Amerikā, Viskonsīnas pavalstī esošajā Le Krosses (La Crosse) universitātē zinātnieki Teds Vilsons un Pegija Mahera publicējuši jaunākos pētījumus, ka lielogu dzērvenēs (Vaccinium macrocarpon) ir konstatēti antioksidanti, kuri palīdz sirds slimību gadījumos. 2000.-2004.g. ir vairākas zinātnieku publikācijas dažādās valstīs par dzērvenēs esošo flavonoidu un polifenolu ietekmi mazinot aterosklerozi. Zinātnieki ir veikuši eksperimentus ar žurkām un konstatējuši, ka dzērveņu sula ievērojami paplašina sirds asinsvadus (publicēts “Life Science”, May, No 8., 1998.) un 60 kg smagam sirds slimniekam varētu palīdzēt jau 7 ml (ēdamkarote) lielogu dzērveņu sula – aptuveni 10 – 15 lielās ogas. Mediķiem pazīstamā žurnālā „Drug and Therapeutics Bulletin”, (DTB), vol 43. No 3. March, 2005. publicēts 24 zinātnisku rakstu apkopojums: „Cranberry and urinary tract infection”. Dr.Amy Howell 2002.g. publicēja pētījumus, ka 10 stundas pēc dzērveņu sulas dzeršanas urīna ceļu gļotādām ir baktēriju atgrūšanas spējas, tāpēc tā jālieto 2 reizes dienā. Internetā pēc 2000.g. ir publicēti vairāku ASV Universitāšu pētījumi, ko var atrast: Cranberry Institute, Health Links (Research). Šie jaunākie zinātnes ziņojumi ir turpinājums indiāņu izcelsmes zinātnieka Džona Folta (Jon Folt) sāktajiem pētījumiem. Dž. Folts meklēja dabīgās vielas augļos un ogās, kas kā aspirīns veicinātu asins plūstamību, paplašinātu sirds asinsvadus, lai zinātniski pamatotu senās indiāņu tautu zināšanas par dzērvenēm. ASV no ražotāja var nopirkt dzērveņu pulveru kapsulās, bet parēķināsim – ja 1 kapsulā ASV parasti ir 0,4 – 0,5 g pulvera (Latvijā 0,1-0,2g), kas iegūts no 15-17 g ogām (1:34), tad kārbas 50 – 60 kapsulas (6$) līdzvērtīgas 900g (Latvijā -250g) ogām, ievārījumam.
Jaunākie pētījumi Vaccinium macrocarpon spējās pasargāt no saslimšanas ir devuši negaidītus rezultātus:
· ja brokastīs ir dzerta dzērveņu sula vai ēsts ievārījums, tad vismaz 10 stundas pie gļotādām nepielīp baktērijas un tātad, tās nevar arī iekļūt gļotādā izsaucot saslimšanu (2002. – 2005.g. ziņojumi);
· Uorčesteras Politehniskā institūtā (ASV) ir rekonstruēts viens bioķīmiskais mehānisms kā dzērveņu sula pasargā organismu no saslimšanas, kas ļauj zinātniekiem izteikt domu, ka šis produkts kļūs efektīvāks par antibiotikām. Zinātnieki pētījumos (Terry Kamesano, ASV, Uorčesteras PI) ir pierādījuši (2005., 2006.g.), ka dzērveņu sulā esošie tannīni ietekmē baktērijas, kas maina savu formu, membrānas struktūru un no nūjiņas pārvēršas par lodīti. Baktērijas zaudē spēju izdalīt specifisku vielu – indolu, kas veic informācijas apmaiņu starp viena veida baktērijām (!). Tādejādi šīs baktērijas uz laiku zaudē savu aktivitāti un spēju iekļūt organismā. Šo sevišķi jauno ziņu mums atsūtīja Prof. Dmitrijs Goldgabers no Tonibrukas universitātes Ņujorkā, uzsverot, ka mēs Latvijā esam uz pareizā attīstības ceļa, jo baktēriju pierašana pie antibiotikām, to izraisītie blakus efekti kā orgānu darbības traucējumi rāda, ka no antibiotikām laiks atteikties.
Latvija ar savām ziemeļzemju ogām varētu kļūt vajadzīga Eiropas dienvidiem, audzējot te vitamīnus, bioloģiski aktīvo vielu saturošus produktus, nevis izmisīgi censties konkurēt kviešu vai rīsu audzēšanā, kas pie mums padodas sliktāk. Šo atziņu Latvijas 4 zinātnieki – Dr. A.Ripa, A.Ārens, I.Kalviņš, A.Špats jaunajiem zemniekiem izteica jau 1990.-1992.g., bet valstsvīri toreiz šo jauno ideju nesaprata vai nepieņēma.
Lielogu dzērvenes (lat. – Oxycoccus macrocarpon (Ait.) Pers., ir burtiskais tulkojums no krievu val. – „kļukva krupnoplodnaja”) ir tuvākas pēc ķīmiskā sastāva un bioloģiskām īpašībām mūsu brūklenēm (Vaccinium vitis-idaea L.), nevis vietējām – purva dzērvenēm (Oxycoccus palustris Pers.). Izrādās, ka pat sakrustot vietējās dzērvenes ar “amerikānietēm” nevar, bet vietējā brūklene jau devusi bioloģijas zinātņu doktora A. Ripas kolekcijā krustojuma ogas (ZA Nacionālā Botāniskā dārzā). Burtiskie tulkojumi ne vienmēr ir pareizi, jo Amerikā mūsu brūkleni tautā sauc par “kalnu dzērveni”, bet mūsu irbene tur tiek dēvēta par „augsto krūmu dzērveni”. Vietējās – indiāņu tautas šo ogu pazīst kā „Augstā Gara ogu”, bet pirmie iebraucēji Amerikā to nosauca „nobērtās ogas”– cramberry.
Amerikā ir publicēti vairāku universitāšu zinātnieku pētījumu ziņojumi par lielogu dzērveņu ietekmi uz baktēriju izsauktām slimībām dzimumorgānos, ar kurām Amerika vismaz reizi mūžā saslimstot vismaz 25% (citos pētījumos, no DTB datiem – 60%) sieviešu. Latviešu dzērveņu audzētājiem palīdzību apsolīja vadošais ASV zinātnieks Dr. Nikoli Vorsa un viņš raksta par 1990-2000.g. pētījumiem – dzerot dzērveņu sulu, izmantojot citus šo ogu produktus gļotādas “atgrūž” baktērijas, kuras pirms saslimšanas vispirms pielīp un tikai tad “ieperinās”. Tātad, dzērvenes palīdz organismam iegūt visu gļotādu atvairīšanas spēju pret ļaundabīgiem mikrobiem un baktērijām un tāpēc nav jāpielieto spēcīgie antibiotiķi urīna orgānu ārstēšanai. Šos pētījumus ierosināja novērojums 80-os gados, kad veco ļaužu pansionātos ASV valsts iepirktās un izdalītās dzērvenes novērsa urīna rūgšanu un specifisko veco ļaužu urīna smaku. Ārsti konstatēja urīna orgānu un ceļu atbrīvošanos no visām baktērijām, kuras agrāk uzskatīja par normālu vecuma pazīmi, sevišķi sievietēm.
Amerikā un Kanādā vietējās ciltīs ticēja, ka šīs ir Augstā Gara sūtītās ogas, kas nodrošina veselību un laimīgu ģimenes dzīvi – stipru veselību sievai un veselīgu bērnu dzimšanu, bet mūsdienu pētījumi to ir pilnībā apstiprinājuši.
