Analizējot ģeoloģijas zinātņu doktora Rišarda Griškjāņa Latvijai dāvāto Zemes enerģiju shematisko karti, ko pirms 90-iem gadiem izstrādāja kosmosa pētnieki, redzams ka Vecpils pakalni varētu iekļauties kādā ziemeļu- dienvidu virzienā ejošo enerģiju zonās. Tāpēc Durbes novada Vecpils novadpētniecības centra aicinājumu pētīt un analizēt vairākas teiksmu apvītas vietas Vecpils apkaimē, pieņēmu ar zināmām cerībām.

Pēc 1.07.2014. veiktiem Zemes Spēka vietu (ZSV) enerģiju joslu, gredzenu un enerģiju stīgu mērījumiem ar vispārīgi zināmām biolokācijas metodēm, esmu pat pārsteigts, jo vismaz 2 ZSV šeit ir izveidotas pirms ledus laikmeta (!), tātad, tas varētu būt Atlantīdas priesteru darbs, par ko man stāstīja arī citu valstu zinātnieki (par Salaspilī esošo Mūku (priesteru) kalnu).

Otrkārt, visas 5 atrastās ZSV ir tikušas aktīvi izmantotas jau pirms 4000 – 5000 gadiem kā mūsu priekšteču zintnieku, šamaņu darbības vietas – tās ir senas Svētvietas.

Treškārt, praktiski visās analizētās un Zemes enerģiju mērītās vietās nācās visai kardināli izmainīt esošos nostāstus un teiksmas. No vienas puses – tas liecina par jaunu ideju rašanās iespēju, bet no otras puses – šādā situācijā veiktiem mērījumiem uzreiz būs daudzi pretinieki un to patiesīguma apstrīdētāji, jo viņiem jaunā informācija būs nepierasta.

Dižlāņu Elku kalns

Jau uzsākot uzeju Elku kalnā, jūtams, ka uz taciņas ir to šķērsojošas enerģiju līnijas, kuras seko visai vienmērīgā ritmā, taču tās nav Hartmana azimutālās enerģiju līnijas – parastās „āderes”, jo šeit tās ir izliektas ap virsotnē esošo enerģiju centru. Nonākot pakalna virsotnē, redzam, ka pa slīpumu ir vairāk par 15 enerģiju riņķu – pakāpienu, kuri veido it kā ritmisku pakāpienveida piramīdu. Pats enerģiju centrs ir atrodams zem kādreizējās barona kapličas drupām. Savukārt ap kapliču esošie kapi pakļaujas šī enerģiju centra starojuma zīmējumam un kā atsevišķi objekti nespēj šo ZSV zīmējumu pārspēt. Iespējams, ka ar speciālo datortehniku analizējot šo vietu, izdotos pierādīt, ka kalnā esošo Zemes Harmonizācijas centru kādā mērā vēl kropļo esošie senie kapi. Bet, iespējams, ka to senums vairs neko neietekmē, tātad šeit „darbojas” vien vietējo cilvēku pieņēmumi – bijība pret apbedījumu vietām vispār. Analizējot šīs vietas ZSV struktūras izveides periodu, tika saņemta informācija no Zemes Kopējā Informatīvā lauka, ka tā šeit tika izveidota vairāk kā 34 000 gadus atpakaļ – īsi pirms pēdējā Ledus laikmeta ar mērķi – stabilizēt Eiropas kontinenta struktūru un apveidu. Šīs tēmas pētījumi daudz ir veikti ES valstīs, bet Latvijā par atlantiešu veidoto Sistēmu neko precīzi nezinām, jo šeit nav veikti plaši ZSV mērījumi. Ledum kūstot straujāk virs šīs ZSV, satecēja dažādi ieži un tādejādi izveidojās šis pakalns.

Mūsdienu izpratnes līmenī šī kalna ZSV tika izmantojuši mūsu priekšteči jau pirms 4000 gadiem kā Svētvietu. Tādejādi baronu laiku „uzslāņojums” ir noticis pēc tam, kad šeit ienākusī Baznīca iznīcināja vietējos priesterus un zintniekus, Bet šīs Svētvietas akmeņu struktūras izmantoja kapličas būvē, citus nežēlīgi sašķēla. Vairākiem akmeņiem šeit vēl var atrast to iepriekšējās atrašanas vietas kādreizējā struktūrā pēc zemē atstātā enerģiju sasaistes.

Elku kalna esošai ZSV ir izteiktas enerģētiski informatīvas saites ar apkārtnē esošām citām ZSV no 1 km līdz 8 km. Nosakot azimutu un attālumus, vietējās iedzīvotājas apstiprināja, ka tiešām, attiecīgā virzienā un attālumā ir atkal kāds pakalns ar kādu senu objektu.

Senais Vecpils pilskalns

Šajā pilskalnā (arī sauc Mārkaišu jeb Merķes) it kā esot bijusi slepena eja uz netālu esošo baznīcu, bet neko tamlīdzīgu šeit kalnā nekonstatēju. Tāpat nekā mistiska nav pie t.s. princeses kapa. Toties kalna vidū konstatēju ļoti spēcīgu ZSV, kurā patlaban atpūtās un uzņēma spēkus stirnas mazulis. Tas nedaudz izbijās, aizskrēja metrus 20, bet tad mums visiem par izbrīnu atgriezās un savā mēlē izteica skaidru neapmierinājumu. Mani paskaidrojumi, ka nedaudz šeit pamērīsim un aiziesim, šo stirniņu, šķiet, pārliecināja un viņa nesteidzīgi aizgāja tālāk krūmos. Arī šī Svētvieta ir veidota jau pirms Ledus laikmeta, tāpēc tās pakalnu varētu veidot raksturīgi slāņaini nogulumi no kādreizējā ledāja. Katrs vērīgs dabas vērotājs sapratīs šī kalna spēcīgo enerģiju, jo daudzi koki šeit sadalās, veidojot dvīņu stumbrus un vairākas galotnes. No šīs Svētvietas var atrast ļoti spēcīgas enerģiju saites, bet vismaz viena ir sevišķi plata (15-20 m) un to var saukt par „uguns āderi’, jeb „drakonu” līniju, kur parasti izlādējās zibens un tāpēc virs „drakonu līnijas” uzceltā tuvējā ēka varēja normāli degt vairākas reizes un tur nekā pārdabiska nav. Virs „drakonu līnijām” ēkas nevar celt, jo šeit ir vērojamā tāda parādība ko japāņi dēvē par „lienošais drakons”, kad viļņveidīgi pa šo „līniju” izplatās spēcīga enerģiju plūsma.

Zīmīgi, ka arī šī Svētvieta ir lietota jau vismaz 4 000 gadus, bet atšķirībā no „Elku kalna” Svētvietas, šeit ir bijusi arī aizsardzības nozīme, kurp apkārtnes iedzīvotāji sanāca apdraudējuma gadījumā. Šeit bija arī droša ūdens apgāde caur aku uz avota tecējumu. Iespējams, ka to vietējie iedzīvotāji uzskatīja par tuneli uz baznīcu. Vēstures zinātāja stāsta, ka 1265.g. koka nocietinājumi un citas būves nodedzinātas, bet mūra pils celta Jaunpilī. Diemžēl, bet kādus 3-4 pēdējos gadsimtus vietējie baroni arī šo Svētvietu faktiski apgānīja, izveidojot šeit savu kapsētu. Apbedīto gari šo vietu ir pilnīgi pametuši, ko veicināja arī Svētvietas vertikāli orientētais centra enerģiju stars, kas saista mūsu materiālo Pasauli ar Garu pasauli. Tāpēc šai kapsētai ir tikai pašu vietējo cilvēku uzskatu veidots tēls. Manuprāt, visai vienkārši būtu senās Svētvietās bijušās kapu vietas pārcelt šī kalna pakājē, informējot atrodamos pēctečus.

Iespējams, ka par šo lielo kļūdu – ierīkojot dzimtu kapus vietējas tautas senās Svētvietās, ir cietušas daudzas paaudzes baronu dzimtā. To „stāsta” arī šīs Svētvietas neredzamais sargs, ka te apglabāti daudzi priekšlaicīgi mirušie, jo tāds esot bijis viņiem seno zintnieku Garu „uzliktais sods”. Tā gan jau ir citu meklējumu tēma. ko varētu veikt arī vietējie mācītāji pēc 300 – 400 gadus seniem baznīcu arhīviem.

Citas apkārtnes Svētvietas

Arī no Vecpils pilskalna Svētvietas atrodam daudzas enerģētiskas sasaistes ar tuvākām un tālākām Svētvietām. Vienā no tuvākām Svētvietām ir pasena Vecpils katoļu baznīciņa. Taču tur mērot parastos ZSV veidojošos enerģiju gredzenus, nonākam pie centra, kas atrodas ārpus baznīcas ēkas – pie labā tālākā stūra. Tādejādi senā Kristus skolnieka – svētā Augustīna mācība, ka jaunās baznīcas ir jāceļ tieši seno pagānu ticību akmens apļu centrā, neizjaucot esošās akmens apļu struktūras, ka mācītāja runas vietai ir jābūt tieši Svētvietas centrā – tas šeit nav ievērots. Tam ir divas iespējas – pirmkārt, kristīgā ticība ienāca Latvijas teritorijā, kad zinošo rožkrustiešu ietekme jau bija mazinājusies un praktiski šeit nebija speciālistu, kuri prastu precīzi iemērīt Baznīcas būves plānu Svētvietā. Otrkārt, varētu būt toreiz vēl dzīvo zintnieku nevēlēšanās pakalpot baznīcas kalpiem.

Līdzīgi neprecīzi uzcelta ir arī tālāk esošā Ilmājas luterāņu baznīca, kaut tā atrodas uz precīzi veidota „cepures” veida pakalna, kas liecina par tā izcelsmi no Ledāja nosēduma iežiem un attiecīgi arī šeit varēja būt neliels enerģiju stars jau pirms ledāja izveidošanās, bet tā enerģija ir mazāka – attiecīgi zemāks ir nosēdumu uzkalniņš. Protams, mācītājs var šeit runāt sprediķi, bet lai viņš gūtu papildus enerģiju un iedvesmu no Garu Pasaules, viņam nepieciešams iepriekš noskaņoties domās tieši uz šīs Zemes Spēka vietas centrālo staru, jo viņa sprediķošanas vieta atrodas ārpusē – pie labā aizmugures stūra. Tādejādi vietējais mācītājs tagad var praksē pārbaudīt šo domu, vienkārši noliekot pirms sprediķa Svētvietas centrā kādu degošu svecīti. Tad sprediķa laikā mācītājam un baznīcēniem varētu tikt dievišķā atklāsme, ko faktiski veic intuīcijas sadarbība ar Svētvietas nesto enerģiju (tā veidojas Radošā enerģija = mūsu psihiskā enerģija + Garu pasaules enerģija + ZSV enerģija).

Mani visai apbēdināja atrasto sevišķi spēcīgo Svētvietu stāvoklis, jo tās tagad „aizņem” kādreizējie mūsu kungi – baronu un viņu radu pīšļi un vietējo varu pakalpīgums, lai šīs senās kapsētas varētu uzskatīt par kādu „svētumu”. Tādejādi ir radīta mākslīga barjera starp mūsdienu cilvēku un Māti – Zemi.

