Pajautāsim sev: “Pieņemot zināšanai Hermesa formulēto “Cēloņu un seku” likumu, vai tad par mūsu šodienas darbības tālām sekām mēs domājam?” Vai par tuvāko mēnesi, gadu vien nedomājam? Vai esam padomājuši kā mūsu šodienas darbību novērtēs mazbērni, mazmazbērni un vēl tālāk – 7. paaudzē gaidāmie pēcnācēji?
Pašlaik aizlaistos, kolhozu laikos iekoptos un meliorētos tīrumos intensīvi savairojas vērmeles, pelašķi, kas daudziem līdz asarām nepatīk. Zināms, ka šie un vēl citi augi tieši pretojas ĻAUNUMAM kā parādībai. Ja pieņemam, ka Māte- Zeme ir saprātīga (arī Hermesa Kosmosa likums), respektīvi, Zemes Saprāts mūsu zemītē pašlaik veic lielu darbu – attīra sevi no ļaunuma sārņiem. Iespējams, tas ļaunums ir vienaldzīgā attieksme pret zemi, ražu, iespējams, tā ir augsnes pārblīvēšana ar moderno smago tehniku, ko savukārt “pieprasa” attiecīgi lielās peļņas vēlme, nedomājot par sekām – zemes dzīvotspēju, auglību. Varbūt, lielākais ļaunums ir tautas sasķeļšana īpašniekos un strādātājos (nomniekos) pēc iedzimtības pazīmēm, noniecinot cilvēces izstrādāto morāli – tikai darbs un Dabas dotā talanta attīstīšana ir labklājības pamatā (t.sk. valsts pārvaldes māksla, ideju izstrāde un realizācija, mūzikas un krāsu gammu māksla, vārda un mūzikas sintēze – precipitācijas māksla, utt.) . Vai pilsētu teritoriju Māte-Zeme spēs līdzīgi attīrīt? Lielais domātājs Garlībs Merķelis sen ievēroja, ka latvieši ir ļoti talantīgi, bet… ja šis talants nerod pielietojumu, latvieši, kā likums, meklē intelektuālo pašnāvību nodzeroties un gandējot ģenētisko informāciju, radot kroplu tautu daudzās paaudzēs. Zīmīgi, ka pašreizējā vara klusi , bet nenovēršami veicina tautas fizisku izmiršanu, dzīvotspējas samazināšanu un rezultāti šādai darbībai ir lielāki nekā garīgo cilvēku tieksme uz attīstību.
Mēs redzam, ka “… par Kosmosa harmonijas likumiem , jaunās Pasaules zināšanām skolās nerunā”( Margarita K.), bet visur Pasaulē ir ļoti intensīvi strādājoši cilvēka garīgās attīstības pulciņi jau kopš 70-iem, 80-iem gadiem. Zinām, ka daudzās valodās iznāk laikraksti, žurnāli, kuri apspriež tādus jautājumus, kas vēl nesen dotu iespēju oficiāliem mediķiem spriest tiesu pār citādi domājošiem un speciālās slimnīcās ieslodzīt (jau Bībeles sižetā ir pateikts, ka pārāk lielas zināšanas ir ārprāta pazīme…) . Lūk, šīs cilvēku grupas sāk domāt pilnīgi savādāk, sāk ar prātu apspriest tās daudzās savādās izjūtas, priekšstatus, kuri patlaban it kā ne no kurienes, it kā bez kāda pamata uzrodas un nedod miera. Izrādās, ka tās plaši izreklamētās naudas, mantas kārības, varas pozīciju ieņēmušo pašslavināšanās nebūt nav cilvēkam svarīgas, bet svarīgi ir – vai mūsu mazmazbērniem vēl būs kur svelošā saulē ēnu rast? Vai te vēl tecēs kādas upes un vai avotos vēl būs tīrs ūdens rodams? Vai būs kur vēl dabīga un šeit pat izaudzēta pārtika nopērkama, vai varēsim to šeit audzēt paši savos laukos? Vai nebūsim visi kādu “valstisku, augstāku interešu vārdā” pārdoti kā ķīlnieki kādam militāram grupējumam par placdarmu vai izmēģinājumu poligonu uz ko vedina mūsu pašu tautas aģitatori – demagogi? Murgainu aģitatoru idejas te tiek slavinātas, bet tām visām pamatā ir nauda, tās plūsmas novadīšana “vajadzīgajiem mērķiem”, kurus formulējuši daži vāja saprāta īpašnieki, lielu ambīciju dzīti.
