Savulaik – pāris gadu pirms pašreizējās Latvijas valsts atjaunošanas 4 zinātnieki (Dr.- A.Ripa, A.Arens, I.Kalviņš, A.Špats) speciāli jaunajiem zemniekiem, kurus vēlāk nodēvēja par „Breša zemniekiem”, rīkoja vairākus seminārus. To mērķis bija sniegt citādu – jaunu uzskatu sistēmu, ka zemniekam ir jāražo ne tas, ko prasa kādi ministrijas uzdoti „plāni”, bet gan tas, ko prasa vai pieprasīs nākotnes tirgus Latvijā, Eiropā un Pasaulē. – un zinātnieki ieteica audzēt bioloģiski aktīvo vielu saturošus augus, augļus un ogas. Lieki teikt, ka toreiz nevienu ierēdni šāda domāšana neinteresēja un semināros nemanījām nevienu lauksaimniecības ministrijas „darboni”. Arī vēlāk izveidotajā Zemkopības ministrijā valdīja faktiski padomijas laiku radītais „priekšniecības visvarenības” viedoklis, ko radīja zema līmeņa izglītības un tirgus nepārzināšanas apkopojums.

Klasisks ir zinātniekiem zināmais piemērs kā Latvijas Zemkopības ministrija, Izglītības un Zinātnes ministrijas „tirgus pētījumu” speciālisti pat ar parakstītiem dokumentiem „noliedza” iespējas Latvijā attīstīt Viskonsīnai līdzīgā apjomā lielogu dzērveņu – dižbrūkleņu audzēšanu (sk. tehn. zinātņu doktora A.Špata projektu Latvijai, 1997.g.), aizbildinoties, ka šis projekts esot tikai kādu zinātnieku iedomas un „valsts nevar tērēt resursus privātu ideju apmaksai”. Taču Pasaules bankas (PB) pārstāvis Šilhorns van Vīns ļoti augstu novērtēja mūsu projektu, citus zinātnieku vadītos projektus un piedāvāja uz to pamata 25 miljonus $ kredītu par toreiz viszemāko LIBOR likmi (5%/gadā) jaunu l/s nozaru attīstībai. Latvijas valdība reaģēja specifiski un sev raksturīgā „ Latvijas ceļā” – vispirms premjerministrs A. Gorbunovs aizlidoja uz PB mītni un „palūdza” šo aizdevumu pārformēt no „Jaunu l/s nozaru attīstībai” uz  „Lauku attīstībai”. Tālāk jau uz vietas Finansu ministrs R. Zīle šo kredīta līniju ne jau zemnieku pašpalīdzības kasēm atdeva (tās prasīja 1-1,5%), bet „Parex” u.c. līdzīgiem „plēsoņām”, kas jau no kredīta ņēmējiem prasīja 18% – 25%/gadā, turklāt izsniedza šo kredītu tikai īstermiņa veidā līdz 1 gadam, tādejādi neviens jaunās nozares attīstības projekts laukos pie šādiem baņķieru „noteikumiem” nevarēja attīstīties. Faktiski tikai dažas Valsts „atbalstītās” bankas toreiz guva vieglu peļņu no zinātnieku pamatotiem projektiem un PB kredīta.

Atskats „dzērveņu idejas” vēsturē

Zīmīgi man savulaik atbildēja Limbažu rajona un ZM vadītāji, atsakot dokumentus uz eksperimentālas paraugsaimniecības atbalstu dzērveņu jomā (aptuveni 1996.g.). „Mūsu valstij prioritāri ir jāatbalsta piena ražošana, nevis purvi, kas nemaz nav lauksaimniecības zeme” un tādejādi neviens zemnieks līdz pat 2000.gadam nekādu Latvijas valsts atbalstu bankrotējušo kūdras ieguves vietu rekultivācijai nesaņēma.