Tāpēc sevišķu prieku sagādāja visai spēcīga Svētvieta pie bijušās skolas, kurai blakus atrodas dižs un sens Svētozols – 4. Svētvietas enerģiju aplī – sirds čakras gredzenā. Šī Svētvieta atrodas patreizējā futbola laukuma vienā galā, bet tas netraucē šeit ierasties sabiedrībai svētbrīžos – Saulgriežos, ziņot Mātei – Zemei par sasniegto savu talantu un panākumiem Radošās enerģijas attīstīšanā.

Laipnās mērījumu palīdzes Dzintra Lidija Lāces kundze (novadpētniecības centra vad.) un Ruta Hūna kundze (kultūras pasākumu organizatore) precīzi pierakstīja šīs Svētvietas enerģiju gredzenu diametrus, kas ir visai ievērojami lieli un ļauj šo ZSV struktūru iezīmēt dabā un pašiem ikdienā pārbaudīt tās spējas ietekmēt mūsu veselību, dzīvi un likteņus. Tādejādi mēs varam „atdzīvināt” senu Svētvietu un to sasaistīt ar apkārtnes lielajām Svētvietām Elku kalnā un Pilskalnā. Šajā svētajā darbībā ļoti var palīdzēt Svētozols ar savām saitēm dižajās Svētvietās.

Secinājumi

Vecpils teritorijā atrodas vairākas ļoti senas un spēcīgas Zemes Spēka vietas, kuras daudzus tūkstošus gadus izmantoja mūsu priekšteču zintnieki, lai harmonizētu apkārtnes enerģijas, uzlabotu veselību un veidojot aizsardzību pret ienaidniekiem..

Vietējai varai vajadzētu attīrīt šīs Svētvietas no kādu tumsības gadsimtu nesto kultūras uzslāņojumiem – tagad neizmantotiem kapiem.

Vēlāk šeit varētu atklāt talantu un radošās skolas tieši šo Svētvietu zonā, veicinot jauno talantu attīstību vasaras nometņu, plenēru, radošo darbnīcu veidā, kā to dara jau daudzās valstīs. Tieši spēcīgu Svētvietu tuvumā Latvijā vai vēl kur ir tukšas skolas ēkas. Jāpiezīmē, ka šeit padomijas gados jau brauca Liepājas mākslas skolas audzēkņi, arī individuāli mākslinieki, jo iespējams, viņi intuitīvi šeit sajuta radošās enerģijas palielināšanos. Tuvumā esošā bērnudārza ēka, kopā ar muižas ēku blakus pie tuvējiem ezeriem un Svētvietu kalniem veido izcili labu un greznu kompleksu pat Eiropas līmeņa mākslinieku studijām, Saulgriežu festivālu aktivitātēm. Šāda virziena mākslinieku nometnes faktiski trūkst, tāpēc šai publikācijai ir jāatrod mākslu mīlošs mecenāts, kāds pērnā gadsimtā bija uzņēmējs Dombrovskis Vecmīlgrāvī.

Saulgriežu Svētku organizēšana precīzās Svētvietās, kaut vai ar simbolisku pārvietojamas lāpas vai sveces novietošanu – tas būtu pirmais solis šo Svētvietu „atdzīvināšanai”.

Jau tagad nepieciešams pie ceļiem izlikt norādes „Zemes Spēka vieta – sena Svētvieta”, jo Latvijā līdzīgi kā Pasaulē, aug interese par neopagānisma laikmetu zināšanām un Svētvietām.

Šos biolokācijas mērījumus uzskatu par pietiekošiem, lai pieņemtu kādus lēmumus un veidotu sabiedrisko domu, bet tālākās darbībās šeit vajadzētu salīdzināt citu personu mērījumus un veikt sabiedrības izglītošanu. Visai svarīgi ir tālāki biolokācijas mērījumi – kā precizējumi un tālākas apkaimes Svētvietu izzināšana

Zīm. Raksturīgi nogulumu slāņi no ledāja virsmas.