Jaunākie atklājumi: brūklenes, dzērvenes, DIŽBRŪKLENES veselībai

Mēs esam paraduši domāt, ka dzērvenes, augļi ir dabas glabātuves C vitamīnam, kas jālieto ziemā pret saaukstēšanos, stiprinot imūno sistēmu. Jaunākie pētījumi pierāda daudz plašāku lielogu dzērveņu (dižbrūkleņu) darbības spektru aizsargājot sirdi, nieres un arī visu organismu.

Zināms, ka no kosmosa un Saules nākošais „cietais” radioaktīvais starojums nemitīgi „cauršauj” mūsu organismu un tam saduroties ar šūnu kodoliem rodas radikāli (molekulu daļas) vai informatīvi sabojātas šūnas. Arī radikāli „uzbrūk” šūnām un bojā to informāciju. Rezultātā šīs mūsu pašu organisma šūnas pārvēršas par agresoriem, kas aktīvi sāk vairoties uz apkārtējo normālo šūnu rēķina un tādu šūnu apkopojumu mēs saucam par vēzi.

Zināms, ka vēzi radošos radikālus un bojātās šūnas palīdz saistīt un izvadīt dažādas bioloģiski aktīvas dabas vielas un viena no plašākām vielu grupām ir fenoli, kurā zināmi ir vairāk par 4000 molekulu. Mēs arī šos fenolus pazīstam, jo tie ir viegli un patīkami smaržojoši. Ogu un augļu smaržas ir gaistošie fenoli. Nav sen vairs noslēpums, ka ķīmiķi no naftas ir iemācījušies sintezēt daudzus fenolus – piemēram, ķiršu, zemeņu, aveņu, ābolu, bumbieru, citronu utt. smaržu atveidojošos fenolus, to grupas. Taču daudzus dabīgos produktu smaržas vēl nevar sintētiski iegūt. Kā viena no tām ir dzērveņu fenoli, kuri pat vēl nav visi atšifrēti.

Fenoli neitralizē brīvos radikālus, kas sevišķi daudz organismā rodas apstākļos, kad samazināts ozona slānis. Ja mēs zinātu no ziņām, ka virs Latvijas ir samazināts ozona slānis, tad saprastu, ka tajās dienās jādzer dzērveņu sula, jāgatavo dzērveņu saldie ēdieni, jāmeklē dzērveņu bezcukura vai saldie ievārījumi. Izrādās, ka dabīgie fenoli ogās, kuras satur daudz dabīgo konservantu, nebojājas saldējot, uzglabājot, pārstrādājot. Zinātņu doktors Joe Vinson no Scrantonas Universitātes Pensilvānijas štatā, ASV konstatējis, ka fenoli lielogu dzērvenēs (ko Amerikā sauc arī – „zemās krūmu dzērvenes”) ir vairāk kā bumbierēs, vīnogās, ābolos, augstās zilenēs.

Mēs ar pārsteigumu esam atraduši pagrabā 2 gadus aizmirstās ogas un 3 gadus glabātu dzērveņu sulu un abi bija gardi, aromātiski ogu veidā un arī debesmannā, tātad fenoli nebija zuduši un tie fantastiski labi šajās ogās saglabājas.

Daudzi apmeklējot mūsu laukus ziedēšanas laikā nobauda nenolasītās ogas un visu atzinums – ogu garša nav pasliktinājusies līdz pat Jāņiem. To nodrošina dabīgo konservantu – benzoskābes un tās savienojumu saturs dižbrūklenēs, kas ir līdzīgs arī mūsu brūklenēs, bet tās tomēr ātrāk sadalās.

Dievišķās ogas rūgtais liktenis

Ne velti Amerikas indiāņu zinošie un šamaņi šo ogu sauca par „Dieva ogu”, par „Augstā Gara ogu”, bet iebraucēji eiropieši to sākumā sauca „nobērtās ogas”. Mēs – Latvijas zinātnieki iesakām pieturēties pie jaunās Dr. Biol Alfrēda Ripas šķirnes – Latvijas brūkleņu un Amerikas lielogu „krustojuma” – hibrīda vārdā „Dižbrūklene”, jo visas lielogu dzērvenes garšo pēc brūklenēm, nevis dzērvenēm. Bioloģiski lielogu dzērvene ir tuvāk brūklenēm, nevis dzērvenēm. Lielogu dzērveņu nosaukums Latvijā ieviesās pirms 30 gadiem burtiski tulkojot no krievu valodas. Angļu „Mountain cranberries” – kas ir „kalnu dzērvenes” mēs taču tā netulkojam, bet saucam latviski par … brūklenēm. Angļu „augstās krūmu dzērvenes” arī tā netulkojam, jo saucam tās latviskā vārdā … irbene. .