Tomēr ZM finansiāli kopš 1997.g. atbalstīja Rīgas SIA „Lienama”, kura tika finansēta dažādos veidos un šobrīd tā ir klasiska liela firma arī pēc ASV mērogiem. Tās veiksme pierāda, ka Latvijā varētu būt simtiem šādu arī zemnieku īpašumu, ja vien ZM līdzīgi būtu  atbalstījusi arī tos.  Tā viena speciāli radīta un no Valsts atbalstītā Latvijas firmiņa neko Eiropas tirgū nepadarīs, jo arī ASV zemnieki neuzticas lielajām firmām, bet labprātāk savstarpēji kooperējas līdzīgās. Otrkārt, arī ASV ir labi pierādīts, ka tikai zemnieks un uz vietas dzīvojošais saimnieks vislabāk sajūt dabu un lauku vajadzības, bet lielās saimniecībās strādnieku paviršība un nevērība ir tāda pati kā padomijas laiku kolhozos.

Ja ZM ierēdņi būtu vēl kaut 1997.gadā paklausījuši mūsu zinātnieku pamatotos ieteikumus un niecīgā līmenī atbalstījuši „purvu bridēju” saimniecības ar 10 000 Ls grantu, kas attīstītu lielogu dzērveņu ražošanu līdzīgi kā SIA „Lienama” Gaujienā, tad jau līdz 2000.gadam mums būtu vismaz 100 audzētāju, bet šobrīd jau Latvija būtu nopietns partneris ES valstīm. Šobrīd mums varētu būt ražas aptuveni 30 000 tonnu no 300 saimniecībām.  ES valstis tikai no ASV iepērk dzērveņu sulu ar „nākotnes” cenu aptuveni 8 $/l ( +15% ES ievedmuita, + transporta izdevumi)  un tas nozīmē to, ka Latvijas purvu „devums” varētu būt vismaz 240 miljoni $ pie kopējiem Valsts atbalsta ieguldījumiem vien 9 milj. Ls. Ja mēs ražotu pašlaik ES un Pasaules tirgū daudz vairāk pieprasītos produktus – augļu un ogu sukādes, kas labi aug Latvijas dārzos, tad Latvijas ienākumi būtu divkārt lielāki. Sevišķi turīgi tagad kļūtu nomaļie Latvijas reģioni, kur ir daudz purvu.

Dzērveņu sula – koncentrāts kā galvenais Pasaules tirgus produkts

Vēl pirms 2000.g. dzērveņu sulu ASV firmas pārdeva arvien vairāk atšķaidītas līdz par sulu devēja atšķaidījumu 1:4, kurā tikai 20% bija īstā sula, bet 80% ūdens. Mēs tādu tirgus produktu dēvētu par dzērienu vai dzērveņu morsu.

Taču pēdējos gados ASV tirgū nostabilizējās tirgus prece „dzērveņu sulas koncentrāts” („cranberry juice concentrate 50 degree brix”).

ASV Pārtikas institūts (Food Institute) 2008.g. ziņoja, ka dzērveņu „sulas koncentrāta” cenas ir ļoti augstas un sasniedz $ 135,0 par galonu f.o.b. (1 galons =3,785 litri), t.i. 35,6 $/l ASV uz vietas. Taču 27.aprilī 2009.g. ASV Pārtikas institūts ziņoja, ka sulas cena nokritīsies līdz pierastam līmenim 75$/gal., t.i. 19,8 $/l. Savukārt tikko žurnāls „Foodnews” 2009.g.31.jūlijā ziņoja par dzērveņu sulas pirmo iepriekšēju vairuma tirgu – izsoli (first online auction), ko organizēja firma „Ocean Spray”. Piedalījās tikai 34 pircēji un tika noslēgti darījumi par aptuveni 1000 tonnām maksājot 33 $/gal., t.i. 8,7$/l, bet uz ES vedošiem nāksies vēl maksāt ievedmuitu 15% un transporta izdevumus.

