Pēc vēlēšanām 2018.g.domājot par Latvijas valsts attīstību

Praksē pārbaudīta ideja – dzērveņu saimniecības “kūdras tuksnešos” un purvos

MĒRĶI

1. Radīt jaunas darba vietas 1000 (4 gados) tradicionāliem ĢIMEŅU UZŅĒMUMIEM;
2. Racionāli izmantot Latvijas pamesto Dabas resursu – skābo ūdeni un augsni (>10 000 ha);
3. Samazināt CO₂izmešus no “kūdras tuksnešiem” (> 5 000 000 euro/g);
4. Attīstīt Latvijā jau izstrātās tehnoloģijas, kas pārākas par ASV un Kanādas lieluzņēmumiem (pamatojums – 3 Zelta medaļas jauniem produktiem).
5. Izmantot ES speciālo atbalstu mehānismus sevišķi skābo augšņu izmantošanā un jauno tehnoloģiju ieviešanā.

Izteikto mērķu pamatojumsir Latvijas zinātnieku (dr.sc.biol. Alfrēds Ripa un dr.sc.ing. Andris Ansis Špats)  realizētie projekti, jaunās tehnoloģijas audzēšanā, pārstrādē, jaunas šķirnes Pasaulē un citu valstu tirgus speciālistu augstais novērtējums, ka Latvija VARĒTU IEŅEMT TUKŠU TIRGUS NIŠU.

Līdzšinējā iespējamās attīstības ignorēšanas piemēri:

1. Latvijas zinātnieki kopā ar aktīviem zemniekiem (1995-1998.g.) piesaistīja ASV Zemkopības dep. Palīdzības programmu “Ag Link Baltia” lai izpētītu un pamatotu dzērveņu audzēšanu Viskonsīnas apjomā-5000 ha (Ziņojumi ASV Vēstniecībai par izpildi).
2. 1998.g. Pasaules bankas eksperti augsti atzina šo Projektu un piešķīra Latvijai 25 000 000 USD ilgtermiņa kredītu par “LIBOR likmi -5%/g),ko Valdība atdeva ( FM – R.Zīle) “Parex”, “Krājbankai” īstermiņa kredītiem un 25% – 30% guvumam. Šī kredīta patreizējais liktenis nav zināms.
3. Vairāku Valsts struktūru sadarbībā Valsts Meža ministra K. Šļakota darba grupa pamatoja MK rīkojumu, ka neizmantotos kūdras laukus var nodot zemniekiem privatizācijai, ja audzēs dzērvenes. Taču šo izņēmumu drīz “klusi likvidēja” (VARAM + ZM) un līdz šim zemnieki nevar iegādāties purvus īpašumā saviem saimniecības attīstības mērķiem!K.Ulmanis purvus deva par velti!
4. Neskatoties uz EP Regulas Nr 529/2013 prasību – neizmantotos purvus nodot lauksaimniecībai,līdz šim Latvijā līdzīga plāna nav.
5. Latvija ignorē EP Rezolūciju no 2014.g. 11. marta“Par dārzkopības attīstīšanu”, kaut tajā pierādīts , ka dārzkopība ir 8 reizes efektīgāka par tradicionālo lauksaimniecību.
6. Latvija nepilda darbus par CO₂samazināšanu, piemēram, pērn pārdodot CO₂kvotas , iegūto naudu VARAM “novirzīja” baznīcu remontiem, kultūras pils celtniecībai Ventspilī, nevis piešķirtu tiem, kas reāli samazina CO₂izmešus no “kūdras tuksnešiem”!