Šķiet, ka tieši ideju ļaunums ir Latviju pārņēmis visvairāk, jo to stiprina pašlaik izveidotā naudas-varas-preses-tiesu varu kopums, ko sauc arī par valstisko korupciju. Tāpēc, ja mēs domājam par nākotnes sabiedrību, tieši jaunās, attīstības idejas ir tas svarīgākais darbības virziens. Raksturīgi, ka par nākotni ir satraukti domātāji visā Pasaulē, sevišķi senu civilizāciju, senu tautu pārstāvji, kuri sāk “atcerēties” sen senas senču zinātāju bēdīgās prognozes par šodienas ceļu uz bezizeju. Tie senie pareģojumi faktiski ir brīdinājumi par SEKĀM, jo cilvēces intereses un darbība IR CĒLOŅI, žēl, ka tās ir pašlaik materiālā iedzīvošanās, visbiežāk uz citu rēķina.
Man simpātiska un pilnīgi šeit iederīga šķiet čeroki cilts mūsdienu meitas ,moderno zinātņu zinātājas Denīzas Linnas idejas kā veidot nākotni mērķtiecīgi:
1.Vispirms mums jāizpēta mūsu patiesā pagātne, mūsu senči un jāatrod tās patiesās zināšanas, kuras ir nepieciešamas šodienas pārmaiņu laikā. Mums jāatbrīvojas no negatīviem pagātnes priekšstatiem, kuri neattīsta nākotni. Tad mēs spēsim bez aizspriedumiem pārskatīt mūsdienu priekšstatus, to atbilstību nākotnei. Es domāju par patiesiem senčiem, kas Latvijas gadījumā ir divejādi – bioloģiskie un lokālās zemes kopēji, veidotāji. Jautājumi: kāpēc esam šeit un tagad, kas mēs esam, kādi mūsu uzdevumi šodien no nākotnes skatoties, utt. ir mums jāatrisina.
2.Otrkārt, mums jānoskaidro katras dzimtas, radniecības grupas negatīvo saišu , saistību slogs, jo tas spiež uz mūsu šodienas emocijām, priekšstatiem , neļaujot domāt brīvi un attīstīti, radoši (Cēloņu –Seku likums dzimtas līmenī). No šīm saistībām mums ir jāatbrīvojas. Pozitīvās īpašības tad kopumā attīstīsies straujāk, līdzīgi kā kultūraugi “saņemas”, kad izravē nezāles.
3. Treškārt, domu un ideju līmenī mums ir jārada jauns Pasaules redzējums, kas patiesībā ir jauna cilvēku uzskatu sistēma par visu apkārtni, Pasauli, kura pamatosies uz pozitīvo attīstības veicinošo domāšanu, attīstības attieksmju sistēmu. Neizbēgami šīs attīstības idejas realizēsies, pilnīgi izmainot Pasauli, neskatoties, ka lielai daļai šādas pārmaiņas liksies kā “Pasaules gals”, jo viņi zaudēs visu netaisnā ceļā iegūto, viņu bērni atteiksies no senču nepareizām domām un atstātā mantojuma.