Spriedums pēc šīs izsoles, ka dzērveņu produktu cenas krītas, būtu nepareizs, jo šeit piedalījās maz un nelieli pircēji. Vairuma tirgus cenas Pasaulē mēdz svārstīties ievērojami. Piemēram, 2006.g. janvārī dzērveņu sulas cena bija 17,2 $/l, bet augustā jau 31,7 $/l, t.i. gandrīz 2 reizes lielāka. Daudzi analītiķi domā, ka „Ocean Spray” speciāli pazemina cenas lai konkurētu ar daudziem nelielajiem sulas ražotājiem, kuri nemaz nepiedalījās šajā izpārdošanā. Pašlaik – 2009.g. augustā ASV tirgum Internetā piedāvā sulu „koncentrātus” par ļoti dažādām cenām, jo 0,5 l pudeles (16 oz) cena var būt no 24$/pudele līdz 10 $/pud., ko nosaka jaunās ražas tuvums.

Tomēr galvenais arguments spriedumam, ka dzērveņu cenas ir pašlaik neprognozējamas, ir apstāklī, ka vairāki lieli ASV audzētāju reģioni ziņo par gaidāmo zemāku ražu par 2008.gadu slikto laika apstākļu dēļ. šādos gados parasti produktu cenas ļoti palielinās. Latvijā šogad varētu būt ļoti laba raža un te parādās dažādu tālo audzēšanas reģionu efektivitāte un savstarpējais izdevīgums, ko savulaik 1994-1997.g. pamatoja daži ASV un Latvijas zinātnieki, oponējot pret „Ocean Spray” atteikšanos finansiāli atbalstīt Baltijas audzētāju attīstību.

Ja mēs analizējam ASV statistikas pārvaldes un ASV Attīstības Departamenta (USDA) ziņojumus, tad var redzēt, ka kopš 1960 gada līdz pat 2008.gadam dzērveņu raža ir kopumā tikai augusi un no 62 500 t – 1960.g. sasniegusi 375 000 t – 2008.g. Raksturīgi, ka šajā laika periodā tikai 2 reizes ir pieauguši stādījumi, kad ražas pieaugums ir bijis 6-kārtīgs. Ja 1960-os .gados vidējā raža bija 8 t/ha, tad 2008.g. rekorda ražā bija jau 23t/ha, kaut gan ap 2000.gadu vairāku gadu skatījumā vidējā raža ASV ir bijusi aptuveni 20 t/ha ar svārstībām +- 2,5 t/ha.

Pēc 1999.g. novērotās pārprodukcijas ASV dažādos veidos palīdzēja attīstīt vietējo tirgu un arī eksportu, kas no 25 000 tonnām – 2000g. pieaudzis 2,5 reizes (!) līdz 62 500 tonnām 2008.gadā. Raksturīgi, ka vietējā tirgū dzērveņu pārdošanas apjoms ir pa gadiem svārstījies (+-) 2000 – 2500 tonnu intervālā, bet aprēķinot 3 gadu vidējo pārdošanas apjomu ap 2000.gadu un ap 2007.g., vietējā ASV tirgū pieaugums ir neliels +2 500 tonnas, kas apliecina to, ka kopējo Pasaules ražas pieaugumu paņem eksports.

Derētu mums atcerēties, ka tieši šo tirgus attīstības argumentu (eksports uz tām valstīm, kur dzērvenes neaudzē) mums mācīja ASV konsultanti jau 1994-1995.gados.

Ja analizējam Pasaules dzērveņu tirgu pa 2 galveniem produktu veidiem – svaigas ogas un pārstrādātas ogas, tad pēdējos 10 gados ASV vietējā tirgū svaigo ogu tirgus apjoma pieaugums nav bijis, bet eksportā svaigās ogas ir samazinājušās vismaz 3 reizes. Pārstrādāto ogu pārdošana ASV vietējā tirgū ir pieaugusi gandrīz 1,5 reizes, bet eksportā pārstrādāto ogu pārdošana ir pieaugusi vismaz 3 reizes. Tas liecina par savulaik arī Latvijā pareizi izvēlēto stratēģiju – pašiem iemācīties pārstrādāt savas ogas kvalitatīvos un pircēju pieprasītos produktos, veidojot t.s. fermeru pārstrādes cehus, kas tālāk eksportam varētu kooperēties. Pašreizējie „lielie pārstrādātāji” spēj tikai nogremdēt topošos audzētājus.

