Kategoriju arhīvs: Pārdomas

Par ģenētisko pielāgošanos dabā

Cilvēki attopieties!
Jūs muļķo ar lozungiem “pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem” tāpat kā padomijā, kad ar pūļa atbalstu tālu Sibīrijas trimdā Valsts vara nosūtīja zinātniekus – ģenētiķus!

Latvijā jau sen audzē daudzus ģenētiski modificētus augus, kokus un krūmus.

Piemēram, jau 20.g.s. 30-os gados Mičūrins ieguva pīlādža un vilkābeles tālās hibridizācijas kokus un tās produkts – “pīlādzis” “Granatnaja” ir sastopams daudzviet dārzos un vēsturmnieki uzskata, ka ar tikai šo darbu viņš ir pelnījis Pasaules slavu.
Mūsdienās ir pārdošanā un visai populāri pīlādžu un ābeļu, arī pīlādžu un bumbieru tālās hibridizācijas rezultātā iegūtās šķirnes un tie ir ģenētiski izmainīti pīlādži – t.i. ģenētiski modificēti mūsdienu terminoloģijā..
Pagaidām neviens zinātnieks neko sliktu šajās jaunajās tālās hibridizācijas radītās šķirnēs nav atradis. Turpiniet lasīt

Par Latviju – ziedošu dārzu zemi

Patīkami ir atcerēties, ka Latvijas 3.Atmodas laikā manī radās šāda Ideja , kurai sāku sekot jau kopš 1986 – „Vērmeles” gada, gaidot to brīdi ko bija formulējis Nostradamuss 16.gs. un Nikolajs Zavalīšins 1971.g.. Pēc šo tālredzīgo vīru domām, lūzums Pasaules uztverē un arī dzīves realitātē vajadzēja iestāties pēc 73 gadu un 7 mēnešu ilgas jauna veida valsts varas (padomju vara), kas izveidosies fiziski iznīcinot valdnieka ģimeni.

Tāpēc tikko kā bija juridiskā iespēja dibināt (faktiski – atjaunot) laukos zemnieku saimniecības, dibināju joprojām Latvijā vienīgo Pētniecisko jaunsaimniecību – „Gundegas”, bet pašlaik tā ir pazīstama daudzās ārvalstīs ar vienreizējiem Latvijas Dabas dotiem produktiem.

Latvija sen ir slavena ar saviem dārzniekiem jau vismaz divu gadu simtu laikā, par ko liecina visai dažādie dārzi katrā seno laiku zemnieku sētā, savulaik plašie cidoniju – Japānas henomeļu dārzi, bet jaunās pilsētnieku mājiņas parasti ir raksturīgas ar „slinkuma mauriņu – zālāju”, kas rāda, ka tautas uzskatos daudz kas ir izmainījies. Turpiniet lasīt

Lozungu spēks un bīstamība

Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadu gaidot

Padomijas laikos man šķita dīvaini – cik viegli kādās sapulcēs tikai daži runātāji izteica kādus lozungus bez kāda pamatojuma un visa sabiedrība viegli tiem piekrita. Mūsdienās ir atkal jāatgādina visai zināmos procesus 50.-70-os gados, kad sabiedrība visās republikās publiski nosodīja” tagad Pasaulē pazīstamus rakstniekus un zinātniekus. Šaubos vien par to, ka toreizējie lozungu saucēji un sapulcēs klusējošie pēc tam mocījās ar sirdsapziņas pārmetumiem.

Aptuveni 80-os gados lasīju kāda socioloģijas zinātnieka grāmatu, kurš arī bija „nosodīts” no sabiedrības un  pavadīja vairākus gadus speciālās nometnēs. Lūk šis zinātnieks katram ieteica sekojošu eksperimentu. Sapulcē visi vienprātīgi nobalso par to, ka kolektīvs nosoda savu studiju biedru par kādu pārkāpumu ( piemēram, kautiņš uz ielas). Pēc sapulces pētnieks aprunājas ar katru dalībnieku, pastāstot, ka situācija sākās ar to, ka kādi huligāni bija uzbrukuši meitenei, bet viņu biedrs tikai šo meiteni aizstāvēja. Taču meitene aizmukusi un uz ielas aizturēts tikai šis „vainīgais”. Lūk, tagad iepriekš tik „vienprātīgi” balsojušais sāk šaubīties. Uz jautājumu – kāpēc viņš agrāk nesāka apšaubīt ziņotāju „lozungu” patiesīgumu, visi atbildēja – „ko es varu zināt…”, „gan jau pārējie zina vairāk, es balsoju tāpat kā citi”.

