Latvijas tirgi attīstās līdzīgi kā tas notiek arī Amerikā. Turienes analītiķi raksta, ka pašreizējos apstākļos esot visai svarīgi „atgriezt tirgu fermā”, respektīvi radīt pilsētniekam iespējas iepirkties tieši no zemnieka. Rezultāts esot visiem izdevīgs:
- valsts sociālai atbalsta sistēmai samazinās slimnieki, jo daudzi tiek pie veselību uzturošas pārtikas;
- pilsētnieki var nopirkt lētāku un svaigāku produkciju;
- zemnieks – ražotājs saņem lielāku un precīzāku tirgus cenu bez kavējumiem.
Latvijā arī beidzot zemniekam ir labākas iespējas pārdot savu produkciju dažādos tirgos un gadatirgos, bet Valsts iestādes apkalpojošās firmas – ēdnīcas un restorāni joprojām visai negribīgi iepērk no zemniekiem pat vietējos kartupeļus, bet tos ieved no tālienes. Precīzu īstajam – „dzīvajam” tirgum veltīto pētījumu Latvijā neesmu lasījis.
Tas nu gan laikam katram būs skaidrs, ka jaunos produktus vispirms ir jāmeklē tirgos, ne lielveikalos, jo tas ir loģiski, ka jaunumi sākotnēji tiks ražoti mazākos apjomos.
Lūk tikai pērn Eiropas komisija (EK) ir publicējusi Regulu Nr. 904/2008 no 2008.g. 17.septembra, kas prasa augļu un ogu sulās, sīrupos un ievārījumos izmantot augstas izšķirtspējas šķīdumu hromatogrāfijas metodi (HPLC) lai raksturotu atbilstoši EK N 1043/2005 regulas prasībām dažādu saldo vielu – cukuru saturu (saharoze – biešu cukurs, fruktoze un glikoze – augļu cukuri, maltoze u.c.). Līdz šim Latvija vēl nav izdevusi savus regulējušos dokumentus un rodas dīvaina situācija jaunumu ražotājiem – PVD inspektori pieprasa uz jauno ogu produktu etiķetēm uzrakstu par to cik tur ir tauku un olbaltumu, bet to nemaz ogās nav, (tātad ir jāraksta neloģiski – „satur 0g”). Savukārt par dažādu cukuru patieso saturu pat nedrīkstam etiķetē rakstīt un pircēju informēt, kaut to prasa EK Regula.
Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas” pagaidām vienīgā piedāvā Latvijas tirgum fruktozes, glikozes sīrupus, jeb fruktozes sīrups, kuri tā ir jānosauc (EK Regula Nr 1043/2005) pēc tā augļu cukura veida, kas ir vairāk, ja biešu cukura saturs ( saharoze) ir zem 5%.
Nedaudz atcerēsimies ķīmiju. Biešu cukurā esošās saharozes formula ir C12H24O12, bet fruktozei un glikozei formula (atomu sastāvs) ir vienāda C6H12O6 un to atšķirība ir salīdzināma ar labās un kreisās roku līdzību un atšķirību – tās ir spoguļa simetrijā, respektīvi – atšķirība ir molekulas uzbūvē. Tīra fruktoze pēc garšas ir pat 1,4 reizes saldāka par saharozi, bet glikoze – mazāk salda – 0,7 no saharozes. Taču svarīgākais ir tas, ka organisms biešu cukuru tiešā veidā nemaz nevar uzņemt un izmantot, bet tas ir ar fermentiem un skābi jāsadala fruktozē, glikozē un citās sastāvdaļās. Savukārt šis sadalīšanas process nav attīstīts jauniem bērniem un arī daudziem cilvēkiem ir traucējumi (piemēram, cukura slimnieki). Savukārt fruktozes un glikozes cukurus var labi uzņemt bērni un tāpēc šādus augļu un ogu sīrupus varam dot bērniem jau agrā vecumā , ko esmu lasījis – no 6 mēnešiem.
Lielveikalos veltīgi ir meklēt augļu cukurus tīrā veidā un nav arī to sīrupi. Pasaules tirgū pašlaik visvairāk fruktožu sīrupus piedāvā Ķīna, bet ASV piedāvā no kukurūzas ražoto glikozes, fruktozes sīrupus. Eiropas savienībā tikai Francijas fruktozes sīrupu piedāvājums ir lasāms Internetā (cena aptuveni 10 Ls/l). Taču tur piedāvājumā esošais caurspīdīgais „melleņu sīrups ar melleņu aromātu” rada intereses vietā aizdomas, jo Latvija laukos augušie zina, ka mellenes nemēdz būt bez krāsas.
