(speciāli “Zintniekam”-publicēšanai vai izplatīšanai saviem informatoriem)

Lasītāji, kuri “Zintniekā” un “Dziedniekā” ievēroja manu rakstu “Prognozes turpmākiem 10 gadiem”” ir tiesīgi vēl šo- to uzzināt. Daži man ir pārmetuši, ka vienāds raksts ir iesniegts dažādās redakcijās. Paskaidroju, ka šī “Prognoze” nav izdomāts teksts, kuru kādam būtu tiesības ”privatizēt”. Tā ir izplatāma sākot ar februāri un ar tādu mērķi to nosūtīju visām t.s. centrālām avīzēm latviešu un krievu valodā. Cik sašaurinātu un kā apstrādātu tās publicē – tas nav manā kompetencē, bet ja nepublicē, viņi saņems attiecīgo sodu, nosodījumu (sekas).

Šo “Prognozi” izstrādāju pērnā gada, pernā gadusimta, pērnā gadu tūkstoša pēdējos Saulgriežos – 22 . decembrī, kas “sagadīšanās” dēļ ir arī mana dzimšanas diena, tātad – itkā dāvanu sev un visiem. Nākošajā dienā “Prognozi” nosūtīju Arturam Gobam ar lūgumu to korekti pārbaudīt caur Bitarinkalna Informatīvo Sistēmu, turienes Dievīti. Lūk A.Gobas 31.12.2000. datētās vēstules galvenā doma: “Paredzējumi desmitgadei atbilst patiesībai, dažos aspektos vēl drūmāk. Ekonomiskā krīze būs, tā vissāpīgāk skars augsti attīstītās valstis. … Grūtības tomēr būs nopietnas, ES šūposies, aizkavēsies Latvijas uzņemšana ES par apmēram gadu. Krīze vispirms skars ASV. … Eiropu ietekmēs arī dabas stihijas un epidēmijas, bet šīs nelaimes neskars visas valstis vienlaikus. … Latvijai ieteicams “uzkrāt taukus” tuvākajos divos gados… .” Tālāk A. Goba jau janvārī avīzē “Ziemeļvidzeme” publicēja “Prognozi” kopā ar izvērstu savu analīzi.

Atkārtoti uzsveru Prognozē skaidri parādīto – Latvija cietīs nepelnīti daudz “pateicoties” savu valstvīru negodīgumam, līdz šim pieļautajai Valsts izlaupīšanai. Nepatīkami, ja būtiski svarīgo Prognozes daļu mēģinā noslēpt, jo te slēpjas celoņsakarības pirmā puse. Jau ap 1994.g. interesējoties par iespējamo Latvijas “ļauno likteni” , uzzināju toreiz nesaprotamo: – Latvijas karmu jau laboja tā tautas daļa, kura tika izsūtīta uz Sibiriju ( vai to saprotam?),

– turpmāk nākotnē visvairāk cietīs tā tautas daļa, kura aizbrauca uz Rietumiem un laikā neatgriezās ( 1992.-1994.g.),

– latvieši Latvijā visvairāk cietīs savas muļķības, aprobežotības rezultatā, uzticoties blēžiem, zagļiem politikā, ļaujot Valsti izlaupīt… .

Tagad – pēc 6 gadiem , redzu, ka tikai mūsu tautiešu – rietumnieku ciešanu stunda vēl nav pienākusi, bet tā, iespējams, nāks ar Pasaules ekonomisko krīzi. Viņu nevēlēšanās savus uzkrājumus uz Latviju pārvest (kaut pensiju tērēt šeit) ir pilnīgi pretēja ebreju tautas vēlmei savulaik attīstīt Izraēlu kā valsti un ,varbūt, tāpēc mūsu tautieši kādu brīdi var zaudēt visus naudas uzkrājumus. Pasaules krīze to var panākt. Ar šo domu vēlos visiem tautiešiem atgādināt, ka vēl var savus naudas uzkrājumus glābt, ieguldot tos Latvija attīstībā. Personīgi zinu vismaz 2 Pasaules līmeņa ekspertu atzītus projektus, kur vajadzīgi daudzi miljoni latu (piemēram, dzērveņu audzēšanas projekts, lauku telefonizācija ar radiosakaru sistēmu). Tie nav tādi kā apšaubāmais celulozes rūpnīcas projekts!