Šajā – jauno ideju radīšanas ceļā pašlaik darbojas dažādi spēki, kuru esamību daudzi pat nesajūt, jo viņu domas izmainās pašam nemanot, sajūtas kļūst arvien savādākas, līdz nonāk līdz pareizai domāšanai. Diemžēl, lielai daļai būs jāiziet caur smagām krīzēm, lai saprastu, ka Pasaulei ir jākļūst savādākai ( viņiem var iestāties patiesi “Pasaules gals). Kā viens no krīžu veidiem ir smagu veselības krīžu piemēri – klīniskās nāves laikā pieredzētais, tai līdzīgi ir pierastās dzīves krasas izmaiņas – bankroti, ģimenes , draugu , pierastās vides zaudēšana. Daudzi novēros iepriekš nepieredzētu sajūtu uzrašanos, informāciju un ziņas it kā ne no kurienes, apkārtnes savādāku uztveri utt. , kas patiesībā jau ir jaunās apziņas izveidošanās bez paša cilvēka gribas, domāšanas saprāta daļas (apm. 10 % smadzeņu darbs). Arvien nozīmīgāku lomu katra dzīvē sāks “spēlēt” zemapziņa – kurai “strādā” 90% mūsu smadzeņu. Neuzticēties paša personīgai zemapziņai var vienu, otru reizi, bet trešajā varam saņemt jau nopietnu mācību – trieciena ( šoka) terāpijas veidā, jebšu organisma iznīcināšanu, jo tās miesiskās intereses bija stiprākas par nepieciešamību mainīties, darīt ko Zemes attīstības virzienā ( kā piemēru zinu 4 Dabas iznīcinātas personības, kuras bija PRET kāda purva dabisko atjaunošanas projektu).
4. Ceturtkārt, jauno zināšanu un ideju pārbaude un realizācija būs jāveic vien pašiem, audzinot gribasspēku sevī, savos bērnos (Rainis). Neviens onkulis mūsu vietā to nedarīs, arī Dievlūgšanas nelīdzēs. Ceļš ir vienkāršs – jāiedomājas kā šodienas Jūsu idejas pakāpeniski pa paaudzēm – Jūsu bioloģiskiem mantiniekiem, attīstīsies, kā viņi nākotnē novērtēs Jūsu šodienas ieguldījumu.
Pašlaik visai cilvēcei ir uzdots jautājums – vai esam tiesīgi sīku ērtību labad iznīcināt esošos Dabas resursus, iznīcinot pat Dabas izdzīvošanas ķēdes, iznīcinot pat Zemes dabīgo bioloģisko potenču aizsargslāni – ozonu, augsnes auglību. Jau tagad mikropasaule sāk pārņemt Pasauli (baktēriju un vīrusu slimības cilvēkiem un dzīvniekiem, mikrosēnītes pret augiem un kultūrām aktivizē Saule, tās radiācija). Līdzīgs uzdevums ir arī Latvijai, jo mūsu melnās kūdras platības, izzāģētie meži uzņem miljardiem kilovatu Saules enerģijas, sasildot gaisu, kausējot ledājus. Kūdra sadaloties saulē izdala slāpekļa monoksīdu, kas ir simts reižu kaitīgāka viela (precīzāk –120 reižu) gāze dabai ,ozonam kā oglekļa oksīds, par kura izmešiem visām rūpniecības valstīm drīz vien vajadzēs maksāt tām valstīm, kuru neiznīcinātie meži uztver šo gāzi un pārvērš lietderīgā koksnē. Izzāģējot mežus Latvija zaudē miljoniem latu vērtu oglekļa oksīdu saistošu procesu. Pašlaik Pasaulē spriež, ka vajadzēs maksāt ap 20$ par dedzināšanā izmesto 1 tonnu oglekļa dioksīdu, tātad par slāpekļa monoksīda tonnu būs jāmaksā ap 2500$. Ja nu par katru 1ha nedzīvā purva Latvijai būs jāmaksā Pasaules sabiedrībai 5000$ (Saules siltuma uztveršana + kaitīgās gāzes) un kopā pa Latviju iznāks apmēram 250 000 000 $ , tikai tad vietējiem ierēdņiem nonāks līdz saprašanai, ka Dabu ir jāatjauno, nevis jāiznīcina kā sovjetizācijas laikā. Interesanti aprēķini rāda, ka Krievija ar savas dabas palīdzību varēs ar laiku atgūt visaugstāko ekonomisko varenību. Pat Latvija