1. Daži argumenti Pasaules izziņas nepieciešamībai šodien
Mūsdienu Pasaulē jau kopš 1970-iem gadiem notiek grandiozas izmaiņas. Mūs tās katru skāra tikai vienā lielā pārmaiņu procesā – attīstībai nederīgā sociālas un Valsts sistēmas sabrukumā. Šis sabrukums jeb krīze nebūt nav vienīgā, kas Pasaulei būs īsā laika posmā – vienas paaudzes dzīves laikā jāpieredz, tāpēc svarīgi ir saprast šo izmaiņu dziļākos un apslēptākos Cēloņus, jo kosmosa mēroga Cēloņu un Seku likumu neviens nav atcēlis. Patiesībā pārmaiņas Zemes cilvēces dzīvē ir daudz, daudz dziļākas par virspusējām – sociālām un ekonomiskām. Šajā – Lielo Pārmaiņu laikā Garu Pasaules attīstību veicinošie garīgās gaismas nesēji – Baltie Spēki būtiski iedarbojas uz Cēloņiem, tāpēc bieži Sekas ir it kā bez materiālā Pasaulē redzamiem Cēloņiem. Spilgti to konstatējuši daudzu tautu seno zināšanu mantinieki – zintnieki, šamaņi, tautu Garīgie vadītāji. Piemēram, pēc senām pazīmēm prognozējamie laika apstākļi pēdējos gados vairs „nedarbojas” un bieži notiek neprognozējamas Zemestrīces, pēc kurām būtiski izmainās iepriekšējās prognozes.
Pašlaik uz Zemes dzimst ļoti daudz bērnu ar tādām spējām, kuras vēl pirms 20 gadiem sabiedrībā sauca par pārdabiskām, ekstrasensorām, sevišķā jūtība un līdzīgi. Turklāt arī paveci cilvēki tagad konstatē, ka sajūt daudz no nemateriālās Pasaules, ka sapņi arvien biežāk kļūst pravietiski. Daudzi bez lasīšanas vai vārdu teikšanas redz kā meli un blēdi politiķos vai publisko avīžu slavētu ministru amatos, ko iecēlušas kādas valdošās grupas. Tikai pēc kāda laika sabiedrība uzzinās, ka tie tiešām bijuši blēži un meļi. Kļūst daudziem skaidrs tas rūpīgi slēptais varas un naudas kāres apmierināšanas mehānisms, ko tikai sauc par politiku, tāpēc svarīgi ir saprast kā mēs to uzzinām bez kādām citām sajutām (redze, dzirde) – kā a apriori zināšanas. Skaidrs ir tas, ka katram savas a apriori zināšanas, kas ir kā priekšnojautas, nepieciešams pārbaudīt un saskaņot ar citu cilvēku nojautām. Mūsdienu valstīs tas ir grūti izdarāms, jo valdošiem grupējumiem (partijām) šādas cilvēku saskaņotas domas ir ļoti nevēlamas, tāpat kā tūkstošgadu ilgā vēsturē valdošiem vienmēr bīstamas bija zinošās personības. Atgādinu, ka tieši tajā svētdienā, kad ASV gribēja iebrukt Irākā, daudzās valstīs sieviešu miljoni demonstrēja savas nojautas un izgāja pretkara demonstrācijās, bet Dabas stihija tad liedza ģenerāļiem ierasties Pentagonā un tā par veselu nedēļu Irākas karš tika atlikts un iespējams, ka tādejādi šis karš tika novirzīts pa zemāka līmeņa traģēdijas ceļu Pasaulē, iztiekot bez atombombardēšanas.
Iepriekšējā „Zintniekā” publicētā rakstu sērijā (2005.g. decembris – 2006.g. aprīlis) par Garu Pasaules un Zemes tautu zinātnieku sadarbību transkomunikācijas attīstībā parādīju, kā pēdējās 2 desmitgadēs daudzās tautās talanti attīsta sakarus ar Garu pasauli dažādās tehnisko sakaru jomās (audio, video, foto). Tas drīz nodrošinās stabilu informācijas apmaiņu ar kādreiz uz Zemes dzīvojušām būtnēm, kā arī ar tālāko Visuma Pasauļu Garīgām būtnēm. Pirmā aktivitāte šajos sakaros nāk no Garu Pasaules un mēs varam būt lepni, ka Pasaulē ir zināma Garu Pasaules kontakta būtne, kas kādreiz bija mūsu tautietis Konstantīns Raudive. Daudzi man jautā – kāpēc šādas zināšanas cilvēkiem ir vajadzīgas? Atbilde ir vienkārša – cilvēce savā tehniskā un morālā attīstība ir aizgājusi maldu ceļos un tuvākos gadu desmitos mūsu radītās izmaiņas dabā būs tādas, ka dzīvības attīstības iespējas tiks sagrautas. Tas kļūs bīstami ne tikai cilvēcei, bet arī citu pasauļu civilizācijām. Tāpēc visai cilvēcei kardināli jāmainās un iesākumā ir jābūt Patiesības vārdam. Piemēram, avīzes daudz raksta par kūlas ļaunprātīgu dedzināšanu, bet 24. maijā plkst 16 personīgi novēroju kūlas pašaizdegšanos grāvja malā, jo pa ceļu braukāju to līdzinādams. Rūpīgi izmeklēju aizdegšanās vietu, jo to nodzēsu vēl pie neliela izdeguma laukumiņa 5-6 m2, bet neatradu nevienu stikla vai kādu citu gaismu koncentrējošu materiālu. Pirms dažiem gadiem mana kolēģe Ukrainā bija vērojusi kviešu lauku un tad viņa novēroja kviešu pašaizdegšanos saules starojuma ietekmē. Prognozētie uguns viesuļi kļūst arvien vairāk iespējamāki, jo ozona deficīts un vietēji „caurumi” ozona slāni var veicināt mežu, pašaizdegšanos. Jau pirms 2. Pasaules kara bija novērots, ka Saules aktivitātes gados Pasaulē pieaug dažādu armiju munīcijas noliktavu neizskaidrojama uzsprāgšana, ko vēlāk mēģināja izsaukt ar speciālu starojumu. Ozona deficīts uz Zemi cauri laiž daudz spēcīgākus starus kā saules aktivitātes laikā, tāpēc mainās pat mikrobu procesi augsnē.
