Latvijas teritorijas 1/3 daļu klāj meži un purvi, tāpēc katram var būt viedoklis, ka gardo zeltaino purva ogu lāceni vai šķoveni viņš zina labi. Šai ogai ir ļoti daudz vārdu, jo Zviedrijā tai ir 5 nosaukumi (Hjortron, multebār, myrbār, snatterblomma, solbār), Vācijā- 4 (Moltebeere, Multebeere, Multbeere, Torfbeere), Somijā -3 (lakka, suomuurain, hilla) un Kanādā – 3 (plaquebiere, chicoutai, bakeapple), Norvēģijā – „Molter”, Krievijā – moroška, tātad kopā ar Latvijā vismaz 2 nosaukumiem šī „mākoņu oga” (tulk. no angļu – Cloudberry) ir ar vismaz 20 nosaukumiem. Daži nosaukumi ir pat anekdotiski radušies, jo Kanādas „Bakeapple” ir angliskots franču ‘baie qu’appelle? un tas nozīmē: „Kā šo ogu sauc?” Tā ir neredzēta vārdu bagātība! Iespējams, ka to nosaka katras tautas mīlestība. Zināmi vēsturē „lāceņu ogu kari” Skandināvijā, kad pat armija sargāja robežas pret kaimiņvalstu ogu lasītājiem. Norvēģija ir 1986.g. dibinātā municipalitāte ar 2 nosaukumiem – 1. sāmu val. – Unjargga, bet 2. norvēģu valodā to sauc – Nesseby, bet kā pirmais nosaukums ir jāsauc sāmu valodā, bet tai ir vienots karogs – uz sarkana fona ir dzeltens lāceņu augs ar 2 lapām un 1 ogu.

Karoga bilde: < http://flagspot.net/flags/no-20-27.html>

Lācenes aug visapkārt Ziemeļpolam nedaudz uz dienvidiem no polārā loka purvainās vietās un arī skābo pakalnu ziemeļu nogāzēs Skotijā. Lācenēm ir lokans kokains stumbrs, kas stiepjas 10-15 cm zem virsmas un ik pēc 10-20 cm no tā izaug vertikālie dzinumi, kur pirmos 2 gadus aug tikai lapas, bet saknes stumbram nobriestot 3.,4. gadā parādās ziedi. Mēs esam ievērojuši, ka lāceņu ziedi ir lielāki un mazāki, bet retais zina, ka tie ir uz dažādiem stumbriem un pieder sievišķam (mazākie ziedi) un vīrišķam augam.

Ziedi: < http://www.murman.ru/flora/data/1100085.shtml>

Tāpēc dabā ir iespējama situācija, ka lokāli ir savairojies vīrišķais augs, kuram ziedu daudz, bet tur ogu nekad nebūs un nav vainīgas salnas. Otrs iemesls mazai ogu ražai ir – apputekšņotāju trūkums, jo ja ir vēss, vējains laiks, nav koku aizvēja tāpēc kukaiņi nelido. Lācenes pēc Kanādas zinātnieku pētījumiem visai labi apputekšņo arī nakts kukaiņi (nosakot aptuveni 50% no dienas kukaiņu ražas), bet visi apputekšņotāji ir sīki, jo tundrā un lielā purvā kamenes nedzīvo, turklāt lāceņu ziedos ir maz nektāra. Trešais iemesls mazai ražai ir dažādie ziedēšanas laiki, jo vīrišķie augi zied nedēļu ātrāk, tāpēc svarīgi ir blakus audzēt vienlaicīgi ziedošos augus, savstarpēji piemērotas sievišķo un vīrišķo augu šķirnes.

