Kūdras lauku kaitējumi

Ziņojums  Eiropas Parlamenta GUE/NGL grupas rīkotā konferencē par tēmu „Baltijas jūras ekoloģiskās problēmas”. 2011.gada 30-31. maijs, Jūrmala, Latvijā

Anotācija

Ziņojums saistīts ar Kioto Protokola izpildi un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60EC, par struktūru Eiropas kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā.

Autors 50 gadus novēroja blakus esošā augstā purvā kūdras ražotnes izveidi un pēdējos 20 gadus – pamesto, neizmantoto kūdras lauku sadēdēšanu saulē. Pēdējos 19 gados veikts eksperimentāls darbs kūdras tuksnešu atgriešanu Dabā, izstrādājot vietējiem apstākļiem piemērotu Amerikas dzērveņu  un citu ogu  audzēšanas tehnoloģiju. Tas tika veikts izmantojot ASV Voluntārās organizācijas VOCA palīdzību ar padomiem, ASV Zemkopības departamenta finansēto ekspertu padomus un Fonda OPIC finansēto augšņu un ūdens analīžu atziņas.

Pētnieciskā saimniecībā „Gundegas” tagad ir jau beidzis intensīvais tehnoloģiju meklējumu laiks purva apguvē un iegūto ogu pārstrādē, kas tika paveikts galvenokārt tikai ar saviem resursiem un turpmākā attīstībai ir savi ražotie tirgus produktu nesti resursi.

Galveno problēmu līdzīgu kūdras lauku atgriešanai dabā autors saredz ES Valstu bezatbildībā par to, ka kūdras lauki mūsu platumā saulē arvien intensīvāk sadalās (1-2 cm/gadā) pastiprinātā UV-B zonas starojumā, jo vidējais ozona deficīts ir jāpieņem 10%, sekojoši no 1 ha kūdras lauka gadā izdalās no 40 t CO2/ha.g. līdz 100 t/ha.g. CO2 ekvivalentie izmeši.

Augsto purvu kūdras lauki samazinā purvā uzkrāto saldūdens ūdeņu rezerves un pārtrauc vienmērīgu ūdens piegādi pazemes sistēmai vasaras laika pa sifoniem purvu krastos. Tāpēc pat visai tālās avotu un upju sistēmās samazinās plūsma, radot vietējiem zemniekiem nepelnītas ūdens trūkuma problēmas vasarā. Praksē ūdens aizsardzības Direktīvas 2000/60EC pildīšanu kūdras ražotņu tuvumā nenovēro un tā tiek ignorēta izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējumus jaunajām kūdras ražotnēm, vai atjaunojot vecās kūdras ražotnes. Veco kūdras ražotņu tuvumā netiek ievēroti 2007.g. 29.jūnija ES ieteikumi no Zaļās grāmatas „Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā”

Autors ierosina Eiropas Komisijai analizēt datus par kūdras lauku kaitējumu ozona slānim un noteikt atbilstošiem CO2 ekvivalenta izmešiem maksu un ņemt vērā CO2 kvotu savstarpējos norēķinos tāpat kā par citiem ražošanas izmešiem ( ražošana, transports u.c.). Nepieciešams noteikt grantu sistēmu par kūdras lauku atgriešanu dabas procesos ( apmežošana, purvu kultūras, purvu ogu audzēšana).

Purvs un avotu sistēma

Autors jau zēna gados mīlēja ceļot pa apkaimi, novērot procesus Dabā – tuvējā purvā, vietējās upēs, kas sākas tiešā purva tuvumā. Sākoties kūdras ražošanas izveidei Laugas purvā (20.g.s., 50-ie gadi), vispirms gar purva malu izraka 2-3 m dziļus nosusināšanas gravjus, bet cauri purva krastam tie jau bija 4-5 m dziļi. Tikai vēlākos gados bija pieejama agrāk slepenā topogrāfiskā informācija, kas rādīja, ka Laugas purvs ir tipiskais augstais purvs un visapkārt tam lauki ir vismaz 5 līdz 10 m zemāk.

Pēc kūdras ražošanas sākšanas 2 līdz 5 km zonā gar krastu, daudzās apkārtnes māju akās samazinājās ūdens, bet avoti  pilnīgi izzuda. Tikai tagad – pēc dzērveņu audzēšanai nepieciešamā senā ūdens līmeņa atjaunošanas ir novērojams, ka purva ūdens ieplūst speciālos sifonos, ko veido smilts un grants ieslēgumi mālainā purva krastā. Vienā sifonā varējām noteikt tā ražību un tā bija virs 30m3 ūdens stundā. Izmantojot rīkstnieku (dowser) talantu atradām, ka šis sifons ir saistīts ar visai plašu apkārtni apgādājošu pazemes ūdens sistēmu, kas izplatās pat 5 līdz 6 km tālu. Pēdējos gados ir atjaunojušies un visai bagātīgi ūdeņus nes 7 no 50-iem gadiem zināmie avoti un ap purvu apvijusies upītes sākums tagad visu vasaru nes daudz vairāk ūdeni. Zemāk par 12 m esošais „Bīriņu” ezers vasarās tagad notur līmeni pateicoties atjaunotiem avotiem. Ar šiem faktiem varam Dabā pierādīt faktu, ka kūdras ražotnes izveide augstā purva krastā visus iepriekšējos 50 gadus samazināja zemnieku aku un apkārtnes avotu un iztekošo upes ūdens resursus.

Atbilstoši Direktīvai 2000/60/EC šādu dabīgā purva pārveides objektu jāpārdēvē par „stipri pārveidotu ūdeņu objektu” (3.p.) un jānovērtē kāda ir tā ietekme upju sateces baseina apsaimniekošanā.

Kūdras lauki un adaptācija klimata pārmaiņām

ES dalībvalstīm līdz 2007.g. 30 novembrim bija jāatbild uz EK 2007.g. 29 jūnijā publiskotās „Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti”.

Iepazīstoties uz Latvijas iesniegto dokumentu, redzams, ka tajā nekas nav teikts par dabīgo ūdens resursu uzkrāšanas sistēmām – augstiem purviem (Ramsāres konvencija par mitrāju aizsardzību), bet saistībā ar Kioto protokolu kūdras lauku radītie CO2 ekv. izmeši nemaz nav norādīti. Vietējo sauso kūdras lauku ietekme uz radiācijas salnām purvu apkaimē un radiācijas salnu  radītie zaudējumi lauksaimniekiem netiek uzskaitīti un ari netiek kompensēti atbilstoši ES „Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē”, kur teikts, ja zemnieka zaudējumi klimata dēļ ir vairāk par 30%, tad šo situāciju pielīdzina Dabas katastrofai. Klimata izmaiņu radītos lokālos zaudējumus Latvijas valsts pieprasa apdrošināt… pašiem zemniekiem, kuri nekādā veidā nav vainīgi šajās klimata izmaiņās.

Zinātne ir pierādījusi, ka samazinoties ozona slānim līdz zemes virsmai netraucēts nonāk ultraviolētā starojuma B zonā (UV-B). Tas savukārt ievērojami izmaina augsnes baktēriju darbību, samazinot slāpekli saistošo baktēriju darbību (tās palielinā augsnes auglību) un aktivizē metānu radošos procesus (tas veicinā ozona slāņa noārdīšanos). UV-B starojums izsauc ādas vēža sākšanos cilvēkiem, kuri ir spiesti ilgstoši atrasties laukā.

Kūdras lauki saules gaismā absorbē gandrīz visu saules starojuma nesto siltumu (gandrīz 1kW/m2) un tāpēc dienā kūdras virskārta pilnīgi izžūst, sakarst līdz +60C, iznīcinot zālāju sēklas un kukaiņus. Naktīs sausā kūdra intensīvi absorbē ūdens tvaikus, kas rada lokāli sausu gaisu. Ūdens molekulas gaisā absorbē IS starojumu un to atgriež zemes virsmai, kalpojot kā siltumu aizturošai segai. Sausā gaisā pat pie 0 C grādi , augi izstarojot var atdziest līdz -6C,-10C (nepublicēti Latvijas meteo staciju novērojumi atrodas pie autora), kas nāvējoši ietekmē dzīvos augus, bet ziedpumpurus pilnīgi iznīcinā. Radiācijas salnām raksturīgie parametri Latvijā pēdējos gados tiek novēroti līdz pat 7 vai 8 reizes maijā, bet tie ir lokāli, reti (1 līdz 2 naktīs) sakrīt pa visu teritoriju. Raksturīgas ir biešās radiācijas salnas tieši kūdras lauku tuvumā. 2010.g. Latvijā ir uzsākts  ES finansēts pētījumu cikls par agro radiācijas salnu brīdinājumu metodikas u.c. lokālu klimata parametru noteikšanas un reģistrācijas sistēmas izstrādi (LU Matemātikas un Informātikas inst.), kas ļautu precīzi kontrolēt arī minerālmēslu dozāciju, to slodzi uz augsni.

