Rūgtais dižbrūkleņu ceļš

Kāpēc 2015.gadā nebūs gaidītā lielogu dzērveņu raža?
Pierādījums atšķirīgai salnu jutībai dažāda vecuma dzērveņu krūmiem.

Šogad,2015,g, Z/S „Gundegas” laukos pirmo reizi kopš 1997. g. ražām novērojām, ka vairāki lauki ir bez ziediem, turklāt visi jaunie lauki (1.,2. raža) zied normāli, bet neziedoši ir tie vecie lauki, kur netika smidzināts ūdens 9/10 jūnija (2015.g.) naktī, kad novēroja radiācijas salnu – 3,6C – -3,7 C ( LVU Informācijas un skaitļošanas centra dati), bet gaisa temperatūra bija +-0 C, kas nav bīstami augiem.

D zērveņu pumpuru attīstība uz 10.06.tie bija „kāpostgalvas” stadijā (cabbage-head) ar salturību -3,9 C līdz — -2,8 C pat -2C (tas parasti ir aprīļa beigās līdz maija vidum. Tāpēc 10. jūnijā saņemt -3,7 C radiācijas salnas triecienu bija visai negaidīti, jo tas nenotiek biežāk par 1 reizi 100 gados. Iepriekšējā bīstamā radiācijas salna notika 2004 g 13/14 maijā – t.i. mēnesi agrāk!

Šī gada ( 2015.) dziļā “vasaras radiācijas salna” – 10 jūnijā ir izskaidrojama tikai ar Globālā klimata izmaiņām.

Jau vismaz pirms 3 gadiem vairāki dzērveņu audzētāji ir stāstījuši, ka veciem dzērveņu stādījumiem neesot ziedu. Esmu dzirdējis dažādus skaidrojumus –„pangodiņš vainīgs”, „puves”, „kādas slimības”.

Darba hipotēzes

Tā ka līdzīgi veco lauku „neražas” gadi ir bijuši arī citur Latvijā, cēlonis (-ņi) varētu būt kopīgs(-i):

  • Man maz ticama šķiet slimības un kaitēkļu teorijas, jo uzskatu, ka tie uzbrūk jau citādi novājinātiem augiem, turklāt zāģu skaidu mulčas laukos sen puves nenovērojam;
  • Ticamākā šķiet Dr. geol. Valda Segliņa hipotēze, kas saņemta no Dr.sc. math. Māris Alberts, ka radiācijas salnas dziļums (starpība starp gaisa un zāles temperatūru) ļoti ir atkarīgs no atklātā ūdens tuvuma (zemes mitruma). Manos jaunos laukos grāvjos ir vaļējais ūdens, bet „vecos” laukos grāvji praktiski ir aizauguši, aizpildīti ar dūņām. Diemžēl, pie jauniem laukiem mums nebija temperatūras mērītāji, tāpēc nevaram šo hipotēzi apstiprināt. To varētu apstiprināt/noliegt citu audzētāju novērojumi.

Novērojumi dabā..

Apspriešanai jāņem vēra dižbrūkleņu kā Ēriku dzimtas augu pakāpeniskā atmiršana, ko esmu novērojis tiem viršiem, kuri aug atklātos kūdras klajumos.Untitled

  • 1. Stadija – viršu pudura centrā jau izveidojas lielāks laukums ar nokaltušiem (nosalušiem) viršiem, kur var ieaugt spilvas. Šādu ainu novēro 7 līdz12 gadu veciem puduriem.

Untitled2

  • 3.stadija – iznīkušais virsājs jau ir tik plašs, ka zaļās malas sāk saplūst ar citu laukumu malām. Šādu ainu novēro vairāk par 15 – 18 gadus veciem puduriem.

Līdzīgi kā viršos, arī atsevišķi augošos dzērveņu puduros esmu novērojis, ka ar laiku centrā augošiem kļūst arvien sīkākie jaunie pieaugumi, bet pēc pāris gadiem šie centra zariņi iet bojā. Savukārt, ja uz iepriekš panīkušiem „veciem” krūmiņiem uzbēra zāģu skaidas 2 cm, devām nelielu papildus mēslojumu, tad šis panīkušais centrs ātri – jau pēc 2 vai 3 gadiem sāka dot ražu uz jauniem dzinumiem, jo „vecais” stumbrs apsakņojās un uzreiz deva vertikālos dzinumus.

Hipotēzes pārbaudei izmantoju minerālvielu izneses datus – ar ogām pēdējos 3 gados (2012-2014).

Pārbaudei izvēlējos 3 raksturīgas šķirnes – Ben Lear, Steven, Pilgrim (agra un vidējas) kuru 3 gadu kopīgā raža bija aptuveni vienāda -38t/ha_+-1 tonna/ha un tām atbilstošos jaunos laukus ar 1. vai 2. ražu, kur labi ziedēja.

Precīzas lapu un zariņu analīzes veica LU Bioloģijas institūta speciālisti Dr biol. Anitas Osvaldes vadībā:

Kopumā rezultāti ir ļoti līdzīgi un vajadzētu paaugstināt Fe un Cu, kā arī B saturu dzērveņu lapās visos laukos.

Tomēr, šķiet, ka vienīgā būtiskā atšķirība ir boram (B). Vecajos laukos tā ir par 30% mazāk nekā jaunajos. “

B ir „atbildīgs“ ne tikai par ziedu ieriešanos, bet arī par vadaudu stiprību un sausuma izturību.

Protams, var būt, ka ir arī citi iemesli.“

Citāti no Dr.sc. biol. Anitas Osvaldes vēstules.

Secinājumi:

  1. Iespējams, ka arī kūdras laukos lielogu dzērvenēm ir nepieciešams periodiski saīsināt krūmu stumbrus, tos piespiežot zemei, mulčējot ar skaidām vai kūdru, vai nopļaujot pārāk garos pieaugumus.
  2. Zināms, ka kūdrā ir maz minerālvielu, bet to pievadīšana ar smiltīm, kā to dara Amerikā, mums nav pieņemami nezāļu un krūmu dēļ. Tāpēc ir jāmeklē kāds pamata mēslojums, kas bagāts ar mikroelementiem.
  3. Latvijas bioloģiski un integrēti strādājošiem – ogu un augļu ražotājiem, lai vairotu vitamīnus un citas bioloģiskas vielas noteikti jāizmanto Igaunijas degakmens pelnus, kas bagāti ar seno laikmetu augos uzkrātiem mikroelementiem.

Augstāk esošos pierādījumus par mikroelementu nepietiekamību kompleksos mēslojumos un to līdzdalību salturības pazemināšanā neatrodam Amerikas pētījumos, jo tur izmanto skābo smilšu augsni, kādas pie mums nav.

Šie mūsu atklātie dati 17. Jūlijā izsūtīti visiem dzērveņu un melleņu audzētājiem.

Dzērveņu audzētāju apspriedē 7 septembrī konstatējām, ka šogad visos Kurzemes un Vidzemes purvu laukos ir milzīgi ražas zaudējumi, orientējoši -80% -90%, kas varētu būt “vasaras radiācijas salnas” (10. jūnijā!) rezultāts.

Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors

7 komentāru par “Rūgtais dižbrūkleņu ceļš

  1. Andris

    Tie, kuri seko dzērveņu ražām Amerikā, zina, ka katru gadu tur atsevišķos štatos raža mainās, bet vidējā raža ASV visai stabili bija 15 t/ha. Latvijā 2016.g. 2017.g. bija līdzīgi – dažviet raža zema, vai pat 0, bet citviet rekordraža. Tāpēc, skatoties pa visiem audzēšanas laukiem, vidējais ogu daudzums tiek noturēts visai labā līmenī. Tāpēc arī tirgus cenas sevišķi “nelēkā”!

  2. Laila

    Labdien! Kā šogad klājas dzērvenēm? Vai raža ir? Un vai būs iespēja atkal aizbraukt salasīt kārtējo vitamīnu devu ziemai?
    Laila

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.