Kategoriju arhīvs: Par valsti

Pret vienkāršotu cukura ražošanas likteņa lemšanu

LR Zemkopības ministram, God. Mārtiņam Rozem


Sekojot līdzi Jūsu un cukurfabriku akcionāru paziņojumiem par „ekonomiski pamatoto cukurfabriku slēgšanu”, ievēroju, ka faktiski visi atsaucas uz LV Agrārās ekonomikas Institūta (AEI) pētījumu.

AEI interesējos un ieguvu minētā pētījuma pilno tekstu Internetā.

Protams – šis pētījums ir svarīgs un nozīmīgs, BET… tas nevar būt par pamatojumu cukura ražošanas slēgšanai. Kā savu pamatojumus esmu formulējis vairākus principiāli svarīgus neskaidros jautājumus, kas nav pietiekoši pamatoti „Atskaitē par pētījumu”:

turpmāko – slēgšanas rezultātā radīto ekonomisko un sociālo struktūru modelis;

esošās ekonomiskās saites – nozares sasaite ar citām nozarēm, pārstrādes jomām Latvijā;

pieņemto konstanšu pamatojums (cukura cenu un izejmateriālu cenas, to attiecības).

Protams, tik īsā laikā, kas bija dots zinātniekiem, šie jautājumi nevarēja būt pilnīgi noskaidroti. Tāpēc ir jāpiekrīt pašiem pētījuma autoriem, ka „Pētījums ir jāturpina…” (7.lpp).

Nepamatotākie AEI zinātnieku pieņēmumi ir saistīti ar cukura cenu kritumu pat zem ES pieņemtās ievešanas nodevas cukurniedru cukuram – 23. tab.(!).

Manas personīgās prognozes cukura cenai pēc 2010.gada ir – virs 1 Ls/kg, intervālā 1 Ls/kg – 1,2 Ls/kg. Tas faktiski sakrīt ar Jūsu paziņojumu no 22.janvāra 2007.g. – cukura cena drīz varot sasniegt 1 Ls/kg, BET tā ir faktiski 2 reizes(!) lielāka par pētījuma aprēķinos pieņemto, kas faktiski jau ar šo pieņēmumu vien nosaka šķietamos ražošanas zaudējumus. Turklāt, jāņem vērā, ka cukura cena Latvijā būs saistīta ar faktu – būs vai nebūs mūsu pašu cukura ražošana (!).

Jāņem vērā mūsu pašu pieredze, ka pirms 5 gadiem neviens neticēja arī tik straujai degvielas cenu izaugsmei, kādu novērojām pašlaik! Turpiniet lasīt

Saldais nacionālais nihilisms

Nihilisms (vācu: Nihilist, latīņu: nihil – nekas) jaunākā svešvārdu vārdnīcā ir tulkots kā „… vispārpieņemto principu, vērtību un tikumisko normu noraidītājs, kā arī tāds, kas apšauba eksistences jēgu…”.

Gada nogalē (2006.g.) atsākās raksti un runas par ES „piedāvāto” cukura nozares „restrukturizāciju”, kas pareizāk būtu teikt – slēgšanu. Tās tik tiešām ir tikai runas, jo … lasītājam nekādi patiesi argumenti šādai nepieciešamībai netiek piedāvāti, jo ir tikai nosaukts kāds Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījums – bez tiešo izpildītāju zinātnieku uzvārdiem, nepasakot – kas šo pētījumu ir apmaksājis (visticamāk, ka tas ir ZM finansējums). Vēl „interesantāk” kļūst, kad nevienā avīzes rakstā nevar atrast šī pētījuma datus (izejas dati, analīzes metodes, ilgtermiņa prognozes laikā, slēdzienus un rekomendācijas). Tas ir katram skaidrs, ka ja Valstī nebūs pašu zemītē ražots ikdienā katram nepieciešams pārtikas produkts, kas cieši ir iekļauts arī citu pārtikas preču ražošanas ķēdēs, tad tas būtiski ietekmēs visu sabiedrību, un citas ražotnes. Sabiedrības un visu pilsoņu vitālās vajadzības nevar pārstāvēt viens kādas birokrātiskās struktūras finansēts institūts. Interesanti, ka šī Agrārā institūta pētījumi par cukura problēmu iepriekš nekur un nekad nav lasīti, pat tur strādājošie zinātnieki reti tiek publicēti presē, bet sabiedrībā parādās vārdā nenosauktu zinātnieku pārstāvoša INSTITŪTA REKOMENDĀCIJAS (vai Valdībai ir „nepieciešams” kāds nepatīkams lēmums?). Esmu zinātņu doktors un es vēlos runāt ar konkrētiem zinātniekiem, viņus uzklausīt, diskutēt, ja viņiem ir faktu materiāls, nevis kādu anonīmu birokrātisku institūta bezvārda papīru citēšanu lasīt. Zinātnes subjekts ir zinātnieks, nevis struktūra. Turpiniet lasīt

