās Baltās Brālības sniegtos vēstījumus „Slepenā doktrīna”.

H.Blavatskas nesto mācību būtu katram mūsdienu cilvēkam vismaz virspusēji jāzina, jo tas liecina par attiecīgo sapratnes līmeni. Pasaulē 19.g.s. beigās radās teosofijas kustība, kas pēc būtības ir zinātnes un garīgo mācību (pozitīvās reliģijas?) sintēze. „Teosofijas sabiedrību” jeb „Vispasaules brālību” H.Blavatska un G.Olkots, palīdzot U.Džadžam u.c. dibināja 1875.g. Ņujorkā, kas deklarēja 3 mērķus:

1. Visas Pasaules brālība bez rasu, reliģijas un sociālā stāvokļa atšķirības;

2. Pamatīga un pilnīga visu cilvēces reliģiju izpēte lai no tām radītu universālo ētiku;

3. Izpētīt un attīstīt slēptās cilvēka talanta dievišķīgās spējas.

Pagājuši ir 130 gadi un redzam, ka toreizējie teosofijas sabiedrības mērķi ir aktuāli un svarīgi joprojām, sevišķi mūsu valstī, jo mēs vismaz 50 gadus bijām šķirti no Pasaules Saprāta attīstības procesa, bet daži labprāt vēlētos tautu vēl joprojām turēt neziņā. H.Blavatskas atklāsmju veidā uztvertās mācības joprojām ir aktuālas un tiek studētas visā Pasaulē, jo tās pilnībā izprast ļauj tikai 20 g.s. līmeņa zināšanas. Patiesībā jebkurā sabiedrībā blakus ģēnijiem ir arī idioti un sabiedrību veido visu līmeņu attīstības personas. Izcilam zināšanu Gaismas nesējam blakus vienmēr būs augsta līmeņa neģēlis un attīstības ideju nodevējs (Jūdas tips), kas centīsies sabiedrības attīstību pagriezt pretējā virzienā.

Pretēja garīgai un zināšanu attīstībai ir ideja par bagātināšanos uz citu cilvēku, tautu, valstu rēķina, pat tās iekarojot un ekonomiski pakļaujot. Visa mūsu vēsture parāda, ka bijām apzināti atrauti no lielo Patiesību straumes Pasaulē un to paveica dažādas politiskas varas (politika – tā ir uz Valsts lietām orientēta darbība), kuras patiesībā bija pret tautas garīgo attīstību.

Man šķiet zīmīgi, ka Blavatskas uztvertās idejas, zināšanas turpinātāja – Eiropā un Pasaulē pazīstamā zinātnieka Rudolfa Šteinerta grāmatas „Augstāko pasauļu apgūšana”, „Teozofija” (rakstīta 1910-1920.g.) latviešu lasītājiem kļuva pieejamas vien 1991.gadā, bet Blavatskas grāmatas latviski nodrukāja tikai nesen. Tātad, simts gadu mēs bijām šķirti no Saprāta attīstības izziņas procesa Pasaulē.

Mūsu tautas garīgo zināšanu attīstītājs Aleksandrs Balodis ar grāmatu „Kosmosofija” 1937.g. nokļuva valdošā K. Ulmaņa nežēlastībā, kurš esot pavēlējis šo grāmatu iznīcināt un A.Balodim dažu dienu laikā atstāt Latviju. Tikai pateicoties Kanādas emigrācijai no Toronto mēs saņēmām „Kosmosofijas” kopijas un tās dažās retās bibliotēkās ir iespējams redzēt un lasīt patiesību par cilvēku un Pasauli. Līdzīgs mūsu tautas talanta pētījums vēl nav manīts! Dīvainā sakritībā nesen saņēmu 1935.g. Autora izdevuma eksemplāru, kurā kā autors ir E. Balodis (?kļūda) –„Joga Inigaes Noimantagara mācība” . A. Balodis sevī apzinājās, ka ir ziņu pārnesējs – garīga būtne Inigaess, kura Uzdevums bija mums nest vēstījumus – atklāsmes no mūsu pašu leģendārā tautas militārā un garīgā vadoņa – vanema Imanta. Tātad, A. Balodis izveidoja zināšanu tiltu no pirms krustnešu laika zintniekiem uz mūsdienu sabiedrību, ko dažiem politikāņiem bija uzdots iznīcināt. Viņiem izdevās zināšanu plūsmu tikai apturēt uz 60 – 65 gadiem. Pirmais pierādījums ir tas, ka par A. Baloža grāmatu cilvēki runā, tās izglābtās kopijas meklē, ka arvien vairāk interesentu apmeklē Zilokalnu (Par Ziliem kalniem Pasaulē sauc pakalnu veida Zemes Spēka vietas, jo tās fotografējot bieži konstatē specifisku zili – violētu starojumu virs tā.) pie Valmieras, kur Imanta kalniņā fantastiski skan dziesmas. Lūk, te ir pierādījums, ka latvieši no emigrācijas var atvest arī ko ļoti vērtīgu – mums atņemtās zināšanas.