būs spiesta Krievijai maksāt par turienes mežu tīro gaisu, ja mēs savējos pārvērtīsim nekur nederīgos papīros, naudā. Patiesībā Māte-Zeme savā Saprātā jau sen ir nomodelējusi šo dabas iznīcināšanas procesu un tam ir zināmas beigas, tāpēc jau zinošie cilvēki kā brīdinājumus saņem prognozes – iespējamās nesaprātīgās cilvēces rīcības sekas. Piemēram , Pasaules karš nesamierināmu ticību pārstāvju starpā, ko pašlaik jau vismaz 1000 gadu novērojam dažādu valstu, to grupu starpā, var novest līdz visa iznīcībai atomkarā. Ozona deficīts, ogļskābās gāzes uzkrāšanās lokāli pārkarsēs zemi, tāpēc sāksies vētru un lietusgāžu laikmets ar okeāna līmeņa paaugstināšanos un tāpēc daudzām piejūras pilsētām nebūs ilga nākotne ( arī Rīgai), jo attiecīgi izmainīsies sauszemes reljefs, vēl vairākas tautas uzzinās bada grūtības. Tikai nesaprātīgas tautas var atļauties izgāzt lielus resursus, būvējot jau tuvā nākotnē applūdināmās platībās lepnas un mūsu bērniem pilnīgi nevajadzīgas celtnes ( Lielā bibliotēka, Melngalvju nams Rīgā) , kuru celšanas vajadzību šodien diktē nauda, nevis garīgās attīstības problēmas. Atteikties no nākotnes iespējamo grūtību samazināšanas ir visstulbākais tautu dzīvē, bet tas ir reāls process šodien Latvijā.
Vai kāds ir pateicis, ka valstiski pieņemtie lēmumi pašlaik balstās uz Saprātu? Parasti tie ir pamatoti ar kādu cilvēku grupu skaitliski aprēķinātām “balsīm”. Personības pētnieki jau sen ir konstatējuši , ka nezinošie cilvēki ir pielīdzināmi skaitlim “0”, bet pat 100 nuļļu summa dod to pašu NULLI, tāpēc ir jāgaida tā viena PERSONĪBA, kura pateiks , ka arī 51 nuļļu summa ir tikai NULLE. Kad šāda situācija Latvijā būs iespējama, kad zinošas personības lems par nākotni, tad tikai sāksies valsts ceļš uz attīstību. Divdesmitā gadsimta lielais domātājs Alberts Šveicars precīzi parādīja, ka politisko varu faktiski veido viena vai otra cilvēku grupa, kuras sevi par politiskām (valstiskām?) partijām dēvē, bet šīs grupas patiesībā vada kāds šaurāks grupējums – politbirojs, padome, kuru savukārt diktē, kāds viens vai vairāki cilvēki. Grūti ir šiem grupējumiem pierādīt, ka viņi strādā tālredzīgi nākotnes , tautas labā, tāpēc atliek tikai skaļie lozungi, rupjas savstarpējas runas, bet patiesībā viņi visi ir līdzīgi… . Latviju patiesībā vada kāds slepens orgāns – valdošo partiju saskaņošana Padome, kura pieņem lēmumu , kā tiem tur Saeimā balsot. Deputāti no valdošām partijām parasti ir paklausīgi, citādi tālāk par deputātu netiks un sēdeklis Saeimā būs jāzaudē… . Opozīcijā esošie, protams , var domāt un runāt brīvi, bet… viņu saprāta darbs nevienam Latvijā nebūs pieejams, jo nekonstitucionālā padomē kāda trijotne – pieņems citādu lēmumu, nevis to ko diktē saprāts.
Pagaidām zinošiem ir jāstrādā, jāatjauno tās senās enerģētiskās un informatīvās (Saprāta) sistēmas Latvijā, kuras spēj iedarboties uz cilvēku zemapziņu vairāk, kā viņi to zina un pagaidām saprot. To varam dēvēt arī par tuvošanos savas dzimtās Zemes Saprātam, bet patiesībā runa jau ir par katra cilvēka saprāta paplašināšanos, par ko pilnīgi citiem vārdiem man atrakstīja Skaidrīte un Margarita, dodot ierosmi šādai atbildei.
17.05.01. Bīriņos ( lībiešu Koldeselle – smilšu kāpu kalnā) Andris-Ansis Špats