Mēnešu arhīvi: oktobris 2009

Jaunumi tirgū

Latvijas tirgi attīstās līdzīgi kā tas notiek arī Amerikā. Turienes analītiķi raksta, ka pašreizējos apstākļos esot visai svarīgi „atgriezt tirgu fermā”, respektīvi radīt pilsētniekam iespējas iepirkties tieši no zemnieka. Rezultāts esot visiem izdevīgs:

  • valsts sociālai atbalsta sistēmai samazinās slimnieki, jo daudzi tiek pie veselību uzturošas pārtikas;
  • pilsētnieki var nopirkt lētāku un svaigāku produkciju;
  • zemnieks – ražotājs saņem lielāku un precīzāku tirgus cenu bez kavējumiem.

Latvijā  arī beidzot zemniekam ir labākas iespējas pārdot savu produkciju dažādos tirgos un gadatirgos, bet Valsts iestādes apkalpojošās firmas – ēdnīcas un restorāni joprojām visai negribīgi iepērk no zemniekiem pat vietējos kartupeļus, bet tos ieved no tālienes. Precīzu īstajam – „dzīvajam” tirgum veltīto pētījumu Latvijā neesmu lasījis. Turpiniet lasīt

Skolu absurdi turpinās

Iespējams, ka mans raksts ir izraisījis lielāku skolotāju interesi par mūsu Pētniecisko saimniecību (joprojām vienīgā Latvijā!), jo šoruden ir bijušas vairākas skolotāju grupas ekskursijā un citas brauc brīvdienās lasīt ogas savai ģimenei (sk. www.spats.lv ).

Izrādās, ka laikrakstos informācija pēc tikšanās IZM ir bijusi liela paviršības kļūda, kas ticami ir nākusi no preses dienesta, jo tur vienā tekstā bija norādītas skolotāju plānotās algas mēnesī un plānotā slodze stundās, bet – nedēļā (!). Tādejādi lasītājiem tika radīts priekšstats par it kā 4 reizes lielāku stundu likmi nekā ir patiesībā. Turpiniet lasīt

Prognozes un anticipācija

Prognoze nāk no grieķu val. prōgnosis – paredzējums, kas balstīts uz konkrētiem datiem, piemēram, laika prognoze. Tā rakstīts Svešvārdu vārdnīcā.

Anticipācija nāk jau no latīņu val. anticipatio – spēja paredzēt rīcības, darbības rezultātus, spēja apziņā prognozēt un „modelēt” gaidāmos notikumus.

Līdz šim mūsu sabiedrības politizētie grupējumi – partijas savā rīcībā ja arī izmantoja prognozes, tad tikai tās, kuras bija izstrādātas no pašreizējās situācijas modeļiem kādu jau realizēto sakaru veidā. Tālākos notikumus vienkārši turpināja, nemainot  kādus nosacījumus, piemēram 2000.g. publicētā kādu 20 ekonomistu prognoze ( V.Gavrilova vadībā) par turpmākiem 10 Latvijas attīstības gadiem. Tādas „prognozes izstrādāt”  ir vienkārši – līdzīgi kā varam aprēķināt cik ilgā laikā paveiksim  nākotnē 100 km, ja zinām savu pašreizējo pārvietošanās ātrumu. Ceļā mūs tomēr var „gaidīt” kāds nezināms šķērslis, piemēram, ir lietus laikā izskalots ceļš un būs vai nu jābūvē tilts, jāceļ prāmis vai jāmeklē apkārtceļš. Tad visa iepriekšējā prognoze kļūst nederīga, jo pārtraukts ir iepriekšējais modelis un pieņēmums par šī modeļa darbību vairs neatbilst jaunai situācijai. Turpiniet lasīt