Kā jau kociņam, precīzāk – ložņājošam krūmam, lācenei kūdrā ļoti trūkst minerālvielu koksnes veidošanai – kālijs un fosfors, arī kalcijs, bet visai svarīgs varētu būt arī silīcijs – kā mikroelements. Somijā mani paziņas – biologi ir ievērojuši, ka lielākās lāceņu ogas ir gar purvu krastiem, kur kūdra ir pārsegusi nolaideno smilšaino krastu. Manā purvā lācenes vairāk aug gar to purva malu, kur tuvumā ir tīrumi, jo vējš šeit ienes lauku smiltis, putekļus. Skandināvu zinātnieki zemniekiem – lāceņu audzētājiem iesaka kūdras augsnē ievadīt ap 300 kg/ha (30g/m²) superfosfāta vai komplekso mēslojumu ar mazu slāpekļa saturu. Šis papildmēslojums ir jāievada līdz sakņu zonai, kas nav vienkāršs uzdevums. Sapratīsim šo rekomendāciju tā – šīs minerālvielas tiks izlietotas koksnes veidošanai, nevis ogu ražai, bet jo vairāk būs stumbru un lielāks zariņu biezums, jo vairāk būs arī ogu. Jo katrs taču būs ievērojis, ka purvā augošie bērzi, priedītes ir sīki, bet ja tur stabilizē ūdens līmeni, uzkaisa pelnus vai superfosfātu, sāk augt normāli koki!

Purvu īpašniekiem varu ieteikt šķietami neticamu mēslošanas paņēmienu – sadedzinot virspusē augošos viršus virs slapjas un sasalušas kūdras. Novērots, ka tundrā vislielākās ražas lācenēm ir pēc virszemes ugunsgrēkiem, ja uguns nav skārusi kūdru. Līdzīgi labi rezultāti ir gaidāmi, ja virs kūdras izkaisīsiet pelnus (50 g/m²) jo tas kūdras skābumu sakņu dziļumā praktiski nemainīs. Vislabākie mēslošanai varētu būt Igaunijas slānekļa skābie pelni, bet tos Latvijā vairs neredz. Kā labs agrotehniskais paņēmiens ir periodiska viršu nopļaušana. Virši ir laba un garda barība kazām! Plašāk iesakāma ir kūdras virskārtas pārklāšana ar 1 cm plānu skuju koku zāģu skaidu kārtu. Šis paņēmiens ļoti „patīk” arī mūsu purva dzērvenēm, sevišķi labi ir ja skaidas uzkaisa ziemā pa sasalumu, sērsnu, bet iepriekš nepieciešams iezīmēt veidojamo dobju trases gar taciņām.

Lāceņu ogas visur Pasaulē lasa sarkanās gatavības laikā, tad tās nogatavina līdz zeltainai krāsai un izmanto pēc katras tautas tradīcijām. Visvairāk vāra ievārījumus ar kauliņiem un bez kauliņiem. Populāra ir ogu glabāšana ūdenī, bet daudz ogu sasaldē. Latvijā retais ir dabūjis nogaršot Somijas slaveno liķieri „Lakka”, kas iegūts no … „mistiskām Lapzemes ogām”.

Dažās ziemeļu tautās zina, ka lāceņu kauslapas un serdenītis ogas attīrot nav jāmet projām, bet tie ir jāizžāvē un ziemā ir brīnišķīga medaina aromāta tēja. Kāda bioloģe man stāstīja par šīs tējas fantastiskām spējām palīdzēt praktiski pie visām slimībām, sevišķi pie saaukstēšanas un plaušu slimībām. Ogas un kauslapu tēja palīdz pie sirds un asinsvadu slimībām, kuņģa un zarnu trakta kaitēm. Mūsu kontinentā maz zina, ka Kanādā lāceņu saknes plaši izmanto sieviešu neauglības novēršanai. Esot arī tradicionāls paņēmiens skaistas rubīna- maigi zilas krāsa ieguvei no lāceņu ogām, bet neesmu atradis šīs tautas tehnoloģijas aprakstu.