Attīstības ideju bremzēšanas paņēmieni ministriju struktūrās

Ministrijas ( VARAM, ZM) savu lēmumu pieņemšanā atsaucas uz kādu“sabiedrisko organizāciju” saskaņojumu, bet… šajās organizācijās nav augsta līmeņa speciālistu un zinātnieku;

Ministriju struktūrās lēmumu, dokumentu sagatavošanā strādā ļoti zema līmeņa speciālisti, kuri neorientējās speciālos jautājumos un arī Pasaules līmeņa informācijā, ES regulējošos dokumentos. Šo “ekspertu” un “inspektoru” kvalifikācijas pārbaudes nenotiek (raksturīgi VARAM pakļautās struktūrās).

Konkurējošo valstu attīstības idejas

 Latvija līdzīgi Kanādai sevi var definēt kā ziemeļu reģionu, kur labi aug specifiskas “superogas” ar ļoti augstu antioksidantu spēju ( ORAC), bioloģisko aktivitāti, ko var audzēt bez specifiskiem ķīmiskās aizsardzības paņēmieniem.

• Kanāda kā valsts ir deklarējusi attīstīt “Ziemeļu ogu audzēšanas Projektus”.
• Kānāda dzērveņu audzētājiem sola 50 000 eiro/ha ekvivalentu grantu sākotnējam atbalstam, kas reāli turp var aizvilināt Latvijas jaunos censoņus!

Priekšlikumi:

1. Jaunai Latvijas valdībai nepieciešams izanalizēt līdzšinējo valdību “atmestās attīstības idejas”!
2. Atbilstoši jau Saeimā pieņemtiem lēmumiem par Dabas resursu racionālu izmantošanu, atzīt, ka līdz šim apzināti tika bremzēts VARAM un ZM ierēdniecības līmeņos nomaļo Latvijas teritoriju un maz produktīvu zemju – purvu racionāla izmantošana.
3. Atzīt, ka ierēdniecība ( ZM un VARAM) faktiski ignorējusi Latvijas zinātnieku pamatotos attīstības virzienus, kas atzīstams kā galējas nekompetences piemērs un nepiemērotība konkrētam valsts ierēdņa darbam.
4. Kritiski nepieciešams izvērtēt “sabiedrisko organizāciju” (SO) rekomendācijas ministrijām (ZM, VARAM), to pamatotību no augsta līmeņa ekspertu un pieaicinātu zinātnieku puses. Nepieļaut SO lēmumus bez attiecīgas ekspertīzes un analīzes.

Jaunās valdības darba plānos ietvert:

1. Uzdot ZM atjaunot zemnieku tiesības iegūt īpašumā purvu zemes un bijušos “kūdras ražotnes” un tehniskai izstrādei plānotos purvu zemes.
2. Uzdot ZM un VARAM reālās purvu zemes izslēgt no kategorijas “meža zemes”, jo tās neatbilst ES spēkā esošām prasībām – koku augstumam un biezībai.
3. Pieprasīt VARAM atbildībā esošos MK dokumentos par purvu turpmāko izmantošanu ieslēgt EP Regulas, vienošanās par SEG izmešu kontroli un Latvijas zinātnieku ieteikumus par purvu zemju racionālu un lietderīgu izmantošanu.
4. Uzdot ZM izstrādāt ikgadēju purvu zemju un kūdras ieguves lauku piedāvājumu lauksaimniecībai, atbilstoši EP Regulai Nr 529/2013.
5. Uzdot VARAM no CO₂kvotu pārdošanas vismaz 30% izdalīt tādiem projektiem kas tieši samazina CO₂izmešus un veicina CO2 piesaisti ar augiem kūdras laukos.
6. Valsts prioritāros attīstības virzienos atzīt, ka laukos nepieciešams VEICINĀT JAUNU ĢIMEŅU ATGRIEŠANOS, SNIEDZOT VALSTS ATBALSTU JAUNO LAUKSAIMNIUECĪBAS NOZARU UN ĢIMEŅU PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMU VEIDOŠANOS PĒC KANĀDAS DOTĀ PROGRAMMU UN GRANTU PIEMĒRA.

   Andris Ansis Špats, zemnieks, dr.sc.ing.