Iespējams, ka mans raksts ir izraisījis lielāku skolotāju interesi par mūsu Pētniecisko saimniecību (joprojām vienīgā Latvijā!), jo šoruden ir bijušas vairākas skolotāju grupas ekskursijā un citas brauc brīvdienās lasīt ogas savai ģimenei (sk. www.spats.lv ).

Izrādās, ka laikrakstos informācija pēc tikšanās IZM ir bijusi liela paviršības kļūda, kas ticami ir nākusi no preses dienesta, jo tur vienā tekstā bija norādītas skolotāju plānotās algas mēnesī un plānotā slodze stundās, bet – nedēļā (!). Tādejādi lasītājiem tika radīts priekšstats par it kā 4 reizes lielāku stundu likmi nekā ir patiesībā.

Sarunās ar skolotājiem noskaidrojās, ka viņu it kā „kareivīgā” arodbiedrība vēl neko nav darījusi skolotāju darba apstākļu uzlabošanai.

Konspektīvi sniedzu sarunās izkristalizētās dažas patiesības par citiem skolu absurdiem.

1. Jau padomijā tika konstatēts, ka viena no lielākām kļūdām sabiedrisko ēku un projektēšanā ir to vājās ventilācijas sistēmas un siltuma rekuperācijas (atgriešana) trūkums. Izrādās, ka pat pašreizējā situācijā, kad daudz runā un raksta par ekonomiju, par siltuma un citu enerģiju taupīšanu, šī inženieriem vienkārši risināmā ventilācijas sistēmu uzlabošana vecās skolās nenotiek. Vismaz 10% siltumu varētu atgriezt ar svaigo gaisu, pareizi atdzesējot aizvadāmo pieelpoto gaisu.
2. Skolotāji katru darba stundu pavada telpā, kur bieži ir viens apslimis skolēns vai jau vairāki baciļu nēsātāji – to pavairotāji, bet nekādu papildus aizsargāšanu pret baktēriju vidi darba devējs skolotājam nenodrošina.  Zinātniekiem ir zināma pirms 3 gadiem Pasaules biologu kongresā paziņotais, ka „cīņa” pret slimībām ar antibiotikām jāizbeidz, jo jāsākas „cranberry” ērai. Vairāki zinātnieki un to kolektīvi ir jau pierādījuši, ka jau 10 g dižbrūkleņu (lielogu dzērvenes) produkti uz 10 stundām pasargā no baktēriju pielipšanas gļotādām, bet tur jau pielipušās pārtrauc izdalīt indolu (molekulāro „saucienu”, informāciju citām baktērijām) un bojātā vietā vairs nekoncentrējas „uzbrūkošās” baktērijas. Arī gļotādu tuvumā jau esošās baktērijas, kuras jau gatavojās „uzbrukt” un kļuva ovālas, tagad atgriežas „miera” stāvoklī un kļūst apaļas, kuras viegli izvada organisma šķidrumi. Arvien pilnīgāks kļūst zināšanu kopums par dabīgiem antioksidantiem augļos un ogās, bet skolās neko par šīm jaunām zināšanām sevis pasargāšanā no slimībām nemāca (?).
3. Pirms dažiem gadiem 100 skolām izsūtīju informāciju skolām, ka zemnieki varētu piegādāt skolām mūsu ražotos dižbrūkleņu produktus skolotāju un skolēnu pasargāšanai no daudzām slimībām – baktēriju un vīrusi izraisītām, BET… neviena skola pat neatbildēja.
4. Sarunā ar skolotāju Arodbiedrības vadītājām noskaidrojās, ka viņu mērķis esot „politiskā cīņa” par „pienācīgu algu”. Tad, kad pateicu, ka man kā zinātniekam Valsts vispār neko nemaksā, bet tomēr daru daudz vairāk kā kādas Valsts finansētās „institūcijās”, tad sekoja „atziņa” par to ka šī tēma (neatkarīgo zinātnieku atalgojums)  uz šo arodbiedrību „neattiecas”. Tātad, no arodbiedrību puses nekādi ierosinājumi darba vides uzlabošanai skolās nenāks.
5. Vismaz 25 gadus atpakaļ Pasaulē bija publicēti vairāku zinātnieku pētījumi par bērnu skolas solu ”efektivitāti” stājas kropļošanā. Zinātnieki pamatoja ieteikumu vismaz pirmās 4-5 klasītēs ļaut bērniem mācīties stāvus. Plānās zeķītēs stāvot uz vilnas, filca vai citu rievotu virsmu tiek stimulēta visa organisma sistēma. Lasot par šiem pētījumiem, skaudri atcerējos tās savu bērnu dienu mocības, jo nosēdēt 45 minūtes nekustīgi nekādi nevarēju. Mājas darbus instinktīvi pildīju stāvot pie galda vai staigājot ar lasāmo grāmatu rokās. Skolotāji tā arī mani iesauca par „ūdenszāli”. Tagad zinu, ka  bioloģiski pilnīgi  nepareizi ir ilgstoši mācīties sēdus, jo visa dzīve bērnam notiek kustībā un stāvus, jo tādejādi tiek aktivizēta emociju un uztveres sistēma.
6. Izrādās, ka skolotāji nemaz netiek pie mūsdienu zinātnieku atziņām, jo Latvijā vairs neeksistē tā zinātnieku lektoru sistēma Zinību biedrībā kāda bija agrāk. Savukārt tagad skolotāji tiekot pārpilni „informēti” ar dažādām birokrātijas metodēm, instrukcijām, aizpildāmiem formulāriem un atskaitēm, kā tas pienākas partokrātiskās birokrātijas sistēmā.