Lasot Latvijas laikrakstus un paskatoties grāmatu plauktos, ievērojams, ka arvien vairāk parādās publikāciju par rīkstniecību un tās praktisko izmantošanu „āderu” noteikšanā. Ir lasītas atsauces uz „sertificētiem rīkstniekiem”, kuru sertifikācijas programmas nav atrodamas, turklāt Latvijas valsts ”Profesiju klasifikatorā” arī šāda profesija vēl nav. Pirmskara Latvijas laikā esot šāda profesija bijusi, bet kāpēc šodienas Latvijai tāda nav vajadzīga? Pasaules publikācijās esmu lasījis kā lauku apstākļos notiek rīkstnieku pārbaude, jo viņiem ir jāatrod Dabā reāli esoši dažādu enerģiju lauki, to gradienti (magnētiskie, elektriskie, gravitācijas, materiālu), ieskaitot pat mākslīgi radītās enerģijas elementus, to struktūras. Vairākās valstīs pirms lielu objektu celtniecības ir jābūt enerģētiskiem un informatīviem izmeklējumiem. ASV Sietlas pilsēta pirmā Pasaulē apzinājās tās teritorijā esošās augstu enerģiju nesošās „Lei” līnijas (Leylines, Ley lines – angl., oriģinālā rakstība turpmāk būs šādi) jau 20. g.s. beigās. Zināms, ka Rīgā politiķi grasās celt „Gaismas pili”, bet vai tā vieta vispār ir intelekta attīstību veicinoša? Attiecīgi zinātnieku priekšlikumi par nepieciešamo mūsdienu līmeņa izpēti bija iesniegti iepriekšējai un pašreizējai Rīgas Domei, bet tie neradīja sapratni un atsaucību, kas liecina par vecās komunistiskā materiālisma mācības iesakņošanos valdītājos.

Rīkstniecības spēju izmantošana aprakstītas jau 1991.gadā 3 Latvijas zinātnieku grāmatā „Rīkstniecība tuvplānā” (zinātņu doktori: J.Dolacis, T.Kalniņš, J.Valdmanis). Šis mūsdienu Latvijā pirmais lielākais pētījums varētu kļūt par pamatojumu „Profesiju klasifikatora” papildinājumam, bet latviskais „rīkstnieks” būtu jāsauc līdzīgi mūsdienu Pasaulē lietotam terminam (radiestesia) pamatotā vārdā – ”radiastēzijas speciālists”- „radiastēzists”. Krievijā izmanto termīnu – biolokācija un rīkstnieku sauc par biolokācijas speciālistu, operatoru. Viņa profesionālie līmeņi būtu nosakāmi teorijas un praktiskā eksāmenā. Labklājības ministrijas Darba departamenta atbildīgā speciāliste Aina Kramāne laipni paskaidroja, ka šīs profesijas reģistrācijai ir nepieciešams vien ieinteresēto dziednieku asociāciju, apvienību iesniegums, norādot šīs profesijas speciālistu pamatuzdevumus. Tātad, birokrātisko šķēršļu nav, bet ir mūsu priekšstatu radītās barjeras. Otrs attīstības bremzēšanas iemesls varētu meklējams apstāklī, ka ļoti daudzas 1991.-1992.g. attīstības idejas pēdējos 15.gados Latvijā tika nomainītas ar jaunās buržuāzijas bagātināšanās mērķiem, kuras paņēmieni bija visprimitīvākie – Valsts īpašuma izzagšana un piesavināšanās. Šādi cilvēki nav spējīgi saprast Valsts un tautas attīstības idejas, kur nu vēl prasīt no viņiem kādu Ideju ģenerēšanu.

Lai pārbaudītu radiastēzista spējas nav nekas neiespējams vajadzīgs. To var veikt zināmā laukā pārmērot reāli esošos enerģiju režģus – Hartmana, Šūmana, Karri – Vitmana un nosakot gruntsūdens līmeni (klasiskais rīkstnieka darbs), ūdeni nesošās āderes, „lei” līnijas. Augstākā radiastēzista līmenī jāprot atrast „melnās līnijas”, Zemes Spēka vietas. Trešā – visaugstākā līmenī varētu uzdot atrast paslēptus dažāda materiāla priekšmetus, noteiktu reģionu atrašana pēc kartes, veikt enerģētiskās ietekmes, pierādīt to atļautību, pielaidi pie psi-enerģijām, spēju sadarboties ar Zemes Informatīvām sistēmām. Radiastēzista enerģiju – spēku var nomērīt pēc pH-metra rādījumu nobīdes, ūdens elektrovadamības mērījumu ietekmēšanas, pēc puzura sagriešanas ātruma u.c. tiešos mērījumu veidos.

Tātad, varam konstatēt, ka neskatoties uz Latvijas zinātņu doktoru J.Dolača, T.Kalniņa, J.Valdmaņa ieguldīto pamatakmeni mūsdienu rīkstniecības zināšanu būvē jau 1991.gadā, tā netiek atbilstoši zināšanu uzkrāšanas principiem turpināta un attīstīta. Gandrīz visi rīkstnieki savos rakstos pat nepiemin šo latviešu zinātnieku zināšanu „pamatakmeni”, kuru toreiz izdot nemaz nebija viegli, jo bija jāpārvar pamatīga zinātniskā cenzūra.

Planētas mēroga enerģiju režģi

1. Lielās piramīdas šodien ir zināmas visos kontinentos un to vecums ir pārsteidzoši liels. Šo Piramīdu izvietojums Pasaulē nav haotisks, bet ir zināmas sakarības, ko daudziem lasītājiem „atklāja” starpvalstu ekspedīcijas Tibetā zinātņu doktora Ernsta Muldaševa vadībā (sk. grāmatu: E.Muldaševs, „Dievu pilsētu meklējumos”).

2. Cilvēces Saprāta režģa esamību apstiprina Pasaulē pazīstamais pētnieks Drunvalo Melhisedeks (grāmatā „Senais Dzīvības zieda noslēpums”” kr. val., Sofija, 2002.g.), kurš ir saņēmis Informāciju no seniem Priesteriem Tota, Ra, Araragata (seno ēģiptiešu priesteri – vēlāk par Dieviem nodēvēti), ka viņi esot izveidojuši 83 000 centrus, kur planētu apjozušās Saprāta līnijas savstarpēji krustojas. Šīs līnijas seko „zelta šķēlumam” – ģeometriski jeb matemātiskai izteiksmei ko pazīstam kā Fibonači skaitļu rindu (1,1,2,3,5,8,13,21,34… zinošie sapratīs). Tas nozīmē, ka visu Pasauli apņem Harmonijas likuma noteiktas globālais tīkls un to ir izveidojušas kādas senas civilizācijas zinošie Priesteri. Mūsdienu zinātnieki vairāk lieto jēdzienu Zemes Kopējais Informatīvais lauks, vai Kosmosa Informatīvais lauks, tādejādi apstiprinot, ka daudzus Saprāta fenomenus novērojam, bet nav izzināta tā struktūra, saistība ar Kosmosa līmeņa Saprātu, saprāta darbības „mehānisms. 2005.gada sākumā Latvijā ir nopērkama arī zinātnieka Ruperta Šeldreika grāmata „Septiņi eksperimenti, kas izmainīs Pasauli” („Sofija”, 2004., kr. val.). Šeit R.Šeldreiks uzskatāmi katram dod iespēju pārliecināties par saprāta bezrobežību, par kopēja Saprāta lauka esamību.

3. Pēdējos 30 gados Pasaulē daudzi zinātnieki ir aizrāvušies ar Zemes enerģiju režģa pētījumiem, par ko liecina profesoru William Becker (Ilinoisas Universitāte ASV) un Bethe Hagen (Governoras Universitāte, ASV) analītiskie apskati. (Sk. Interneta adresē: http://www.crystalinks.com/grid2000b.gif ) Pirmo impulsu attīstībai mūsdienās deva Charles Hapgood un Ivan P. Sandersen publikācijas par senām, nezināmām Zemes kartēm, kur Antarktīda bija precīzi parādīta, bet bez apledojuma (?). Hepguds izvirzīja hipotēzi par iepriekšējo attīstīto civilizāciju (Lemūrija, Atlantīda, Šumērija) zināšanu lielo ietekmi jo viņi bija sasnieguši pašlaik zināmās tehnikas robežas (lidmašīna, lāzeri, tālie sakari), par ciklisko Zemes Polu maiņu. Turpretī mēs – cilvēces sabiedrība vēl maz ko zinām par Zemi un Pasauli, Visumu, ko acīmredzot, zināja iepriekšējās civilizācijas.

Notikumi „Bermuda trīsstūrī” ieinteresēja Sandersenu un viņš konstruēja Zemes kristāliska ķermeņa modeli (ko var iezīmēt zemeslodē) un tā virsotnes „norādīja” vēl 12 Pasaules okeāna vietās uz Zemes, kuras izrādījās līdzīgas kā „Bermuda trīsstūrī” (Zemes laika un telpas impulsa veida izmaiņas). Piemēram, lidmašīna pie Havaju salām 30 minūtes (pēc lidmašīnas pulksteņa) lidoja bez aparātu rādījumiem, bez kādiem sakariem ar zemi, nolidojot 400 km, bet kad sakari atjaunojās, zemes dispečeri ar saviem ierakstiem pierādīja, ka šis laiks uz Zemes nemaz neiztrūka, bet bija pilota mierīgs ziņojums un uzreiz sekoja satrauktie izsaukumi, lidotāja skaidrojums par piedzīvoto.

Neatkarīgi no Andersona 3 krievu zinātnieki: Nikolai Goncharov, Vyacheslav Morozov, Valery Makarov izstrādāju savu – kristālisko Zemes modeli, kurā Sandersena atrastie 12 punkti sakrita, bet krievi atrada vēl 50 punktus, kur varētu būt zemei pilnīgi savādākas īpašības – dodehadrona virsotnēs. Viņu viedoklis īsumā – šeit ir „kosmisko enerģiju matrica”. Tālāk šo modeli attīstīja R.Buckminster Fuller („Synergetics-2”) un to analizēja Christopher Bird („Planetary Grid”).

4. Jauns pavērsiens Pasaules enerģiju tīklojumu izpētē notika 1997 g. ar Carl Munck rakstu „The Code, 1997”. Šajā darbā Munks pierādīja, ka visa Zemes enerģiju režģa sākums ir Gizas lielā piramīda un ka visu režģi var aprēķināt izmantojot noteiktas matemātiskas procedūras, bet kā konstantes ir apļa leņķa mērs 360 grādi, skaitlis Pi = 3,14159, bet jaunievedums bija Munka konstante 1,177245771. Šajā jaunā modelī labi iekļāvās visu laiku piramīdas, lielo akmeņu likumu apļi, tempļi, zemes uzbērumi u.c. artefakti (ļoti seni vēstures pieminekļi). Tātad Munka modelis atbilst daudz sīkākai enerģiju tīkla struktūrai par Lielo Piramīdu veidoto, kas iespējams, „pierāda Pasaules informatīvo sasaisti caur reģionālām Zemes Spēka vietām”- Latvijā pašlaik attīstītā ideja. Pēc Munka – seno zintnieku būvējumi (piemēram, akmens apļi) atrodas Zemes enerģiju tīkla krustpunktos un tie…”darbojas kā Enerģiju režģa fluktuāciju regulatori”. Citēju dažas Munka idejas: „Enerģiju fluktuācijas rada iedzīvotāju kopuma apziņa.”… „Senās civilizācijas kaitīgās Enerģiju fluktuācijas novērsa, pārvedot tās augstāku līmeņa enerģiju struktūrās par esošo primāro situāciju” (vai tā nav apziņas līmeņa ietekmēšana ar melodiju? A.Š.). „Akmens apļu virsuzdevums ir sabalansēt, līdzsvarot un no jauna sadalīt enerģijas – haotiskās Zemes enerģijas (shakura, „ģeopatiskās”, stresa stāvoklis u.c.)”. Citi zinātnieki uzskata, ka Karl Munck ir arheokriptogrāfs, kurš prot izmantot atlantu zināšanas fizikā, matemātikā, zinātnēs (mums ir šādu talantu apzīmējums – kontaktieris), tāpēc viņa iegūtās likumības ir jāpēta pēc iespējas plašāk. Šī metode tiks nopietni analizēta un atsauksmes daudz ir un būs Internetā (Sk. Internetā: The Code of Karl Munck).