Jautāju Dr. Nikoli Vorsa (viņa vectēvs bija baltkrievu revolucionārs, kurš izbēga no Staļina represijām) – kādas ir tās „veselīgākās” dzērveņu šķirnes, jo viņš ir Amerikā atbildīgais par šķirņu “tīrību”, to “radniecības” noteikšanu (tur ir 48 dabīgās – mežos un purvos atlasītās un izkoptās šķirnes, bet vairāk par 130 šķirņu jau ir dārznieku iegūtas). Dr.Vorsa atbildēja, ka katrs pircējs dzērveņu “sirds veselības spēju” varot viegli redzēt – jo tumšāka, melnāka ir šķirne, jo ogas vairāk saulē nobriedušas, jo tās ir veselīgākas sirdij. Urīna sistēmai palīdz praktiski visas šķirnes, tāpēc svarīgāk ir izvēlēties sev patīkamāko, gardāko kulinārijas izstrādājuma veidu, bet precīzāki pētījumi par šķirņu salīdzināšanu un to piemērotību dažādiem izstrādājumiem būs vēl jāveic arī Latvijā.
Ārstnieciskām ogām ir jābūt pareizā laikā nolasītām un pilnīgi nobriedinātām arī pēc lasīšanas – līdz novembrim (agrās šķirnes) vai pat līdz Ziemas Saulgriežiem (vēlās šķirnes), jo ogu iekšienē tad norit acij neredzamais dabas process. Laboratoriju analīzes pierādīja, ka līdz Ziemassvētkiem skābju saturs ogās samazinās, bet palielinās cukuru un bioloģiski aktīvo vielu saturs. Tāpēc ASV svaigu un nelielo ogu šķirņu cena ir pat 3 – 5 reizes augstāka un no zemniekiem pieprasītākas salīdzinot ar intensīvi audzētām, sulu šķirņu lielajām ogām. ASV lielražošanā ogas parasti novāc ūdenī, bet tāpēc tās tūlīt (24 st laikā) ir jāpārstrādā vai jāsasaldē, kas notiek bez ogu pilnīgas nobriedināšanas. Pilnīgi gatavas dižbrūklenes kļūst mīkstas, tumšākas un tās nav vairs tik skābas kā novācot. Daži pircēji neziņā domā, ka mīkstās ogas ir kļuvušas „sliktas”, bet patiesībā tās ir tieši veselīgākās.
Amerikāņiem tradicionālais Pateicības Dienas ēdiens (novembra pēdējā ceturtdienā) ir tītara cepetis ar lielogu dzērvenēm. Tā ir pateicība Mātei – Zemei un pamatots ar senām zināšanām. Rudeņos tur vēl tagad var nomedīt treknus tītarus, bet to pildīšanai tradicionāli ir jāizmanto tieši lielogu dzērvenes, ko zinātne pamato ar faktu, ka holesterīna izvadīšanai šīs ogas ir ļoti efektīvas. Tas saskan ar vairāku Eiropas tautu pavāru senām zināšanām par brūkleņu skābo ievārījumu veselīgām piedevām pie gaļas ēdieniem, sevišķi – pie medījumiem. Otra šo ogu priekšrocība kulinārijā ir to savietojamība un kompozīcijas spēja ar visiem produktiem.
Dr. Nikoli Vorsa 1997. gadā ieteica – Latvijas dzērveņu audzētājiem neaizrauties ar lielu ogu ražu šķirnēm (2-3 kg/m2, 20-30 t/ha), jo tām ir mazāk bioloģiski aktīvo vielu, bet Latvijas apstākļos visvērtīgākās varētu būt vietējās selekcijas šķirnes, tāpēc Dr.biol. Alfrēda Ripas izaudzētās 6 šķirnes būtu plaši Latvijā jāpārbauda un labākās jāpavairo. Dažas no ASV ražīgām šķirnēm jau parādījušas paaugstinātu jutību pret Latvijas ilgo nakts rasu. Tā šejienes purvos ir 8-9 st., kas ir ilgāk par daudzu šķirņu kritisko robežu –7 stundas. Augstais aktīvā slāpekļa saturs kūdrā tagad rodas dabīgi, saulei pastiprināti noārdot kūdru (UV-B zonas ietekme). Lietus no Eiropas tagad atnes arvien vairāk slāpekļa (pat līdz 20kg/ha), kas ir it kā „dabisks process”, bet tas izsauc pastiprinātu krūmiņu augšanu. Kā sekas redzam dažu Amerikā modernu šķirņu iznīkšanu Latvijā 6.- 8. audzēšanas gadā, jo tās te aug tik intensīvi kā zāle, nevis kā miniatūri purva krūmiņi.
Latvijas zinātnieki sadarbojoties ar vairākiem ASV speciālistiem, saņemot finansējumu tikai no ASV Zemkopības dep. ir pamatojuši lielogu dzērveņu audzēšanas Projektu Latvijai (autors Dr.sc.ing. A. Špats, 1997.g., kas tika ziņots Pasaules konferencē Viskonsīnas Rapid, ASV 1997.g., ko finansēja daži uzņēmēji). Šī nozare varētu dot vismaz 150 000 000 $ ienākumu gadā, ja iekoptu 4000 ha, t.i. 10 % no bijušo kūdras ražotņu. Latvijā 1992.g. bija 54 000 ha “brūno”, nedzīvo tuksnešu, kas ļoti kaitē Pasaules klimatam. Šeit CO2 ekv. izmeši ir līdz 40 t/ha gadā, bet par 1 t CO2 saistībā ar Kioto protokolu valstij būs jānorēķinās ar $20-40, tātad 40 milj.$ varētu Latvijai nākotnē „izmaksāt” kūdras ražošana. Dzērveņu audzēšana turpretī ir Dabai draudzīga, kas dotu skaistu dzīves veidu vismaz 4000 ģimenēm. Tad vairākos nabadzīgajos pierobežas rajonos budžets trīskāršotos. Līdzīgu teritorijas attīstības projektu Latvijai vēl nav (akad. A.Kalniņš). Izpētes un introdukcijas darbus savulaik Botāniskā dārzā 1971.-1972.g. uzsāka Dr.biol. sc. Alfrēds Ripa, bet 1993.-1997.g. mūsu iniciatīvu finansēja ASV voluntārā organizācija VOCA, ASV Zemkopības departaments, ASV Prezidenta kontrolētais fonds OPIC, latviešu uzņēmēju ASV – Raimonda Matisona un Gunāra Grūbes ģimenes. Vietējie zinātnieki ieguldīja savas zināšanas – Dr. biol. Alfrēda Ripas sarakstītās 3 grāmatas, 6 izveidotas šķirnes. Dr.sc.ing. Andra Anša Špata pētnieciskā saimniecība (pagaidām tas Latvijā ir vienīgais privātais pētniecības uzņēmums) „Gundegas” 1993.- 1997. g. uzņēma un koordinēja ASV konsultantu darbu visā Latvijā, izstrādāja Projektu, ko iesniedza Pasaules Bankai, kas savulaik piešķīra Latvijai pirmo lēto kredītu (LIBOR likme 5%-5,2%) L/s attīstībai 25 milj.$, ko vietējie politiskie pļāpātāji „pārvērta” par īslaicīgu kredītu it kā laukiem – frizētavām, veikaliem un tml. projektiem (bankas šo kredītu izsniedza par 14% – 17% ?).
Šīs Pasaules līmeņa zinātnieku idejas Latvijā ieinteresēja tikai dažus entuziastus, bet ierēdņi un politiķi zinātnieku priekšlikumus ignorēja (H.Krasta valdība gan deklarēja – attīstīt netradicionālās nozares)… Manā arhīvā ir daudzu nesaprotošu cilvēku – Zemkopības, Vides ministrijas augstu ierēdņu atbildes, ka „neesot iespējams atbalsts zemniekiem – dzērveņu audzētājiem”, „nav purvu rekultivācijas naudas” (pat zemniekiem ar Likumu pienākošās subsīdijas dzērvenēm nebija līdz pat 2000.gadam), „šeit aug vietējās dzērvenes, kāpēc te audzēt „amerikānietes”. Eiropas Savienībā (ES) lauksaimniecības atbalsta „Pamatnostādnēs…” ir noteikts, ja zemnieku ražas zaudējumi izmainītā klimata apstākļos ir vairāk par 30%, tas uzskatāms par Dabas katastrofu un Valstij zemniekiem ir jākompensē ražas zaudējumi līdz 100%. Latvijā vietējie varasvīri šo „ES Pamatnostādņu…” prasību līdz šim ignorēja un 2004.g. 14. maija „radiācijas salnas” (līdz -12,5 grādi C) radītos 100% ražas zaudējumus „kompensēja” 5-10% (!).
Neskatoties uz lauksaimniecības vadītāju nelabvēlību, Latvijā lielogu dzērvenes purvos audzē jau 30 zemnieku 11 rajonos, piedaloties arī kopīgos lauku izmēģinājumos, bet dārzu dobēs audzē aptuveni 300-400 entuziastu. Šogad (2005.) jūrmalas kāpu smiltīs izveidotā nelielā 30 m2 „purviņā” viesu namā „Lauču akmens” (Skultes pag.) raža bija pat 50 kg (t.i.100 l). Rīgā 2004.g. nodibināts pirmais kooperatīvs „Ziemeļoga”, kurā tagad ir 10 audzētāji, bet Vidzemē pieredzējušie neatkarīgie zemnieki – dzērveņu audzētāji ir Vecpiebalgā (Leonīds Palme audzē kopš 1992.g.), Mārsnēnos (Iveta Tetere un Andrejs Kuzņecovs – no 1998.g.), Bīriņos (Andris Špats no 1992.g.) un visi cenšas ogas audzēt tuvu dabīgiem apstākļiem, pārbauda dažādas šķirnes, t.sk. arī jaunās Latvijas šķirnes.
Dižbrūkleņu – lielogu dzērveņu audzēšanai pēc mūsu pamatotās – integrālās tehnoloģijas nepieciešama zāģu skaidu mulča, jo kūdrā trūkst kokšķiedru veidošanai nepieciešamo vielu, jāsamazina mūsdienu saules starojuma un sala kaitējumi. Tā ir principiāla atšķirība no ASV un Kanādā lietotās – rupjo smilšu augšņu un intensīvās audzēšanas tehnoloģijas. Mūsu panākumi ļauj prognozēt šo veselību stiprinošo ogu audzēšanas tehnoloģijas attīstību, nodrošinot dabiskus – krūmu vispusīgi apmierinošus apstākļus (tā ir integrālā audzēšana). Latviešu zemnieku kopīgais piedāvājums tautas veselībai 2005.gadā ir jau 150 tonnas ogu, t.i. tikai 20 g katram Latvijas iedzīvotājam, bet „vidējā veselības norma” ir virs 500 g/gadā – 25 reizes raža vēl jāpalielina un tas ir iespējams sasniegt tuvākos 10 gados. Šis mērķis ir pat kļuvis sevišķi svarīgs, redzot dramatiskās Pasaules klimata izmaiņas, mikrobu un vīrusu mutācijas un aktivizēšanos ozona slāņa samazināšanās apstākļos.
Eiropas Savienībā Oxicoccus macrocarpus ir reģistrēta kā funkcionālā pārtika, bet Anglijā – zāļu reģistrā.
2005., 2006. gadi Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing., Pētnieciskā saimniecība „Gundegas”
Bīriņos, Limbažu raj., LV 4014; ashpats@apollo.lv ; tālr. 4022564, mob. tālr. 26128457