Ievads, pamatojums
Pasaulē sūnu kūdras ieguve, citāda sūnu kūdras purvu rūpnieciskā izmantošana tiek samazināta līdz saprātīgam līmenim, jo šodienas izpratnē purvu devums dzīvās Dabas uzturēšanai ir daudzkārt nozīmīgāks par kūdras tehnisko izmantošanu.
Kanādā, ASV jau ap 70.-iem gadiem daudzi iepriekš rūpnieciski izmantotie kūdras purvi tika atdoti dabai vai dabiskos apstākļos lauksaimnieciskai ražošanai – purvu ogu , augu audzēšanai.
Purvu lauksaimnieciskā izmantošanā ir 2 svarīgi nosacījumi:
– stabilizēts ūdens līmenis;
– viegli, “peldoši” ceļi.
Vieglie, jeb fašinu ceļi ir būvēti bieži kara apstākļos, dažās zemnieku sētās, bet tad šo ceļu kalpošanas laiks nav bijis vajadzīgs ilgs – dažas nedēļas, mēneši.
Zināms ir senais “Katrīnas ceļš” uz Petrogradu. Šajā būvē zem ceļa smilšu uzbēruma 0,5-1 m biezumā bija šķērsām ceļa virzienam paklāti skuju koku baļķi, kuri purva ūdenī vēl 70. – 80. gados nebija sapuvuši (novērojumi pie Pleskavas šosejas būves Inčukalna apkaimē). Iespējams, ka šie baļķi noturēja seno smilšu uzbēruma ceļu pār purvu vairākus gadsimtus.
Kanādas zemnieku pieredze purvos
Raimonds Matisons no Indianopoles, ASV devās uz Vankūveru, Kanādā, kur vietējos purvos tiek būvētas lielas dzērveņu audzes. Izziņas brauciena kopējie izdevumi ir bijuši 1300 $, ko R.Matisona kungs dāvā Latvijas dzērveņu audzētājiem.
Papildus teksta materiālam ir arī video filma par dzērveņu lauku un ceļu veidošanu, būvi, ko Kanādā sauc par “Swamp bridg” – purva tilts.
1. Veidojot gultnes dzērveņu audzēm, tiek nocirsti koki, izrauti celmi. Visu šo materiālu ar buldozeru sastumj lauku malās, kas veido topošā ceļa pamatni. Virs šīs pamatnes uzber šķeldu, zāģskaidas un nedaudz smiltis.
2. Uz nolīdzināta kūdras lauka virsmas – gultnes krustām uzklāj niedras, citu purva zāļu segumu. Virs zāļu klājiena uzber šķeldas, zāģskaidas – 20 cm.
3. Uz nolīdzinātas ceļa pamatnes, ko veido lauku nolīdzināšanas pārpalikumi – celmi, saknes, velēnas, uzklāj krūmu zaru, niedru klājumu. Ceļa virsējo slāni veido šķeldas, skaidas.
4. Kanādā vieglie ceļi purvos kalpo jau vairāk par 20 gadus, bet tos regulāri kopj.
Visu šo vieglo ceļu kopīgās pozitīvās īpašības ir:
1. Šādi ceļi ir viegli un tāpēc negrimst kūdrājā arī lielu lielu nokrišņu laikā.
2. Ceļi viegli laiž cauri ūdeni, tāpēc tie ir izbraucami tūlīt pēc lietus.
3. Vieglie ceļi netraucē ūdens virszemes drenāžai pavasara palu, liela lietus laikā.
4. Vieglie ceļi ir izbraucami visu gadu, pat atkušņos un pavasarī.
Vieglo ceļu negatīvās īpašības:
1 Šie ceļi nevar kalpot vienlaicīgi kā dambji, jo tie ir ūdeni caurlaidoši un viegli.
2. Šie ceļi ir nepārtraukti kopjami un uzraugāmi, bet šie izdevumi gadā nav lieli, ja ir piemērota tehnika un materiālu rezerves – zāģskaidas un smiltis.
R.Matisona filmā no Vankūveras, Kanādā redzams, ka pēc lietus pa lauku piebraucamiem ceļos ir lielas un dziļas ūdens bedres, bet vieglais ceļš purvā ir sauss un viegli izbraucams. Vietējie dzērveņu audzētāji intervijās saka, ka šāds ceļš kalpo labi un ir lēts, viegli kopjams uzberot skaidas, līdzinot virsmu ar vieglu traktoru.