Izrādās, ka jaunās Patiesības nāk mūsos ar pavadošā Gara ziņu, iesaistot Zemes Spēka enerģiju un mūsu paša psihisko un dzīvības enerģiju, veidojot jaunu enerģijas veidu, ko var saukt par Radošo Enerģiju. Tāpēc Zemes Spēka vietu („enerģiju stabi”, „enerģiju lauki” un citi apzīmējumi citās valodās) apzināšanas svarīgumu izjūt daudzi. No Rīgas uz laukiem pārejošie zemju īpašnieki bieži vispirms cenšas izzināt iegādātās zemes enerģiju struktūras, veidot šeit savu Svētvietu – harmonizācijas vietu ar Māti – Zemi.
Nenoliedzami ir tas, ka Valsti, tautu pagaidām pārvalda brutālā materiālisma skolas priekšstatu pārņemtie cilvēki, bet jau tagad daudzi redz un saprot cik neprātīgi bija neierobežoti gūt materiālās vērtības no Zemes, nedomājot par Dabas dzīvības spēka saglabāšanu. Latvijā kādreiz radīja daudzus „brūnos tuksnešus”, kurus joprojām cenšas uzturēt un izpārdot Vides ministrijas struktūrās strādājošie bijušie melioratori, nedomājot, ka katrs hektārs ar saulē sadalītās kūdras gāzēm un uztverto saules starojumu nodara dabai zaudējumus vismaz 1000 Ls apmērā. Šie kūdras lauki ir zināmi aptuveni, jo 25 000 ha ir Vides ministrijas ierēdņu dati, bet līdz 50 000ha uzrāda 1992.g.arhīvu dati. Pasaulei apsolītos Siltumnīcas efektu radošo gāzu – SEG kontroles dokumentos Latvijas ierēdņi šos kūdras laukus 2005.g.vienkārši neierakstīja (Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005 – 2010g. g.). Skandināvijas valstīs 2010. gada enerģētikas projektos jau rēķina zaudējumos par 1 t SEG gāzu izmešiem maksājumus 20 Eiro/tonna. Pašlaik 1 kūdras hektārs izdala vismaz 40 tonnas saulē sadalot kūdru (1-2 cm biezu slāni/gadā), bet eksportētā kūdras katra tonna arī izdalīs SEG sadedzinot vai sadaloties, tāpēc Latvijas kaitējums Pasaules klimatam ir ārkārtīgi liels. Tādejādi Latvijas Valsts mēģina pasaules sabiedrībai noslēpt pašu alkatību, jo šeit kūdras 1 ha tiek iznomāts ārzemniekiem par simbolisko cenu – 1 Ls/ha. Kūdras eksportētājs to cenu, kas jāmaksā zemniekam nopērkot 1 ha kūdras lauku, caur nomas maksu samaksās vien 50 gados. Tātad ierēdņu „pierunāšanai” tas kūdras eksportētājs varēja „ziedot” ievērojamas un nekontrolējamas summas tādā veidā, ko mēs tautā vienkārši saucam par „kukuli”. Lūk, kādu piemēru mums radījuši pašlaik par iekšlietu ministru kļuvušais bijušais Vidrižu zemes komisijas priekšsēdētājs kopā ar Limbažu rajona Padomes priekšsēdētāju. No iedzīvotājiem noslēpto nākošai paaudzei bīstamo vienošanos mēģina atrisināt Valsts kontrole. Pat ignorējot iedzīvotāju rīcībā esošos pašvaldības pret Dabu vērstos dokumentus, Valsts Kontrole atrada daudzus Latvijas likumu pārkāpumus (sk. VK Revīzijas ziņojumu Internetā par Laugas purva nomas likumību 2005.g., septembris). KNAB esot uzsācis kriminālprocesu pret vainīgām Padomēm un Valsts struktūrvienībām, kuras tagad jau esot pārformētas, bet rezultāti pēc 2 gadu izmeklēšanas joprojām nav zināmi sabiedrībai. Raksturīgi, ka mūsu rīcībā esošie atmaskojušie dokumenti „neinteresē” nevienu „lielo” laikrakstu, Latvijas radio un TV, kas rāda, cik ļoti viņi ir atkarīgi no Pirmās partijas un Tautas partijas darboņiem. Katram „Zintnieka” lasītājam caur Internetu apsolu izsūtīt vairāk informāciju , ja griezīsieties uz adresi ashpats@apollo.lv . Katram mums ir pienākums izplatīt patiesību un nekas nevar būt svētāks par mūsu Zemes dzīvības spējas saglabāšanas mērķi!
Daudzi man pazīstami šodienas bagātnieki ir dziļi nelaimīgi cilvēki un savu nelaimju Cēloņus viņi nespēj izprast, tādejādi arī izvairīties no vēl smagākām Sekām nespēj. Tāpēc viņiem atliek vien spēlēt pašu piesaukto „augstākās sabiedrības” lomu, kas nemaz nav augstākā līmenī par jau sen apsmietā romiešu patriciešu dzīves veida. Mūsdienās tie ir anekdotiskie „jaunie krievi” un „jaunie latvieši”, kurus nevajadzētu jaukt ar kādreiz apgaismību nesošiem jaunlatviešiem. Senajā romiešu sabiedrībā par goda lietu skaitījās ar savu bagātību nodarbināt pēc iespējas vairāk cilvēku – kalpu vai vergu, jo tādejādi pilsētā nevairojās ubagi un bezpajumtnieki. Jaunlatviešus finansēja daudzi bagātību guvušie latviešu uzņēmēji, piemēram, atceros Dombrovska vārdu. Tā ir grandioza atšķirība no mūsdienu bagātniekiem, kuri vairāk domā kā notērēt savus negodīgi saņemtos līdzekļus ārišķīgās izdarībās, mantās kaut kur ārpus Latvijas. Dabīgi, ka šādi mūsdienu cilvēki paši atraujas no savas dzimtās Zemes vēl vairāk un tāpēc arī nekāda Dabas spēku aizsardzība viņiem nebūs pieejama.
