Kūdras lauku kaitīgums

Ziņojums Ministru Prezidentam, Vides  un reģionālai ministrijai, Zemkopības ministrijai

Skolēnu ekskursija

Kūdras laukos saulē kūdra sadalās, atsedzot pēc 6-8 gadiem ieaugušo koku saknes.

Kopš 90-iem gadiem kūdras ražotnēm Pasaulē ir pievērsta liela zinātnieku uzmanība (1.) un tika veikti daudzi pētījumi kā saulē sadalās kūdra, kā to pasargāt. Latvijā mēs novērojam, ka kūdras laukos kūdras līmenis samazinās par 1-2 cm/gadā. Kūdras sadalīšanās pētījumos Pasaulē tiek pieņemts, ka vismaz 40% saulē sadalītās kūdras masa pārvēršas par SEG. Pēdējos 4-5 gados ir publicēti vairāki apkopojoši materiāli par kūdras lauku gāzu emisiju (2.,3.), kurus analizē un izmanto arī Eiropas Komisija savās sēdēs:

Pirmkārt, ir pieņemts, ka nedzīvo kūdras lauku siltumnīcu efekta gāzu (SEG) izmeši ir uzskatāmi par antropogēnas darbības  rezultāts.

Otrkārt, nosusinoto kūdras lauku SEG izmešu apjoms gadā no 1 ha ir vismaz 44 t/ha.gads, bet atsevišķos gados var sasniegt pat 100 t/ha.gadā.

Treškart, SEG izmešu apjoms no kūdras ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – ūdens līmenis laukā (SEG izmeši palielinās par 9 t/ha.gadā pazeminot par 10 cm ūdens līmeni), pārsedze ar zaļojošiem augiem (apmežoti, zālāji, dzērvenes samazina SEG līdz pat 0-5 t/ha.gadā), gada saulaino dienu skaits, nokrišņu daudzums u.c., tāpēc nepieciešams SEG monitorings.

Ceturtkārt, SEG kaitējums pēc 2012.gada no kūdras purviem tiks uzskaitīts pilnīgāk un iespējams, ka tiks ņemts vērā valstu savstarpējos norēķinos paqr SEG. Pašlaik kūdras lauku SEG kaitējumu jau varam novērtēt kā vismaz 1 000 Euro/ha.gadā.

Latvijā pēc maniem aprēķiniem 1991.gadā bija 54 000 ha kūdras ieguves lauku – dažādā to izstrādes līmenī. Pašlaik ir zināms, ka kūdras ieguves licences ir izsniegtas aptuveni 25 000 ha izstrādei, bet vismaz 20 000 ha (mans novērtējums) nenotiek izstrāde jau vismaz 20 gadu, bet to pašapmežošanos vai aizaugšanu ar zālājiem nenovēro.

Latvijai pēc 2012.g. var nākties maksāt līdz 50 000 000 euro/gadā par izmantoto un neizmantoto kūdras lauku SEG izmešiem.

Daudzas kūdras ieguves teritorijas Latvijā ir iznomātas par niecīgu nomas maksu – no 1 Ls/ha (Laugas purvs) līdz 100-300 Ls/ha.g, kas ir daudzkārt mazāka summa par iespējamo SEG izmešu maksu – vismaz 700 Ls/ha.

Kūdras lauku apzaļumošanai var izmantot ne tikai apmežošanu, bet arī audzējot krūmu audzi – Amerikas lielogu dzērvenes. Pirms 1991.g. tika izveidotas 3 audzes Kalnciemā, Sedā un Gaujienā, kur bija pārāk daudz vēl nezināmo faktoru un tāpēc šie stādījumi iznīka.

„Lauku izmēģinājumu programma” lielogu dzērveņu audzēšanai zemnieku saimniecībās tika reģistrēta Ekonomikas ministrijā 1996.g. (vada Dr.sc.biol. A.Ripa, Dr.sc.ing. A.Špats) un tās ievaros Latvijā ieveda dažādu šķirņu dēstus, kas tika ar dažādiem paņēmieniem stādīti un liela daļa zemnieku attīstījās bez jebkāda cita Valsts atbalsta, izņemot atcelto PVN stādmateriālam – eksperimentālo stādījumu ierīkošanai. Šajā programmā izmantojām ASV voluntāro palīdzību, ASV Zemkopības departamenta sūtīto ekspertu padomus. ASV OPIC fonda finansētās analīzes un tautiešu sūtītos stādu materiālus (R.Matisons).

Pašlaik Latvijā ir aptuveni 100 ha dzērveņu stādījumu, bet… varēja būt aptuveni 3000 ha, ja pie zemniekiem nonāktu  Pasaules Bankas kredīta līnija (eksperts – Šilhorns van Vīns, 25 000 000, par 5%/gadā ). To Finansu ministrija atdeva ”Parex” u.c. bankām.

Priekšlikumi Latvijas valstij:

  1. Latvijas zemnieki spēj atbilstoši esošiem Dabas resursiem pašreizējos tuksnesīgos kūdras laukus pārvērst zaļojošos dārzos, ievērojami samazinot SEG izmešus un gaidāmo maksu par tiem, atjaunojot dabu, uzlabojot ekonomisko situāciju purvainos reģionos.
  2. Nepieciešams izmantot Pasaulē aktīvāko valstu (ASV, Kanāda, Čīle) pieredzi tirgus pieprasījuma apmierināšanai, strauji palielinot lielogu dzērveņu stādījumus. Šim mērķim pārbaudīt un izmantot visus pieejamos resursus (kūdras zemes, skābā ūdens resursi, Dabas resursu nodokļa uzkrājumi, Pasaules Bankas kredīta līnija, resursi par SEG kvotu pārdošanu, citi finansu avoti).
  3. Nepieciešama esošo kūdras lauku un tehniskiem mērķiem plānoto purvu resursu, to izmantošanas lietderīguma analīze, jāapzinās un jāanalizēt to piemērotību ogu ražošanai. Valstij jāizlemj par esošo kūdras lauku privatizāciju apkārtnes zemniekiem konkrētu Dabas atjaunošanas mērķiem – līdzīgi kā pirmskara Latvijā.
  4. Nepieciešams jauns inženiertehnisks izpētes projekts Latvijai, izmantojot jau Latvijā esošo zinātnieku tehnoloģisko un organizatorisko pieredzi lielogu dzērveņu ražošanas nozares straujai attīstībai ar iespējamiem ienākumiem virs 100 000 000 Ls/gadā.

Atsauces:

1 Latvijas projekta salīdzinājums ar Pasauli. Dižbrūklenes – lielogu dzērvenes, A.A.Špats, www.spats.lv

2. Emission factors for managed peat soils. John Couwenberg, Greifswald University, www.wetlands.org

3. Are emission reductions from peatlands MRV-able? Hans Joosten &John Couwenberg, Greifswald University, produced for the UN-FCCC meetings in Bonn, June 2009. www.wetlands.org

14. martā, 2011.g.                     Andris Ansis Špats, tehnisko zinātņu doktors

Procesi purvā 2

Kūdras laukos saulē kūdra sadalās, atsedzot pēc 6-8 gadiem ieaugušo koku saknes.

Procesi purvā

Sūnu kūdra saulē sadalās straujāk par zāļu paliekām, tāpēc kūdras laukā izveidojas raksturīgi nelīdzenumi, kas ļauj aprēķināt vidējo kūdras sadalīšanās ātrumu.


Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.