Tautas un mazo saimniecību attīstībai

Redzot situācijas pasliktināšanos laukos (paplašinās saimniecību likvidācija, aizplūst darba spējīgie, samazinās dzimstība, jaunieši nedomā atgriezties laukos), negribot ir jāatceras 1992.g krievu demokrātu atrastais un publicētais dokuments par KGB slepeno ideju – kā atriebties Latvijai par PSRS sagraušanu. Tā ideja bija ģeniāli vienkārša, jo paredzēja ar dažādiem līdzekļiem sagraut lauksaimniecību Latvijā, kas bija vietējās tautas dzimstības un idejiskais avots. Panākot lauksaimniecības sagrūšanu, pilsētās esošie neciestu, jo vietā nāktu lētā importa pārtika. Turpiniet lasīt

Pēcvēlēšanu demagoģija

Katrā laikrakstā varam izlasīt vēlēšanu rezultātus, bet to rezultātu izskaidrošana un precīza terminoloģija dažādu iemeslu dēļ trūkst. Situācija krasi atšķiras no socioloģisko aptauju datiem, kad izmantoja katras interešu grupu (partiju) attiecību pret visiem vēlētājiem – kā tautas daļu. Tagad visi rakstošie un runājošie politiķi izmanto relatīvos datus – attiecinātus tikai uz balsojošo skaitu, kas bija tikai 62,28%.

Sāksim ar visvienkāršāko tabulu, kurā ir nosaukti 19 saraksti, par tiem nodoto balsu skaits un „procenti”. Ja saskaitām „balsis” tad redzams, ka trūkst liela daļa no Valstī reģistrētiem vēlētājiem, kas tālākos tekstos tiek naivi paskaidrots kā normāls rietumvalstu paraugs. Raugi tās būtu pat priecīgas par mūsu 62,28% dalībnieku vēlēšanās. Savukārt vēl nesen pirms vēlēšanām aptaujātie LF datos uzrādīja 4,3 reizes mazāku iespējamo „nevēlētāju” skaitu (8,7%). Kāpēc var 4 reizes atšķirties aptauju rezultāti, salīdzinot ar patieso situāciju? Skaidrs, ka tik lielu tautas daļu – 37,72% (vairāk par 1/3) nevar neņemt vērā nevienā analīzē, jo tā ir „lielais nezināmais”, kas ir 3 reizes vairāk par vēlēšanās uzvarējušo – TP nodotām balsīm.

Redzams, ka ir rūpīgi saskaitītas par katru sarakstu nodotās balsis, bet tālākā analīzē ir izmantota TIKAI NODOTO BALSU RELATĪVĀ DAĻA, KAS NOZĪMĒ TO, KA NEVIS BALSTIESĪGĀS TAUTAS DAĻA KĀDU INTERESĒ, BET TIKAI aprēķinātais relatīvais lielums NO VĒLĒŠANĀS PIEDALĪJUŠOS SKAITA.

Piemēram, Tautas partijai publiski sludinātie „balsu procenti” ir 19,49%, bet pārrēķinot par to nodotās balsis uz visu vēlētāju skaitu iznāk tikai 12,1% „PAR” TP nobalsojušo. ZZS un JL guvumu pārrēķinot uz visiem balsstiesīgiem pilsoņiem uzrāda tikai 10,2%, Saskaņas centram – 8,98%, LPP.LC – 5,35%, TB-LNNK – 4,5%, PCTVL – 3,75% (šeit visiem sarakstiem uzrādu tikai 3 nozīmīgos ciparus). Par visām Saeimā vietas ieguvušām 7 partijām nobalsojuši tikai 50,5 % balsstiesīgo vēlētāju!

Jau tagad daži politiskie darboņi skaļi runā par „ievērojamo uzvaru”, „labējo spēku uzvaru”, „tautas uzticēšanos” un tamlīdzīgi, bet viņi aizmirst, ka par katru „uzvarētāju” ir nodotas vien aptuveni 10 % pilsoņu balsu, bet paplašināt vēlēšanās piedalījušos „balsu” proporciju arī uz tiem 37% kas atteicās iet balsot ir labi redzama demagoģija. Savukārt pirmām 4 partijām absolūtā balsu skaita atšķirība ir vien nieka 3% (minimālais 9,5% maksimālais -12,1%). Otrā grupa Saeimā sastāv no 3 partijām, kurām tautas balsis ir no 3,75% līdz 5,35%, kas arī ir ļoti šaurs intervāls – tikai 2,4%.

Par pašlaik veidojamo Valdības koalīciju būs nobalsojuši ievērojami mazāk par ½ balsstiesīgo pilsoņu – aptuveni 1/3. Lūk, loģisks ir jautājums – vai 1/3 tautas izvēlētie var pārstāvēt visas tautas vēlmes? Vai 1/3 tautas daļa nav vien tā daļa no pūļa, kas akli sekoja banālai un aprobežotai reklāmai, kas iestāstīja kādi politikāņi savā amatā ir veikuši pat varoņdarbus, ko neviens viņu iepriekšējā dzīvē un darbībā pat nemanīja.

Patiesībā reklāmas rullīšu veidošana un to pārraidīšanu finansēja kādas finansu turētāju grupas, kas par šo „pakalpojumu” cer saņemt attiecīgos labumus no valdošiem. Tādejādi skumji ir jāatzīst, ka sabiedrība labprāt „aprija” šo valsts budžeta dalīšanas spēlē iesaistīto politikāņu „ēsmu”, kas līdzinās tai pašai „banānu dalīšanas” operācijai, un solījumiem, ko demonstrēja kādreiz Zīgerists.

Man ir prieks, ka kritiski noskaņoto skaits Latvijā pieaug un viņi sevi muļķot neļauj, tāpēc arvien vairāk pilsoņu atsakās piedalīties pašreiz valdošo grupējumu (partis – lat. daļa, grupa) spēlē, ko viņi dēvē par vēlēšanām. Domājošās sabiedrības daļas „atsvešināšanos” no savas varas novēro arī citur Pasaulē, bet tas neko labu neliecina par vietējo „uzvarējušo” birokrātiju, kas netraucēti turpinās izlaupīt Latvijas valsti pie bezzobainās, „tautpartejiskās” Valsts kontroles un KNAB patiesi lēnās darbības.

2006. gada 10. oktobris Andris ansis Špats, zemnieks, Dr.sc.ing., Bīriņos

Papildinot Juri Plēsumu par zinātnieku diskrimināciju

Redzu, ka Juris Plēsums (LA, Nr146, 31.05.2006.) ir aizskāris ļoti svarīgu tēmu – zinātnieka vieta un loma valstī. Pašreizējā Latvijas Valsts savā darbībā ir ļoti tālu no tām Atmodas laika idejām, jo tagad Valsti realizē ne jau tauta vai tautas talanti, bet gan maz zinošie un maz saprotošie ierēdņi ar sev raksturīgām interesēm. Zinātnieki ir viens tautas talantu veids – ar Dabas dotām spējām izzināt pasauli un izstrādāt Attīstības Idejas, tāpēc zinātnieku tiesību un ekonomiskā diskriminācija agri vai vēlu negatīvi atsauksies uz valsts attīstību.

Attīstības ierobežošana ir viens no lielākiem ļaunumiem pret cilvēku un sabiedrību. Turpiniet lasīt