Latvijā 1992. gadā bija 102 Valsts izstrādāto purvu un vismaz 4 kolhozu izstrādāto purvu ar kopējo platību 54 000 ha, bet pēc citiem datiem 52 000 ha. Pašlaik pēc Vides ministrijas datiem kūdras ražošanai ir izsniegtas licences kūdras ražošanai 15 000 ha platībā, bet kūdras ražotāji ziņo, ka viņi reāli strādā labi ja 2/3 platībā. Vismaz 37 000 ha platības Vides ministrijā vispār nav datu par kūdras lauku stāvokli. Varam pieņemt, ka 20 gadu laikā dabiskā apmežošana varēja notikt  5% platībās, tāpēc  tomēr vismaz 30 000 ha paliek nezināmā stāvoklī.

Pēc 2000.gada vairākās valstīs tika ar dažādām metodēm aprēķināti un noteikti SEG gāzu izmeši no kūdras ražotnēm. Analizējot publikācijas, redzams, ka ir visai plaša datu izkliede par CO2 ekvivalentiem izmešiem. Iespējams, ka to rada atšķirīgi koeficienti CH4 (k=25) un N2O (k = 298) novērtēšanai. Šeit koeficienti ir atbilstoši to šo gāzu kaitīgumam pret ozonu, salīdzinot ar CO2. Somijā Arne Gronlunds 2006.g. publicēja datus, ka sausā kūdrā sadalās izdalot 2,2kg CO2/m2, 0,03 kg CH4 un 0,013kg N2O no 1 m2 gadā Tas pārrēķinot iznāk 6,82 kg CO2 ekv/m2 gadā  (68t/ha gadā). Publikācijās var atrast datus, ka kopējais CO2 ekv. izdalīšanās no sausās kūdras var būt no 40 t līdz 100t/ha gadā. Savukārt Zviedrijas zinātnieki L.Hagberg un K.Holmgren 2008. Ziņojumā (B1796) „The climat impact of future energy peat production”  norāda uz 11,6 t CO2 ekvivalenta izdalīšanos no 1 ha gadā.

Pašreizējais satelitos izvietoto analizatoru komplekss spēj visai precīzi noteikt izdalītās SEG gāzes un atsevišķām valstīm jau  pārmet par neprecīzu gāzu izmešu aprēķināšanu, piemēram Francija ziņojusi par 3,01 milj. tonnu CH4, kad analizatori uzrādīja 4,43 milj. t, Anglija ziņoja par 2,19 milj.tonnu CH4, bet analizatori uzrādīja 4,21 milj.t. CH4. Fotogrāfijās no satelita mūsu kūdras lauki izdalās kā sarkani laukumi un drīz no katra lauka sateliti spēs novērtēt SEG izdalīšanos, tāpēc  valstīm vairs nav vērts slēpt no Pasaules sabiedrības nosusinātos un neizmantotos kūdras tuksnešus.

Autors piekrīt vairākās zinātnieku publikācijas izteiktam viedoklim, ka par kūdras lauku izmešiem ir valstīm korekti jānorēķinās līdzīgi kā par citiem cilvēka darbības radītiem CO2 izmešiem.

Kūdras lauku rekultivācija ar purva ogu audzēšanu

Pasaulē vairākās kūdras ražotāju valstīs daudz strādā lai atgrieztu dabas procesus kūdras laukos, kas saista CO2, nevis to izdala. Kā galvenās metodes tiek uzsvērtas trīs – apmežošana, zāles audzēšana, mitrāja atjaunošana.

Latvijā zinātnieki ( Dr.sc.biol. Alfreds Ripa un Dr.sc.ing. Andris A. Špats)  1992.g. izvirzīja ideju – purva ogu audzēšanu, paceļot kūdrājā ūdens līmeni līdz šīm kultūrām piemērotam.

Padomju laikā radās negatīvs viedoklis kūdras lauku atdzīvināšanā izmantot lielogu dzērveņu audzēšanu (Ukrainā, Lietuvā, Polijā, Latvijā), jo jaunajā tehnoloģijā bija kļūdas. Tas objektīvi noteica vairāku Latvijas ministriju noraidošo attieksmi. Labāks rezultāts tika iegūts Baltkrievijā, Ganceviču eksperimentālā stacijā, kur projekta realizācijā piedalījās Pasaules Banka, Itālijas un Vācijas uzņēmumi. Apsekojot šeit realizēto projektu, arī konstatēju vairākas principiālas kļūdas, kas nedeva gaidīto rezultātu – ogu ražu.