5. Jaunu pavērsienu „Zemes enerģiju režģa” pētījumus ienesa Bruce Cathie ziņojumi no Jaunzēlandes (aptuveni 2000.g.). B. Cathie darbs bija (ir?) saistīts ar militāro dienestu un tāpēc pieejami dati par regulāri novērotiem NLO maršrutiem. B. Cathie uzzināja franču NLO pētnieka Aime Michels novērojumus, ka tur NLO arī lido pastāvīgos maršrutos ar trašu savstarpējo attālumu 54,46 km. B. Cathie ievēroja, ka tas ir tieši 30 jūras jūdzes, kas savukārt ir 1 minūte no 360 grādu apļa. B.Cathie uz lielas bumbas uzzīmēja zināmos NLO maršrutus un tā atrada, ka tie ir regulāri, ka pēc to „iezīmētiem maršrutiem” var konstatēt „Zemes režģa vienību”. Zeme apgriežas ap asi pēc mūsu pulksteņa 24 st., bet pēc NLO „iezīmētā” režģa iznāca 27 iedaļas – „režģa stundas”. Proporcija 24 st : 27 „režģa stundām” ir kā 8:9, t.i. 8 „pulksteņa stundām” atbilst 9 „režģa stundas”(r.st). Šādā „Zemes laika skalas” dienā ir 27 ”r.st.” x 60 min x 60 sek. = 97 200 „režģa sek.” (r.s), bet Zeme ir 2 platonisko ķermeņu (sk. Platona uzskatus par Zemes uzbūvi) summa – kubs un oktaedrs. Fiziski izsakot gaismas ātrumu c ar loka minūtēm un „režģa sekundēm” iznāk „režģa c” = 144 000 loka minūtes/„zemes režģa sek.”. Izrādās, ka šis skaitlis -144 000 ir sen zināms uz Zemes, jo maiju kalendārā 1 „baktuns” ir 144 000 zemes dienas, Bībelē citēts, ka augšup „tiks paceltas” 144 000 dvēseles, skaņu uzbūves bloki ir 144, harmonijas ir 12×12 = 144, „frekvenču skaitlis” gaismai ir 144… Augstāk minētie fakti apstiprinot Ideju (Kosmosa likumu?): „Viss ir Gaisma”. Analītiķi Internetā raksta, ka Bruce Cathie ziņojumi esot pārāk nozīmīgi Pasaulei un tāpēc autors atrodas slepenā vietā, lai varētu netraucēti turpināt šos pētījumus. Jāņem ir vērā fakts, ka B.Cathie ziņojums ir stipri jaunāks par K.Munch’a ziņojumu, tāpēc vēl ir relatīvi maz atsauksmju, ziņojumu Internetā.

6.

Planetārā enerģiju režģa, reģionālā un vietējā tīkla saistība

Pēdējās publikācijas no Bruce Cathie un Karl Munch ir ļoti „svaigas” un tajās saprotamu iemeslu dēļ atklātā publikācijā es neatradu tiešu formulu vietējā enerģētiskā režģa aprēķiniem un tā konstruēšanai, bet ir vairāki piemēri citās valstīs. Faktiski šis jautājums var tikt saistīts ar Valsts struktūru stabilitāti un tāpēc lielvalstis šo informāciju slēps. Jau kopš 1990.gada mums ir zināms, ka vairāku valstu slepenie dienesti arī pēta Zemes enerģiju Tīklus, cenšas tos izmantot, piemēram, tālos nepārtveramos sakaros, vides un pūļa ietekmēšanai, precīzi izmeklētu cilvēku ietekmēšanai un viņu „vadīšanai”. Latvijā jau veiktie Zemes Spēka vietu mērījumi, to veidotās rindas un vienas līnijas kartē liecina par to, ka esam konstatējuši konkrētas un nosakāmas Sistēmas, Tīkla elementu esamību, kas iespējams ir saistīts ar Globālo Zemes enerģiju tīklu, par ko vairākkārtīgi esmu rakstījis „Zintniekā”. Savu iespēju robežās šāda izpētes darba nepieciešamību sajūt daudzas talantīgas personas un šī kustība notiek slepenībā, neskatoties uz kādas aprobežotas politiskās Sistēmas nevēlēšanos. Zinātnē tā ir „normāla parādība”, jo jauniem virzieniem parasti uzbrūk tie, kuri vēlas attīstību nobremzēt.

Interneta tīklā nav svarīgi kur tu atrodies no informētības viedokļa. Enerģētiskie uzdevumi konkrētā teritorijā ir līdzīgi un saistāmi ar šīs teritorijas psihiskās enerģijas harmonizāciju, teritorijas vienības saglabāšanu, dzīvojošās tautas „Dzīvības enerģijas” saglabāšanu un paaugstināšanu, ietekmi uz klimata un ģeoloģiskām izmaiņām. Tas viss bija zināms iepriekšējām civilizācijām, bet arī tās neglāba Priesteru zināšanas, jo destruktīvās sabiedrības vēlmes izrādījās spēcīgākas, tāpēc Priesteri devās uz jauno civilizāciju centriem un pārnesa turp nepieciešamās zināšanas. Piemēram, Atlantīdas priesteri pirms Globālās katastrofas izveidoja vairākas grupas un aiznesa zināšanas uz citiem kontinentiem (sk. dogonu un senās Ēģiptes, seno latvju cilšu, Amerikas tautu u.c. senās mācības). Tagad es zinu, ka mūsdienu civilizācijas attīstībai tiek atļauts izmantot daudzus tādus spēkus, enerģijas, ko līdz šim cilvēces sabiedrība nezināja, precīzāk, bija aizmirsusi. Tas ir saistīts ar Augstāko Saprātu sistēmu (kolektīvu) atziņu, ka cilvēce joprojām iet uz pašiznīcināšanas ceļu, jo nelīdz līdz šim sniegtā informācija, brīdinājumi.