Pagaidām esmu saņēmis tikai vienu personīgu pārmetumu par publicētiem rakstiem no kāda savas paziņas: „Kāpēc Tu tā dari? Kāpēc Tu ar saviem rakstiem liec man domāt? Saki atklāti – kāpēc?” Uz šo gandrīz izmisuma balsi varēju vien atbildēt, ka mēs – latvieši jau tā esam atpalikuši no Pasaules garīgām zināšanām, ka šeit joprojām valda gandrīz viduslaika līmeņa Baznīcas mācības, ka katram no mums ir savs Uzdevums dzīvei un nekad mums nebūs miera, gandarījums un laimes sajūta ja savu Dzīves Uzdevumu neizpildīsim, par ko mums būs jāziņo Dzīves Upi pārejot. Ja neticat šai tēzei, tad palasiet vismaz tautasdziesmas, jo tajās ir samērā daudz Patiesību saglabājušās, kas saskan ar mūsdienu Dzīves izpētes faktiem.
Man šķiet zīmīgi tas, ka daudzi visjaunākie izpētes fakti par Garu Pasauli un tās dominējošo lomu cilvēku dzīvē faktiski sakrīt ar seniem vēstījumiem no senās Ēģiptes gudrā Hermesa Trimegista (Tots). Slepenībā saglabājušās ir tikai dažas no Hermesa mācībām, bet viņa aprakstītā mūžīgā Garu Pasaule, tās hierarhija un ietekme uz cilvēku dzīvi šodien tiek apstiprināti ar dažādām mūsdienu pētniecības metodēm.
Mani nemaz nebaida pilnīgi citādu cilvēku viedokļu publicēšana „Zintniekā”, jo tādejādi katram, arī kādu maldu mācību publicētājam vai pilnīgi materiālās dzīves pārņemtam cilvēciņam tiek dota laba iespēja izlasīt ko no mūsdienu Pasaules izziņas līmeņa faktiem un tos salīdzināt ar kādu cilvēku izdomājumiem, kas viņiem kļuvuši jau par priekšstatu sistēmu. Fakti Pasaulē ir atzīti kā neapgāžamas patiesības pamati, jo runāt un rakstīt kādus izdomājumus var bezgalīgi, jo tas viss tiek darīts cerībā, ka kāds tiem … noticēs uz vārda. Daži man citē Bībeli, bet viņi neņem vērā to, ka Bībeles pamatā tiešām ir daudzi patiesi fakti, taču liels apjoms tajā ir dažādu autoru cilvēciskie izdomājumi, kādu Baznīcu valdītāju uzspiestās priekšstatu izmaiņas. Tajā ir iekodēta baiļu radīšanas un iebiedēšanas sistēma, lai nodrošinātu laicīgo varu. Tāpēc šo grandiozo literāro pieminekli – Bībeli arī vajag uzlūkot – kā pieminekli kam sen bijušam. Daži „revolucionāri” savu „cīņas sparu” šeit rāda kā savu karu pret pieminekļiem, bet pret Bībeles pieminekli, neskatoties uz daudziem maldiem tajā, vajadzētu izturēties ar cieņu kā pret patiesu pieminekli, jo tāds bija tas cilvēces maldu un izziņas ceļš.
2. Dzīves ceļa plānu veidi.
Mēs maldīgi domājam, ka nākot uz Zemes dzīvi jau iepriekš katrs savu Likteni esam saņēmuši kā sodu vai dāvanu no kādas pārdabiskas būtnes, ko daži saka – par Dievu varot dēvēt. Jau senajos Hermesa rakstos ir teikts, ka katrs savu dzīves ceļu izvēlas ar mērķi sevi attīstīt, ejot pa Garu Pasaules 7 attīstības līmeņiem. Sasniedzot 7. attīstības līmeni un pārejot tā „griestus”, katrs sastopas ar bezgalīgo Gaismu, ko var arī par dievu dēvēt, bet… Gaismas būtnes šķiet katram zemākā līmenī esošām būtnēm katra augstākā attīstībā esošā. To uzskatāmi ir pierādījuši R. Monro eksperimenti Amerikā, ceļojot pa dažādiem Garu Pasaules līmeņiem. Tātad, Garu pasaulē sastaptā Gaismas būtne vienkārši var būt augstāku līmeni sasniegusi tava paša Gara daļa (vai radniecīgā daļa), kas atnākusi Tev palīdzēt pārvarot materiālā Pasaulē eksistējušo laika robežas. Šo Palīdzību mēs katrs varēsim realizēt atrodoties Garu Pasaulē, kur katrs arī pārbaudīs sava Dzīves ceļa programmas izpildi, tāpēc katram ir svarīgi vismaz nojaust to Uzdevumu, kāpēc mēs esam uz Zemi dzīvot nākuši.
Mūsdienu pētījumi rāda, ka patiesībā uz Zemes ir visai ierobežots dzīves mērķu skaits – 45, no kuriem mēs izvēlamies vienu kā pamata Uzdevumu dzīvei un otro – kā palīga, jeb sekundāro uzdevumu. Šie divi uzdevumi no pavisam iespējamiem 45 ir sasaistīti ar vienu no 7 Dzīves līnijām un tādejādi veido to pamatu, ar ko mēs paši nosakām savu nākošo dzīvi.