Aprakstītā sabiedrības ietekmēšanas shēma – ar skaļiem lozungiem apdullināt un izslēgt cilvēkā pārdomas, šaubas pašreizējā Latvijā sastopamies jau biežāk kā padomijā, jo ja agrāk lozungus izmantoja viena – valdošā partija, tad tagad šo pašu paņēmienu plaši pielieto vairāki grupējumi – partijas un t.s. „sabiedriskās organizācijas”. Turpiniet lasīt

Tālo -2000.g. prognožu realizācija gaita

Prognozes priekšstats mums nāk no grieķu valodas, kurā „prognōsis” apzīmēja – paredzējums, kas balstīts uz konkrētiem datiem.

Savulaik tieši šo datu dažādiem saņemšanas veidiem pievērsu samērā lielu vērību un veicu dažādu informācijas ceļu izpēti, jo ja tālāka laika ziņā prognoze ir jāizstrādā (jārada), jo mazāk noderīgi ir dati, kas ir apgrozībā vai pieejami pašlaik. Tādejādi pat dati, uz kuru pamata ir jāizstrādā prognoze tālākam laikam ir jāņem no kāda „cita laika” dimensijās esošām informācijas bāzēm. Samērā plaši vismaz dažus informācijas ceļus aprakstīju rakstā ”Dievišķās A PRIORI zināšanas”, kur parādīju ceļu kā mēs uzzinām slepenas lietas pirms sajūtām („Zintnieks” 2000.g. N 5-9). To rakstot man šķita, ka tas nu būs „par traku tēmu” daudziem marksistiem, bet vēstulēs un telefona zvanos pat no pierobežas cilvēki apliecināja, ka tagad labāk saprotot dažādu nojausmu atnākšanu un ka tai nepierastai informācijai būs vien jānotic. Pat publiskā sabiedrībā senais latīņu „a priori” (– tāds, kam pamatā nav pieredze vai tāds, kas radies pirms pieredzes) priekšstats kļuva populārs un visai bieži pielietots sarunās. Turpiniet lasīt

Saprāts + bērns = saprātīgs cilvēks

(bērns sanskritā ir čela, guru skolnieks, filozofijas sekotājs)

Publicēts: „Zintnieks” Nr 23., un tālākos Nr 2004.,2005.g.

Izrādās, ka 2009.gadā šī tēma kļuvusi visai aktuāla – piezīme www.spats.lv!

1. Ievads (jeb „Zintniekam” zinātnieku saimē nokļūstot)

Tikko kā kādā ārzemju filmā redzēju skaistu ilustrāciju mūsdienu patiesībai – nekas uz Zemes nenotiek nejauši, jo katrai situācijai ir Cēlonis un tai būs tālāk attiecīgas Sekas” (vairāk sk. Pasaulē populārās Džeimsa Redfīlda grāmatās „Selestīnas pareģojumi”, ”Desmitā atklāsme”). Tātad, dažādu „sagadīšanās” situāciju, jeb precīzāk – „sinhronizācijas” procesu (1950.g. psihologs Karls Gustavs Jungs kopā ar Nobela prēmijas laureātu fizikā Volfgangu Pauli izstrādāja sinhronizācijas teoriju – par procesu jēdzienisku sasaisti) rezultātā. Notikumu sinhronizāciju viņi saprata, piemēram, jo virsgaismas ātrumu telpā dzīvojošā būtne var ietekmēt mūsu priekšstatos pagātnes notikumus un rezultāta var izmainīt noteiktu cēloņu radītās sekas gaismas ātrumu Pasaulē. Žurnāls (avīze) „Zintnieks”, iespējams, kādam gribot vai citiem to negribot un nesaprotot, nu ir nonācis Zinātņu Akadēmijas centrālā ēkā. Man šī situācija šķiet līdzīga faktiem, ka kādreiz sen atpakaļ kāda latviešu meitene no Alūksnes apkaimes gribot vai negribot nonāca Krievzemes galmā un kļuva par Carieni. Cariene Katrīna dažādi veicināja savas dzimtenes – Vidzemes attīstību un viens no viņas lēmumiem bija par Vāczemes amatnieku kolonijas izveidi Iršos pie Ērgļiem, kurā pirms vairākiem gadsimtiem iebrauca arī kāds no Špatu senčiem… . Turpiniet lasīt