Pēc Artura Gobas sniegtā “Prognozes” apstiprinājuma griezos pie vēl 4 dziedniekiem, kuriem ir spējas redzēt nākotni un saņemot viņu apstiprinājumu, iesniedzu šo “prognozi” publicēšanai. Tajā gan pēdējā daļa , ka…” Latvijā uzvarēs godīgums”…, patiesībā ir vēlējuma formā, jo ja tā nebūs, tad valsts ātra attīstība arī būs neiespējama! Lūk , šeit ir redzama faktiski tā prognožu noslēpumainā daļa – kā ar prognozi var labot Pasauli. Ceru, ka daudzi būs ievērojuši jau ilgstošu Pasaules lielāko valstu rūpi – pēc iespējas slāpēt iespējamo musulmaņu un kristiešu Pasaules karu, kas patiesībā ir Nostradama prognozes realizācija, novirzot to pa mazāko zaudējumu ceļu. Tādejādi, mērķtiecīgi darbojoties, Pasaule izvairīsies no lielām asinīm, Eiropas faktiskas iznīcināšanas fanātisko musulmaņu iebrukuma rezultātā. Patiesībā par iespējamo Pasaules finansu un ekonomisko krīzi brīdina cilvēci daudzi informācijas avoti un atrisinājums arī ir zināms – pareiza un godīga peļņas sadale, kapitālam Pasaulē jākļūst morāli tīram. Taču šo problēmu neizdosies realizēt, jo situāciju pašlaik nosaka kapitālu turētāju alkatība, negodīgums Pasaulē.

Zinot Pasaules procesu nenovēršamību, latviešiem vajadzētu būt tik gudriem, ka vismaz laicīgi sagatavoties ne visai vieglajiem gadiem. Pirmais solis šajā virzienā būs pareizas saimnieciskās stratēģijas izvēle katrā ģimenē . Skaidrs, ka tie t.s. lielsaimnieki, kuru attīstību stimulēja ar Valsts līdzekļiem, drīz vien bankrotēs, jo lielfermās var izplatīties sērgas, smagai tehnikai vajadzēs daudz degvielas, tāpēc attīstības iespējas beidzot iegūs visi strādāt gribošie un varošie. Polijā visnotaļ atzītie sīkzemnieki arī Latvijā pierādīs, ka spēj pabarot tautu, tikai Valstij ir viņiem jāļauj to darīt. Cerams, ka klimata kaprīzes nopietni apstādinās importa pārtikas plūsmu (kura turklāt ir neveselīga), preces zaudējumi aizvāks no tirgus tos, kuri līdz šim bremzēja vietējās ražošanas attīstību. Vissliktākais, ka esam aizmirsuši mūsu vectēvu mācību – rezervju uzkrāšanas likumu neražas gadiem!

Diemžēl, pilsētās daudzas nodarbes jomas dažus gadus kļūs nevienam nevajadzīgas, tāpēc daudziem tālredzīgi jādomā par izdzīvošanu . Šeit lietā atcerēties G.Merķeļa vērojumus toreizējās ražošanas krīzes laikā, kuru izsauca lētās Austrālijas vilnas ieplūšana caur Angliju… . G.Merķelis uzsvēra, ka lauki … ir un būs pilsētnieku glābiņš krīzes laikā… . Daudzas valstis var nonākt citu atkarībā tikai nepietiekamas pārtikas dēļ. Iespējams, ka arī Latvijai šāds liktenis var draudēt, ja mēs tuvākajos divos gados nesasparosimies un neuzkrāsim nepieciešamās rezerves, neatjaunosim pamestos laukus. Dažās Krievijas pilsētās bagātākie pilsoņi jau finansē atsevišķas zemnieku saimniecības, tādejādi sevi nodrošina ar kvalitatīvu pārtiku, turklāt tā viņiem būs arī krīzes laikā. Šķiet, ka pašražoto degvielu tuvākajos 2 gados nesāksim audzēt un ražot, tāpēc degvielas uzkrājumi būs vajadzīgi katram.

Šie vienkāršie piemēri rāda, ka ļoti daudzi uzdevumi krīzes parametru izziņā , to maksimālā kaitīguma novēršanai, ir jārisina zinošiem cilvēkiem. Vairākiem esmu nosūtījis vēstules ar pilnu Prognozes tekstu, piedāvājumu sadarboties, bet šis raksts ir ar uzaicinājumu atrakstīt un piedāvāt savu līdzdalību tiem, kuri jūt, ka to varētu un vajadzētu darīt. Daži uzņēmēji jau tagad atbalsta šo izziņas procesu un , ceru, ka šis spēks tikai attīstīsies. Faktiski mēs ceram modelēt nākotni un mērķtiecīgi attīstīt to vismazāko zaudējumu ceļu katram un Latvijai kā valstij.

1.03.01. Andris-Ansis Špats, Dr.sc.ing.