Vienu no pirmajiem pētījumiem mūsdienās (pēdējos 20 gados) ir veikusi psiholoģijas zinātniece Silvija Brauna ASV (sk. viņas portāla e-adrese: www.sylvia.org.). Viņa ir analizējusi tūkstošiem cilvēku dzīves mērķus, izmantojot regresīvo hipnozi, kuras laikā cilvēks tiek atgriezts pirms dzimšanas periodā un viņš izstāsta Dzīves programmu, ko paša Gars kopā ar palīgiem Garu Pasaulē izstrādāja. Tā patiesībā ir savas nākošās Zemes Dzīves programma, loma dzīves laikam, ko piedzimstot mēs vēl visai labi atceramies līdz aptuveni 7 – 10 gadu vecumam. Šo izpētīto un formulēto 45 Dzīves programmas katru var formulēt vienā vārdā kā kādu priekšstatu un tas ir tāds pats jebkurā tautā, tāpēc šie Dzīves mērķi visās tautās ir vienādi, bet katram no mums personīgi to kombinācija ir savādāka, ko vēl atšķirīgāku dara 7 dzīves līniju (veselība, garīgums, mīlestība, sabiedriskā dzīve, finanses, karjera, ģimene) izvēle.
Aktivātors – speciālists, kas atrod un likvidē kļūdas – citu personu vai sabiedrības mērogā. Tipiskā aktivātoru kļūda – viņi cenšas reizē risināt daudzus jautājumus.
Analītiķis – cenšas visu izanalizēt kas un kā darbojas. Grūtības – paplašināt redzesloku daudz plašākās jomā.
Aktieris – dzīvē visbiežāk tie ir sabiedrības uzjautrinātāji, joku plēsēji. Šo personu problēma, ka viņu dzīve ir atkarīga no sabiedrības uztveres un bez publikas tiem grūti.
Atstumtais – katru brīdi viņu saites ar apkārtējiem var pārtrūkt. Tā ir viņu pašu sevis pārbaude.
Atbildība – viņi nepārtraukti jūt sevī atbildību par visu un tāpēc cenšas atrisināt visas apkārtējās problēmas. Iekšējais spriegums viņiem ir jāiemācās kontrolēt un reizēm jāpaiet sānis lai citi parādītu savu atbildības lomu.
Atturīgais – viņi neļauj kaislībām ņemt pārsvaru, izturēti pret pierašanu un atkarībām. Viņu trūkums, ka var kļūt par augstprāšiem pret vājākiem cilvēkiem.
Celtnieks – tie ir neredzamie sabiedrības attīstības veicēji. Viņiem daudz jāstrādā, lai paši pārliecinātos par savu nozīmi, bet bīstams ir „neatzīto ģēniju” sindroms.
Cīnītājs – tie ir pilsonības pretestības armiju vadītāji un spējīgi mesties cīniņā par jebkuru jautājumu. Bieži viņu darbošanās saista vairāk uzmanības kā tās mērķis.
Dziedinātājs – daudzi kļūst par ārstiem, bet par dziedniekiem var kļūt katrs, kas rūpējas par apkārtējo veselību. Viņiem bīstama ir šīs lomas paaugstinātā spriedze un jāiemācās izveidot līdzsvaru starp līdzjūtību, neietekmējamību un neitralitāti.
Emocionalitāte – tā vienlaicīgi ir labvēlība un nolādējums, jo šis cilvēks izbaudīs emocijas sevišķi plašā diapazonā. Viņiem svarīgi ir apgūt kā saglabāt līdzsvaru.
Estēts – realizē skaisto mūzikā, dejā, literatūrā, gleznās, arhitektūrā teātrī. Viņi nepieņem apkārtnes un apkārtējo ierobežojumus, bet brīvība var kļūt par paša sagraušanas iespēju.
Garīgums – šie cilvēki meklē saiti ar dievu, bet citi kļūst par mēdijiem, lektoriem, rakstniekiem, kas meklē atbildes uz daudziem jautājumiem. Dažreiz garīgums rada pārākuma apziņu, egocentrismu.
Glābējs – viņi pastāvīgi dzīvo ekstremālās situācijās un nemitīgi metas glābt katru, ko uzskata par upuri. Viņi var kļūt par sabiedrības varoņiem, bet jāiemācās kritiski izvērtēt situācijas, atšķirot reālo bīstamību no izdomātās.
Harmonija – viņi spēj atrisināt konfliktus un radīt harmoniju tur, kur valdīja haoss. Viņu grūtības sākas, ja ir jāizdzīvo nekontrolēja3mos un nevadāmos apstākļos.
Humānists – viņi vienmēr ir cīņā par nabadzīgiem, vājiem, cietušiem stihijās, ievainotiem, neizglītotiem. Viņiem jāmācās laikus pāriet no „auļiem uz soļiem”.
Intelektuālis – vienmēr mācās un paplašina savas zināšanas, izmanto savas zināšanas pasaules attīstībai, bet ja tā ir 2. loma, tad var pamudināt pārākumu pār „pūli”.
Izdzīvošana – viņi tic, ka Augstāki spēki ir izvēlējušies lai cīnītos par izdzīvošanu, jo bīstamības ir visapkārt. Viņiem noder reizēm atmest cīņas ideju un vienkārši dzīvot.
Izzinātājs – viņi bieži maina nodarbes veidus, jo mērķis ir izzināt visu iespējamo. Viņi spēj kardināli mainīt dzīves veidu, bet tas var robežoties ar vieglprātību.
Kareivis – viņi kļūst par varoņiem, kuri bez skaļiem vārdiem iet turp, kur jāpalīdz. Viņi ir kareivji, policisti, glābēji pētnieki, skolotāji. Viņi cīnās pret ļaunumu, narkotiku varu un tādejādi viņi attīsta cilvēces vēsturi.
Katalizators – viņi ierodas Pasaulē lai iedvesmotu, stimulētu uz darbību visus. Viņu darbaspējas tikai pieaug stresa situācijās un spēj darboties izlēmīgi un mērķtiecīgi. Viņu lielākā problēma parasti ir dvēseles komforta trūkums.
Līderis – viņi darbojas ļoti pārdomāti un mērķtiecīgi, izvēloties iestaigātus ceļus. Viņi neizmantos savus spēkus jaunu ceļu veidošanai, tāpēc viņi spēj cīnīties kuluāros un kabinetos, bet nevis cenšas reāli ko mainīt sabiedrībā.
Manipulētājs – Viņi spēj manipulēt ar citu jūtām un darbībām, ko bieži dara sava labuma gūšanai. Ja viņu darbība ir virzīta uz cilvēces labumu, tad viņi nokļūst ietekmīgos amatos.