Eksperimentālā vieglo ceļu būve Laugas purvā 1998.-1999.g.
Ideja par vieglo ceļu eksperimentālo būvi tika pamatota ar faktu par zemnieku interesi bijušos kūdras purvos būvēt lielogu dzērveņu plantācijas. Ja tiek izveidot vismaz 1 ha liels dzērveņu lauks, teorētiski aptuveni 6. darba gadā raža var sasniegt 15 tonnas. Dzērveņu stādījuma kopšanai nepieciešams pievest un uz virsmas uzklāt aptuveni 15 – 20 tonnas skaidu, nepieciešams šõ lauku ravēt, citādi kopt. Secinājums – ja nav ap lauku darba ceļš, tad stādījumi tiks nevajadzīgi nobraukāti un traumēti., tāpēc ir nepieciešami ceļš ap šādu lauku.
Lauka garums purvā nav pamatots lielāks par 200 m, tāpēc vieglie ceļi ir nepieciešami apkārt vismaz 200×200 m sektoram (0,8 km/4ha), minimums – 2,8 km/20 ha.
Ja dzērveņu audzētājs būvētu ceļus purvā pēc līdz šīm kūdras purvos būvētā projekta, tad šajos apstākļos (!998.g.) 1 m ceļa (5-6m plats) būve izmaksātu aptuveni 200 Ls, kas orientējoši sadārdzinātu dzērveņu lauka izbūvi par 20 000 – 40 000 Ls/ha, kas ir salīdzināmi ar pārējām izmaksām ( tad līdz 50 % no kopējiem izdevumiem veidotu ceļa būve).
Projekta organizatoriskais darbs
1. 1998.gadā Pētnieciskā jaunsaimniecībā griezās Vidrižu pagasta padomē ar jautājumu par atļauju būvēt skaidu ceļu uz savas purva zemes.
2. Vidrižu pagasta Padome griezās Valmieras reģionālās vides pārvaldē un saskaņā ar VVRP griezās pēc slēdziena Meža problēmu institūtā Salaspilī.
3. Pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas” griezās ar iesniegumu novērtēt vieglo ceļu būves projektu LR Satiksmes ministrijā, Autosatiksmes departamentā.
4. Vēstulē RTU Būvniecības fakultātē tika ierosināts par sadarbību vieglo ceļu pārbaudē.
5. 1999.g. tika iesniegts Projekts Vides aizsardzības fondam, šeit uz vietas izbrauca Konsultatīvā Padome, kura atzina – šāds projekts nav aktuāls nav finansējams no VAF līdzekļiem.
Minēto iestāžu atbildes bija izvairīgas, nekonkrētas un idejas, projekta attīstībai neko nedeva (!). Personīgi to varu izskaidrot tikai ar dalības personu zemo kompetenci Vides jautājumos un Dabas atjaunošanā, saglabāšanā.
1998.g. Vidrižu pagastā bija nelegāla izgāztuve pie “Skultes” mājām, kur no 2 zāģētavām veda un izbēra skaidas. A zāģētavas “Frip” īpašnieku vienojāmies, ka daļu skaidu varētu vest uz 4 km tuvāk esošo Laugas purvu, kur Pētnieciskā jaunsaimniecība Gundegas veiks eksperimentus par ceļu konstrukciju, to kravnesību un citām īpašībām, jo citu resursu Latvijā nebija (kūdras purvu rekultivācijai pēc likuma domātās finanses Latvijā netika atrastas).
Pētnieciskā jaunsaimniecība izmantoja iegūtos resursus no smiltsērkšķu, upeņu, cidoniju audzēšanas, lai finansētu vieglo ceļu eksperimentālo būvi.
Eksperimentālie vieglo ceļu risinājumi.
1. Variants
Šķērsām ceļa asij 2-3 kārtas noklāj šāļus tā lai kopējais slāņa biezums būtu aptuveni 10 –12 cm. Virs šīs šāļu kārtas uzber zāģskaidas aptuveni 5- 10 cm tā, lai skaidas sabirtu starp šāļiem un veidotu blīvu segumu.
Virs 1. šāļu kārtas uzklāj 2. šāļu kārtu, kas ir ceļa ass virzienā – 2-3 slaņus biezumā 10 –15 cm. Virs 2. šāļu kārtas uzber skaidas un staigājot, braucot ar motobloku tās ievibrinā starp šāļiem.