Šo informāciju internetā ieraudzīju tūlīt pēc tam, kad uzzināju, ka Vides ministrijā joprojām strādā vairāki ierēdņi, kuri uzskata, ka vietējās purva dzērvenes mums pietiek, ka lielogu dzērvenes tāpēc nevajagot audzēt, ka tās pat varot katastrofāli izplatīties. Šeit ir 3 lielu muļķību demonstrējoši apgalvojumi, kurus nav pat vērts atspēkot, jo nepiedien zinātniekiem mācīt ābeci, ja nu vienīgi saviem mazajiem bērniem un mazbērniem. Tikpat labi varētu teikt, ka bumbieres Latvijā nevajag audzēt, jo pietiekoši daudz ir ābeles. Otra šokējošā ziņa nāca no medicīnas statistikas, jo pēdējos 12 gados cilvēku vidējais mūža ilgums Latvijā esot samazinājies par 5 – 6 gadiem (!) un sevišķi daudz priekšlaicīgi aiziet tieši ar sirds vājumu, dažādām sirds kaitēm. Bet jau no 1980-90 -iem gadiem ir zināmi pētījumi par antaciāna savienojumu augsto saturu lielogu dzērvenēs – DIŽBRŪKLENĒS, kas ir tieši tumši sarkanās krāsa sastāvā – šķirnes „Early Black”, „Black Weil” uc., arī jaunās Latvijā izaudzētās dižbrūkleņu šķirnes. Antaciāni paplašina sirds asinsvadus tādejādi uzlabojot sirds muskuļa barošanu un izturību dažādās slodzes režīmos, arī pie negatīva, spēcīga stresa trieciena, ar ko tik bagāta ir mūsu visu ikdiena. Arī Latvijas purvu dzērvenēs ir paveidi, kas agri un tumši sarkanas nogatavojas un veci cilvēki zina to sirdi stiprinošo spēku. Galvenokārt antaciāna dēļ ļoti nepareizi ir šīs ogas ievākt pirms 2/3 ir sarkana – tāds bija Amerikas indiāņu šamaņu aizliegums arī baltajiem ieceļotājiem.

Pēc 1990.g. ASV zinātnieki vairākus gadus pētīja kāpēc dzērvenes attīra sieviešu urīna orgānus un noskaidrojās, ka dzērvenes veicina jebkuru gļotādu spēju „atgrūst”, „izstumt” kaitīgos mikrobus, tāda ir to dabiskā spēja. Tagad mūsu aptiekās var nopirkt dārgas kapsulas ar ekstraktvielām no dzērvenēm sieviešu urīna sistēmas un dzimumorgānu aizsardzībai, bet… daudzkārt lētākas un efektīvākas taču ir dzīvās ogas. Tās nav jālieto kā piespiedu zāles, bet gan kā brīnišķus kulinārijas izstrādājumus – ievārījumi kopā ar gaļu, saldie ievārījumi, biezeņi un ķīseļi utt..

Kārtējo reizi sabiedrībai atgādinu nepatīkamo patiesību, ka neskatoties uz to, ka īsu brīdi Latvijai bija valdība, kas deklarēja šo un citu jaunu l/s nozaru attīstību (G. Krasts), Zemkopības ministrijas ierēdņi ilgi un nežēlīgi bremzēja jauno bioloģiski aktīvo vielu audzēšanas nozaru attīstību, bet pēdējos gados demonstratīvi liedza zemniekiem – ogu audzētājiem pilnvērtīgu atbalstu Dabas krīzēs, kas tagad jau ir atklāta Eiropas Savienības „pamatnostādņu” ignorēšana lauksaimniecībā. Pērn Dzērveņu audzētāju lauki sastapās ar „radiācijas salnu” zem -12 grādiem, kad gaisa temperatūra bija vien -3 grādi. Nosala ne tikai ziedpumpuri, bet arī ziemu pārcietušās lapas, jo dzīvo augu infrasarkano starojumu neatgrieza normālais gaisa mitrums. ES Pamatnostādnēs noteikts, ka šādā klimata triecienā zemniekam jākompensē 100 % no ražas zaudējuma, bet Latvijas Zemkopības ministrija noteica — 5 % kompensāciju, ko „formulēja”, ka …”70 % apmērā kompensēt stādījumu uzturēšanas izdevumus”. Savukārt tos neizprotamos „uzturēšanas izdevumus” izdomāja kāds aprobežotas zināšanas apguvis ierēdnis. Ja 5% no ražas vien ir uzturēšanas izdevumi, tad jau šī dārzkopības nozare dod fantastisku peļņu – vismaz 5 – 10 reizes lielāku kādu norāda ārzemju ekonomisti – eksperti. Protams, ka tā ir kārtējā absurdās ZM izperinātā „doma”, kas nekādā veidā nesaskan ar ES pamatnostādnēm.

Es zinu, jo esmu šajā laikā dzīvojis, ka Latvijas Valsts vadībā visu laiku bija un vēl ir cilvēki, kuri vārdos kliedz – „Mēs par Latviju”, bet viņu darbi ir tieši pretēji vērsti, jo viņi saprot, ka zemnieki ir īstā Latvija, tās pamats un mugurkauls, ka to iznīcinot, viegli būs asimilēt un pakļaut arī Valsti. Pirmskara Latvija esot bijušas apmēram 237 000 zemnieku sētu, bet pēc kara – 1945.g. – 250 000, taču tagad avīzēs parādās ziņas, ka 2005.g.palikušas vien kādas 80 000, tātad tikai katra 3. sētā deklarē sevi kā saimniecību laukos! Kas un kad apturēs tautas iznīcināšanu laukos, stratēģisko aizmuguri pilsētām?

Tas ir visā Pasaulē atzīts, ka zemnieki un zinātnieki nav ietekmējami ar tukšiem vārdiem un lozungiem, jo mūsu darbību vairāk nosaka Dabas diktētā nepieciešamība.

2005-03-17 Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors., Bīriņos, tālr. 4022564, m.6128457, ashpats@apollo.lv

1 komentāri par “Jaunākie atklājumi: brūklenes, dzērvenes, DIŽBRŪKLENES veselībai

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.