Mēdijs – Viņus pagaidām maz izprot, tāpēc viņus nosoda. Bērnībā viņu mēdiju spējas uztver kā psihiskas novirzes. Viņu problēma – iemācīties savu talantu izmantot cilvēku labā.
Miernesis – viņu cīņa par vispārēju mieru ir tik spēcīga, ka aizmirst pat patriotismu. Viņu problēma ir saprast, ka varmācība miera labā vienalga ir varmācība un nav attaisnojama.
Nabadzība – Cilvēks nepārtraukti cieš zaudējumus, tāpēc šī dzīves loma ir smaga. Lielākā daļa cilvēku tic, ka pēc šīs lomas izpildes, viņus sagaida gandarījums pārejot dzīves upi.
Neapmierinātais – tie ir noliedzēji, jo vienmēr ir neapmierināti ar visu ko. Apkārtējiem ir jāiemācās paciest neapmierinātos.
Neveiksminieks – viņiem ir tādas pašas iespējas kā cirtiem, bet viņi pamanās ciest neveiksmi visvienkāršākās situācijās. Neveiksminiekam jāsaprot, ka viņš pats ir atbildīgs par dzīvi, nevis kādi citi vai „ļaunais liktenis”.
Pacietība – šo lomu gars izvēlās tikai reizi uz Zemes, jo tā cilvēku labi pilnveido. Pacietīgie parasti savas problēmas pārcieš vienatnē un tas ir grūtāk kā dalīties bēdās.
Pasivitāte – šī loma liek izvairīties no nesaskaņām, diskusijām. Interesanti, ka uzzinot šo faktu, ka pasivitātes lomu Gars pats ir izvēlējies nākot uz Zemi, parasti cilvēks izmainās uz aktivitāti.
Peška – tā ir klasiska ierindnieku loma, bet bez tās sabiedrība nebūtu vadāma. Pešķu lomu cilvēkiem ir jāiemācās atšķirt svarīgo no mazsvarīgā, lai lieti tērētu spēkus.
Sekotājs – katram līderim ir nepieciešamie uzticīgi sekotāji. Tie veido sabiedrības spēju sekot attīstībai, jaunai Idejai. Sekotājiem svarīgi ir iemācīties atšķirt patieso līderi, sekot patiesām idejām.
Taisnīgais – šī loma prasa būt aktīvam cīnītājam un parasti šos cilvēkus ievērojam..
Tiesību aizstāvis – Galvenais uzdevums ir savas valsts likumu ievērošana un to viņi realizē policistu, prokuroru lomās. Liels ļaunums rodas, ja doto varu viņi sāk izmantot personīgiem mērķiem.
Tiesību aizstāvis – viņi veltī savas tautas apspiesto aizstāvībai, bieži viņi kļūst par policistiem, prokuroriem. Daži no viņiem izmanto savu stāvokli
Tirāns – viņu mērķis ir pakļaut kādus sev pilnīgi. Bieži ģimenēs tirāni kontrolē katru soli, fanātiski rūpējas par katru sīkumu tādejādi pilnīgi pakļaujot savai ietekmei. Tirāniem ir jāsaprot, ka dodot lielāku brīvību partnerim, viņš iegūs vairāk.
Tolerantais – šīs lomas nesējiem nav viegli, jo ne visu var viegli paciest, tāpēc jāmācās, ko paciest un kam pretoties. Šī loma vērtīga ar to, ka iemāca zināmu mēru tolerancei.
Upuris – šo lomu izvēlas tikai spēcīgas personības, jo tas parasti ir saistīts ar sabiedrības attīstību, kalpošanu sabiedrībai, tāpēc viņi bieži iet bojā genocīdā, pāri darījumos, kļūst par netaisnības upuriem. Faktiski šie ļaudis ar savu dzīvi iedvesmo pārējos uz Zemes dzīves izmaiņām.
Uzvarētājs – viņus vada neaptverama kaisle uz uzvarām, ko nevar dzēst pat atsevišķi zaudējumi. Viņi ātri atjauno spēkus pēc zaudējumiem un virzās uz priekšu atkal ar jaunu sparu. Bieži uzvarētāji seko tukšiem aicinājumiem, kas var būt lielu neveiksmju pamatā.
Vadītājs, vadonis – gudrs, uzmanīgs un tālredzīgs, kas ir spējīgs gudri vadīt daudzus. Slikti, ja vadītājs sāk kritizēt un diktēt noteikumus padotajiem, sadarbības partneriem. Nespēja sevi valdīt – tas ir parastais trūkums šiem cilvēkiem.
Vajātais – viņi dzīvē gaida triecienus no katras situācijas. Viņi baidās būt laimīgi, jo tic, ka to sagraus kāds. Šiem cilvēkiem ir jāiemācās pārvarēt savas bailes.
Vajātājs – parasti tās ir sliktas personas – noziedznieki, nežēlīgi psihopāti, bet tām nav saistības ar Melno pusi. Parasti Gari tikai reizi izvēlās šo lomu lai stimulētu likumu izstrādi par sabiedrības aizstāvību un lai piespiestu par humānismu domāt vairāk.
Vājais – šo lomu izvēlās jau spēcīgi Gari. Garu pasaulē viņi ir jau Skolotāju un Konsultantu līmenī.
Veiksme – šo cilvēku veiksmi var tikai apskaust, bet tas citus tracina, tāpēc veiksminieki bieži savu veiksmi cenšas sagraut. Viņiem jāiemācās dalīties savā veiksmē ar apkārtējiem.
Vientulis – šai lomai nav obligāti jādzīvo vienam, jo arī sabiedrībā viņi dzīvo labi, bet savām pārdomām viņiem ir jāatrod vientulība.