Latvijā vairākas eksperimentātoru grupas ir apzinājušas Zemes Spēka vietas, kas varētu būt nākošā enerģētiski – informatīvā līmenī aiz Globālām, bet vienā līmenī ar zināmiem akmens likumiem Anglijā, Amerikas indiāņu „akmens veselības riteņiem” akmens labirintiem, u.c. seniem zemes veidojumiem. Tātad, mēs Latvijā esam pat apsteiguši Pasaules domu, jo mums Spēka vietas bija jāatrod bez akmens labirintu, apļu pazīmēm, ko iznīcināja ienākušie „ticību aģenti”.

Vietējās enerģiju struktūras

Par Zemes enerģiju tīklu zināja jau senajā Grieķijā, ko aprakstīja Platons (427 -347 p. Kr) un kā pamatojumu tam viņš mācīja, ka Zeme sastāv no vienkāršiem kristāliskiem veidojumiem, saukti arī par „Platona ķermeņiem”.

Mūsdienās vācu ārsts Ernst Hartmann aptuveni 1950 gadā aprakstīja regulāras paralēlas enerģētiskas „līnijas”, kas ir nosakāmas ar rīkstniecības metodēm. Tās iet Ziemeļu – Dienvidu un Austrumu – Rietumu virzienā, tāpēc to sauc par Hartmana tīklu (Hartman net). Viņš nomērīja, ka to līniju attālumi ir 2 līdz 2,5 m, bet mūsdienās ir pierādīts, ka šie attālumi var būt daudz lielāki, jo mūspusē tie ir no 3 līdz 6 m, bet pašu „līniju” platumi mainās no 0,2 m līdz 1 m. Paralēlās līnijas maina savu enerģiju secīgi (-) un (+),(-), utt. Tāpēc krustojoties veidojas punkti ar (++), (- -), (+ -) un (- +) kombinācijām. Hartmans Z-D virzienu nosauca ķīniešu terminā „iņ”, kas saistāms ar aukstumu, mitrumu un izsauc krampjus, dažādus reimatismus. Līnijas A-R virzienā nosauca par „jaņ” līnijām, kas ir karsta, ātra enerģija, kas saistīta ar uguni un pašuzliesmošanu (sakaršanu). Šo līniju krustpunkti ir vai nu (-) vai (+), bet tiem ir dinamiska, mainīga daba, ko var konstatēt pa stundām, diennakti un mēneša laikā.

Latvijas rīkstnieki šīs nosakāmās līnijas sauc vienkārši par „āderēm” tāpēc, ka šeit Zemes starojums ir izmainījis smilšu graudu saslapināšanas leņķi un tāpēc ūdens šeit paceļas augstāk, pārvietojās straujāk, radot šķietamas pazemes teces. „Āderu” krustpunktos Zemes enerģijas starojums ir tik spēcīgs, ka tas pilnīgi sterilizē akas ūdeni un tāpēc tas vienmēr ir tīrs no baktērijām, kas tā nebūs nepareizā vietā būvētā akā. Visspēcīgākā sterilizējošā ietekme ir (+,+) Hartmana līniju krustpunktā, vājāk (+,-) krustpunktā, bet visvājākā (-,-) līniju krustpunktā.

Shakura Rei ir konstatējis, ka Hartmana tīkla augstums virs Zemes var sajust no 18 m līdz 180 m.

Kari līnijas (Curry lines, grids) reizēm sauc par Kari – Vitmana līnijām, jo tās izpētīja Dr. Manfred Curry un Dr. Witmann. Dažādi ir dati par to cik platas ir šīs līnijas, bet ir ziņas, ka līdz 3 m. Šīs līnijas ir lādētas elektriski un tām var būt iekšēji gradienti, struktūra, bet to virzība ir pa diagonāli Hartmana līnijām. Līdzīgi kā Hartmana līniju krustpunkti arī Kari krustpunkti var veidot summāros lādiņus (++) un (- -).

Starp daudziem pētniekiem valda viedoklis, ka Hartmana tīkls un Kari tīkls ir Zemes tīklojums, kas ir saistīts ar kosmosa starojumu, kas visu laiku bombardē zemi, bet zemes iekšienē esošie minerāli, tukšumi u.c. enerģijas var šo tīklojumu nobīdīt, izmainīt un citādi ietekmēt.

Zināms, ka enerģiju starojums ilgstošā laikā paaugstina smilšu daļiņu slapināšanas leņķi, kas nozīmē to, ka šajā starojuma vietā augstāk pacelsies ūdens. Starojums nomāc baktēriju vairošanos, tāpēc Hartmana līniju krustpunktā akās būs tīrs ūdens un arī to līmenis būs augstāks, lielāka akas ražība, ja vien aka būs izrakta līdz ūdeni nesošo slāni.

Šūmaņa viļņi ir aprakstīti 1952 g. (Prof. W.O.Shumann) Vācijā un tie atrodami starp zemi un atmosfēras slāņiem. Šiem viļņiem ir līdzīga svārstību frekvence kā smadzenēm. Šūmans secināja, ka šie viļņi palīdz regulēt ķermeņa iekšējo ritmu, pulksteni – miega periodus, hormonālos sekrētus, sievietēm menstruālos ciklus u.t.t.. Amerikas NASA ziņoja, ka pirmie kosmonauti sāpīgi izjuta ”Šūmaņa viļņu” trūkumu, tāpēc satelītos ievietoja šo viļņu ģeneratorus. Metāla konstrukciju ēkās daži cilvēki var ciest no dienas ritmu nojaukšanas. Nesen Internetā ir publicēti pētījumi par dažādu augļu, sakņu izstarojumu zemās frekvencēs – „Šūmaņa starojuma apvidū” un izrādījās, ka šo viļņu intensitāte (nomēra kā svārstību amplitūdu) pa glabāšanas stundām krītas (!), kas nozīmē, ka auglī pēc tā noraušanas krītas kāds dzīvības enerģijas paveids, ko izstaro un pārnes „Šūmaņa viļņi”. Šie mērījumi izskaidro svaigu ceļmallapu, citu augu lapu aplikāciju efektīgumu 2-3 st. pēc noraušanas.