Savā Pētnieciskā jaunsaimniecībā „Gundegas” jau 10 gadus cenšas iemācīties šīs gardās ziemeļu eksotiskās ogas pavairot un audzēt lielākos apjomos. Šis mērķis kļuva reālāks, kad uzzināju, ka kopš 1999. gada četras ES valstis sadarbojas kopīgā Projektā, ka norvēģi jau izdalījuši 2 sievišķo augu un 2 vīrišķo augu šķirnes (2 lāceņu Ādami un 2 lāceņu Ievas!), jo jāpanāk, lai abi ziedētu vienlaicīgi – būtu „saderīgs pāris”. Somu draugi piedāvāja mums viņu lāceņu sēklas. Novērojumi, eksperimentāli mēslojumi, dažādas mulčas, sakneņu pārstādīšana, vietējo lāceņu sēklu vākšana, šķirošana pa grupām utt. – ir tas nevienam neredzamais pētnieka darbs jau vairāku gadu garumā, bet rezultāti ir gaidāmi vēl tālāk. Tikai naivais var iedomāties, ka purvā atliek ko iesēt un rudenī būs lāceņu vai dzērveņu raža! Jau vairākās vietās Latvijā zemnieku un ASV uzņēmēju dzērveņu stādījumi ir pilnīgi iznīkuši! Zaudējumi no nezināšanas, klimata uzbrukumiem ir mērāmi daudzos tūkstošos Ls. Jāsaprot, ka jaunas tehnoloģijas izstrādei paiet gadu desmiti, atcerēsimies, ka kukurūzu Latvijā iemācījās audzēt 20 gados un tad piedalījās Valsts ar vairākiem institūtiem.

Lāceņu detektīvs

Lielam mūsu darbam (Latvijas, ASV, Kanādas zinātnieki, ASV eksperti, mērījumi, laboratorijas analīzes, utt.), ko finansēja ASV valdība un mūsu saimniecība svītru pārvilka kādi negodīgi un mantkārīgi cilvēki. Izrādījās, ka ir ierēdņi, kuri slepus iznomājuši man mūža lietošanā piešķirtā purva daļu kādam kūdras ražotājam no Vācijas. Tas bija nežēlīgs skats, kad varenā Vācijas tehnika sastūma kaudzēs daudzus gadus lolotos augus un jau saaugušos krūmiņus, jau daudzviet ziedēt sākušās lāceņu laukumus un sāka rakt dziļus grāvjus, izceļot nedzīvās kūdras gabalus! Man tas bija acīmredzami, ka tiek lietota Latvijā nereģistrēta tehnoloģija, ka šeit nav apstiprināts ražošanas Projekts, nav izstrādāts „Ietekmes uz vidi novērtējums”, nav saskaņotas robežas ar zemnieku saimniecību, jo šīs zemes Valsts meža dienests ar speciālu rīkojumu nodeva lauksaimniecībai, Pētnieciskās jaunsaimniecības „Gundegas” izveidei. Visu nelikumīgo darbību pamatā, izrādās, ir kāds vairākus gadus no sabiedrības slēpts viltots dokuments – Vidrižu pagasta sekretāres parakstīts lauksaimniecisko zemju „Nomas līgums”, uz kura pamata Valsts Ģeoloģijas dienests izdevis šķietami likumīgu Licenci kūdras ieguvei, bet Valmieras Vides reģionālā pārvalde nav lasījusi, ka Latvijā spēkā ir Likums „Par ietekmes uz Vidi novērtējuma” nepieciešamību. Auglīgās augsnes izvešanu neatļauj neviens Latvijas likums. Šeit aprakstītiem faktiem pamatā ir vismaz 20 likumu pārkāpumu, kurus veicinājuši un vadījuši augsti Vides aizsardzības ministrijas ierēdņi, kopā ar „kolēģiem” no valdošām partijām un kādu „ietekmīgu” Saeimas deputātu.

2003.g. novembrī daudzi Vidrižu pagastā 6 gadus paslēptie dokumenti tika sinhronizācijas likumam sekojot, atrasti un līdz 2004.g. aprīlim tika noskaidroti to viltotāji un veicinātāji. Šo noziedzīgo darbību pret Dabu, pret Latvijas likumiem, pret starpvalstu zinātnieku ieteikto attīstības Projektu izmeklē KNAB. Pat bērnam ir skaidrs, ka tas vācietis – kūdras ražotājs pats uz šejieni nebrauca un viņš labi zina, ka citās valstīs par kūdras ieguvi ir jāmaksā 100 un 1000 reižu lielāki nodokļi. Par lieliem atvieglojumiem ir jāmaksā ierēdņiem visur un tādejādi plaukst korupcija mūsu acu priekšā. Zinošie man saka, ka pie pašreizējās politiķu visatļautības un tiesu, policijas, prokuratūras ietekmējamības un pērkamības maz cerību šeit atjaunot dabu, jo skaidrs, ka zemnieks nevarēs tik daudz samaksāt kā tas Latvijas augsnes izvedējs un lielu peļņu guvējs.