3. Kā šīs zināšanas izmantot?
Katrai dzīves lomai var būt vairāki mērķi un kā papildus līnijas var būt 7:
– veselība; garīgums; mīlestība; sabiedriskā dzīve, finanses, karjera, ģimene. Tas sevišķi dažādo dzīves, jo piemēram, vientuļa finansista dzīve stipri atšķirsies no finansista – mierneša dzīves. Papildinot iepriekš teikto ar reālas dzīves situāciju konkrētā tautā, valstī, laikmetā, redzam, ka iespēju variācijām ir ļoti daudz.
Pēc Silvijas Braunas pētījumiem Garu pasaules 7 līmeņi ir salīdzināmi ar mūsu skolu mācību klasēm. 1.,2. Līmeņu gari atgriežas no zemes dzīves un to analizē, lai izvēlētos attīstībai nepieciešamo dzīves ceļa programmu. 3. Līmenī atrodas gari, kuri jau sasnieguši ievērojamus panākumus praktiskās dzīves jomās, piemēram, lauksaimniecībā, mājsaimniecībā, lopkopībā, dārzkopībā, fizikā, ķīmijā, botānikā, utt. 4. Līmenī atrodas radošo profesiju būtnes – rakstnieki, mākslinieki, aktieri, muzikanti, skulptori, u.c.. 5. Līmenī atrodas pētnieki, kuri savus pētījumu rezultātus noraida uz Zemi esošiem zinātniekiem – garīgiem brāļiem un māsām (protams, šīs ziņas spēj uztvert tikai attiecīgi sagatavots profesionālis savā jomā). 6. Līmenis ir Skolotāju, Konsultantu, apmācību vadītāju līmenis. 7.Līmenī ir ļoti maz Garu, jo šeit tie zaudē savu individualitāti un saplūst ar cilvēces vai tautu kopējo garu, radot ārkārtīgi spēcīgu Spēka lauku – mīlestības enerģijas avotu. Hermesa skaidrojumā tādi gari kļūst par dieviem cilvēku izpratnē.
Lietišķo pētījumu institūtā, jeb Monro institūtā (ASV) tika veikti plaši pētījumi par Visuma enerģētisko struktūru. Šajos eksperimentos piedalījās dažādu tautību zinātnieku no daudzām valstīm. Pētījumi parādīja, ka mūsu Pasaulē ir 7 Saprātu grupas (vispārīgi sakot – specifiskas enerģētiskas rezonanses struktūras), kurā katrā ir pa 7 attīstības līmeņiem (kā skolas klases cilvēkiem). No 1.līdz 7. Saprātu līmenim atrodas minerāli un augi. Dzīvnieku pasaulē Saprāti arī attīstās 7 līmeņos un tie ir no 8. līdz 14. Saprātu līmenim. Cilvēks Zemes dzīvē atrodas no 15. līdz 21. Saprāta līmenim. Cilvēka Saprāts nonāk Garu pasaulē, kur tas eksistē no 22. līmeņa līdz 28. Saprāta līmenim. Dabas likums pārejai no kāda Zemes Saprāta līmeņa (piemēram, 17.) uz augstāku ir – to katra cilvēciskā būtne var paveikt tikai izmainot eksistences formu, t.i. no Zemes dzīves ir jānonāk savā Garu Pasaules līmenī (piemēram, 25.), kur jāizanalizē visa gūtā Zemes dzīves pieredze visās iepriekšējās dzīvēs. Tikai tad šis Saprāts gūst iespēju pacelties augstākā, šajā piemērā -26. līmenī. Tāpēc katram no mums ir svarīgi tik tiešām pildīt paša Gara izstrādāto attīstības plānu uz Zemes, lai Garu Pasaules analīzē sevi neapkaunotu ar nepareizi nodzīvoto laiku. Neizdarītais būs jālabo nākošā Zemes dzīvē jau smagākos apstākļos, ciešanās un tāpēc mēs varam teikt, ka Zemes dzīve ir pārbaudījumu, rūdījumu un pieredzes gūšanas vieta ar mērķi – Gara attīstība.
Interesanti, ka cilvēki ar augstāku Saprāta attīstības līmeni spēj labāk izprast un pat tieši kontaktēties ar Garu Pasaules līmeņiem. Jau 20. Saprāta līmenī esošais cilvēks savā dzīves laikā spēj viegli kontaktēties (gadījuma sakaros vai mērķtiecīgi) ar Garu Pasauli (viedie sapņi, vīzijas, meditācijā), bet ja viņa zināšanas par redzēto un sajūtamo Garu Pasaulē ir aprobežotas, tad viņš pieņems kādu reliģiju dogmas par Dieva redzējumu un tā vēstījumu. Tādejādi jebkura reliģija ar savu skaidrojumu par „debesu dzīvi”, „dievu Pasauli”, „grēku nožēlošana Garu Pasaulē” u.t.t. šo cilvēku (kontaktieri, ekstrasensu) patiesībā izglābs no smagas psihiskas traumas un prāta aptumsuma, jo mūsu brutālā materiālisma skolu mācības par patieso Pasaules uzbūvi ir pilnīgi nepareiza. Protams, ka visai tālu no Patiesības ir arī reliģiju mācības, kaut tajās ir Patiesības graudi. Reliģijas dažādos laikos izmantoja lai iekarotu, pakļautu un pārvaldītu tautas, valstis, bet atsevišķie zinošie Saprāti cilvēkos tika parasti fiziski iznīcināti (krustā sisti vai ar akmeņiem nosisti), bet pēc kāda ilga laika viņus par Svētiem vai jaunu reliģiju dibinātājiem atzina.
Cilvēkiem interesē – kas tad atrodas augstākos Saprāta līmeņos aiz 28. līmeņa, kas ir pēdējais pieejamais Zemes dzīvē sevi attīstošiem Gariem. Pētnieki – eksperimentētāji no Monro institūta noskaidroja, ka no 29. līmeņa sākās Garu attīstība bez viņu nonākšanas Zemes dzīvē – cilvēkos un tie faktiski ir daudzu cilvēku zemes dzīvju veidoti kolektīvie Gari, kurus varam dēvēt arī par Kolektīviem Augstākiem Saprātiem. Izrādās, ka Zemes dzīves Saprātus vada tūkstoši Augstāko Saprātu, kas cilvēku priekšstatos varētu būt Dievi. Daudzi Augstākie Saprāti (virs 29. līmeņa), vai to kolektīvā daļas vispār nekad nav bijuši cilvēkos, bet ir attīstījušies izmantojot citas dzīvības formas citās Pasaulēs, jo tiem ir pieejami attālumi 100 000 gaismas gadu attālumā, kas nav bezgalīgi tālu kā mums, bet viņu uztverē – „tepat blakus”. Skaidrs, ka pat visas pašreizējo Zemes zinātņu bagātības apguvušam cilvēkam izprast un saprast Augstākā Saprāta līmeņus ir visai grūti.