Pēdējos gados Anglijā ir mērīti starojumi „labības apļos”- „labības piktogrammās” un dažās vietās arī ir konstatēta zemas frekvences svārstību paaugstināta intensitāte 1 – 50 Hz diapazonā, bet vēl nav noskaidrots vai tā ir sekundāra, vai primāra – t.i. ierosināta parādība.

„Lei” līnijas (Ley lines) nosaukums ir veidots no sakšu vārda ley – iztīrīta stiga un angļu lines – līnijas. Ar „lei” līnijām saprot Zemes enerģiju kanālus, kas sākas un izbeidzas konkrētās Zemes Spēka vietās un gar trasi tā ir atzīmēta ar dažādām atzīmēm – reperiem (Svētvietām). Ir konstatētas seno zinošo cilvēku (zintnieku) radītas un Zemes reljefa atzīmētas „lei” līnijas. Piemēram, ir atrasta Dabā līnija, kurā ir tikai 5 akmeņi, kas sarindoti 40 km attālumā. Šie akmeņi var būt lieli vai mazi. To „pārlādēšana” varētu būt saistīta ar karstumu (uguni), bet to vietā var „uzlādēt” parastos akmeņus, tādejādi atjaunojot seno „lei” līniju. Konkrētās senās Svētvietās var krustoties 4, 8 vai daudzas „lei” līnijas. Tas zināmā veidā norāda uz šīs Spēka Vietas nozīmīgumu visā Sistēmā.

Mūsu eksperimenti un pētījumi Latvijā jau pirms 4-5 gadiem pierādīja to pašu, bet mēs protam atjaunot seno Zintnieku konstrukcijas no enerģētiskiem akmeņiem. Pasaulē ir zināmas akmeņu ”uzlādēšanas” metodes ar pavasara ūdeni, dziesmu un melodiju, skaņām, izjūtām. Esmu pārliecināts, ka tajās Svētvietās, kurās mēs vēlamies atjaunot to darbību, vispirms jāizanalizē senā – pareizā „lei” līniju struktūra, tā pareizi jāatjauno ar rezonanses elementiem un tikai tad mēs varēsim sagaidīt šīs rezonanses Sistēmas ilgstošu darbību. Līdzīgi ir arī ar vijoles atjaunošanu, jo ar tās „uzpucēšanu” vien, pārlakošanu tās labskanīgums nebūs panākts, lai gan kā muzeja eksponāts šī vijole kādā stikla būrī varētu atrasties un liecināt par vizuālo senās vijoles izskatu.

Daudzās valstīs pēdējos gados intensīvi mēra, nosaka „lei līniju” shēmas, to krustojumu vietu zonas. Internetā šīs publikācijas ir meklējamas pēc atslēgas vārdiem „Ley lines”. Publikācijās ir publicētas pilsētu kartes (piemēram, Sietla, ASV), reģionu kartes Anglijā, Vācijā, Kanādā, ASV utt.. Publikāciju analīze, piemēram, „lei” mednieki”- „Ley hunters” liecina, ka šajā jomā notiek plašs darbs un gaidāmi daudzi atklājumi. Iespējams, ka „lei” līnijas daudzviet daļēji sakrīt ar latviskām „uguns āderēm”, bet to precīzu definējumu (kas ir „uguns ādere”?) man nav nācies lasīt. Par „lei” līnijām ir skaidrs, ka tās vienmēr sākas kādā konkrētā vietā (Zemes Spēka vietā, senā Svētvietā) un citur konkrēti beidzas. Latviskās publikācijās sauktā „uguns ādere” ir kaut kas nenoteikts – tā vai nu ir vai nav. No senatnes nāk priekšstats par „drakonu”, ugunsmetēju enerģijām („jaņ”), ko parasti saprot kā vertikāli uz augšu virzītu enerģiju plūsmu, ko novēro Zemes Spēka vietu centrā. Tā parasti kādā augstumā noliecas uz zemi un ieiet kādā tuvākā ūdens tilpumā (upe, ezers, avots) un šajā vietā saka – tā ir ūdens enerģija („iņ”). Domāju, ka neskaidrības rada sistemātisku pētījumu trūkums, kad katrs rīkstnieks savus mērījumus cenšas maksimalizēt un absolutizēt, neskatoties uz citu pētījumiem, pētījumiem citās valstīs, citos laikmetos.

Pasaulē ierastās „lei” līnijas latviski varētu saukt par enerģētiskām STĪGĀM, jo liela ir to darbības līdzība ar vijoles stīgām, kas kopā ar korpusu (šeit Zeme) veido rezonanses sistēmu. Daudzviet šīs enerģētiskās „stīgas” sakrīt ar kādu citu rīkstnieku dēvētām „uguns āderēm”. Šīs stīgas savieno vertikālos Zemes enerģiju stabus, ko Garu Pasaules zinātnieku grupas izmanto lai veidotu tiešo sakaru veidus ar Zemes zinātnieku un pētnieku grupām. Latviski šīs vietas vislabāk saukt par Zemes Spēka vietām, jo ap centrālo enerģiju stabu šeit parasti ir 7 enerģiju spektra gredzeni (analoģija ar 7 notīm, 7 krāsām) un tāpēc šeit cilvēki var saskaņot visas savas čakas ar Mātes – Zemes sniegto etalonu… . Saprotams kāpēc šeit ir arī atvieglotas kontaktu iespējas ar Garu Pasauli, savu Sargeņģeli. Protams, zinošie cilvēki šādu vietu var izveidot par reģionam svarīgu Svētvietu, no kurienes var harmonizēt apkārtnes haotiskās enerģijas… .

Ūdens līnijas neveido regulāru režģi, bet tās parasti sākas kādās augstāk esošās ūdenskrātuvēs un izbeidzas avotos, upēs, zemākos ezeros. No šīm pazemes ūdens tecēm uz Zemes virspusi atzarojas vertikāli zari, kas rada avotus, spēcīgas akas. Rīkstniekam vajadzētu prast Hartmana enerģiju tīklā atrast labāko ūdens nesošo dzīslu. Aku ir jārok Hartmana tīkla krustpunktā lai garantētu ūdens bakteriālo tīrību un maksimālo ražību.