Der pircējiem atgādināt to, ka visai svarīgi ir zināt no kādas izejvielas tiek ražoti augļu cukuri, jo kukurūza un citi dienvidu augi intensīvās ražošanas apstākļos tiek apstrādāti ar dažādiem pesticīdiem, kuru paliekas neizbēgami nonāk arī gala produktā. Augļi un ogas vietējos apstākļos, sevišķi mazdārziņos labi aug un neslimo, tāpēc Latvijas vietējie augļu sīrupi būs tīrības raksturojumā konkurēt spējīgāki par ES dienvidu valstu ražotāju piedāvājumiem. Savukārt ES ķīmijas rūpniecība piedāvā visai plašu sintētisko sīrupu klāstu, kur nedz krāsa, nedz garša, nedz smarža nav nākusi no dabīgām ogām un augļiem, kaut to nosaukumā ir dažādu ogu, augļu vārdi. Šie ķīmiskās rūpniecības sīrupi visbiežāk tiek izmantoti dažādu dzērienu gatavošanai un tāpēc nav brīnums, ja vēl pēc 4 stundām mūsu kuņģī atrodas nesagremojamas aromāta vai „mūžīgā garšas” atbalsis.
Mūsu saimniecība (z/s ”Gundegas” Bīriņos., Limbažu novadā) jau vairākus gadus visus savus brīvos resursus iegulda jaunu un ļoti kvalitatīvu produktu tehnoloģiju izstrādē. Daudzi pircēji atpazīst sukādes no dižbrūklenēm, ķirbjiem, rabarberiem, cidonijām, upenēm un pīlādžiem. Atbilstoši šīm sukādēm tālākā procesā iegūstam arī fruktozes, glikozes sīrupus, kādus nekur citur veikalos neatrast. Piemēram dižbrūkleņu, pīlādžu un dažu maisījumu sīrupos biešu cukurs ir zem 0,3%, ko vairs ar šķidruma hromatogrāfiju nevar vairs precīzi noteikt – „zem metodes jutības robežas”. Savukārt citos sīrupos saharozes saturs ir no 2% līdz 5%. Ņemot vērā to, ka šie sīrupi dzērienos ir ievērojami jāatšķaida – līdz pat 10 reizēm, skaidrs, ka attiecīgi apmēram līdzīgi 10 reizes samazināsies saharozes saturs galda dzērienā.
Papildus kvalitāte – to krāsas tīrība un dzidrums mūsu sīrupos rodas no dabīgas sīrupa izvilkšanas ar osmozes paņēmienu, kad sula nāk cauri masai vai mizai uz augstākas cukura koncentrācijas pusi. Esam mēģinājuši sīrupu iegūt sulā izšķīdinot cukuru, bet tas produkts bija pilnīgi savādāks pēc garšas un arī nekad nav tik dzidrs.
Visai interesanta ir ārzemju ekskursantu reakcija nogaršojot mūsu jaunumus. Parasti seko pārsteiguma pilni izsaucieni un jautājumi – kāpēc viņi neko līdzīgu neesot manījuši citās valstīs un savās mājas lielveikalos? Tad nu tālumniekiem jāskaidro, ka arī Latvijā zinātnieki nemaz nedrīkst brīvi par saviem atklājumiem un izstrādājumiem informēt sabiedrību, jo masu mēdiju īpašnieki to uzskata par reklāmu (vai pašreklāmu) ne informāciju. Ir vēl „interesantāki” piedāvājumi no avīzēm – „ mēs par jūsu izgudrojumiem rakstīsim, bet tas maksās…”.
Ja lasītājs, šo rakstu izlasīs, tad tikai pateicoties tam, ka šis preses izdevums neprasīja samaksu no zinātnieka par jaunākās informācijas publicēšanu. Plašāku informāciju varat atrast lapā www.spats.lv
Sveicināts, Andri!
Ir saimniecība, kur audzē upenes, bet trūkst noieta, varbūt ir labi Jums sakontaktēt un gatavot labas upeņu sukādes?
Ar cieņu, Dzintra
A. god. Andri!
Būšu pateicīga, ja apmeklējot Leļļu teātri kopā ar mazdēlu, 3 gadi, varētu ar lepnumu baudīt Dižbrūklenes jaunajiem Dižcilvēkiem un iepazīstināt arī pieaugušos ar veselīgu produktu.
Bija patīkams pārsteigums Ziemassvētku gaidās dekorēt piparkūkas Leļļu teātra fuajē un ejot mājās saņemt Latvijas garšīgo burkānu paciņu – mazie svaigie graužamieburkāni. Tā attīstās žokļu kauli,jo ir cieta barība,ko grauzt, ir vieta kur augt zobiem – arī vēlākajiem gudrības zobiem ir vieta. Un pieradinam pie gudras un veselīgas uzkodas sevi un mūsu mīļos.
Lai sekmes novitātes ieviešot dzīvē jo plašāk!!!
Ar cieņu, Dzintra
Mūsu saimniecība pagaidām pārstrādā tikai dažas tonnas upeņu un pērn tās bija no pašu un kaimiņienes lauka.Galvenā vērība tiek tehnoloģijas attīstībai.
Ar prieku varu ziņot, ka arī upeņu sīrups pilnībā tiek pārvērst augļu sīrupā, kurā vairs nav biešu cukura!
Pasaules tirgos tikai Francija ko līdzīgu piedāvā par… 20 Ls/l, kad mēs priecīgi atdodam par 5 Ls/l.
No tālākiem zemniekiem ogas neņēmām, jo nespējām to visu apmaksāt un arī gala produkcijas realizācijas apjomi vēl nav labi zināmi.
Vēl nevienā lielveikalā taču nav redzēti FRUKTOZES sīrupi un tāpēc pircēji brīnās – kas tas par produktu…