Otro šāļu kārtu klāj kā 1. kārtu – šķērsām ceļa asij arī 2-3 kārtas. Virs pēdējās skaidu kārtas uzklāj skaidas vismaz 10 – 15 cm , tā lai neviens šāļu gals neizlīstu virs skaidām. Pēc ceļa piebraukšanas, iebirušās skaidas dziļāk starp šāļiem pieber, izlīdzinot ceļa virsmu.
2. Variants
Pirmo šāļu kārtu klāj ceļa gareniskās ass virzienā 3-4 kārtas. Virs šīs šāļu kārtas uzber skaidas, vai kūdru, bet tad 2. šāļu kārtu klāj šķērsām ceļa asij 2-3 kārtās. Ceļa virspusē uzber 10 – 15 cm biezu skaidu kārtu.
3. Optimālais variants
Ekonomiski izdevīgāks bija 2. variants, ja nav jābrauc pa šo ceļu smagākai tehnikai par “Belorus”, “Valmet” tipa traktoriem, traktoru piekabei ar zāģskaidām, slodze orientējoši 1,5 t uz ratu, 3 t uz asi.
Ja pa šo ceļu ir jābrauc smagākai tehnikai, piemēram, “KAMAZ” tipa mašīnas, baļķu kravas, tad jāklāj ir 3 šāļu kārtas, vai 1 kārtā – gareniski jāliek sīkkoku klājiens.
Eksperimentālo ceļu pārbaude ekspluatācijā
Pavasarī pēc sniega nokušanas pa kūdras lauku nevar pārvietoties pat motorbloks MTZ –05 ar dubultiem riteņiem, jo kūdra ir slapja un motorbloks grimst jau ar tukšu piekabi. Kājāmgājējs grimst dziļāk par potītēm. Turpretī pa vieglo ceļu pavasarī var braukt vieglās automašīnas, traktori, bet tie var veidot seklas ratu vagas, nesasniedzot šāļu klājienu.
Vasarā smagākie ceļa apstākļi purvā ir pēc ilgstoša sausuma un tūlīt pēc lietus. Vienmēr vieglais ceļš bija viegli izbraucams. Ilgstošā sausā laikā un vējainās dienās daļu no skaidu virsējās kārtas vējš nopūš, bet to var novērst, ja virskārtā uzsmidzina mālu pulpu, izkaisa mālainas smiltis plānā kārtā.
Ziemā ceļi labi kalpo, jo to virsma ir virs apkārtējiem laukiem, tāpēc tie ir tīri no sniega. Sasalums cauri klājienam ir novērots 3.,4. sala nedēļā un tāpēc pa vieglo ceļu var braukt “KAMAZ” ar pilnu baļķu, skaidu kravu. Ziemā skaidu pārklājuma ceļi ir viegli notīrāmi no sniega ar greideri.
Ilgturība
Bīstamākie faktori ceļa mūža ilgumam varētu būt šāļu pūšanas procesi, sēņu izsauktie bojājumi. Pašlaik novērojumi 5 gadu garumā rāda, ka šāļu klājuma nestspējas nav jūtami mazinājušās.
Psiholoģiskais efekts
Lielākai daļai vieglo auto vadītāju, kuri saprot purva apstākļus, brauciens pa zāģskaidu ceļu izsauc psiholoģisku pārdzīvojumu, jo šāda viegla konstrukcijas drošums šķiet neiespējams. Tāpēc ir nepieciešams parādīt ar piemēru, ka šis ceļš nav bīstams vieglai automašīnai.
Eksperimentālo darbu izmaksas (1998., 1999.g.)
Izveidojot 1000 m, 5 m plats ceļš, pēc 2. varianta, rēķina uz 10 m posmu, ko pārrēķina uz 1000 m.
1. Šāļu pirkšana un atvešana priekš 10 m – 27 Ls
2. Šāļu izklājums uz 10 m – 5 Ls
3. Skaidas priekš 10m, tikai transports – 12 Ls
Kopā 43 Ls/10 m , bet būvējot 1 km eksperimentālo posmu – 4300 Ls/ 1km + informācija, organizēšanas, vadīšanas izdevumi (700 Ls + 400 Ls = 1100 Ls).
Pavisam ieguldīts 5400 Ls, kas uzskatāms par izdevumiem pieredzes un informācijas ieguvei kā būvēt vieglos ceļus sūnu kūdras purvos.
Pielikumā dokumenti uz 8 lapām
1998., 1999.gads, papildināts ar novērojumiem līdz 2003.gadam A.Špats