„Melnās līnijas” tiek ģenerētas, radītas, bet nav pietiekoši labi zināms – kā tas tiek darīts. Tās ir virzītas paralēli vai slīpi gar zemes virsmu, bieži tās atrod ēku augšējos stāvos. Iespējams, ka šīs līnijas ir „orgona tips”, ko aprakstījis ir Wilhelm Reich (vai Reiha līnijas?).

Ģeopatiskās zonas plešas kā lauki no 0,6m līdz 60 m platumā un sasniedz augstumu no 18 m līdz 90 km (pēc Shakura Rei). Ģeopatisko zonu enerģiju virzība var būt horizontāla, vertikāla, slīpa. Latvijas ģeopatiskās zonas daudz ir pētījuši ģeoloģisko zinātņu doktori L.Bērziņa un R.Griškjānis, L.Kortunova. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka nomērāmās ģeopatiskās zonas rada dažādi ieži, zemes garozas lūzumi, pazemes ūdens tilpumi u.c., kas izmaina, koncentrē Zemes starojumu, radot bīstamus enerģiju gradientus (straujas izmaiņas). Tāpēc šādas zonas ir daudz kalnainos apvidos. Arī Latvijā ir dzelzs rūdu iegulas, granīta pamatnes lūzumi, bet virs tām ir spēcīgi enerģiju lauki (magnētiskie lauki virs 1500 nTeslas ir bīstami vīriešiem un virs 2500 nT – bīstami sievietēm – L.Kortunova), kurus cilvēki var prasmīgi izmantot. Bet nezinīši var arī smagi ciest, ceļot ēkas dzīvei nepiemērotās vietās. Ģeopatiskās zonas var būt arī cilvēku radītas, piemēram, lielas smagas ēkas spiež uz grunti, radot elektriskā potenciāla lauku, lielās elektriskās līnijas, lieljaudas elektrokrāsnis u.c. tehniskās ierīces.

Personālās zonas (aprakstījis Shakura Rei) ir virzītas dažādos augstumos, dažādos virzienos. Tās var izveidot unikālas personas, kurām tas ir no Mātes – Zemes vai Dabas dots. Tās ir ilgstošas, citiem netveramas un pret svešiem tām var būt uzbudinošas, traucējošas īpašības. Dzīvnieki pašaizsargāšanās mērķiem izveido šo lauku, lai sevi pamodinātu pirms sajūtu signāla. Ļoti spējīgas personības var izveidot tik spēcīgu lauku, kas tas nav pārvarams citām būtnēm, arī vielas masai (sk. arī Dr. E.Muldaševa novērojumus ar auras lauka atņemšanu cilvēkam šķērsojot šādus laukus).

Mūsdienās šo spēju var izmantot zintnieki konstruējot ģimenei nepieciešamo Zemes Spēka vietu – Svētvietu savā zemes īpašumā un to piesaistot tuvumā esošai ZSV struktūrai. Šī jaunā struktūra ne tikai tieši informatīvi un enerģētiski spēj palīdzēt zemes īpašniekam ar dzīvē noderīgiem padomiem, bet arī spēj enerģētiski pasargāt no nevēlamas ietekmes. Mana eksperimentālā darba pieredze rāda, ka arī teritorijā esošās enerģētiskās Garu pasaules būtnes respektē šo izveidoto struktūru kā konkrēta cilvēka enerģiju zonu, kurā turpmāk nedrīkst ielauzties bez saimnieka ziņas

Interferences līnijas (aprakstījis Shakura Rei) ir ar noteiktu virzību, bet tās konstatē tikai telpās. Interference nozīmē dažādu viļņu (gaismas, elektromagnētiskie) pārklāšanas rezultātā novērojamo radīto ainu. Dabā katrs var novērot 2 ūdens viļņu pārklāšanos šūpojot virsmu ar abām rokām un tad līganie virsmas viļņi satiekoties veido jaunus stāvus ūdens stabiņus.

Interferences līnijas telpās ir saistītas ar kādu personu vai personu grupu, kas šeit strādā. Šīs līnijas var traucēt, pat bloķēt kolektīva darbību. Ja šīs interferences līnijas speciālists atrod un tās pareizi nobloķē, vai neitralizē, tad jūtami uzlabojas darba kolektīva pašsajūta, mijiedarbība ar citiem darba partneriem, attiecīgi ļoti uzlabojas darba rezultāti. Daži rīkstnieki šīs līnijas nosauc par „uzliktais lāsts”, bet patiesība bieži ir citāda. Šādu līniju neitralizāciju esmu eksperimentāli veicis arī Latvijā. Iespējams, ka šī šķietami neticamā darba rezultātus varēs arī nomērīt pēc fizikāli nosakāmiem telpas harmonizācijas līmeņa parametriem, jo šādi aparāti Pasaulē jau ir izgatavoti.

Enerģētisko objektu vizualizācija.

Lokālās Zemes enerģiju vietās var novērot un nofotografēt dažādus baltās gaismas un krāsainus objektus, izmantojot infrasarkanos starus digitāli reģistrējošā fotoaparātā. Sevišķi daudz – tūkstošiem objektu ir savācis Jane Jennet, tos klasificējis un izveidojis Internetā lapu „Paranormal Plus”. Samērā daudz enerģētisko objektu fotogrāfiju Internetā publicējis arī dāņu pētnieks Rudi Klijnstra lapā „Orbs Gallery”. Latvijā vēl daudzi ir ieguvuši tikai dažas fotogrāfijas un tās šeit prese pat neuzdrošinās publicēt, jo ir vēl taču pie mums neoficiālā iekšējā priekšstatu cenzūra ko uztur mums iemācītā materiālistisko uzskatu sistēma.