Latvijas entuziastu grupa sadarbojās ar ASV Zemkopības Departamenta un ASV fonda OPIC finansētiem speciālistiem (1992-1997.g.) un izstrādāja jaunus – atšķirīgus tehnoloģiskus paņēmienus. Tie tika pārbaudīti „Lauku izmēģinājumu projektā”  (reģistrēts Latvijas  Ekonomikas ministrijā) un šobrīd Latvija ir vairāk par 100 ha iekoptu dzērveņu lauku. Katru gadu stādījumi palielinās ar pašu zemnieku ieguldījumiem. Iegūto ogu raža (300t– 500t) jau  jūtami pozitīvi ietekmē tautas veselību, kas jau parādās veselības statistikā kā sirds un asinsvadu slimību, mirstības gadījumu samazināšanās par 1200 gadījumu 2009.gadā (LETA ziņojums 1999.g.)).

Galvenās pozitīvās atziņas kūdras lauku pārvēršanā ogu dārzos ir sekojošas:

  1. Ogu audzētāju pieredze jauno tehnoloģiju izstrādē (audzēšana, pārstrāde) dod pamatu liela apjoma investīciju piesaistei, nomaļu teritoriju un zemju atdzīvināšanai, jo ražojamo ogu produktu transports nav dārgs, tāpēc vienīgie šķēršļi joprojām ir Latvijas likumi, kas liedz iegūt īpašumā jau 20 gadus kūdras ražošanā neizmantotos kūdras laukus.
  2. Latvijas zemnieku rezultāti ogu audzēšanā purvos (dzērvenes, mellenes, irbenes, pīlādži u.c.) salīdzinoši ir daudz labāki par zināmo ES projektu „Northernberries”, kurā iesaistītas Somija, Zviedrija, Norvēģija un Dānija un tas tiek finansēts no ES, tāpēc Latvijai ir jākļūst par līdzīga ziemeļu ogu projekta vadītāju vai dalībnieci ES līmenī.
  3. Latvijā izstrādātā pieredze var tikt pārnesta uz citām valstīm ar līdzīgu klimata parametriem (nokrišņi, vidējais silto un saulaino dienu skaits).
  4. Kūdras laukus tagad pārsedz lielogu dzērveņu zaļā masa, kas intensīvi saista CO2 (līdz 1 kg/m2, g , 10t/ha g), bet optimālais ūdens līmenis ir 0,5 m, kas tagad ir par vismaz 1 m augstāks par iepriekšējo nosusināšanas režīmu, tādejādi tieši samazinot CO2 izmešus par 18 t CO2/ha gadā.
  5. Lielogu dzērveņu audzēšanu Laugas purvā tagad nodrošina iepriekšējās purva lauku nosusināšanas sistēmas pārvēršana par optimālu ūdens līmeni uzturošu inženiertehnisku projektu. Šis projekts tagad nodrošina apkārtnei stabilu un līdzīgu senatnei ūdeņu ievadi pazemes sistēmā, atjaunojot senos avotus apkārtnē un ūdens resursus zemnieku akās.
  6. Dzērveņu dārzos ir paaugstinājusies kūdras lauku ugunsdrošība, jo kūdras augsne visu laiku ir mitra.

Secinājumi

  1. Latvijā ir lielas kūdras lauku platības, kurās agrāk ražoja kūdru, bet pašreizējā ekonomiskā situācijā vismaz 30 000 ha netiek intensībvi izmantotas. Šis platības nelietderīgi saulē kūdra sadalās izdalot SEG, salīdzināmā apjomā ar transporta izmešiem, bet Valsts struktūras nav ieinteresētas tās apmežot, apaudzēt ar zāli vai apūdeņot.
  2. Pašlaik tikai vietējie entuziasti – zemnieki izstrādā tehnoloģiju kūdras lauku izmantošanai lielogu dzērveņu un citu ogu audzēšanai, turklāt šis darbs notiek tikai galvenokārt ar saviem resursiem.
  3. Nepieciešama EK ietekme lai valstis efektīgāk izmantotu kūdras resursus, samazinot nelietderīgus SEG izmešus. To var realizēt nosakot maksu par kūdras lauku SEG un grantu prēmijas 20 g laikā par apzaļumotu kūdras lauku.

2011. gada 29. maijs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.