Interesanti ir NASS/USDA un Dzērveņu tirdzniecības Komitejas (CMC) vadītā izpēte par iespējamo (perspektīvo) pircēju pieprasījuma apmierināšanu. Ja 1987-1996.g. starpība bija aptuveni 50 000 tonnas, tad 2004.-2008.g. iespējamais pircēju pieprasījums ir jau par 200 000 tonnām lielāks kā reāli tirgū pārdotais apjoms. Tas liecina par lielu un mērķtiecīgu tirgus attīstībai veltīto darbu, kāds mūsu valstī vēl nevienā ražošanas jomā nav novērots.

Zīmīga un interesanta ir ASV statistikas (NASS, USDA) apkopotie dati par dzērveņu uzkrājumiem noliktavās un pārstrādātāju piedāvāto ogu iepirkšanas cenu. Salīdzinot 1987.g. ar 2008.g. noliktavās uzkrājumā ir praktiski 3 reizes vairāk ogu, kaut iepirkšanas cenas ir līdzīgas – ap 1$/kg neattīrītu ogu, pat nedaudz pieaugušas līdz 1,2 $/kg neattīrītu ogu. Taču pa šo periodu bija dramatiskie 1998.-2002.gadi, kad uzkrājumi saldētavās strauji pieauga un audzētājiem maksāja pat tikai 0,4$/kg. Tikai 2007.gadā audzētāji sāka saņemt aptuveni 1$ par 1kg tikko nolasītu ogu. Parasti šīs cenas ir dotas ar „slapjo metodi” savāktām ogām, kuras tūlīt kombināti mazgā, attīra un pārstrādā (dienā 1 strādnieks tā ”novāc” 5-10 tonnas).

Lielākais ogu audzētājs un pārstrādātājs „Ocean Spray” šogad ir deklarējis, ka dzērveņu pieprasījums Pasaulē pieaug un pieaugs, tāpēc 2012.gadā viņiem vien būs nepieciešama papildus raža 50 000 tonnu. Tāpēc šīs apvienības audzētāji pēdējos gados atjaunoja 1000 ha un turpmākos 2 gados plāno iestādīt vai atjaunot 810 ha (!). Jāpiezīmē, ka ASV vairs nav daudz platību kur audzēt dzērvenes, tāpēc kādreizējais plāns – Latvijai sadarboties ar „Ocean Spray” tirgus jomā bija perspektīvs.

Latvijas un Kanādas projektu salīdzinājums

1992.gadā, kad Latvijas zemnieki sāka domāt par purvu izmantošanu, Kanādā bija tikai 2 firmas Kvebekā ar 105 ha ražojošām dzērvenēm. Taču 2008.gadā Kanādā jau ir 4 850 ha ražojošie lauki ar kopējo dzērveņu ražu 80 650 tonnas  (ražīgums pa valsti ir 16,6 t/ha).

Kanādā nekad nebija tik daudz dzērveņu audzēšanai piemēroto kūdras ražotņu kā mums. Tāpēc sagatavoti Latvijas zemes un skābā ūdens resursi šīs nozares attīstībai bija daudzkārt lielāki. No dzērveņu projekta viedokļa, racionāli izmantojot bijušo kūdras ražotņu infrastruktūru un to atjaunojot Latvijā varēja iegūt vismaz 30 000$/ha „handikapu”, salīdzinot ar Kanādu. Pieņemot kādreizējo mūsu projektu kā izpildītu (300 saimniecību pa 10 ha kopā 3000 ha), tad mēs būtu nosacīti ieguldījuši vismaz 90 000 000 $ pašlaik racionāli neizmantotos Dabas resursus kūdras laukos, jo 30 000$/ha bija kūdras ieguves lauku „vērtība” no projekta gala mērķa viedokļa. Atgādinu, ka 1992.g. Latvijā bija 54 000 ha „noskalpētu” kūdras purvu – bijušo kūdras ražotņu, bet tagad licences izsniegtas 25 000 ha kūdras ražotnēm. Katrs „plikais” kūdras 1ha nes Pasaules Dabai zaudējumus (izdalot CO₂, NO un CH₄) vismaz par 1000 $/gadā. Tādejādi 3000 ha ar dzērvenēm „apzaļumotās” platības taupītu vismaz 3 000 000$ pēc Kioto protokola par CO₂ izmešiem no saulē gruzdošiem kūdras laukiem. Šogad tiks papildinātas prasības pie Kioto protokola.

Savukārt Kanādas izaugsmes piemērs no 1992.gada 100 ha līdz 4 950 ha – 2008.gadā liecina, ka arī Latvijai zinātnieku ieteiktais projekts tempu ziņā būtu bijis pa spēkam, jo mēs racionāli izmantotu jau esošos resursus – bankrotējušās kūdras ražotnes, to projektu dokumentāciju, ceļus un grāvju sistēmas.

Aprēķināsim minimālo iespējamo projekta realizāciju Latvijā, izmantojot manu personīgo pieredzi 10 ha izveidē. Nesaņēmu nekādu valsts atbalstu no 1992.g.  līdz pat 2000. gadam, bet tad  par 6 ha izveidi tomēr Valsts izmaksāja subsīdiju 2000Ls/ha, kopā līdz 2005. gadam 12 000 Ls. Tālāk atkal tika atteiktas subsīdijas par stādījumu izveidi. Tādejādi esmu saņēmis vidēji 1200 Ls/ha subsīdijas. Man nebija pieejami arī ”platību maksājumi”, kā arī ES esošo atbalstu par dārzkopības attīstību, par integrēto audzēšanu aptuveni 700Ls/ha man atteica, jo purva zemes neesot „lauksaimniecības zemju” sarakstā no Latvijas valsts Zemes dienesta ierakstītas (!). Mēs aptuveni 5000 – 6000 Ls/gadā ieguldījām kā savas saimes darbu un citur nopelnīto. Lūk, mani 10 ha stādījumi ir piemērs un pierādījums, ka ar zinātnieku ieteikto minimālu Valsts atbalstu 1 ha izveidei – 2000 Ls/ha stādījumiem un 10 000 Ls grantu infrastruktūrai, 300 zemnieku būtu 3000 ha projektu ar uzviju būtu šogad pabeiguši. Kopumā mūsu produkcijas apjoms jau tagad būtu vismaz 30 000 tonnu (maksimāli 60 000t) un šodienas tirgus cenās tas būtu vairāk kā 120 miljonu Ls. Eksportam pārstrādātā produkcija būtu vismaz 10 eiro/kg (daži produkcijas veidi sasniedz 15 eiro/kg) , t.i. 300 milj. eiro eksporta apjoms varēja būt jau tagad no pašlaik saulē gruzdošiem purviem.

Salīdzināsim šo iespējamo attīstības projektu ar mūsdienu lielāko lauksaimniecības nozaru ražošanu gadā: piens – aptuveni 110 milj. Ls, graudi – 90 milj.Ls, cūkgaļa 40 milj.Ls, liellopu gaļa 25 milj. Ls. Redzams, ka pat pie pieticīgākiem aprēķiniem dzērveņu audzētāji Latvijā šobrīd varētu būt jau piena ražotāju līmenī.

Ikgadējos ziņojumos „Latvijas lauksaimniecība un lauki” redzams, ka piena nozares attīstībai laikā no 1992.gada līdz 2009.gadam ir no valsts ieguldīts  vairāk par 70 miljonu Ls, pat 100 milj.Ls. Nepieciešamie Valsts ieguldījumi dzērveņu audzētāju atbalstam būtu bijuši vien 9 milj. Ls laikā no 1992.- 2009.gadam (t.i. 10 reizes mazāk!). Savukārt zemnieku „ieguldījums” būtu bijis aptuveni 40 milj. Ls vērta purvu racionāla izmantošana un pašu darbs 15 – 20  milj. Ls vērtībā. Ja Latvija saprātīgi izmantotu PB doto 25 milj.$ kredītu jauno nozaru attīstībai, mēs šo projektu būtu realizējuši. Pērn (2008.g.) ASV deva saviem dzērveņu audzētājiem grantu – neatmaksājamu palīdzību veco un aizlaisto lauku atjaunošanai 25 000 $ par katru 1 ha un tas ir daudz vairāk par Latvijas zinātnieku savulaik  Valstij ieteikto nepieciešamo palīdzību zemniekam jaunu lauku izveidei.