Mana pieredze un eksperimenti rāda, ka noteicošais enerģiju izstarojošo būtņu fotografēšanā ir apkārtējās optiskās gaismas līmenis, jo to sajūt aparāti spēcīgāk un gaisa mitrums, kam jābūt augstākam – tuvu miglas mitrumam (tuvu t.s. „rasas punkts”). Otra mūsu prioritāte, ko citur vēl nav konstatējuši, ir iespēja Zemes Spēka vietās mērķtiecīgi iedarboties uz šeit esošām enerģētiski – informatīvām būtnēm, pat attīrīt vidi no mūsu pasaulē nevajadzīgiem būtņu veidiem. Tā ir kādreizējo zintnieku parastā darbība kā daļa no vides harmonizācijas uzdevuma. Mana personīgā pieredze rāda, ka mums ir jāizmanto Saules vēja sniegtais piemērs – enerģiju krusta labiska un kreisā sagriešana, uzdodot attiecīgus Uzdevumus Vides attīrīšanā, savākto „slikto” enerģētisko būtņu nodošana Mātei – Zemei Zemes Spēka vietā pārstrādei, pārlādēšanai.

Reģionālās Zemes Spēka vietas (ZSV) ar apļveida struktūru

Pagaidām to apraksti nav atrodami Internetā, bet Latvijā jau ir nomērītas vairākas šādas vietas (A.Špats, Totis, u.c.). Mēs esam pierādījuši, ka šo vietu centrā ir vertikāls stars 1-3 m diametrā, bet ap to līdzīgi kā prizmas sadalītā baltā gaisma dod 7 varavīksnes krāsas, šeit ap centrālo staru ir 7 enerģiju viļņi – gredzeni, kuros konstatējam cilvēka 7 čakru svārstību frekvences. Skaidrs, ka tām ir līdzība un saistība ar „Lei” līnijām, bet šeit konstatētās enerģijas ir jāsaista arī ar dažādu enerģiju harmonijām, piemēram, krāsām, skaņām, cilvēka čakru enerģijām. Skaidrs, ka „lei” līniju veidotās struktūras, zīmējumi un musturi saglabājas smilšu graudu līmenī arī pēc Svētvietu, Svētbiržu iznīcināšanas. Tātad, šajās vietās mēs varam iegūt grafisko informāciju par ZSV, kas var būt fiksēta jau pirms 3 – 30 tūkstošiem gadu un lietota kā Svētvieta. Zīmīgi, ka daudzviet šajā informācijā bieži ir Saules, zvaigznāju nestā informācija, kas sakrīt ar dažādu seno Zemes tautu grafisko informāciju, piemēram, 8-stūru krusts, zvaigzne, meandra „krusti” (svastikas – Saules, Laima krusti), kas patiesībā ir Saules enerģiju plūsmu rotācijas virpuļa grafisks atainojums. Arī vārdu „svastika” ir nācies lasīt tulkojumā – „saule”, „griešanās”, „rotācija”. Tagad, senās svastikas – Saules krusti ir pamatotas arī ar mūsdienu kosmosa pētījumiem, kuros redzama Saules daļiņu plūsmas rotācija meandra krusta veidā, kas taisnstūra koordinātēs ir lauzti krusti. Kā aprobežotība ir jāuzskata kādas viena svastikas paveida saistīšanu tikai ar Hitleru, jo viņa partijas simbols bija labiski rotējošā svastika + balts aplis + sarkans fons.

Šeit vietā ir izteikt uzslavu visu tautu sievietēm, kuras tradicionāli kā rotas lietas izmantoja tuvumā esošo Zemes Spēka vietu enerģētisko zīmējumu, kas būtībā ir vietas Svētvietas enerģiju kopija, kura to pavairo un tā ir sievietes sasaiste ar Svētvietu ikdienā. Tāpēc es nebrīnījos, kad Saules kalna Svētvietas pie Saulkalnes) enerģētisko zīmējumu („auseklītis” = aplis) ieraudzīju kādas Amerikas indiāņu cilts austajā segā, kur arī ir bijušas zināšanas par Saules neredzamo enerģiju piesaisti vietai.

Amerikas kontinentā un Krievijas ziemeļos ir saglabāti akmens likumi, kas veido 7 apļveida gredzenus ap centrālo apli, daudzviet ir izveidoti labirinti, kas nosaka ieiešanu pie centra šķērsojot enerģiju gredzenus noteiktā secībā. Tas pierāda, ka mūsu domas un pētījumi par ZSV ir pareizā virzienā un ar iegūto zināšanu palīdzību mēs spēsim pareizi atjaunot senās Svētvietās nepieciešamās rezonanses struktūras. Šajā darbā svarīgi ir izvairīties no tumšo gadsimtu priekšstatu uzslāņojumiem, piemēram, kādreiz valdniekiem bija vajadzīgs radīt tautā bailes ar ziedojumiem un citādi iebaidīt, pakļaut psihiski. Sevišķi bīstami attīstību Latvijā cenšas bremzēt kādu ierobežotu priekšstatu nesēji, popularizētāji. Raksturīgi, ka šīs Melno Spēku pārstāvošās personas cenšas izmantot kādu grupējumu rokās esošo Valsts varu, presi un ar to jau vien viņi sevi atklāj. Tā gan ir man pierastā ideju cīņa, jo vecie priekšstati savu varu nekad neatdod bez cīņas.

Dažās Zemes Spēka vietās senatnē ir bijušas zintnieku ierīkotas Svētvietas, sevišķi seno apmetņu tuvumā. Mūsdienās meliorācija atļauj tautai dzīvot daudz plašākos apvidos, tāpēc nav jābrīnās, ka Svētvietu iekārtojums Latvijā nav vienmērīgs un jauno dzīves vietu tuvumā Svētvietu tagad vairs nav, bet tās mēs šodien protam ierīkot, pat no jauna „iezīmēt” vidē, sasaistot to ar tuvāko Zemes Spēka vietu centriem. Diemžēl lielā vairumā mūsu tauta pret Māti – Zemi tagad izturas bez kāda priekšstata par tās svētumu un spēju nest svētību katram.

Diskusija par negatīvo enerģiju „neitralizācijas” un teritorijas izpētes rezultāytu izmantošanas dažiem jautājumiem.

Skaidrs, ka bez (-) negatīvā lādiņa nepastāvēs arī (+) pozitīvais lādiņš, bez nakts nebūs arī diena, utt., tātad „negatīvo enerģiju” vietā pareizi būtu teikt un domāt – „kaitīgās enerģijas”.

Man ir nopietns pamatojums šeit neaprakstīt un nekritizēt tos rīkstniekus, kas uzdodas par spējīgiem izmainīt „āderes”, „bloķēt enerģijas”, jo esmu vairākās vietās pārliecinājies, ka visas enerģijas pēc to „neitralizācijas”, „bloķēšanas” joprojām eksistē, bet tām virsū ir kāda cita – jauna enerģija, kas kopā rada jaunas interferences līnijas. Smejos – tā ir līdzība ar kūts amonjaka smakas „neitralizēšanu” izmantojot citu – spēcīgu mākslīgu smaržu, bet tai odekolona smaržai izgaistot, vietējā kūts smaka taču atjaunosies. Zinu, ka ir cilvēki, kas patiesi prot to darīt, jo viņiem Māte – Zeme to iemācīja – šo talantu dāvāja (jebšu Sargeņģelis to iemācīja), bet pamatprincips dažādās tautās ir viens – bez saskaņošanas un vietējo Zemes dzīvības spēku (elementāli, devas) piekrišanas nekas nesanāks. Citi „ekstrasensi” ir „sazīmējuši” līkloču „āderu” tīklu telpās, bet dabā Hartmana enerģiju tīkls vienmēr ir taisnstūra vai kvadrātisks „zīmējums”.

Zīmīgi, ka arī Krievijas biolokācijas apvienības vadītājs nesen Interneta publikācijā atzina, ka dažu speciālistu apgalvojumi par „āderu”- Hartmana līniju nobīdi ir šķietamība, ka to varot konstatēt vien tas rīkstnieks pats. Iespējams, ka rīkstnieka darbības rezultātā šeit izveidojas jauns interferences līniju tīkls un tā jaunā ietekme un tās ilgdarbība jau ir cits jautājums.

Raksta autoram ir nācies palīdzēt daudziem zemju īpašniekiem izzināt viņu īpašumā esošo enerģiju Sistēmu, jo tad izdodas Zemes spēkus pareizi izmantot, harmoniski ar tiem sadzīvot. Mani pati Māte – Zeme iemācīja, ka vispirms konkrētā teritorija ir jāsapazīstina ar jauno īpašnieku (iepriekš jāpārbauda īpašnieka likumība), viņa Idejām. Tad jāatrod vai jārada vietas Informatīvais centrs – lokālā Zemes Spēka Vieta, ko nepieciešams sasaistīt ar tuvāko reģionālo ZSV tīklu. Tikai pēc tam varam sākt precīzu „sarunu” ar šeit esošiem Dabas Spēkiem, meklēt t.s. „āderu”, jeb Hartmana tīklu, optimālas mājas, citu ēku, būvju vietas.

Rezultātā likumīgais īpašnieks turpmāk varēs caur šo vietējo Spēka Centru kontaktēties ar savu zemi (precīzāk – šī vietējā Spēka vieta tagad palīdz rast kontaktu ar katra cilvēka arhetipa struktūru – Augstāko Saprātu, ko ticīgie var saukt arī par savu Dievu), šeit būs labi atpūsties un rast savas attīstības Idejas, spēku to realizācijai. Tā kļūs par ģimenes Svētvietu. Protams, analoģisks relaksācijas centrs, atpūtas zona ir jāatrod vai jāizveido arī dzimtas sievietēm jo ne vienmēr vīriešiem piemērotās ZSV noder arī sievietēm, kurām ir vajadzīgāka maigāka enerģija, jo viņas no dabas jau ir jutīgākas. Mani novērojumi rāda, ka „iedarbinot”(ierakstot to zemē un tad to aktivizējot) vietējo Spēka vietu, pozitīvisma virzienā mainās arī saimnieka domāšanas veids, viņa idejas un darbība.

Nav vēl eksperimentāli pietiekoši plaši pārbaudīta Ideja, kā izmantojot Zemes Spēka vietu tīklu mēs ar laiku varētu atbrīvoties no nelikumīgiem zemes īpašniekiem, no Melno iznīcības ideju nesošiem cilvēkiem laukos. Iespējama ir arī šo cilvēku netieša atbrīvošana no apmātības ar Melno Spēku idejām, transformējot viņu domāšanu…. Šo darbu pieprasa teritorijas harmonizācijas idejas un arī no šīs domas Zemes Spēka vietu Sistēmas izpēte ir svarīga tautai un tāpēc tā ir bīstama pret tautu vērstām – represīvām Valsts iekārtām.

Mūsu pienākums ir kā bērniem bezgala mīlēt savu Māti – Zemi, jo tikai tā (caur MĪLESTĪBU – kā dzīvās būtnes enerģijas veidu) mēs spēsim gūt tās palīdzības Spēku. Mums ir jāizprot šeit kādu grupējumu radītās Valsts būtība (partokrātiskā vara), tās būtība ir vērsta pret tautu un šādu valsti nav mūsu pienākums mīlēt, bet tikai jāievēro tās likumi, mākslīgos noteikumus. Naivums ir sūtīt savu labestību naidīgai sistēmai, cerot uz tās „pārvēršanos”. Nemitīgi mums ir jāanalizē šīs naidīgās varas atšķirība no demokrātiski attīstīto valstu likumiem un kārtības. Idejas par patieso demokrātiju var izstrādāt un realizēt īstenie šīs Zemes dēli, meitas (neatkarīgi no tautības, dzimuma, sejas formas un matu krāsas), kuri apveltīti ar neredzamo dāvanu – talantu, par ko domāja jau senās Grieķijas un izcilie latviešu ģēniji (G.Merķelis, K.Barons, J.Rainis) – tautas Gara attīstītāji un vedēji.

2005-02-24 , papildināts – 03-03, papildināts – 10. augustā, papildināts – 30.septembrī, 2005.g. Andris Ansis Špats, inženierzinātņu doktors Bīriņos

Tālr. 4022564, mob. 6128457 , e-pasts: ashpats@apollo.lv