OGU TALKAS 2014

TalkaVēl pavisam nesen domājām, ka pirmās ogas lasīsim tikai ap 20.septembri, jo lēni tās iekrāsojās. Pēdējās 5 saulainās dienas pilnīgi pārvērta visus laukus un skaidrs, ka jau sestdien 13. septembrī šurp var braukt daudzi interesenti. Pašu lasīto ogu cena tuvu iepriekšējai 1,5 euro/kg.

Patlaban lasīsim agrās, tumšās ogu šķirnes, kurās ir daudz antaciāna savienojumu, tātad labi palīdz sirds slimniekiem un pret vairākiem vēžu veidiem.

Protams, tur pie laukiem darbosies arī mūsu produktu veikaliņš.

Skolotāju dienai veltīts pasākums ieplānot 4.oktobrī, kurā jau pieteikušies 4 kori un vairāku skolu kolektīvi.

Gaidām talciniekus jau tūlīt – siltā laikā!

Darbus vadīs Līvija, tālr.2832 5997

Cidonijas – henomeles – mugua

235px-Quitte_Cydonia_oblonga-2Dažādos rakstos atšķirīgi tiek datēta krūmcidoniju jeb precīzi Chaenomele japonica Lindl. „atceļošana” uz Latviju. Kādos rakstos henomele minēta kā dekoratīvs krūms kopš 1870-iem gadiem, citos norādīts, ka atsūtītas sēklas bijušas gaidītās cidonijas (Cidonia oblonga) vietā.

Lielsaimniecībās 1984.g. bija 107 ha reģistrēto stādījumu, bet gandrīz katrā lauku mājā bija pa 5 līdz 10 krūmu. Tajos gados uzskatīja ka ir zināmas aptuveni 90 šķirnes Latvijā un Rietumeiropā. Krūmcidoniju ražošanas īpatnības 3 gadus (1983-1985.) pētīja nacionālā Botāniskā dārzā un konstatēja, ka raža ir ļoti mainīga, jo augļi mēdz būt no 18 g līdz 50 g, bet raža no krūma no 1 kg līdz 5 kg. Līdz 1990.gadam  krūmcidoniju – henomeļu augļu pārstrādē bija augļu sarīvēšana vai smalka sakapāšana, tad no šīs putras tika izspiesta sula, bet to izmantoja dažādu dzērienu un sīrupu pagatavošanā. Pēdējos padomijas gados tika iegūti arī pektīna un sēklu eļļas paraugi ar augstām bioloģiskām īpašībām. Diemžēl, sociālo izmaiņu ceļā revolucionāro pārmaiņu vadoņi lēma pilnīgi atteikties no seniem tirgus ceļiem austrumu virzienā un vispārējā trūkuma apstākļos visas kolektīvās ražotnes bija spiestas bankrotēt, kaut tirgū ļoti pietrūka vitamīnu produkti. Turpiniet lasīt

Vīru koru pamati Latvijā

downloadVēsture pierāda, ka mūsdienīgā kolektīvā sadziedāšanās Latvijas teritorijā sākās tieši mūsu reģionā – Vidzemē ar hernhūtes kustību atnākšanu Latvijā, sludinot pirms kriestiešu vienlīdzības un brālības ideju.

Latvijā hernhūtiešu kustību  sauca „Brāļu draudzes”, kurās svarīga bija kolektīvā dziedāšana.

Piemēram 2. Dziesmu grāmata ar 234 dziesmām tika publicēta 1741.g., bet jau 1743.g. Cariene Elizabete  aizliedz Brāļu draudzes, bet tas neapturēja Brāļu draudžu darbību latviešu valodā un tā ir faktiskā tautas pirmā Atmoda. Turpiniet lasīt

Atdodot Godu Dziesmai un Jurim Neikenam!

Juris NeikensNemanot ir pienākusi 150 gadskārta pēc mācītāja un vietējās zemes spēka zinātāja Jura Neikena organizētajiem Dziesmu Svētkiem. Toreiz Juris Neikens kā labs mūsu zemes zinātājs par sadziedāšanās vietu izvēlējās seno zintnieku Svētvietu, ko šogad kopīgā gājienā šķērsoja visi 80 kori – Dziesmu Svētku dalībnieki. Pašā Svētvietas centrā visus dziedātājus sveica Lēdurgas etnogrāfiskais ansamblis „Putni”. Otro reizi šo Svētvietu šķērsoja brašie koru karognesēji. Tādejādi vismaz daži zinātāji saprata šo gājienu dziļo rituālu nozīmi, jo nevienā informatīvā bukletā netika paskaidrotas J. Neikena dziļās mūsu Mātes – Zemes zināšanas. Paradoksāli, ka neviens kultūras apskatnieks nav uzmanīgi analizējis – kāpēc mācītājs Neikens nesasauca korus pie Dikļu baznīcas, vai pie Dikļu pils, kas kļuvis „populārs paņēmiens” mūsdienu organizatoriem. Zināmu skaidrību vieš tikai pēdējos 75 gados notikušās pārmaiņas mūsu uzskatos un zināšanās. Turpiniet lasīt

Papildus informācija talcieniekiem par sestdienu, 5.oktobrī

fde2a2ab616508c65b758e0fd58c745c5. oktobrī 2013.”Skolotāju dienai” būs  veltīta dziesmota Dzērveņu talkā Laugas (akači – līvu val.) purvā. Talka sāksies jau 10:00, kur telefoniski pieteikušies jau vismaz 3 skolotāju kolektīvi.

Sevišķā Programmā:

  • ogu lasīšanas sacensības interesentiem… no 12:00 līdz 13:00 ) fotogēniskā un eksotiskā „priežu laukā”,
  • ekskursijas uz akačiem – “laugām” un uz “Višezeru”, uz Lielo dambju sistēmu, kas ir lielākā Latvijā un tā atjaunoja nolaisto par 1,8 m “Višezeru”… no 13:00 – 14:00;
  • Laumiņas vārītais harčo… no 14:30.
  • sadziedāšanās lasot ogas dažādu muzikantu pavadībā no 12:00 (Aivars Tomiņš – saksofons, Jānis Veismanis, Vilis Ločmelis – improvizēs ar akordeoniem);
  • sadziedāšanās pēc pusdienām vīru koru”Imanta” un „Vecie draugi” , muzikanto kopskaņās ap ugunskuriem…no 15:00 Turpiniet lasīt