Dažas dzērveņu tirgus attīstības tendences

Internetā  ir atrodami dažādi pētījumi par dzērveņu tirgus iespējām jaunās valstīs, piemēram, Čehijā un Japānā. Šos pētījumus veic ASV pasūtījumā dažādas universitātes un firmas. Zīmīgi, ka liela loma ir pievērsta informācijai par šo ogu produktu veselīgumu un ārstnieciskām spējām. Labi ir redzams, ka ASV rūpējas par arvien plašāku dzērveņu tirgus attīstību Pasaulē.

Viena no visstraujāk pieaugošām dzērveņu pārstrādes jomām tieši eksportam ir žāvētās, saldinātās dzērvenes – sukādes jeb ASV sauktās „dzērveņu rozīnes”. Salīdzinot tikai pēdējos 2—3 gadus šādi pārstrādātais daudzums ir pieaudzis par 64%, bet tirgus pieprasījums ir pieaudzis daudzkārt vairāk. Interesanti, ka dzērveņu sukādes izraisīja arī citu augļu un ogu sukāžu pieprasījumu, veicināja ogu sukāžu maisījumu tirgu.

Pēdējos gados strauji pieaug sukāžu izmantošana dažādos citos produktos kulinārijā – kēksos, kūkās, tortēs, cepumos, konfektēs un dražē, tradicionālās šokolādes trifelēs.

Galvenais jaunais tirgus arguments ir žāvēto produktu nestais veselīgums un imunitātes stiprināšana. Tāpēc žāvēšanas tehnoloģijā sevišķi svarīgi ir panākt maksimālu ogu krāsas, smaržas un garšas saglabāšanu. Interesanti, ka tagad ASV sevišķu vērību pievērš arī sukāžu izmēru viendabīgumam, izmantojot separatorus, (mēs to garantējam frakcionējot ogas un tās sagriežot precīzi uz pusēm ).

Dzērveņu ietekmi uz veselību kopumā labi rāda to antioksidantu spējas:

• Dzērvenēm (Amerikas lielogu dzērvenes) ir 9584 ORAC vienības (Oxigen Radical Absorbance Capacity), zilenēm   – 6552, plūmēm – 6259, kazenēm – 5347, avenēm   – 4882, zemenēm – 3577, ķiršiem – 3365, āboliem – 3082, bumbieriem – 2941, avokado – 1933, apelsīniem – 1819, persikiem – 1814, mandarīniem – 1620, vīnogas, sarkanās – 1260, greipfrūti – 1238, kivi – 1210, vīnogas, zaļās – 1118, aprikozes – 1115, mango – 1002, banāni – 879, nektarīniem – 750, ananāsiem – 562, arbūziem – 142

(dati no USDA, Selected Foods, 2007. U.S. Department of Agriculture).

Šie dati skaidri rāda, ka mūsu audzētās dižbrūklenes ir vismaz 5 reizes spēcīgāks palīgs veselības nostiprināšanai par labākiem importa augļiem – avokado, apelsīniem, persikiem, mandarīniem. Arī citas mūsu ogas ir spēcīgāki palīgi slimniekiem, salīdzinot ar dienvidus augļiem.

Par dižbrūkleņu  – lielogu dzērveņu labo spēju attīrīt nieres un urīna sistēmu  no baktērijām jau pārliecinājušies daudzi arī Latvijā, bet par to ietekmi uz sirds un asinsvadu slimību samazinājumu liecina Latvijā jau ievērojami samazinātā mirstība no šīm kaitēm, sākoties ogu tirgum Latvijā 2007/2008.g.

Vairāk informācijas ir http://www.spats.lv .

2009.g. augusts Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors