Likumību ĢMO lietā!

Ievads

Ar lielu interesi sekoju sabiedrībā speciāli „uzkurinātai” baiļu histērijai un dažādu pašvaldību  Padomju pieņemtiem lēmumiem – „aizliegt zemniekiem audzēt ģenētiski modificētus augus”. Parasti šie „lēmumi” tiek pieņemti pilsētu kabinetos, kur nepiedalās nedz zinātnieki, nedz biologi, nedz zemnieki, bet klātesošiem pat neizsniedz Eiropas Savienībā  jau kopš 2001.gada spēkā esošos dokumentus – Direktīvas un Regulas par ģenētiski modificēto pārtiku, kuras Latvijai iestājoties ES ir obligātas arī mums, jo mēs piekritām Savienības līgumam. Tas fakts, ka šis Regulas ir pieņemtas pirms Latvija iestājās ES nenozīmē, ka kādas pašvaldības tās var ignorēt un pieņemt savus – kādas šauras „sabiedrības daļas interesēs” , bet pret EK Direktīvām, Regulām un pret zemniekiem un veselo saprātu  vērstus savus noteikumus.

Šāda prakse, ka Latvijas Valsts un pašvaldības „a priori” pieņem zemniekus kā potenciālus naidniekus un to izreklamē pilsētu laikrakstos, ir jau sena, jo Latvijā sen aizliedza audzēt visas kaņepju šķirnes, bet tikai 1 pasuga – Indijas kaņepe ir narkotiku saturoša, kura dabīgos apstākļos pie mums nemaz neaug. Policija ir iznīcinājusi vairāku zemnieku kaņepju laukus atsaucoties uz šo nepilnīgo likumu. Līdzīgi ilgstoši sabiedrību „uzkurināja” laikā, kad visā Lielupē nobeidzās dzīvās radības, jo avīzes visnotaļ rakstīja – vainīgi zemnieki. Pēdējais „spiediens” uz sabiedrību tika izdarīts „cukura lietā”, jo ZM izplatīja baumas, ka cukura cena 2010. dramatiski kritīšoties un tāpēc tad bankrotēšot Latvijas rūpnīcas, kad patiesība izrādījās pilnīgi citāda. Līdzīgi novadu padomēs, kādu uzņēmumu padomēs neviens nav uzmanīgi izlasījis Latvijas Likumu par ĢMO apriti, sevišķi tā 4. Pantā, kur uzskaitītas tās jauno ĢMO šķirņu ieguves metodes, uz kurām šis likums nattiecas.

Lasot aģitatorus ”pret ģenētiski modificētiem organismiem” uzkrītoši ir tas, ka šajās grupiņās nav neviena zinātnieka. Viņi parasti pulcējas zem skaļiem, reklāmiskiem nosaukumiem, kā piemēram, biedrība „Zemes draugi”. Atsauces uz dažiem ārvalstu zinātniekiem, piemēram, profesoru Gilles-Eric Seralini no Caenas Universitātes Francijā prasa precizējumus. Pārlasot Internetā pieejamās publikācijas, redzams ka G.E. Seralini intensīvi protestē nevis pret ģenētisko modificēšanu vispār, kas ir „Latvijas fenomens”, bet… tikai pret dažām nekaitīguma kontroles metodēm. G.E.Seralini konkrēti vēršas pret 3 kukurūzas šķirnēm (MON863, MON810, NK603), bet tās  ES nav atļautas audzēt.

Pret kādām kultūrām un šķirnēm vispār varētu būt protesti Latvijā?

Četras svarīgākās ĢMO kultūras ir: soja (audzē 77% no visām sojas platībām pasaulē), kokvilna (49% liels platību īpatsvars), kukurūza (26% no visām pasaules kukurūzas platībām) un rapsis (21% no visām rapša platībām pasaulē).

ES ir atļauts audzēt divas ģenētiski modificētās  kukurūzas šķirnes un vienu cietes kartupeļu šķirni “Amflora”, bet vienmēr jānorāda pircējiem „ģenētiski modificēts”.

Vai tiešām visa šī kampaņa „pret ĢMO” ir faktiski lai nedrīkstētu latviešu zemnieki audzēt Eiropas Savienībā atļautās 2 kukurūzas šķirnes un 1 kartupeļu šķirni?

Tomēr nē, jo Latvijā  „aizliegumu audzēt ĢMO” pašvaldības attiecina uz VISĀM ĢENĒTISKI MODIFICĒTĀM ŠĶIRNĒM, noliedzot arī speciālo apputekšņošanu un dabiskā pašapputes ceļā  jaunu šķirņu veidošanos.

Septiņas valstis – Austrija, Vācija, Francija, Luksemburga, Ungārija, Itālija un Grieķija – ir noteikušas konkrētas ĢM kukurūzas šķirnes audzēšanas aizliegumu valsts līmenī. Ievērosim – noliegta ir konkrēta augu suga, konkrētas šķirnes, nevis ĢMO vispār, kā te pie mums runā un raksta „baiļu aģitatori”.

Pārsteidzoša ir demagoģiskā informācijas un dezinformācijas sajaukšana, dažādu padomju laiku viltību izmantošana, lai tajos „mītiņos” neiekļūtu zemnieki vai zinātnieki. Tur kādi „ziņotāji” no Rīgas sniedz tikpat nezinošu cilvēku Padomēm sagrozītu un mērķtiecīgi kropļotu informāciju. Par to es pārliecinājos sava – Limbažu novada Domes lēmuma pieņemšanas gaitā, ka tur neviens pat nelasīja EK Direktīvu 2001/18. Neviens aģitators „pret ĢMO” līdz šim man nav atbildējis uz personīgi nosūtītiem, „Zintniekā”, „Auseklis”, blogā www.spats.lv un citur publicētiem rakstiem (!). Tādejādi Latvijas novados atklāti pārkāpj  ĢMO aprites likumu Latvijā, tās 3.panta 4. punktu par sabiedrības informēšanu un līdzdalību. audzēt tās divas kukurūzas šķirnes, kuras ir atļautas audzēt ES. Varētu aizliegt   audzēt tās divas kukurūzas šķirnes, kuras ir atļautas audzēt ES, ari ES atļauto konkrēto ražīgo kartupeļu cietes šķirni. Taču Alojas cietes fabrikai ir tiesības iepirkt kartupeļus no Polijas un pašvaldības būs nogremdējušas savus zemniekus, jo Latvijai nav tiesību ierobežot ģenētiski modificēto kartupeļu tirgu cietes ražošanai.

Padomju laiku sociologu pētījumos tika pierādīts, ka toreizējās Padomēs lēmumu pieņēma ar „atklāto balsošanu”, kurā izmantoja pūļa psiholoģiskā spiediena taktiku un iestāstot, ka „kolektīvam lēmumam nav personīgās atbildības sekas”. Lūk, arī Limbažos Dome pieņēma aizliegt audzēt ĢMO pamatojoties uz 2 anonīmu personu mutisku uzstāšanos Domes sēdē, bet zinātnieka rakstiskus pretargumentus Dome ignorēja.

Kādus ES dokumentus vajadzētu mums zināt?

Jau 2001.g. 12. martā ir pieņemta Eiropas Komisijas (EK) Direktīva 2001/18.EK par ģenētiski modificēto orgānu, augu  apzinātu izplatīšanu vidē. Tur ir daudz noteikumu kas un kā jādara, lai izplatītu ģenētiski modificētos produktus, augus  utt., respektīvi kas katram ir jāievēro, lai cilvēki gūtu pilnīgu informāciju.

Zīmīgi, ka „aģitatori” necitē šajā Direktīvā doto definējumu uz kuriem ĢMO  produktiem attiecas  un uz kuriem neattiecas direktīvas prasības.

Direktīva 2001/18/EK NEATTIECAS uz sekojošiem ĢMO ieguves paņēmieniem (3.pantā):

1)Mutaģenēze;

2) Augu šūnu saplūšana, ieskaitot protoplastu saplūšanu, kurā iegūtie organismi var apmainīties ar ģenētisko materiālu arī tad, ja lieto tradicionālās audzēšanas metodes.

Tātad, neskatoties uz to, ka jaunās šķirnēs ir notikušas ģenētiskās izmaiņas  un tas ir ģenētiski modificētas, bet ja tās ir iegūtas izmantojot vien šīs grupas metodes, šiem produktiem nav jānorāda „GMO produkts”, tāpat ka nav jānorāda, ja kādā produktā ir ĢMO zem noteiktas koncentrācijas.

Mēģinājumi ar „pūļa demokrātijas” paņēmieniem Latvijā  „aizliegt” šīs jauno šķirņu ieguves metodes, kas arī ir ĢM metodes un neļaut audzēt iegūtās jaunās šķirnes nozīmē aizliegt tūkstošu zinātnieku, dārznieku veikto darbu un aizliegt zemniekiem audzēt praktiski visas mūsdienu kultūras. Lūk, TV rādīja reportāžā Anglijā pat bioloģiskie zemnieki audzē jauno ražīgo, bet ļoti zemo kviešu šķirni, kuras gēnu struktūra ir jauna (tātad ĢMO), bet tā ir iegūta ar hibridizācijas un atlases paņemieniem (to pieļauj 3. Pants, Direktīvā 2001/18).

Latvijas likumā par ĢMO apriti atļautās ģenētiski modificēto augu un organismu ieguves metodes  ir  citētas  4. pantā sekojoši:

likums neattiecas uz tādām ģenētiskām modifikācijām, kas iegūtas ar…. a)…b)…,c)… metodēm”. Taču „aģitatori”pašvaldībām šo likuma pantu neizskaidro.

„Baiļu faktora” izmantotājiem vajadzētu zināt, ka ar šīm metodēm (4.panta a,b,c) jau daudzus simtus gadu strādā zinātnieki un speciālisti, radot jaunas šķirnes un pasugas, bet pirms attīstījas gēnu zinātne (20g.s. 30-ie gadi), vienkārši par to neviens neko nezināja. Piemēram, kartupeļu šķirnes jau daudzreiz ir mainījušas gēnu sastāvu, jo mainās to slimības un bija zemniekiem jāizaudzē jaunas – noturīgas šķirnes.

Mūsu cilvēki, sākot lietot banānus, paši pilnīgi pārliecinājās ka  ģenētiski pilnīgi svešais auglis, kas nesatur sēklas (tātad tas ir radīts/radies ar kādu no mūsdienu gēnu inženierijas metodēm) ir pilnīgi nekaitīgs mūsu uzturā.

Precīzi ir EK definējusi uz kādām ĢM metodēm un tajās iegūtiem produktiem attiecas Direktīva 2001/18/EK, kas atļauj tos lietot, izmantot, pārvadāt, bet ir jāievēro ĢMO izsekojamības un marķēšanas prasības :

“Ģenētiskās modifikācijas metodes”, kas minētas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir, inter alia:

1) nukleīnskābju rekombinācijas paņēmiens, kas saistīts ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošanu, tādas nukleīnskābes molekulas, kas ar jebkādiem līdzekļiem radītas ārpus organisma, insercējot jebkurā vīrusā, baktērijas plazmīdā vai citā nesējsistēmā un to ievadot tādā nesējorganismā, kurā tie dabā nav sastopami, bet kurā tie var turpināt vairošanos;

2) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma sagatavota ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā, to skaitā mikroinjekcija, makroinjekcija un mikroinkapsulācija;

3) šūnu saplūšana, ieskaitot protoplastu saplūšanu, vai hibridizācija, kurā dzīvas šūnas ar jaunām ģenētiskajām kombinācijām veido, saplūdinot divas vai vairākas šūnas ar tādiem paņēmieniem, kas nav sastopami dabā.”

(inter alia – no lat. var tulkot – starp visām)

Šīs, augstāk citētās, 2. pantā noteiktās ĢMO ieguves metodes var apvienot zem nosaukuma transgēnu modificēšana, ko jau lieto Krievijas zinātnieki, saprotot ar to gēnu inženierijas metodes, kurās gēnu grupas tiek pārnestas pāri sugām (“pārsugu modificēšana”, “starpsugu modificēšana”- latviski iespējamie termīni).

.

Latvijā, manuprāt, ir tipiska partokrātiska valsts (izmantojot Platona aprakstīto valstu definējumu veidu), kurā valda grupu (partos – lat. grupa) intereses.

Nav grūti prognozēt, kāpēc visā Latvijā aizliedz zemniekiem audzēt visus ĢMO, jo tādejādi visi zemnieki būs atkarīgi no “izziņas”, ka viņa sēklas nesatur ģenētiskās izmaiņas vai “nav kaitīgas cilvēkam (Latvijas likuma 4.panta 4) punkts). Ar šo 4.pantu jaunais likums runā pretī citiem, ka tieši zemnieks nosaka un garantē sava produkta nekaitīgumu.

Monopola cenas sēklām  diktēs tie daži, kuri dabūs attiecīgos dokumentus. Jaunu šķirņu ieviešana Latvijā būs sarežģīta, jo būs jāpierāda ierēdņiem, ka šķirnes gēnu struktūra nav izmainījusies vai jānosaka to riska līmenis (cik tas izmaksās?).

Man šķiet, ka  kāda viena politiskā partija ar specifisko “ĢMO aprites likumu” radīja saviem funkcionāriem daudzas jaunas “darba vietas” kā zemnieku pārraugus, nosakot daudzas nevajadzīgas kontroles struktūras un uzdevumus, kur izdevumus segsim atkal mēs paši – nodokļu maksātāji. Ja ES ir speciālas zinātniskās institūcijas ar miljoniem Ls budžetu, lai kontrolētu ĢMO un izsniegtu atļaujas audzēšanai (pagaidām tikai 2 kukurūzas un 1 kartupeļu šķirnei ir atļauja), tad šaubos – vai Latvijas budžetā ir faktiski jādublē  šo ES līmeņa institūtu darbu un jākontrolē visas līdz šim audzētās un jaunās šķirnes?

Man absurdi šķiet, ka grupiņa novadu Padomes locekļu sevi deklarē  gudrākus esam par Zviedrijas vai citu ES valstu zinātniekiem, aizliedzot zemniekiem audzēt pat to, ko kompetenti zinātnieki ir atzinuši par nekaitīgu. Zīmīgi, ka visa “pret ĢMO audzēšanu” sākās vairākus gadus pēc  “ĢMO aprites likuma” pieņemšanas 2007.gada 5.decembrī un jādomā, ka tā slepeni tika gatavotas jaunas darba vietas partijas funkcionāriem, ja tie netiks Saeimā.

Ģenētiskās izmaiņas sēklās tagad aktīvāk notiek dabā saistībā ar ozona aizsargslāņa samazināšanos, bet šis faktors ir Dabas izmaiņu sekas, tāpēc prasīt no audzētāja atbildību par izmaiņām gēnos ir nekorekti. Vispirms mums – zemniekiem ir jāpieprasa, lai šie “lēmēji” pārtrauc ozona slāņa samazināšanos, jo mutāciju biežums sēklās strauji palielinās tieši mūsdienās jau pie 10% ozona deficīta mūsu platumā.

Šādi padomju “aizliegumi” neatbilst  ES Savienības līgumam un cilvēka tiesībām saņemt jebkuru preci, kas ir atļauta ES, saņemt  informāciju par to, utt. .  Zīmīgs ir jau Francijas iestāžu zaudējums Tiesā, mēģinot zemniekiem “uztiept” savas specifiskās “prasības” un “grupu interesi”.

2010.g. 29 oktobrī   Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors, tālr. 26128457, andris@gundegas.lv, mājas lapa: www.spats.

Kooperatība “Pienene” valdei

Teikas

Pociems

Katvaru pag.

Limbažu nov.

Avīzē “Zintnieks” (N 6,2011.g.) Jānis Lūsis raksta, ka kooperatīva “Pienene”  valde esot pieņēmusi lēmumu vērsties pret ĢMO audzēšanu Latvijā un no sava vidus pilnvaroja pārstāvi šo jautājumu risināšanai”

Diemžēl, J.Lūša raksts satur daudzus melus un nepatiesības, kas labi rāda – cilvēks nepārzina ģenētikas zinātnes vēsturi, Eiropas Savienības dokumentus un Latvijas likumu “Par ĢMO apriti”.

Tā ka J.Lūsis rakstiski ir apmelojis mani kā zinātnieku, izmantojot “tiesības”, ko devusi viņam kooperatīva “Pienene” valde, pieprasu no valdes konkrētus paskaidrojumus.

Ziņoju, ka J.Lusis nav man atbildējis uz klāt pielikto rakstu, kas balstās uz spēkā esošiem likumiem, bet izmanto izdomājumus un nepatiesības.

Lūdzu iepazīties ar patiesību par ĢMO un iesaku saprast, ka pat katram dzimušam kaķēnam gēnu struktūra ir izmainīta, t.i. modificēta, par ko liecina viņu krāsas izmaiņa, salīdzinot ar vecākiem.

Vai tiešām kooperatīva “Pienene” valde braukās pa zemnieku sētām un izķers atšķirīgi krāsotus kaķēnus?

Pielikumā:

audzēt tās divas kukurūzas šķirnes, kuras ir atļautas audzēt ES. -raksts: “Likumību ĢMO lietā!”

–          Vēstule “Zintniekam”

Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doctors, Bīriņos

12 komentāri par “Likumību ĢMO lietā!

  1. Dzintra

    Sveicināts, god. Andri Spat!

    Pateicos par tiešumu un precizitāti, faktus nav atļauts sagrozīt nevienam.

    Varbūt noder ieteikums Valdei rakstīt dokumentu, jo ienākošie dokumenti ir jāreģistrē un jāizskata, tad būs konkrēti jāatbild arī rakstiski.

    Rakstītais uz papīra liek aizdomāties, ka ar domām un vārdiem tāpat vien arī nevar mētāties – tā ir atbildība, kura jāuzņemas katram pašam.

    Lai izdodas sasniegt dzirdīgas ausis!

    Ar cieņu, Dzintra

  2. Kaspars

    Nu vajadzētu šo rakstu puplicēt plašākos masu mēdijos un varbūt pat izveidot sižetu/filmu, lai cilvēki spēj atšķirt Naturālo ĢMO no Labaratorijas ĢMO! Utml…

    P.S.Pēc šiem Jūsu rakstiem par ĢMO nu man ar;i apgaismojās prāts, ka ne viss ĢMOir kaitīgs!

    Paldies!

    Kaspars.

  3. Autors saka:Kasparam

    Apriļa- maija mēnesī Pasauli aplidoja ziņas no Vācijas par ģenētiski izmainītas baktērijas e.coli upuriem.
    Jau pirms 1990 g. es piedalījos zinātniekos pētījumos, kuros salīdzināja baktēriju “muzeju štammus” (ļoti seni paraugi) ar no reālām slimnīcām paņemtos “hospitāļu paraugus”.

    Izrādījās, ka “hospitāļu paraugi” bija daudzkārt izturīgāki pret dezinfekcijas līdzekļiem (koncentr;ācija jāpalielina 3-5 reizes, kontakta laiks nepieciešams pat 10 reizes ilgāks…) un pret antibiotikām (!).
    Toreiz zinātnieki diskutējs:
    – vai te nestrādā baktēriju kolektīvais saprāts – aizsardzības mehanisms?
    – vai šeit nav jau ģenētiski izmanītas baktērijs(?).

    Toreiz tika atrstas arī pilnīgi izmanītas baktērijas…
    Tā Informācija tika noslepenota un presē nekas nedrīkstēja parādīties…

    Pēdējos gados ir pierādījies, ka baktērijas ģenētiski izmanās Saules aktivitātes iespaidā, ozona slāņa samazināšanās vietās… Piemēram, augsnē jau samazinās slāpekļa baktēriju aktivitāte, kas var novest pie augsnes noplicināšanas, bet… to vietā savairojas metāna baktērijas. Metāns ir spēcīga inde ozonam, tāpēc ir tāds drūms joks, ka Daba pati tādejādi paātrina ozona noārdīšanu, strauji iznīcinot lielos dzīvniekus un …cilvēkus

    Arī pašlaik daudzas patiesības prese nestāsta, piemēram, ģenētiski izmainīto e.coli meklē tur kur parasti var atrast zarnu nūjiņas, BET… ši – jaunā varbūt spēj “dzīvot” uz NAUDAS, PILSĒTAS ŪDENSVADĀ, tāpat kā “leģionāru slimības” baktērijas dzīvo siltā ūdensvada rūsā…

  4. Pēteris

    Andri Špat, jūsu sašutums par “Zintniekā” publicētajiem J. Lūša rakstiem ceļas no terminu jaukšanas, konkrēti – ne katras ģenētiskās izmaiņas ir uzskatāmas par ģenētisku modifikāciju.
    Par ģenētiski modificētiem organismiem pieņemts uzskatīt tos organismus, kurus cilvēks ir pārveidojis, tieši iejaucoties ģenētiskā materiāla uzbūvē, panākot izmaiņas, kādas ar dabiskām metodēm panākt nav iespējams, citēju:

    any alteration of genetic material (DNA or RNA) of an organism by means that could not occur naturally through mating or recombination.

    Pārējās metodes – mērķtiecīga selekcija, mutagēnu aģentu pielietošana un citas jau gadiem zināmās metodes izmanto dzīvo organismu dabiskos vairošanās procesus, tieši tajos neiejaucoties.

    Nosaukt selekciju par vienu no ģenētiskās modifikācijas metodēm ir pilnīgi nepareizi, kaut vai tādēļ, ka selekcija nerada un neievieto jaunus gēnus, bet vien komplektē un kombinē esošos, konkrētajai sugai sastopamos.

    ĢMO bīstamība slēpjas tajā apstāklī, ka cilvēka veiktās izmaiņas rada daudzus neparedzamus blakusefektus, kas var būt kaitīgi. Daudzi gēni kodē vairākas olbaltumvielas, daudzi gēni darbojas vairāku procesu regulācijā, tajā skaitā citu gēnu aktivitātes regulācijā. Dzīvības procesi ir vissarežģītākie no cilvēkam zināmajiem. Tur ir pārāk daudz nezināmā, lai būtu iespējams apgalvot, ka mēs apzinamies visas savu manipulāciju sekas. Dabiskais piesardzības princips šeit ir vairāk nekā vietā.

  5. Autors Pēterim

    Lai kādam pārmestu nezināšanu, pašam ir jāizlasa un jāsaprot ES Direktīva un arī Latvijas Likums par ģenētiski modificētiem organismiem.
    Tur precīzi ir dots definējums, kas ir ģenētiski izmainīts – modificēts organisms.
    Jūsu izdomātie definējumi nav atrodami šajos dokumentos!
    Diemžēļ, bet arī tradicionālā selekcijā atlasa ģenētiski modificētos īpatņus, jo tiem ir vajadzīgās jaunās īpašības.
    Tas sen ir zināms, ka dabīgāis radiācijas fons sēklās izsauc mutācijas un iegūtās ģenētiski modificētie augi nav nemaz bīstami.
    Pārlasit vēlreiz Likumus un arī grāmatiņas par ģenētiku.

    Man šķiet, ka jūs domājat par transgēnu modificēšanu (t.i. gēnu pārnešana pāri sugu robežām) un to piedēvējat parastām tradicionālām modificēšanas metodēm.

  6. Pēteris

    Tik tiešām, likumā ir visai skaidri definēts, kas ir ģenētiski modificēti organismi. Uzsvars likts uz to, ka ģmo ir organismi ar mākslīgi iegūtām īpašībām, kādas dabiskā ceļā iegūt nevar. Līdz ar to selekcijas pieskaitišana ģenētiskās modifikācijas metodēm ir loģiski nepareiza. Pamatojumam citēju ģenētisko organismu aprites likumu, kas atrodams http://www.likumi.lv/doc.php?id=167400:

    ———————————
    1) ģenētiski modificēts organisms – jebkurš dzīvs organisms ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju, kura iegūta, izmantojot likumā noteiktās ģenētiskās modifikācijas metodes;

    2) ģenētiskās modifikācijas metodes:

    a) nukleīnskābju rekombinācijas metodes – jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošana, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī tādu nukleīnskābju nogādāšana šūnās, kuras tajās neveidojas dabiski, taču spēj turpināt vairošanos,

    b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma izveidotā ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā, tai skaitā ar mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju,

    c) šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes – šūnu veidošana ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā;

    3)…
    ————————————
    Es būtu pateicīgs, ja Jūs varētu līdzīgā veidā citēt Jūsu pieminētās ES direktīvas.

  7. Autors Pēterim

    Lūdzu izlasiet visu šo Likumu un atradīsiet nosauktas arī tās tradicionālās metodes, kuru rezultātā notiek ģenētiskās izmaiņas – modifik’;acijas.

    Sakiet – vai jūs varat nosaukt kaut vienu auga vai dzīvnieka īpašību izmaiņu, kuru pamatā nebūtu ģenētiskās izmaiņas – modifikācijas?

    Jūsu citētaš ģenētiskās izmaiņas ir TIKAI TĀS, PAR KURĀM IR JĀINFORMĒ PIRCĒJS!

  8. Autors Pēterim

    Lūdzu izlasiet visu šo Likumu un atradīsiet nosauktas arī tās tradicionālās metodes, kuru rezultātā notiek ģenētiskās izmaiņas – modifikācijas, bet… par tām nav jābrīdina pircēji: ES Direktīva 2001/18/EK NEATTIECAS uz sekojošiem ĢMO ieguves paņēmieniem (3.pantā):

    1)Mutaģenēze;

    2) Augu šūnu saplūšana, ieskaitot protoplastu saplūšanu, kurā iegūtie organismi var apmainīties ar ģenētisko materiālu arī tad, ja lieto tradicionālās audzēšanas metodes.

    Līdzīgs noteikums ir arīo Latvijas likumā, bet ar nedaudz citiem vārdiem.

    Sakiet – vai jūs varat nosaukt kaut vienu auga vai dzīvnieka īpašību izmaiņu jaunajās šķirnēs, kuru pamatā nebūtu ģenētiskās izmaiņas – modifikācijas?

    Jūsu citētās ģenētiskās izmaiņas ir TIKAI TĀS, PAR KURĀM IR JĀINFORMĒ PIRCĒJS!

    Tas nenozīmē, ka visas pārējās metodes arī būtu jāaizliedz, jebšu kā prasa Latvijas likums – par jauno šķirņu NEKAITĪFGUMU veiktās analīzes jāfinansē zemniekam – audzētājam. Tas nozīmē vien to, ka stingri ievērojot šo likumu, latvijā drīz neviens neko jaunu neaudzēs, jaunas šķirnes nemeklēs.

    Aprobežotība vienmēr ir bijusi pret progresu, bet pret attīstību iet ar tik aprobežoti lozungu – PRET ĢMO – tas ir latviskais fenomens!

    Atkārtoju, ka precīzāk būtu iestāties PAR uzmanīgu transgēnu modificēšanas metožu izmantošanā un par pilnīgu informēšanu (sk.ES Direktīvu 2001/18).

  9. Pēteris

    Tieši tā, jāiestājas par UZMANĪGU transgēnu modificēšanas metožu izmantošanu un par pilnīgu informēšanu (sk.ES Direktīvu 2001/18). Te nu es jums pilnīgi piekrītu, jo šis jautājums ir līdz bezjēdzībai politizēts.
    Ievērojot, ka vidēji izglītotam cilvēkam ir diezgan pagrūti orientēties visos tehnoloģijas smalkumos, kā arī dažāda veida aizdomas par nepienācīgu ĢMO bīstamības testēšanu, ĢMO īslaicīga aizliegšana ir pilnībā attaisnojama līdz visu apstākļu noskaidrošanai. Laiks izšķirs, kuram bija taisnība.
    Kas attiecas uz “latvisko fenomenu”, mums tomēr nevajadzētu turēt savu tautu par kādu īpaši aprobežotu. Tas ir visparastākais piesardzības princips, pie kura es arī pats pieturos, un iesaku pieturēties citiem. Kā rāda nesenā industrializācijas vēsture, katrs jauns izgudrojums sākumā iegūst “universālā, visam derošā rīka” statusu, tiek labi nopelnīts, un tikai pamazām rodas sapratne par igudrojuma trūkumiem un bīstamībām. Tā tas bija ar radioaktīvo starojumu, elektrību, DDT un audzām citām vielām, un tā būs arī ar ģenētiski modificētiem organismiem un nanotehnoloģijām. Arī visa jaunā nekritiska pieņemšana ir aprobežotība.

    Jā, es varu nosaukt vairākas dzīvo organismu īpašību izmaiņas, kuru pamatā nav ģenētiskas izmaiņas. Viens no piemēriem ir laktozes nepanesība pieaugušiem zīdītājiem. Kā zināms, zīdītāji savus mazuļus baro ar pienu. Agrā bērnībā ir aktīvs gēns, kas nodrošina piena cukura laktozes šķelšanu; pēc piena zīšanas pārtraukšanas šis gēns inaktivējas, izslēdzas. Tā ir tipiska gēnu regulācija bez ģenētiskām izmaiņām. Organisma īpašības nosaka tajā vai citā brīdī aktīvie, tas ir, darbojošies gēni.

    Šķiet, ka mūsu nesaprašanās izriet no dažu terminu atšķirīga traktējuma. Vienkāršoti runājot, ģenētiskais materiāls sastāv no gēniem, kuri savukārt kodē dažādu olbaltumvielu struktūras vai satur citu gēnu regulācijas secības. Nereti vairākas īpašības ir atkarīgas no viena gēna, un otrādi – vairāki gēni kopīgi veido kādu noteiktu īpašību. Gēna aktivitāti nosaka arī tā izvietojums hromosomā, un gēna kopiju daudzums.

    Selekcijas procesā notiek ģenētiskā materiāla pārkombinēšanās, no izejas formām komplektējot jaunas. Šajā procesā jauni gēni nerodas, mākslīgās izlases rezultātā tiek pavairoti organismi, kuriem ir vēlamās īpašības, kādas tās var novērot ar neapbruņotu aci. Noteiktu gēnu sastopamība topošās šķirnes populācijā palielinās, organisma ģenētiskais līdzsvars tiek nobīdīts cilvēkam vēlamā virzienā. Šis process ir statistisks.

    Ar ģenētisko modifikāciju tiek veiktas selekcijai neiespējamās lietas: gēni no vienas organismu grupas tiek pārcelti uz citu, kas selekcijas rezultātā nav iespējams. Tiek sintezēti un DNS “iešūti” sintētiski gēni, un notiek citas manipulācijas, kuras vislabāk var nosaukt par ķirurģiskām. Loģiski, ka šādiem nedabīgiem procesiem ir visdažādākie blakusefekti, bioķīmiskā līdzsvara novirzes.

    Mutaģenēze un augu protoplastu saplūšana, kas var notikt arī pielietojot tradicinālās metodes, tieši tāpēc likumā nav pieskaitāma ĢM metodēm, ka var notikt arī dabiski. Līdz at to, nekāds pamats satraukumam par to, ka zemniekiem būtu jāpierāda savas produkcijas ne-ģmo izcelme, nav.

    Drīzāk būtu jāsatraucas par citu lietu: ĢMO kultūras, kuras arī Latvijas tirgū cenšas ieviest Monsanto un citi agrogiganti, visas ir patentētas. Visā pasaulē šo lielo firmu politika ir vietējo sēklu ražotāju izspiešana no tirgus ar dažādām metodēm, tajā skaitā ne visai godīgām, piespiežot zemniekus pirkt sēklas tikai no vienas vai divām firmām, rezultātā diktējot cenas, palielinot atkarību no sēklu piegādātājiem un samazinot lauksaimniecības šķirņu ģenētisko daudzveidību. Reizē ar topošajām ģmo šķirnēm, kuras ir spējīgas vairoties tikai vienu paaudzi, sēklu monopols būs arī praktiski nepārkāpjams. Tas izklausās pēc zinātniskās fantastikas, taču ASV lauku rajoni ir tikpat depresīvi un pamesti kā mūsējie – tur lauksaimniecības koncentrācija un industrializācija ir praktiski noslēgusies.

  10. Autors Pēterim

    Citējot jūs:
    “Mutaģenēze un augu protoplastu saplūšana, kas var notikt arī pielietojot tradicinālās metodes, tieši tāpēc likumā nav pieskaitāma ĢM metodēm, ka var notikt arī dabiski. ”

    Lūk, kur ir “Pret ĢMO” aktīvistu kļūda, jo arī šīs jūsu citētās metodes rada ģenētiskās modifikācijas un tas tā ir teikts gan ES Direktīvā un tā pateikts arī Latvijas likumā.

    Taču zemniekam, kurš audzē ar šīm metodēm iegūtās ĢMO augus NAV JĀDEKLARĒ UN NAV JĀBRĪDINĀ PIRCĒJS.
    Savukārt “aktīvisti” šādā veidā mēģina aizliegt visas jaunās šķirnes un radīt bailes no visa jaunā!

    Savādāk ir ar t.s. transgēnu modicēšanas metodēm, jo par tām IR JĀBRĪDINĀ PIRCĒJS, bet… audzēt drīkst ja ir izietas visas ES likumos noteiktās procedūras – daudzkārtīgās pārbaudes.

    Atgādinu, ka ES ir atļauts audzēt tikai 1 kukurūzas šķirni un 1 kartupeļu šķirni cietes ieguvei, kuras radītas ar transgēnu modificēšanu. BET… “aktīvisti” tieši pret šīm šķirnēm neko nesaka, jo laikam trūkst konkrēto argumentu.

  11. sirmais

    kapēc jāiejaucas tajā ko dievs radijis? lai parbāstu veikala plauktus, cilvēki ēstu vairāk nekā vieniem to vaig un piebaztu lielo organizāciju un valsts kabatas?
    Šie raksit par to cik tas ir labi, ir tādi paši un tāda paša mērķa radīti ka pretējas nostājas.
    Tūkstošiem gadu cilvēks dzīvoja audzēja un izdzīvoja, un par to pateicās dievam.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.