Kopumā skatoties uz 7 Saprāta grupu sistēmu, kurā katrā ir pa 7 attīstības līmeņiem, redzam, ka pirmās trīs Saprātu grupas ar 7 attīstības līmeņiem katrā (no 1. līdz 21. Saprāta līmenim) ir saistībā ar mums pierasto materiālo Pasauli, bet četras Saprātu grupas (no 29. līmeņa līdz 49.) ir – Garu Pasauļu grupas. Kas tālāk? Izrādās, ka 49. Saprāta līmenis ir spējīgs pāriet pilnīgi citā 7 Saprāta grupu Sistēmā, kas ir pilnīgi cits Visums ar savu Pasauļu Sistēmu, tātad Saprāta robežas nav tikai mums redzamā un uztveramā Gaismas Pasaulē un dažādos citos starojumu spektros redzamais, uztveramais Visums, Kosmoss.
Roberts Monro savos astrālos ārpus ķermeņa ceļojumos pa Garu Pasauli un tā pētījumos šīs Augstākā Saprāta būtnes uztvēra kā spēcīgu Gaismu izstarojušas. Sākotnēji šī Gaisma bija pat viņam bīstama. R.Monro Garam ejot pa Garu Pasaules attīstības līmeņiem viņa paša Gaisma kļuva tik spēcīga, ka viņa priekšteču Gari Robertu jau uztvēra kā Gaismu izstarojošu būtni. Šādu – gaismu izstarojošu Garu katrs klīniskā nāvē nonākošais par Dievu uzskatītu un tā rodas teikas un stāstījumi par „tikšanos ar Dievu”, tikšanos ar eņģeļiem” un arī par Dieviņu kā Gaismas būtni, mīlestības enerģiju izstarojoša. Aptuvena patiesība jau tur ir, bet šīs Gaismas būtnes patiesībā ir no mūsu pašu Garu kolektīva un mums ir vistiešākā saistība ar tām, taču tas nav pārdabiskā un neizskaidrotā Dieva esamības apliecinājums.
Vienkāršais nezinošais cilvēks pirmsnāves redzējumos Garu Pasaulē bieži sastop kādu augstāka līmeņa Garu (sava paša daļiņu vai savus draugus no Garu Pasaules), kuru apņem gaisma un tā rodas cilvēku leģendas par Dieva redzējumu. Gan R. Monro, gan S.Brauna konstatēja, ka Augstāka Līmeņa garīgām būtnēm ir iespējams apmeklēt zemākos līmeņus un pat tajos darboties, bet no zemākā līmeņa uz augstāku Gars var nokļūt tikai izejot attiecīgo attīstību Zemes dzīvēs. Garu Pasaules Līmenis nemaz nenosaka Zemes dzīvi. Piemēram, no 6. Garu Līmeņa zinātnieka līmeņa (t.i. 27. Saprāta līmenis) Gars var izvēlēties par Dzīves ceļa mērķi ģimenes dzīvi un mīlestību kopā ar sievišķīgu personu, kura nāk no 3. Garu Pasaules līmeņa. Pēc attiecīgām Zemes dzīvē gūtajiem emocionāliem pārdzīvojumiem šīs būtnes atgriezīsies katra savā Garu pasaules līmenī. Ticami, ka būtne no 3. Garu līmeņa (t.i. 24. Saprāta līmenis no 49. līmeņu Sistēmas) tiks pārcelta uz 4. cilvēcisko Garu līmeni, jeb 25. Saprāta līmeni, jo Zemes dzīvē gūtā pieredze kopā ar augstāku Garu būs viņu attīstījusi. Šīs būtnes atkal var satikties kādā nākošā Zemes dzīvē, bet jau citās attiecībās, ja vien būtne no 6. līmeņa (28.Saprāta līmenis) sameklēs savu partneri, tad atkārtoti analizēs visas kopīgās zemes dzīves no Akāšas hronikām. Tādejādi būtnei no 25. līmeņa dodot jaunu papildus impulsu attīstībai. Līdzīgi daudzu Garu kolektīvu attīstību uz Zemi vada noteikts skaits 29. līmeņa Garu.
Skaidrs, ka dažu cilvēku vaimanas par kādu „ļauno Likteni’’ ir tikai aprobežotība zināšanās, jo patiesībā katrs Saprāts pirms nākšanas uz Zemes dzīvi savā garu kolektīva padomē skrupulozi izstrādāja savas Zemes dzīves gaitu. Mēs parasti savu Uzdevumu aizmirstam apkārtējās sabiedrības spiediena rezultātā, jo tā necieš individuālas domas un katru cenšas padarīt par „savam baram līdzīgus”.