 

Epilogs un jauns Sākums

Pārlasīju „Zintniekā” jau 6. mēnesi 12 turpinājumos publicēto šo rakstu un jūtu nepieciešamību paskaidrot, ka šis raksts radās kā dabīga reakcija uz dažādu priekšstatu radītām publikācijām par intelektu un cilvēku saprātu dažādos Latvijas masu informācijas līdzekļos. Uzmanīgam lasītājam šeit adresētais saturs jau darbojas, veicinot katram kontaktu atrašanu ar savu Saprātu – augstākā Es būtību. To varam konstatēt arī kā Saprāta lauka maiņu Latvijā, jo šeit ienācis ir Pasaulē jau pasen zināmās un apgūtās Zināšanas. Citiem šeit pasniegtā koncentrētā Informācija šķitīs „galīgi garām” (mūsdienu žargonā nozīmē – nevajadzīgs) ejoša un arī tā būs normāla reakcija, kas parāda – cik atšķirīga sabiedrība mēs pašlaik uz Zemes esam. Visu es rakstīju orientējoties uz t.s. rietumu cilvēka izveidoto loģisko domāšanas un uztveres veidu, tāpēc kā nepieciešams pamatojums visās tēzēs tiek izmantoti mūsdienu cilvēkam pieejamā eksperimentu tehnika un metodikas. Šeit praktiski neizmantoju plaši zināmos Garu pasaules un cilvēku kontaktēšanas eksperimentus caur skaņu pierakstošo aparatūru, video tehniku, kas tieši pierāda dažādu Pasauļu eksistenci un kontaktēšanas iespēju transkomunikācijas veidā (sk. rakstu „Garu Pasaules un Zemes tautu zinātnieku sadarbība”).

Daudzās tautās ir sen seni rituāli, kas pamatojas uz kontaktēšanās iespēju ar garīgajiem senčiem. Tie ir visiem šķietami labi zināmie dziesmu (7 toņi), krāsainu tērpu (7 krāsas) izmantošana SVĒTKOS, ko tauta svin austākos pakalnos, kur daudzviet ir saglabājušies seni akmens likumu apļi un labirinti. radiastēzijas speciālisti (rīkstnieki) šeit var nomērīt vertikālu enerģiju staru un ap to 7 enerģiju gredzenveida viļņus, kas harmonē ar cilvēka ķermeņa 7 enerģiju centriem – 7 čakrām. Senatnes mācības sakrīt ar mūsdienu zinātnieku eksperimentiem, kas pierāda, ka gadalaiku maiņās šajās Zemes Spēka vietās ir atvieglota iespēja katram cilvēkam kontaktēties ar savu augstāko Es, uzzināt sev nepieciešamo no sava garīgā Padomdevēja – Sargeņģeļa, kontaktēties ar vidi, apvidu un reģionu konsultējošo Garu Padomi.

Eiropā dažādu apstākļu dēļ zinātnieku pētījumi par kontaktiem ar Garīgām Pasaulēm visplašāk norit Anglijā, par ko visai Pasaulei liecina tur visvairāk novērotās, analizētās un dokumentētās kāda ārpus zemes Saprāta radītās piktogrammas labības laukos. Pagājušā gadsimta beigās Skoules (Scole) ciematā pie Norfolkas, kas ir Anglijas ziemeļos, eksperimentatoru grupa kopā ar vairākiem zinātniekiem metodiski un ilgi pētīja Garu Pasaules būtņu iespējas, meklēja labākās informācijas apmaiņas veidus un visus eksperimentus dažādi pārbaudīja, dokumentēja. Tagad Latvijas lasītājiem ir pieejama grāmata krievu val. „Skoules eksperiments”, 2004.g., kurā ir atainota eksperimentu gaita un arī pielikumos ir daudzi fakti. Internetā var redzēt daudzas digitālās fotogrāfijas, izmantojot infrasarkanā spektra daļu (to acs nejūt – neredz.; var meklēt Internetā: „paranormal Plus”) un tās dažviet sakrīt ar Skoules grupas rezultātiem – garīgo būtņu filmēšanas, fotografēšanas pierādījumiem.

Viens no būtiski svarīgiem vēstījumiem caur Skoles grupu ir tas, ka eksistē daudzas Garu Padomes, kuras sadarbojas ar Zemes aktīvo interesentu grupām un kopīgi eksperimentāli tiek izstrādāta aparatūra drošiem savstarpējiem kontaktiem. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai tieši un mērķtiecīgi izrautu cilvēci no pašiznīcināšanas ceļa, kurp ved tikai materiālo interešu apmierināšana, maldīgā doma, ka dzīve zemes ķermenī ir vienīgā, ka dzīves mērķis ir bauda un dažādi materiālie labumi.

Garu spējas un iespējas ir savādākas kā Zemes cilvēkiem, piemēram, viens viņu saīsināts vēstījums caur Skoules grupu: „Jums pārnākot mūsu pasaulē (Garīgā Pasaulē) fiziskās matērijas saglabāt šeit nevar, tāpēc fizikālā ķermeņa un tam raksturīgās nervu sajūtas šeit nav, bet šeit Jūs saglabājat savu saprātu un dvēseli, kas šeit ir apvienoti kopā. Zemes dzīves laikā jums ir nācies domās, sapņos redzēt svešas vietas, sapņainus tēlus un tas šeit ir tikpat reāli kā jūsu fizikālā matērija. Šeit saprāts kļūst par paša pārvietošanās līdzekli un tas spēj momentāni (ātrāk par gaismu, A.Š.) pārnesties vēlamā Visuma vietā. Mūsu Pasaulei nav laika ierobežojumu un tāpēc šeit ir patiesi radoši apstākļi. Šeit ir daudzi dažādi „plāni”, „līmeņi”, kurā katra dvēsele var atrast sev piemērotāko vidi, sabiedrību, veicot sev piemērotus Uzdevumus, kas bieži ir Zemes dzīves turpinājums, bet plašākā mērogā.”

Šis raksts ir arī kā turpinājums dažus gadus atpakaļ „Zintniekā” (2003.g. Nr 21.-23.) publicētajam rakstam „Caur Apziņu uz Svētvietām”, bet šoreiz pēc iespējas pilnīgāk izmantoju mums pieejamos Pasaules zinātnieku pētījumus pēdējos 10 – 30 gados par Apziņu, Saprātu. Par Zemes kopējo Informācijas Lauku, caur kuru viss dzīvais uz Zemes ir saistīts, kuram mēs katrs varam piekļūt. Tikko kā krievu val. ir iznākusi Pasaulē slavenā morfoģenētiskā lauka idejas autora Ruperta Šeldreika grāmata ”Septiņi eksperimenti, kas izmainīs Pasauli” (oriģ. – „Seven eksperiments that could change the World”, Rupert Sheldrake, 1995, 2002.). Katrs pēc tās var izveidot un veikt vienkāršus eksperimentus, lai pārliecinātos, ka Saprāts ir visiem dzīvniekiem, putniem, ka viņi daudz labāk prot izmantot Kopējo Saprāta lauku, bet mēs savā augstprātībā un maldīgo teoriju priekšstatos neredzam lielo Patiesību, izmantojam kādus uzspiestus priekšstatus (ideoloģiskus, politiskus, reliģiskus, materiālistiskus). Nepamatoti mēs ignorējam arī augu valsts saprātu un tās sniegto informatīvo, enerģētisko palīdzību, bet lai šim priekšstatam tiktu pāri, katram ir jāveic vairāki eksperimenti ar augiem, augļiem, jālasa visjaunākie pētījumi par Šūmaņa viļņu enerģijas izmaiņu augļos, ogās, saknēs saistībā ar to novākšanu, glabāšanu. Šūmaņa viļņi ir arī cilvēka smadzeņu izstarotā enerģiju joslā. Augiem un mūsu smadzenēm ir kopīgas nomērāmas starojumu joslas un tāpēc mūsu dzīvības enerģiju dzīvie augi, augļi var ietekmēt tieši – bez sajūtām.

Mums ļoti svarīgi ir saprast Garīgo būtņu paskaidrojumus, ka kontaktu iespējas nosaka dažādi enerģiju lauki, piemēram, tos uzlabo domubiedru grupas mērķtiecīga vēlme, kolektīva doma, vieta uz zemes, gadalaiks un sevišķi maza materiālās Pasaules pretestība. Informācijas apmaiņai optimums ir Saulgriežos – ekvinokcijas, saulstāvēs un tām tuvākajā nedēļā noteiktās Zemes vietās – Zemes Spēka vietās. Tas izskaidro kāpēc daudzu tautu tradīcijās ir saglabājušies gadalaiku Svētki ar ziņojumiem Zemes Spēka Vietās (ZSV) – Svētvietās par savu talantu veikumu (dziesmas, dejas, rokdarbi, paveiktais utt.). Tāpēc viens no svarīgākiem tautas Uzdevumiem ir atkal apgūt seno pieredzi regulāri dodoties uz Svētvietām, bet tās vietas vispirms mums ir jāatjauno, jāiemācās tur īstā laikā ierasties un… pareizi uzvesties, par ko esmu vairākkārt rakstījis „Zintniekā”.

Kāda piebilde pēc diskusijas ap un par šo rakstu

Mani veiktie mērījumi Zemes Spēka vietās, atrastās enerģiju struktūras ļauj radīt līdzīgas struktūras kā citur zināmos labirintos, ar akmeņiem izliktās svētvietās, konstruēt pareizu ieiešanu Zemes Spēka vietā. Šī procedūra jeb rituāls veic nepieciešamo – harmonizē ķermenī esošos enerģiju centrus – čarkas, kas savukārt normalizē atbilstošo orgānu darbību. Tālāk jau notiek visai fantastiskas lietas – mūsu saprāts spēj uzzināt tāda lietas, kas katru dziļi interesē. Šeit ir iespēja pieslēgties visas Zemes kopējam Informācijas tīklam – tā varam saukt šo informācijas plūsmu.

Starplaikos starp Saulgriežiem enerģijas līmenis ZSV nav pārāk augsts, tāpēc šeit ir iespējams veikt citādus eksperimentus, lai pieslēgties Zemes un kosmosa informācijas sistēmai. Zināmi ir ārzemju pētījumi (sk. Jevgeņijs Faidišs „Mistiskais kosmoss”, kr. val., 2002.) ar kādu austrumu tautu mantru skandēšanu, seno dziesmu dziedāšanu, kas pierādīja – tas veicinot ārpusķermeņa pieredzes procesus. Taču lielākai cilvēku daļai varētu veiksmīgi palīdzēt binaurālo skaņu metožu izmantošana, piemēram, Roberta Monro patentētie „HemiSync” metodiskie skaņu ieraksti. Faktiski tas ir fantastisko „stalkeru” eksperimentālais ceļš laikā un telpā, ko var uzsākt tepat mūsu zemītes Spēka vietās. Izrādīsies, ka ne tikai senās Ēģiptes noslēpumi, bet arī Atlantīdas un senās mūsu Zemes ainas būs iespējamu mūsu Saprāta ceļojumu gala punkti.

 

2005. gada 8. aprīlis Andris Ansis Špats, zemnieks Bīriņos

Limbažu raj., Pētnieciskā saimniecība „Gundegas” Tālr. 40 22564 , mob. 26128457

Piezīme: nelieli precizējumi, labojumi veikti 2006.g. augustā. A.Š.