Tomēr zinātnieki vienmēr ir bijuši fanātiski jaunā ceļa meklētāji, tāpēc arī cīņai pret vispārējo ļaunumu pašvaldībās mums ir jāceļas kā brīviem cilvēkiem pret kangariem. Pasaulei ir jāzina, ka šeit kādas pašvaldības sekretāres, kādi tehniķi, ārsti un skolotāji vien būdami deputāti padomēs var nesodīti nosvītrot vairāku valstu zinātnieku darbus tautas veselības un Dabas atjaunošanā. Padomes un „troikas”, izrādās, kopš PSRS laikiem kā nesodāmie dievi un dēmoni vēl darbojas un pieņem nelikumīgus nepamatotus lēmumus! Vidrižu pagastā notiekošais ir absurds normālās tiesiskās valstīs, kur visi ir atbildīgi likumam – to man vairākkārt ir teikuši kolēģi ārzemēs! ES būs jānodreb, dzirdot kā šeit uzvedas šķietami kulturāls vācietis, iznīcinot tūkstošiem koku apkārtējo zemnieku laukos tikai tāpēc, ka šie koki traucējot viņa kūdras žūšanu, arī tāpēc, ka viņš grib grāvju dūņas mest uz kaimiņu zemju pusi. Limbažu Policijai pat 1106 koku nelikumīga nozāģēšana zemnieka laukos nebija pietiekami svarīgs arguments krimināllietas ierosināšanai pret šo vācieti – dzīvās Dabas nīcinātāju, jo tā … „vēlas augstākā priekšniecība” (mans viedoklis).

Mūsu kūdras augsnes precīzās analīzes izdarīja ASV sertificēta laboratorija 1994.g. un tās parādīja augsnes ķīmisko tīrību un piemērotību ārstniecisko ogu šķirņu audzēšanai, izņemot 60 m zonas gar ceļiem, kur parādījās svins. Tāpēc visa purva platība bija pareizi ieplānota ar koku, krūmu robežjoslām. Tagad Vidrižu pašvaldība atļauj rūpniekiem braukāt visapkārt dzērveņu, lāceņu laukiem, brīvi sabojājot ceļus tā, ka mūsu vieglā tehnikai tie kļūst neizbraucami, piesārņojot mūsu ideāli tīro zemi!

Tagad kāda Vācijas uzņēmēja iegribas dēļ šeit ir iznīcinātas lācenes jau vismaz 35 ha platībā, izcirstas 3 svarīgas vējlauzes vēja jūtīgā purvā, kas auga zemnieka zemē, iznīcinātas 3 skaistas bērzu birzītes, kuras saudzēja pat iepriekšējo laiku melioratori! Ceru, ka vismaz ES atradīsies saprātīgi cilvēki, kas palīdzēs mums attīrīt Latvijas Augija staļļus, lai aizskalotu šejienes pērkamos „politiskos” laupītājus mēslainē.

Vēl savu galavārdu nav teikuši lēni „rokošais” KNAB un Ģenerālā Prokuratūra un tad tauta uzzinās savus „antivaroņus” 3 Vides ministrijas struktūru vadībā, kādu „godīgas” partijas Saeimas deputātu, Vidrižu pagasta vadītājus – Dabas iznīcinātājus.

Kā šāda situācija ir iespējama? Vidrižu pagasta Padomē līdz šim zemnieki nav bijuši, jo to ir pārņēmuši „budžetnieki”, kuriem interesē vien savās un draugu kabatās savācamie un dalāmie zemnieku nodokļi, bet neinteresē kur un kā šī „naudiņa aug”.

2005-01-25 Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors