Teritorijas labiekārtošana 2014. gadā

Untitled4

Talcinieku un ekskursantu palielināts pieplūdums mūsu Laugas purva lielogu dzērveņu – dižbrūkleņu laukos (vairāk par 4 000 personu) prasīja pārskatīt visu esošo struktūru: ceļus, invalīdu un bērnu pieejas dažādu šķirņu laukiem, speciālās atpūtas zonas, tuvākās apkārtnes interesantāko objektu pieejamība, dažādu transporta veidu drošu kustību – velosipēdi, bērnu ratiņi un automašīnas.

Šogad LAD skaļi paziņoja, ka varēšot modernizēt dažādus tūrisma objektus, ierīkojot velosipēdistu ceļus, nojumes utt.

Noalgojām labus speciālistus, kam bija laiks vairākus mēnešus „sēdēt” pie projektiem un iesniedzam to LAD. Galvenais Projekta mērķis – izveidot purva augsnē labu ceļu struktūru, turklāt, pievienojot to garām ejošam velosipēdistu maršrutam uzlabot visu infrastruktūru aptuveni 35 ha lielā platībā. Ļoti bija nepieciešams paplašināt autobusu un mašīnu stāvvietas (līdz 70 vietām), jo kūdrā tās viegli nogrimst. Lielāki laukumi nepieciešami arī sadziedāšanas un kādu jautrāku pasākumu norisei. Tālākiem ceļotājiem lieti noderētu jaunas lekciju telpas, ko vakarā varētu pārveidot arī par naktsmītni.

Dīvainības sākās ar it kā LAD personāla „nesaprašanu”- vai tas vispār ir tūrists, kas ierodas pie zemnieka palīdzēt ogas lasīt, jo ekskursijai pa apkārtni maz laika, vai ir precīzi katram tūristam izsniegta ”ieejas biļete”, vispār – vai zemnieku saimniecības var būt kā tūrisma objekti. Tālākās pretenzijas jau saistījās ar tehnisko projektu, jo raugi, no dzelzceļa gulšņiem un uzbērtās smilts veidotie 3 m platie ceļi ļaušot pa tiem braukt arī mašīnām, tāpēc tos par „velosipēdistu ceļiem” uzskatīt nevarot. Zināšanai – gulšņi vispār īsāki par 3 m nemēdz būt, tāpēc šaurākus ceļus ir grūti būvēt, turklāt šaurie ceļi kūdrājā var nogrimt, jo ir jābūt „purvu tilta” principam – peldošiem. Tālāk bija prasība visus darbus, pat visvienkāršākos nodot citām – speciālām firmām un mūsu 4-6 darbinieki tad zaudētu darbu. Pārējos, manuprāt, nejēdzīgos iebildumus (iespējams, tos prasa Instrukcijas) nav vērts šeit uzskaitīt, jo to kopējā doma bija – „zemnieki visi ir lieli blēži un meļi, tāpēc bez katra fakta apstiprināšanas no kādas kontroles puses, jums neticam!”

Šādā LAD apvainojumu atmosfērā man atjaunojās senās padomju laiku sirds kaites un nospriedu, ka veselība dārgāka par cīņu ar ierēdņiem LAD’ā. Tāpēc atteicos no tālākās diskusijas, kaut Projekta apjoms bija iecerēts virs 40 000 euro un tajā jau bija ieguldīti daudzi simti! Šeit vietā atcerēties, ka tuvējo Bīriņu pili 1880.gadā būvēt bija uzaicināti visi apkārtējie zemnieki un šī lielā darba rezultātā visas saimniecības uzplauka.

Vides uzlabošanas projekts tika turpināts pašu spēkiem! Neskatoties uz to ka LAD’ā tūrisma jomā ļoti maz ir apstiprinātu Dabu atjaunojoši, uzlabojoši Projekti, mūsējo „viņi” prasti atgrūda, BET… mēs jau līdz šim visu dzērveņu lauku attīstību veicām bez ES un bez atbilstošas Valsts palīdzības, jo šie kūdrāji Latvijā neskaitījās „lauksaimniecības zemes”…. Nolēmām iecerēto infrastruktūras Projektu turpināt tikai ar saviem resursiem, ar savu tehniku un nākošā Ziņojumā Eiropas Komisijai par Regulas Nr 525/2013 izpildes bremzēšanu Latvijā – visu pilnībā ziņot. Piebildīšu, ka jau pirms 3 gadiem Eiropas Komisijai ziņoju par ļoti lielām kūdras lauku platībām Latvijā, kuras gruzd Saulē, vairojot neuzskaitītās siltumnīcas efekta gāzes (SEG), BET… zemnieku ieteikto dzērveņu, melleņu audzēšanu šeit Valsts neveicina un pat neļauj zemniekiem pirkt vai ilgtermiņā nomāt nevajadzīgos kūdras laukus. Mana Ziņojuma dati tika ņemti vērā Regulas 525/2013 izstrādē, kas jau šogad prasa valstīm uzskaitīt nosusinātos kūdras laukus, novērtēt SEG nestos kaitējumus, nodot zemniekiem lauksaimniecībai un nākotnē korekti maksāt zemniekiem par SEG samazināšanu kūdrājos. Sarakstē caur Ministru prezidentiem (V.Dombrovski, L.Straujuma) ar Vides un Zemkopības ministriju ierēdņi vēstulēs visai klaji melo, izvairās no konkrētas rīcības plāna Regulas 525/2013 izpildei. Tādejādi šīs ministrijas rada reālus draudus daudzmiljonu soda naudām Latvijai par SEG no neizmantotiem kūdras laukiem.

Ar lielu gandarījumu ziņoju, ka 22.augustā mēs savienojām visus Projekta galvenos ceļus ap ogu laukiem kopējā tīklā, kas tagad ir izbraucams ar bērnu un invalīdu ratiņiem, ar velosipēdiem un mašīnām cauri visiem mūsu laukiem, gar kaimiņos esošo moderno kūdras ieguvi un gar Višezeru. Tur pat iespējams ir mašīnu novietot! Senioriem līdz purva centrālam ezeram ir jānoiet vairs tikai 100 m. Tik ērti pieejams nav neviens Latvijas purvu ezers! Iespējams, ka paspēsim rudens pusē uz ceļiem uzlikt virsējo grants klājumu. Tādejādi projekta galvenais mērķis ir sasniegts tikai ar pašu spēkiem (!). Patlaban tūristiem vēl jānoiet 250 m pa kūdrāju līdz diviem galvenajiem 3 m augstiem un 6 m platiem dambjiem kūdrājā. Zinu, ka līdzīgu lielu dambju Latvijas purvos nav.

 

Ekskursantiem – vīriem ļoti interesē – kā uzbūvēti ceļi pāri visiem dūksnājiem. Šeit bildēs redzami mūsu „purva tiltu” (kanādiešu termins – „swamp bridge”) būves noslēpumi. Ceļa pamatni veido izturīgs „ģeotekstils” un 3 m garu gulšņu klājums – monolīts 3 m vai paplašināts līdz 4 m plats. Nākošā kārtā virs gulšņiem uzklāj rupjās zāģu skaidas – dzērveņu laukos, vai grants slāni – maģistrāles ceļā. Skaidas aizpilda spraugas starp gulšņiem, tos iekonservē, bet virspusē klāsim plānu grants slāni – skaidu blīvēšanai.Untitled2Untitled

Gulšņu ievešanai kūdrājā vislabāk noder šasija „M 16”, kurai piemontēti dubulti rati.

Grāvjus gar ceļiem rokam un celmus izceļam ar japāņu mini ekskavatoru „Yanmar”.

Daži satraucas – vai gulšņi nekaitē dzērvenēm, lūk skats kā dzērveņu stīgas ieaug gulšņos.

Untitled4

Gaidām talciniekus ievērojami ar pašu spēkiem uzlabotā vidē!

5 komentāri par “Teritorijas labiekārtošana 2014. gadā

  1. Aija

    Tā, sirdskaites! Pret tām labi palīdzot dzērvenes, sevišķi tās ar tumši sarkano miziņu. Rīt jābrauc lasīt! (oi, šodien)
    Bet mierinājumam – austriešu zemnieka Sepp Holzer grāmatā (neatceros nosaukumu) starp paskaidrojumiem kā ierīkot bioloģisko dārzu kalnos vai uzlabot zemi citās teritorijās, lai iegūtu lielāku ražu, ir nodaļa, kurā speciāli izskaidrots kā jārunā ar ierēdņiem… tā, ka viņiem tur Austrijas kalnos ir līdzīgi dabas apstākļi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.