Katrs varam pārskatīt iepriekš aprakstītās iespējamās Dzīves lomas un mēģināt ar sevi vienoties – kāda tad bija mums katram Ideja nākot uz Zemes dzīvi. Labi savu dzīves lomu zina bērni un to bieži demonstrē savās spēlēs, bet daudzi vecāki savu egoistisko uzskatu uzspiež bērniem un tādejādi faktiski sagrauj viņiem nepieciešamo Gara attīstību. Nav jābrīnās, ka bērni iegūstot patstāvību, izvēlas pilnīgi citu dzīves ceļu, jo viņi seko savam patiesam Dzīves mērķim. Iespējams, ka tieši aizejot prom no sava Dzīves mērķa mēs esam paši sabojājuši savu dzīves ritumu un tāpēc jūtamies slikti un mūžīgi neapmierināti. Jāsaprot ir tas, ka apmierinājums, augstākā bauda un laimes sajūta mums rodas tieši izpildot savu Dzīves Uzdevumu. Īsti laimīgi esam tad, ja dzīvē sastopam paša izvēlēto partneri un viņu atpazīstam momentā – no pirmā acu skatiena vai kādas citas slepenas zīmes. Turklāt, pārejot Dzīves Upi un nonākot savā Garu pasaulē katram no mums būs jāziņo par sava Dzīves mērķa izpildi un uz Zemes gūtās pozitīvās emocijas (to saucam arī par laimes sajūtām) būs galvenais mūsu enerģētiskais pienesums Garu Pasaulei. Varam pat teikt, ka mīlestības pārdzīvojumi ir ārkārtīgi svarīgi Garu Pasaulei, ka šīs enerģijas uzkrājumi ir īstākais mūsu pienesums Garu pasaulei un tālākām pasaulēm, bet te sākās jau daudz plašāka tēma. Ja būsim nodzīvojuši ne to pašu Gara ieplānoto dzīvi, bez mīlestības sniegtām emocijām, tad sajūsma un atbalsts arī no Garu Pasaules nav gaidāms, tāpēc visticamāk, ka mums būs jāatkārto šīs Zemes dzīve citā variantā. Jāpiezīmē, ka dzīvnieciskās baudas un materiālās apmierinātības sajūtas nav patiesas emocijas un to pienesums Garu Pasaulei var tikt pilnīgi noraidīts kā nepareizas dzīves rezultāts..
Sabiedrība pašreizējā laikmetā ir visai tālu no sapratnes par Zemes dzīves lomu savā attīstībā, jo šeit sabiedrībā vēl valda faktiski dzīvnieciskās iedabas instinkti un vēlmes – baudas, varas un praktisku lietu, mantu kults, kas ir kā sekas no izdzīvošanās un vairošanās instinkta. Nobela prēmijas laureāts, vairāku zinātņu doktors Alberts Šveicars jau 40-os gados konstatēja Dabā svētu likumu – apmierinot savas vajadzības nekaitēt Dabai un ka to ievēro visi attīstīti dzīvnieku īpatņi mežos un laukos, izņemot cilvēku. Pat visplēsīgākais dzīvnieks nesaplosīs vairāk medījuma par to, kas nepieciešams ikdienas iztikai, bet paēdis lauva, tīģeris un vilks ļaus mierīgi tuvumā ganīties citiem zālēdājiem. Pavērojiet kā ēd zālēdāji, jo viņi nekad nenoēd visu zemi kailu, ka saule to var pilnīgi izdedzināt. Krūmiņiem parasti tiek apgrauzti mazie zariņi, bet ne nograuzti pilnībā. Ne sevišķi gudri pret dabu izturas gan daži dzīvnieki – žurkas un zaķi, kas labi liecina par to saprāta līmeņa attīstību. Skaidrs, ka augstāk saprātā attīstīts dzīvnieks labāk spēs saprasties ar citas Saprātu Sistēmas būtni – cilvēku..
Cilvēku sabiedrībā liela daļa indivīdu darbojās un vēl darbosies pilnīgi pretēji Dabai un normālai attīstībai – plēsīs, raus, atņems citiem arvien, arvien vairāk, tādejādi izplatot ļaunumu vidē, apkārtnē. Pasaulē daudzās valstīs satraucas par zemes auglības pazušanu un tuvumā jaušamo pārtikas trūkumu, bet to panāca tieši neapdomība dabas iznīcināšana. Arī pašlaik, kad jau ir stājies spēkā Kioto protokols par Siltumnīcas efekta gāzu (SEG) izmešu samazināšanu, daudzas valstis cenšas izvairīties no Dabas glābšanas, t. sk. arī Latvija ļoti grēko ar saviem plašajiem „brūniem tuksnešiem” – kūdras ražotnēm.
Var jau katrs klaigāt, ka viņš ir laimīgs ar savu bagātību, bet šādi stāstījumi ir kā meli lasāmi Zemes informācijas laukā. Pirms kādiem 8 vai 9 gadiem kāds baņķieris Latvijā publiski lepojās, ka esot patiesi laimīgs, jo varot ar saviem miljoniem apmierināt katru savu vēlmi. Taču Zemes Informācijas laukā tad bija pilnīgi pretējā informācija, jo šī persona nebija apmierināta ar visu savu dzīvi un patiesi priecīgs viņš kļūs tad, kad uzrakstīs kādu grāmatu. Šo informāciju publicēju, neminot baņķiera vārdu. Lūk, šogad uzzinājām, ka šis baņķieris ir uzrakstījis grāmatu, tātad, viņš saprata savu patieso Dzīves uzdevumu un tas bija – sabiedrības labā veiktais izglītošanas darbs, nevis personīgās naudas pelnīšana, „taisīšana” bankā. Iespējams, ka šo grāmatu un citas ieplānotās grāmatas šī persona varēja jau sen rakstīt, bet iespējams, ka tikai iegūstot finansiālo neatkarību viņš ieguva brīvo laiku un līdzekļus Dzīves mērķa realizācijai.
Kopš bērnu dienām zinu, ka man būs savas zināšanas jāstāsta daudziem cilvēkiem un jau bērnu dienās brīnījos kā cilvēki nesaprot pilnīgi redzamas lietas, ka daudz ko iztulko pilnīgi nepareizi. Tagad zinu, ka lielākā daļa cilvēku vadās no savas apkārtnes sabiedrības uzspiestām dogmām, ideoloģijām un pat no savas dzīvnieciskās dabas paliekām (zem 20. Saprāta līmeņa) tikai retais sabiedrībā ir patiesi brīvs savā domāšanā un spēj izprast arī to acīm neredzamo Pasauli, no kuras esam nākuši un kurp dosimies kā savām patiesām Tēva Mājām pārejot Dzīves Upi.
2006. gada 31. maijs Andris Ansis Špats, dr.sc.ing., Bīriņos